Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3. kongress

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Darbības programma

Vispārējās nostādnes un mērķi

Latvijas Brīvo arodbiedību savienības darbību caurstrāvo atbildība savu dalīborganizāciju biedru un sabiedrības priekšā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, būdama pasaules arodkustības sastāvdaļa,

atzīst cilvēku tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos;

tiecas pēc demokrātiskas sabiedrības, kas ievērotu cilvēku vitālās vajadzības;

ir par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē saskaņā ar ANO cilvēktiesību deklarāciju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība koordinē brīvu un neatkarīgu Latvijas arodbiedrību sadarbību, pārstāv un aizstāv to intereses valsts un starptautiskās institūcijās, izstrādā un realizē kopēju darbības programmu.

Tirgus ekonomikas apstākļos, kad darba devēji un darbinieki aizvien vairāk tiek pakļauti biznesa pasaules ekonomisko, sociālo un politisko attiecību ietekmei, ir pārveidojušās arī sociālo problēmu un konfliktu izpausmes formas. Pretī darba devēju interesēm iegūt maksimālu peļņu ir darbinieku intereses — stabilākas darbavietas, cilvēcīgi darba un dzīves apstākļi un izdzīvošanai pietiekami ienākumi.

Arodbiedrību mērķis — pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo nodrošināšanu, kas garantētu personības brīvu un vispusīgu attīstību.

Arodbiedrības ir par to, lai cilvēku aizsargāšana pret badu un nabadzību ir katras demokrātiskas valsts prioritārs pienākums.

Brīvas un neatkarīgas arodbiedrības ir svarīgs spēks tālākai demokrātiskas sabiedrības un ekonomikas attīstībai. Ar demokrātiju arodbiedrības sargā arī savas eksistences pamatus, tāpēc tās atbalsta parlamentāro demokrātiju, vairākpartiju sistēmu un apliecina savu atbalstu reliģiskai un politiskai tolerancei.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir un paliek neatkarīga no jebkurām politiskajām partijām, valdības un uzņēmējiem.

Arodbiedrības balstās uz Satversmē un likumos norādītajām tiesībām un nevardarbīgas pretošanās iespējām.

Latvijas Republikas Satversme un konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa pienākumi un tiesības” ar tajos norādītajām pamattiesībām, valsts varas pienākumiem ievērot cilvēku vajadzības un nodrošināt to apmierināšanu ir likuši pamatu brīvai, demokrātiskai sabiedriskai iekārtai.

Šie pamatlikumi neiezīmē konkrētu ekonomisko modeli, taču sociālais pieprasījums nosaka, ka tam jābūt darbinieku interesēm atbilstošam. Veidojot valstī tirgus ekonomiku, tajā pirmām kārtām sociāli jāaizsargā cilvēks.

Arodbiedrības ir par sociāli aizsargātu tirgus ekonomiku. Šī mērķa īstenošana prasa visu darbinieku solidaritāti.

Solidaritāte ir arodbiedrību kustības pamats. Spēcīgas arodbiedrības ir galvenais priekšnoteikums darbinieku sociālo un ekonomisko interešu aizstāvēšanai. Tikai darbinieku apvienošanās arodbiedrībās, vispirms uzņēmumos, lielās ražošanas nozarēs, starpnozaru arodbiedrību sadarbības centros pilsētu, rajonu un pagastu līmenī un visbeidzot arodbiedrību savienībā, rada valstī priekšnoteikumus darbinieku vienotībai, kas var dot pretsparu darba devēju varai un aizstāvēt gan darbinieku profesionālās, gan vispārējās intereses.

Darba vietu nepastāvīgums, netaisnība peļņas un ienākumu sadalē, nevienlīdzība izglītības iegūšanā un veselības aprūpē, liela atkarība no darba devēju varas un šodienas realitāte. Darbinieku lielākā daļa nav tiesīga patstāvīgi rīkoties ar ražošanas līdzekļiem. Darbs ir viņu vienīgais ienākuma avots. Tādos apstākļos darbinieks nespēj viens uzņemties visus sociālos riskus.

Arodbiedrības cīnās par darbinieku tiesību paplašināšanu un viņu ekonomisko, sociālo un kultūras problēmu risināšanu. Tikai solidāra atbildība var nodrošināt viņu prasības pēc drošības attiecīgās dzīves situācijās.

