SVĒTKI UN GODADIENAS

Somijas Neatkarības diena

Šodien, 6. decembrī, savus nacionālos svētkus — Neatkarības dienu svin Latvijai draudzīgā Somija.

Somija (somu valodā — Suomi ) ar 337 tūkstošiem kvadrātkilometru teritorijas ziņā ir viena no lielākajām Eiropas valstīm. Savukārt iedzīvotāju skaits — apmēram 5 miljoni — Somiju ierindo relatīvi nelielu valstu pulkā.

Taču Somijas loma pasaules jaunākajā vēsturē — kā starpvalstu attiecību, tā ekonomiskās attīstības aspektā — ir ievērojama. Somija jau pašā Otrā pasaules kara sākumā lika par sevi runāt pasaulei, 1939. gada rudenī atsakoties pakļauties Molotova – Ribentropa pakta pazemojošajiem noteikumiem. Līdz ar to Somija kļuva par vienu no pirmajiem Otrā pasaules kara upuriem. Asiņainais Ziemas karš 1939.–1940. gadā pret Padomju Savienības agresiju parādīja somu tautas neizmērojamo varonību un dzimtenes mīlestību. Cīnoties pret desmitkārtīgu Sarkanās armijas pārspēku un ciešot lielus zaudējumus ,somu tauta nosargāja savu valstisko neatkarību, kaut arī zaudēja daļu savas teritorijas. Līdz ar to Somijas liktenis bija krasi atšķirīgs no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas jaunākās vēstures. Otrajam pasaules karam beidzoties, Somija (atšķirībā no trim Baltijas valstīm) bija neatkarīga republika un varēja patstāvīgi atjaunot savu karā sagrauto ekonomiku.

Vairākus gadu desmitus Somijai gan vajadzēja rēķināties ar Padomju Savienības tuvumu un savā ārpolitikā ieturēt uzsvērti neitrālu un draudīgajai lielvalstij draudzīgu kursu. Ne reizi vien Somijai arī nācās atvairīt PSRS diplomātijas centienus ievilkt stratēģiski tik izdevīgo kaimiņvalsti ciešākā atkarībā.

Taču Somijas pēckara valdības, parādot apskaužamu diplomātisko gudrību, ne vien spēja nosargāt savu valstisko suverenitāti, bet arī iekaroja starptautisku autoritāti ar savu aktīvo līdzdalību ANO miera spēku akcijās, kā arī ar citām aktivitātēm miera nostiprināšanā pasaulē. 1973. un 1975. gadā Somijas galvaspilsēta Helsinki kļuva par mājvietu pirmajai Eiropas Drošības un sadarbības apspriedei, kas deva kvalitatīvi jaunu pakāpi Eiropas valstu sadarbībai miera stabilitātes nodrošināšanā kontinentā. Divdesmit gados, kas aizritējuši kopš Helsinku foruma, EDSO kļuvusi par iespaidīgu stabilitātes faktoru Eiropā un pasaulē.

Prasmīgi izmantojot savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli un savus bagātīgos dabas resursus (meži, dzelzs, vara, niķeļa u.c. rūdas, sudrabs, zelts, fosforīti, arī titāna un pat urāna rūda), Somija pēdējos gadu desmitos ir attīstījusies īpaši strauji un kļuvusi par vienu no industriāli attīstītākajām valstīm Eiropā. Neraugoties uz skarbajiem dabas apstākļiem, Somijas lauksaimniecība sasniegusi augstu produktivitāti, īpaši piena lopkopībā. Somija savu labklājību vairo galvenokārt ar kokmateriālu un kokapstrādes produkcijas, kā arī mašīnbūves, ķīmiskās un vieglās rūpniecības ražojumu eksportu.

Somija ir parlamentāra republika, kuras konstitūcija pieņemta 1919. gada 17. jūlijā (vēlāk tajā izdarīti daudzi grozījumi). Vairāk nekā 93 procenti iedzīvotāju ir somi. Somijā dzīvo arī zviedri (apmēram 6,3 procenti), bet valsts ziemeļos — sāmi jeb lapi. Savukārt gandrīz pusmiljons somu dzīvo emigrācijā, galvenokārt Zviedrijā. Daļa somu ekonomiski grūtajos pēckara gados atstāja savu valsti un devās meklēt darbu. Liela daļa emigrantu ir cilvēki, kas savu zemi atstāja Otrā pasaules kara beigu posmā, baidoties no jaunām Padomju Savienības bruņoto spēku represijām. Tādējādi Somijas liktenis bijis gan lielā mērā līdzīgs, gan arī ļoti atšķirīgs no Latvijas jaunākās vēstures.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors