MINISTRIJU DOKUMENTI

Licencēto juristu ētikas kodekss

Apstiprinu: Latvijas Republikas tieslietu ministrs R.Apsītis

1995.gada 22.novembrī

Ētikas kodeksa uzdevums ir sekmēt, lai licences juristu praksei saņēmušie juristi (turpmāk — juristi) godprātīgi izmantotu savas tiesības un kvalificēti veiktu savus pienākumus.

1. Juristu ētikas pamatprincipi

1.1. Neatkarība

Juristam ir jābūt neatkarīgam no jebkādas ietekmes, kas var rasties sakarā ar viņa personīgajām interesēm vai citu interešu rezultātā.

Jurists nedrīkst iesaistīties tādās darbībās, kas var ietekmēt viņa neatkarību.

1.2. Uzticība un personiskais godīgums

Jurista godīgums un taisnīgums ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticību.

Profesionālajā un privātajā dzīvē juristam ir jāatturas no rīcības, kas var izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

1.3. Konfidencialitāte

Jurists nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību un konsultācijas, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs vai pārstāvis.

Jebkurai informācijas apmaiņai starp juristu un viņa klientu ir jābūt konfidenciālai.

2. Attiecības ar klientu

2.1. Jurists, sniedzot juridisku palīdzību, nedrīkst ar savu darbību vai bezdarbību kaitēt pārstāvāmā interesēm.

2.2. Juristam profesionāli un atklāti jāizstāsta klientam savs viedoklis lietā, jāsniedz kvalificēta juridiskā palīdzība.

2.3. Jurists drīkst jebkurā laikā atteikties no lietas vešanas, kuru tas vēl nav uzņēmies.

2.4. Jurists nedrīkst atteikties no lietas, kuras vešanu tas uzņēmies, brīdī, kad klients nevar atrast citu pārstāvi, vai ir citi apstākļi, kuru dēļ klients paliek bez juridiskās palīdzības.

2.5. Juristam, ja tas ir klienta interesēs, jācenšas sniegt juridisko palīdzību tādā veidā, lai panāktu lietas atrisinājumu ārpustiesas kārtībā. Jurists nedrīkst izraisīt iztiesāšanu, lai gūtu no tās materiālu labumu.

2.6. Jurists nedrīkst izmantot klienta lietas savās finansiālajās interesēs, kā arī tieši vai netieši iegūt īpašumu, par kuru notiek tiesāšanās ar viņa piedalīšanos vai par kuru tiek sniegts juridiskais padoms.

2.7. Jurists nedrīkst sniegt nepatiesu informāciju vai padomu, kurš ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.

3. Juristu savstarpējās attiecības

un attiecības ar zvērinātiem advokātiem

3.1. Starp juristiem, kā arī starp juristiem un zvērinātiem advokātiem pastāv savstarpējās uzticības un sadarbības attiecības savu klientu labā. Nav pieļaujama profesionālo interešu pretstatīšana taisnīgumam.

3.2. Juristam sarunās ar citu kolēģu klientiem, kā arī citām personām jāatturas no savu kolēģu darbības negatīva vai noniecinoša vērtējuma.

Ja jurists sniedz juridisku palīdzību klientam, kuru iepriekš konsultējis kolēģis, bet viņam ir cits viedoklis par klienta interešu aistāvības veidu un taktiku, tad klientu jāinformē par to pienācīgā formā, saudzējot kolēģa prestižu.