Arodbiedrības tātad ir visu darbinieku kopēja organizācija, kas aizstāv viņu un viņu ģimenes locekļu ekonomiskās, sociālās un kultūras intereses.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina:

visus darbiniekus pievienoties arodbiedrībām un darboties līdzi demokrātiskas ekonomiskās un sabiedriskās iekārtas veidošanā un nostiprināšanā. Biedru skaita palielināšana ir viens no arodbiedrību stiprināšanas galvenajiem nosacījumiem;

attīstīt sieviešu kustību arodbiedrībās, veicinot to līdzdarbību ekonomikā, politikā un lēmumu pieņemšanā visos pārvaldes līmeņos.

Arodbiedrības īpaši vēršas pie strādājošās jaunatnes un aicina to uz sadarbību. Arodbiedrības atbalsta tās centienus un vēlmes.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mērķis ir Eiropas brīvo un demokrātisko tautu politiska un ekonomiska sadarbība un to cieša saikne ar citām pasaules tautām.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un kvantitatīvu saimniecisko augšupeju, ir jāsarauj šaurās nacionālās ekonomiskās saites un jāpievēršas plašai starptautiskai sadarbībai. Mūsdienu uzdevumi ir risināmi tikai ar solidāru cilvēku, tautu, valstu kopēju darbu.

Arodbiedrības ir par tautu pašnoteikšanos. Tās vēršas pret jebkuru rasu diskrimināciju un jebkādu cilvēku, tautu apspiešanu.

Arodbiedrības aicina Saeimu, valdību, partijas un baznīcas ar savu rīcību atbalstīt arodbiedrību centienus un mērķus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir gatava apspriest vitāli svarīgus mūsdienu jautājumus ar visu Latvijas tautas demokrātisko grupu pārstāvjiem. Tikai sociāli aizsargāta un demokrātiska sabiedrība ir cilvēciskas dzīves garants un drošs aizsargs pret totalitāriem un reakcionāriem centieniem. Pilsoņu pamatotu nepieciešamību pēc drošības nedrīkst izmantot demokrātisko brīvību ierobežošanai. Valstij jāpanāk, lai visas ekonomiskās, sociālās un sabiedriskās pārmaiņas norisinātos Satversmes un konstitucitucionālo likumu ietvaros.

Mūsu laiks pieprasa ekonomiskās, sociālās un politiskās situācijas demokrātisku tālāku attīstību, lai katrs cilvēks varētu tajā līdzdarboties.

Ar pilnu atbildību pret saviem biedriem un, solidarizējoties ar pārējiem darbiniekiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izvirza savā darbībā šādus pamatprincipus:

 

 

1. Darbinieku tiesības

Arodbiedrības uzskata, ka tiesiskai valstij ir jārada priekšnoteikumi, lai realizētos katra cilvēka tiesības uz izglītību un darbu. Jānodrošina pilnīgi brīva izglītības, profesijas, darbavietas izvēle un darbs.

Katram par darbu ir jāsaņem ienākums, kas nodrošina viņam un viņa ģimenes locekļiem pilnvērtīgu ekonomisko eksistenci un iespēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Jārada iespējas sievietēm un vīriešiem uz līdztiesības pamatiem savienot visus profesionālos, darba, ģimenes un sabiedriskos uzdevumus.

Darbiniekiem ir tiesības brīvi iestāties un apvienoties arodbiedrībās.

Arodbiedrībām ir tiesības noslēgt vienošanās un darba koplīgumus ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un valsts pārvaldes institūcijām, lai noteiktu visas darba attiecības un nodrošinātu normālus darba apstākļus.

Jāpilnveido valsts likumdošana par darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas konvenciju prasībām. Arodbiedrībām aktīvi jāiesaistās šajā darbā, lai sekmētu tā tālākvirzību.

 

 

2. Darba attiecības un samaksa

Arodbiedrības ir par katra darbinieka personības un cilvēcisko vajadzību respektēšanu darbavietā.

Darbinieks nav vērtējams tikai kā prece — katra darbs ir personīgs ieguldījums sabiedrības labā.

Par līdzvērtīgu darbu ir jāsaņem vienāds atalgojums.

Sievietēm un vīriešiem jābūt vienādam nodarbinātības, darba samaksas un attīstības iespējām. Katram darbiniekam ir jāgarantē nodarbinātība, viņa un viņa ģimenes iztikai pietiekama darba samaksa un nepieciešamā sociālā drošība uzņēmumā, organizācijā un iestādē. Valstij un darba devējiem jāaizsargā darbinieka atalgojums pret inflācijas sekām.

Atlīdzība par darbu un citi darba nosacījumi ir regulējami valsts, nozaru, reģionu līmenī ar vienošanās līgumiem, bet uzņēmumā, organizācijā, iestādē — ar darba koplīgumu.

Uzņēmumos organizācijās un iestādēs jārada visi nosacījumi arodbiedrību darbībai.

Arodbiedrību uzticības personām, pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jābūt iespējām savu uzdevumu veikšanai, tās tiesiski aizsargājamas.

Ekonomikai ir jāveicina brīvas, neatkarīgas personības veidošana. Saimniekošana nedrīkst būt orientēta tikai uz peļņas ieguvi, bet tai jāpakļaujas zināmiem sociāliem likumiem. Ekonomiskā darbība it īpaši skar darbiniekus, tādēļ to arodbiedrības, noslēdzot darba koplīgumus, ir tiesīgas piedalīties ražošanas pārvaldīšanā. Tas atbilst demokrātiskas valsts būtībai. Ar visiem ekonomiskajiem, sociālajiem un personiskajiem pasākumiem ir jānodrošina darbinieku ietekme uz ražošanas procesu atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajām tiesībām, noslēgtajiem līgumiem un darba koplīgumiem.

Arodbiedrības ir par līdzdalību demokrātisku darba attiecību veidošanā, īpaši:

— nodrošinot katram darbiniekam atbilstošu darbavietu un cilvēcīgus darba apstākļus;

— nodrošinot ienākumus atbilstoši darba ieguldījumam;

— nodrošinot katram darbiniekam nepieciešamo sociālo drošību;

— nodrošinot demokrātisku kontroli pār ekonomisko varu un nepieļaujot tās izmantošanu savtīgos nolūkos;

— izstrādājot tautsaimniecības sabalansētas attīstības nacionālo programmu, kuras realizācija ļautu palielināt valsts ekonomisko potenciālu un sociālo nodrošināšanu;

— saglabājot un atjaunojot ekoloģisko līdzsvaru dabā;

— saudzīgi izmantojot dabas resursus;

— veicot visu ekonomisko un sociālo likumsakarību uzskaiti un sniedzot par to regulāru informāciju.

 

 

3. Nodarbinātība

Arodbiebrības uzskata, ka viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz darbu. Tās var īstenot tikai ar pilnīgu nodarbinātību.

Pilnīgai nodarbinātībai ir jābūt prioritātei ekonomiskajā politikā. Par nodrošināšanu ar darbu ir atbildīgas visas institūcijas, kas nodarbojas ar iedzīvotāju nodarbinātības jautājumiem. Uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm visos plānos un lēmumos ir jāņem vērā pamatprasība par esošo darbavietu saglabāšanu un jaunu radīšanu. Tas jāievēro arī privatizācijas procesā.

Arodbiedrības orientējas savā darbībā uz pilnīgas nodarbinātības nodrošināšanas politiku. Svarīgs priekšnoteikums šādas politikas īstenošanai ir tautsaimniecības attīstība.

 

 

4. Darba humanizācija

Arodbiedrības uzskata, ka cilvēcīgi, droši dzīves un darba apstākļi ir valsts un sabiedrības interesēs virzītu ekonomisko darbību mēraukla.

Darbiniekiem ir tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Labvēlīgi darba apstākļi ietekmē ne tikai personības attīstību, darbinieka profesionālo un sociālo stāvokli, bet arī viņa ģimenes dzīvi, brīvo laiku, izglītošanās iespējas un sabiedrisko dzīvi.

Pārmaiņām darba organizācijā un tehnikas attīstībā ir jānodrošina dzīves un darba apstākļu humanizācija. Racionalizācija un automatizācija nedrīkst negatīvi ietekmēt darbinieku nodarbinātību, kvalifikāciju, veselību un ienākumus. Darba humanizācijas pasākumu plānošanā, sagatavošanā un realizēšanā jānodrošina arodbiedrību līdzdalība.

Arodbiedrības ir pret tādu darba pārdalīšanu, kas traucē darbinieku spēju tālāku attīstību.

Katram darbiniekam darba procesā ir jānodrošina sociālā kontakta iespējas, materiāli un garīgi stimuli.

Arodbiedrības ir par apmaksātām tālākām izglītības un pārkvalificēšanās iespējām, kas nodrošinātu atbilstošu darbinieku kvalifikāciju un ilgstošu nodarbinātību.

Jārada tādi darba apstākļi un tā jāorganizē darba process, lai darbā tiktu izslēgtas jebkādas negadījumu iespējas.

Nav pieļaujama darba devēju vienpusēja izstrādes normu noteikšana.

Darbadienas saīsināšana ir viens no darba humanizācijas pasākumiem. Tas labvēlīgi ietekmē darbinieku un viņu ģimenes locekļu, īpaši sieviešu un jauniešu, sabiedrisko dzīvi, turklāt darbadienas saīsināšana kalpo arī bezdarba likvidēšanai. Darbadienas saīsināšana nedrīkst izraisīt darbinieku ienākumu samazināšanos.

Maksimāli jāierobežo nakts, maiņu darbs un darbs brīvdienās. Darbiniekiem ar minēto darba laiku jānodrošina iespējas piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Jāsamazina likumīgi atļauto virsstundu skaits.

Nepieciešams ikgadējs, darbaspēju atjaunošanai pietiekams, apmaksāts atvaļinājums.

 

 

5. Ienākumu sadale un ekonomiskās varas kontrole

Arodbiedrības cīnās par taisnīgu darbinieku ieguldītā darba novērtēšanu. Darbinieku līdzdalības apmērs ikvienā ekonomiskās darbības novērtēšanā ir sociālā taisnīguma mēraukla.

Aktīvai vienošanās līgumu un darba koplīgumu noslēgšanas politikai ir jābūt vērstai uz taisnīgu ienākumu sadali. Nacionālā kopprodukta pārdales politikai jānodrošina no budžeta finansējamiem darbiniekiem līdzvērtīgi ienākumi salīdzinājumā ar citiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem.

Arodbiedrības ir par līdzdalību nacionālā kopprodukta sadalē, privatizācijas procesā, vidējo un maznodrošināto iedzīvotāju līdzekļu palielināšanas veicināšanā.

Arodbiedrības par sevišķi svarīgu atzīst:

— ietekmīgu monopolu kontroli un sabiedrības informēšanu par to;

— līdzdalību darba, sociālās aizsardzības un uzņēmējdarbības likumdošanas pilnveidošanā;

— nodokļu privilēģiju atcelšanu uz īpaši lieliem ienākumiem;

— banku sistēmas pilnveidošanu, kas nepieļautu uzņēmēju diktātu, izmantojot bankas;

— vitāli svarīgu rūpniecības nozaru, vadošo ekonomisko uzņēmumu paturēšanu valsts īpašumā.

 

 

6. Arodbiedrības un valsts pārvalde

Arodbiedrības ir par sociālās partnerības principiem attiecībās ar valsts pārvaldes institūcijām.

Arodbiedrības uzskata, ka tām ir jābūt tiesībām piedalīties likumu un lēmumu pieņemšanā, kas skar darbinieku intereses.

Jānodrošina trīspušu principu ievērošana to jautājumu risināšanā, kuros iesaistīti darba devēji, valsts pārvaldes institūcijas un darbinieku arodbiedrības.

Jāievēro atklātība valsts darbā un jānodrošina sabiedrības informētība par politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām norisēm valstī.

Arodbiedrības ir par atklātu dialogu visās konfliktsituācijās, paturot tiesības uz streiku kā darbinieku aizstāvības izpausmes pēdējo līdzekli.

 

 

7. Tautsaimniecība, investīcijas un enerģētika

Arodbiedrības atbalsta nacionālo tautsaimniecības attīstības un investīciju programmu izstrādāšanu. Šīm programmām jāaptver visi pasākumi, kas veicinātu ekonomikas augšupeju un nodrošinātu iedzīvotājus ar darbu visos valsts reģionos. Programmu izstrādāšanā jāpiedalās arodbiedrībām.

Saimniecisko attīstību nedrīkst atstāt pašplūsmā. Pašplūsmai par iemeslu nedrīkst būt privatizācijas process. Jārada noteikta sociālās un ekonomiskās attīstības sistēma un jāprognozē tās attīstība nākotnē.

Nepārdomāta kapitāla un darbaspēka izmantošana iespaido vispārējo dzīves līmeni tikpat negatīvi kā bezdarbs.

Investīcijas jānovirza tādu ekonomikas nozaru attīstībai, kas ir sevišķi svarīgas darbinieku nodarbinātībai. Investīcijām jāpalīdz izlīdzināt dzīves līmeni dažādos valsts reģionos.

Arodbiedrības atbalsta tādu modernu tehnoloģiju ieviešanu, kas nodrošina ekonomisku izejvielu un energoresursu izmantošanu, darba humanizēšanu un ekoloģiskās vides saglabāšanu. Jāuzlabo kontrole pār valsts kredītu un valsts garantēto ārvalstu kredītu izmantošanu.

Enerģētikas problēmas tuvākajos gadu desmitos nopietni ietekmēs sabiedrības ekonomisko un sociālo attīstību. Pašmāju energoresursu nepietiekamība, vietējo ražojumu augstā energoietilpība atpalikušo tehnoloģiju dēļ, neracionāla enerģijas izmantošana energoapgādes un patēriņa sistēmās padara šo jautājumu asāku, nekā tas bija pagātnē.

Arodbiedrības atbalsta šādus pamatprincipus enerģētikas politikas realizēšanā:

— nodrošināt, lai valsts ekonomisko un politisko suverenitāti neapdraudētu atkarība no ārvalstu energoresursu piegādēm;

— iesaistīt pēc iespējas plašāk energoapgādē pašmāju energoresursus (koksni, kūdru, ūdens enerģiju u.c.);

— izmantot visas racionāla energoresursu patēriņa iespējas;

— saglabāt valsts kontroli pār vadošajiem monopoluzņēmumiem enerģētikā;

— veicināt alternatīvu dabisko energoresursu apguvi.

 

 

8. Budžets, nodokļi un naudas politika

Arodbiedrības ir par to, lai valsts budžets kalpotu sabiedrisko vajadzību segšanai, sociālajam taisnīgumam, darbavietu radīšanai un to garantēšanai.

Valsts nodokļu un finansu politika ir jāpakārto šiem mērķiem.

Nodarbinātībai ir jādod priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmēju peļņas interesēm. Lietderīgi vadīties ne tikai no nepieciešamības ar nodokļiem sabalansēt kārtējā budžeta vajadzības, bet arī no tā, kā tie ietekmē saimnieciskās darbības aktivitātes un līdz ar to iespējas nodokļu masas palielināšanai nākotnē, nepalielinot nodokļu likmes.

Arodbiedrības ir par tādu nodokļu politiku, kuras galvenais pamatprincips ir sociālais taisnīgums.

Individuālo nodokļu daļas palielināšana iekšzemes kopproduktā ir realizējama tikai pakāpeniski līdz ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu, nepieļaujot reālo ienākumu samazināšanos. Šiem nosacījumiem jābūt pamatā, reorganizējot sociālo nodokli. Nodokļu sistēmai jāveicina darba devēja iniciatīva un tautsaimniecības attīstība. Sociālās izmaksas, kas rodas ekonomisku darbību rezultātā, pēc cēloņa principa jāuzliek uzņēmējiem.

Arodbiedrības pieprasa nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu nodokļu iekasēšanu.

Arodbiedrības atbalsta valsts saimniecības attīstību stimulējošu monetāro politiku, kas vērsta uz nacionālās naudas stabilitātes saglabāšanu, inflācijas ierobežošanu, uzņēmējdarbības un darbavietu skaita paplašināšanu.

Valsts institūciju aktivitātēm finansu infrastruktūras attīstībā jāorientējas uz tādu banku un kredītu sistēmas izveidi, kas tuvākajos gados nodrošinātu kredītu procentu likmju samazināšanos līdz līmenim, kas ļautu tos piesaistīt investīcijām ražošanā un valstij svarīgu nozaru attīstībai.

 

 

9. Dzīvoklis un privatizācija

Arodbiedrības aizstāv katra cilvēka tiesības uz normāliem dzīves apstākļiem.

Valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošu dzīvokļu politiku. Brīvais dzīvokļu tirgus nenodrošina sociālā taisnīguma ievērošanu, tāpēc pašvaldību dzīvokļu saimniecība ir saglabājama. Katrai ģimenei, kurai nav dzīvokļa privātīpašumā, ir jārada iespējas īrēt atbilstošu dzīvojamo platību.

Dzīvokļu celtniecības programmās īpaša uzmanība jāveltī to iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, kam ir samērā mazi ienākumi.

Dzīvokļu politikā jāparedz pasākumu kopums pilsētu dzīvojamā fonda saglabāšanai un atjaunošanai.

Arodbiedrības uzskata, ka par sertifikātiem privatizējamo dzīvokļu cenas noteikšanu nedrīkst sasaistīt ar dzīvokļu tirgus cenām. Tām jāatbilst sabiedrības lielākās daļas, tai skaitā maznodrošināto ģimeņu, iespējām iegūt savā īpašumā dzīvokļus par sertifikātiem bez papildu naudas līdzekļu ieguldīšanas. Tas jānosaka likumdošanas aktos.

Jādod iespēja iedzīvotājiem individuālo māju būvēšanai iegādāties zemi par sertifikātiem.

 

 

10. Sociālā drošība

Arodbiedrības pieprasa tādu valsts finansiāli garantētas sociālās drošības sistēmas izveidi, kas nodrošinātu darbiniekus vecumdienās un aizsargātu viņus pret dažādām dzīves situācijām: slimībām, negadījumiem, darbspēju zaudēšanu, bezdarbu.

Sociālā drošība jārealizē ar sociālo apdrošināšanu, kas tajā iesaistītajām personām uzliek īpašus pienākumus.

Arodbiedrības pieprasa visaptverošu valsts, darba devēju un darbinieku sociālo iemaksu uzskaiti, sadali un izpildi.

Arodbiedrībām jāpiedalās tādas jaunas sociālās drošības sistēmas izveidē, kas atbilstu darbinieku vajadzībām.

Pašreizējā valsts sociālās drošības sistēma neatbilst nedz darbinieku, nedz pārējo cilvēku vajadzībām. Tā nenodrošina dzīvei nepieciešamo vajadzību apmierināšanu pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un citām sociāli aizsargājamām personām.

Arodbiedrības uzskata, ka līdzpārvaldes principam jāattiecas uz apdrošināšanas institūciju veidošanu un to pilnvaru noteikšanu.

Arodbiedrību tiesības ietekmēt slimo, pensionāru un bezdarbnieku sociālo drošību ir neapstrīdamas, jo sociālās apdrošināšanas maksājumi ir daļa no darbinieku nopelnītās darba samaksas.

Arodbiedrības uzskata, ka valsts uzdevums ir radīt iespējas pensionāriem dzīvot tālāk pilnvērtīgu dzīvi un normāli iekļauties sabiedrībā. Jābūt pietiekamam materiālam nodrošinājumam, pakalpojumu piedāvājumiem, kuri palīdz veciem cilvēkiem saglabāt savas sociālās attiecības un dzīvot patstāvīgu dzīvi bez citu palīdzības. To prasa solidāras līdzcilvēku attiecības sabiedrībā. Pēc dzīvesbiedra nāves pensionāram jāsaņem pietiekams nodrošinājums kopējās pensijas ienākumu ietvaros, lai varētu normāli dzīvot.

Nosakot vecuma robežu, lai kļūtu pensionārs, jāņem vērā objektīvas mūsu valsts realitātes — cilvēku vidējais mūža ilgums, veselības stāvoklis, iepriekšējā perioda darba apstākļu kaitīgums un smagums.

Jānosaka zināma vecuma robeža, pārejas periods, kad darbinieks var kļūt pensionārs.

Jāparedz iespēja laikus izvēlēties: turpināt darbu vai saņemt vecuma pensiju.

Jārada papildu iespējas, lai aiziešana pensijā neradītu manāmas materiālas grūtības. Jāizveido vienota dinamiska, ekonomiski pamatota vecuma pensiju noteikšanas sistēma.

Arodbiedrības uzskata, ka sociālās drošības sistēmai ir jākompensē darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem zaudējumi, kas radušies sakarā ar pēkšņu darba trūkumu, tādā apmērā, lai saglabātu darbinieka sasniegto dzīves līmeni. To nenodrošina pašreizējais bezdarbnieku pabalsts un īsais maksas laiks.

Arodbiedrības ir par to, lai katrs darbinieks daļēju darbspēju zaudējuma gadījumā saņemtu pensiju, kas nodrošinātu darbinieka sasniegto dzīves līmeni.

Ekonomiskajai palīdzībai, ko saņem nelaimes gadījumos, ja gājis bojā darba negadījumu rezultātā kāds no ģimenes locekļiem, ir jābūt pietiekami lielai un nozīmīgai normālu apstākļu nodrošināšanai ģimenē. Valstij jānodrošina iespējas strādāt arī cilvēkiem ar daļēji zaudētām darba spējām.

Arodbiedrības uzskata, ka darba devējam ir jārada tādi darba apstākļi darbiniekiem, kas nodrošina cilvēka veselībai un apkārtējai videi nekaitīgu saimniecisko un rūpniecisko darbību, nepieļauj darbinieku arodslimību rašanos un darba traumatismu. Svarīgs priekšnoteikums ir darba aizsardzības sistēmas izveidošana uzņēmumā, organizācijā, lai novērstu sociālo briesmu cēloņus un garantētu visaptverošu drošību darba vietās. Jānosaka tāds darba un atpūtas režīms, kas garantē darbinieka darba spēju atjaunošanu. Čpaša uzmanība jāveltī darbiniekiem, kuriem darbs saistīts ar ilgstošu kaitīgo un fizisko faktoru nelabvēlīgu ietekmi. Svarīgi ir novērst darba negadījumu un arodslimību cēloņus.

Visos uzņēmumos, organizācijās ir jābūt atrādājošo arodbiedrības uzticības personām, kas kontrolē darba apstākļus un sniedz par tiem informāciju darba devējiem un darbiniekiem.

Čpaši pasākumi ir jāveic, lai aizsargātu strādājošo jauniešu un sieviešu veselību.

Jāveicina pētījumi darba aizsardzības un darba medicīnas jomā. Jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem jāatspoguļojas likumdošanā un tie ir jāizmanto uzņēmumu praktiskajā darbā.

Arodbiedrības ir par mātes un bērnu speciālu sociālo drošību.

Arodbiedrību mērķis ir vienādu iespēju radīšana visiem bērniem. Mātēm jāsaņem atbilstošs pabalsts bērnu kopšanai, lai arī ģimenēs, kurās ir vairāki bērni, būtu normāls dzīves līmenis. Bāreņiem jāsaņem pietiekams sociālais nodrošinājums. Mātēm jānodrošina iespēja veikt profesionālos, sabiedriskos un personiskos uzdevumus.

Vecākiem jāsniedz palīdzība arī bērnu audzināšanas jautājumos. Darbinieku bērniem ir jārada maksimālas attīstības iespējas, īpaši pirmajos dzīves gados, tādēļ mātei piešķirams apmaksāts atvaļinājums šajā posmā. Jārada iespēja iekārtot darbu tā, lai darbinieki vajadzības gadījumā varētu sniegt nepieciešamo palīdzību saviem ģimenes locekļiem.

 

 

11. Veselības aprūpe

Arodbiedrības ir par to, ka veselības aprūpes pamatā jābūt vienādām tiesībām visiem cilvēkiem neatkarīgi no sociālā un ekonomiskā stāvokļa saglabāt un uzlabot savu veselību ar profilaksi, savlaicīgu diagnosticēšanu, ārstēšanos un rehabilitāciju. Ar informācijas un konsultācijas palīdzību ir jārada katram iespēja aktīvi piedalīties savas veselības aizsardzībā. Prioritāte ir tiem pasākumiem, kuri balstās uz slimību profilaksi un to cēloņu izpēti. Darbiniekiem ir jābūt informētiem par nepieciešamajiem veselības aizsardzības pasākumiem savā darba vietā.

Veselības aprūpes reformas gaitā nedrīkst pieļaut sasniegtā medicīnisko pakalpojumu apjoma un kvalitātes pasliktināšanos. Valstij šajā sakarā ir jāuzņemas finansiālas garantijas.

Valstij jākontrolē medikamentu ražošana, cenas un patēriņš.

Valsts, pašvaldību, privāto ārstniecības iestāžu un sociālās drošības dienestu sadarbībai jārada vienota veselības aizsardzības sistēma.

Arodbiedrībām jāpiedalās jaunas veselības aprūpes sistēmas izveidošanā, lai aizstāvētu darbinieku intereses.

 

 

12. Izglītība

Izglītība ir svarīgs ekonomiskās attīstības faktors, sociālās augšupejas un demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikums.

Arodbiedrības pieprasa valstī visiem nodrošināt iespējas uz izglītību.

Arodbiedrības orientējas savās prasībās uz darbinieku interesēm iegūt vispārējo un profesionālo izglītību, kas nodrošinātu tiem ilgstošu un stabilu darbaspēka vērtību. Izglītībai jādod iespēja darbiniekiem iegūt kvalifikāciju savai personiskajai un profesionālajai darbībai, aktīvai līdzdalībai ekonomiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Izdevumi izglītībai ir tālejošas investīcijas darbinieku vajadzību apmierināšanai un ekonomisko spēju garantēšanai, tādēļ šie izdevumi ir jāplāno. Lai novērstu strukturālus un reģionālus trūkumus, nepieciešama vienota valsts izglītības koncepcijas realizācijas programma un finansiāls nodrošinājums tās īstenošanai.

Izglītības struktūra un saturs ir jāpielāgo tautsaimniecības pieprasījumiem.

Valsts ir atbildīga par vispārējo un profesionālo izglītību.

Arodbiedrības uzskata, ka izglītībai ir jāveicina cilvēka personības attīstība. Tai ir jārada izpratne par sociālajām tiesībām un pienākumiem pret sabiedrību. Nedrīkst pieļaut vispārējās izglītības līmeņa pazemināšanos.

Skolu un augstskolu tīklam ir jāatbilst vispārējās un profesionālās izglītības nepieciešamībai, nevis budžeta apsvērumiem.

Izglītības saturam jānodrošina personības sociālā, profesionālā attīstība un sabiedriskā darbība.

Izglītības satura pilnveidošana prasa arī apmācības formu un izglītības iestāžu darbības reformu. Nepieciešama vienota izglītības sistēma.

Katram ir jābūt iespējai iegūt augstāko izglītību.

Studentu materiālo apstākļu uzlabošana ir priekšnoteikums vienlīdzīgu augstākās izglītības iespēju nodrošināšanai: valsts stipendijas un kredītus nodrošina valsts, piešķirot tos uz visu studijām nepieciešamo laiku.

Arodbiedrības pieprasa nodrošināt katram darbiniekam iespēju dzīves laikā nemitīgi papildināt zināšanas un celt kvalifikāciju. Tālākai izglītošanās iespējai ir jābūt kopējās izglītības sistēmas sastāvdaļai.

Arodbiedrības uzskata, ka valstij ar likumu jānosaka valsts un darba devēju līdzdalība darbinieku tālāk izglītošanās finansēšanā, darbiniekiem jāpiešķir apmaksāts mācību atvaļinājums kvalifikācijas celšanai.

Arodbiedrības izglīto savus biedrus, veido viņiem izpratni par arodbiedrības uzdevumiem un lomu sabiedrībā, sagatavo tos savus interešu un tiesību aizstāvēšanai.

 

 

13. Zinātne

Arodbiedrības ir par brīvu un neatkarīgu zinātni, kas kalpotu valsts un sabiedrības attīstībai.

Jāpieaug zinātnes lomai sabiedrības ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Valsts īpašs uzdevums — veicināt zinātnes attīstību. Zinātnes atklājumiem ir jābūt pieejamiem plašai sabiedrībai.

Ar likumu zinātnei jānosaka garantēts finansējuma procents no nacionālā ienākuma, kas nodrošinātu nozares optimālu attīstību.

Jānosaka prioritārie zinātnes virzieni valstī un tos pastiprināti jāsubsidē no valsts budžeta.

 

 

14. Kultūra, māksla, fiziskā kultūra un sports

Arodbiedrību mērķis ir atbalstīt darbinieku kultūras iniciatīvas un veicināt viņu līdzdalību sabiedrības kultūras dzīvē. Mākslai un kultūrai jākalpo personības radošai attīstībai.

Arodbiedrības vēršas pret jebkādiem mēģinājumiem pakļaut kultūru, mākslu un sportu peļņas interesēm. Esošās kultūras un sporta iestādes ir jāsaglabā un jānostiprina, lai tās varētu veikt savus uzdevumus.

Arodbiedrības aizstāv visu radošo profesiju pārstāvju sociālo drošību.

Arodbiedrības uzskata, ka tūrismam un sportam jākalpo cilvēku fiziskai un garīgai atīstībai. Šim nolūkam jāapvieno valsts, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju iespējas.

Arodbiedrības atbalsta darbinieku centienus nodarboties ar fizisko kultūru, tūrismu un sportu uzņēmumu, nozaru, reģionu, valsts un starptautiskā līmenī.

 

 

15. Prese, radio un televīzija

Arodbiedrības ir par valsts un sabiedrisko radio un televīziju.

Arodbiedrības uzskata, ka presei, radio un televīzijai ir jāveic sevišķi uzdevumi:

— sniegt iedzīvotājiem objektīvu informāciju par sabiedriskajām, ekonomiskajām un sociālajām norisēm valstī, ieskaitot pārmaiņas darba pasaulē un sociālos konfliktus;

— paust valsts sabiedrisko organizāciju nostāju un iedzīvotāju intereses ekonomiskajos un sociālajos jautājumos.

 

 

16. Starptautiskā sadarbība

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir par līdzdarbību Eiropas arodbiedrību konfederācijā, Starptautiskajā brīvo arodbiedrību konfederācijā, Pasaules darba konfederācijā, Starptautiskajā darba organizācijā un reģionālajās starpvalstu arodbiedrību apvienībās.

Pieņemta LBAS 3. kongresā 1995.gada 25.novembrī