PĒC NOTIKUMA

Gan mežam, gan mežizstrādātājiem ir savas problēmas

Pagājušajā mēnesī 24.novembrī Babītē mežizstrādātājus kopā aicināja uzņēmēju grupa, pēc kuras iniciatīvas izveidots Latvijas mežizstrādes konsultatīvais centrs. Par tā prezidentu ievēlēts privātās mežizstrādes skolas direktors Pēteris Kaļeiņikovs. Sanāksmes dalībnieki varēja iepazīties ar centra statūtiem, atbalstīt vai noliegt tā nepieciešamību. Neiztika arī bez jautājuma, vai šāds centrs ir vajadzīgs, ja mežizstrādātāju intereses jau pārstāv Latvijas mežizstrādātāju savienība. Vairākuma viedoklis bija, ka vajag arī šādu centru.

Babītē notika saruna par apdraudēto mežizstrādātāju izdzīvošanu, par valsts nodokļu politiku un situāciju mežā.

Pēteris Kaļeiņikovs, par Latvijas mežizstrādes konsultatīvā centra darbības mērķiem runājot, nosauca vairākas prioritātes. Pirmkārt, mežstrādnieku, uzņēmēju un meža īpašnieku apmācība. Otrkārt, informācijas apmaiņa. Treškārt, konsultācijas, kuras sniedz mežizstrādātāji. Ceturtkārt, savstarpēja sadarbība.

Kam būs no tā izdevīgums?

Pēteris Kaļeiņikovs uzskata, ka vispirms jau mežizstrādātājiem pašiem, jo apmācīts darītājs ir konkurētspējīgāks, viņam ir augstāks darba ražīgums un mazāk darīšanu ar Valsts darba inspekciju. Sanāksmē valsts darba inspektors Mārcis Paeglis lika domāt arī par darba drošību, jo šā gada desmit mēnešos jau bijuši 66 nāves gadījumi, un 10 no tiem mežizstrādē un kokapstrādē. Mežizstrādes uzņēmējam nepatikšanas un zaudējumus sagādās gan cirsmu sanitāro noteikumu nezināšana, gan neprasme aizpildīt finansu dokumentus.

Izdevīgums būs arī kokapstrādātājiem un finierrūpniekiem, jo neapmācīts mežizstrādātājs nodod gabalos sagrieztu koku čupu, kas pēc tam ir jāpāršķiro.

Protams, savs labums no tā varētu būt arī Valsts meža dienestam, jo mežsargiem un mežziņiem nebūs jāpilda vagara funkcijas aiz izglītota meža cirtēja un viņi vairāk varēs pievērsties mežkopībai.

Taču Pēteris Kaļeiņikovs minēja arī tos, kam nebūtu izdevīgi, ja šāds centrs sekmīgi darbotos. Pirmkārt, dažādiem pārpircējiem, kas vēl šodien bieži var pateikt, ka kokmateriāli nav tā sakrauti, tāpēc koeficients ir tik un tik mazs. Jo redz, tas jau nav baļķis, tas ir nezin kas, un te ir tik daudz malkas utt. Mazais un individuālais uzņēmējs šādās situācijās ir bijis visai bieži. Apmācīts mežizstrādātājs nav izdevīgs noziedzīgās pasaules reketieriem, nereti arī valsts iestāžu birokrātiem.

Mežizstrādātājus uzklausīja meža valsts ministrs Arvīds Ozols un aicināja sadarboties gan apmācību organizēšanā, gan solīja neliegt savu atbalstu arī citu jautājumu risināšanā.

Pēc Latvijas mežizstrādātāju savienības iniciatīvas tika pieņemta rezolūcija.

Mudīte Paegle,
Latvijas radio programmas
“Meža saimnieks” vadītāja
Foto: Arnis Blumbergs

Ministru prezidentam, Finansu ministram

Ekonomikas ministram, Meža valsts ministram

Latvijas mežizstrādātāju sanāksmes rezolūcija

Babītē 1995.gada 24.novembrī

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu politisko un ekonomisko pārmaiņu laikā mežizstrāde kā nozare ir spējusi saglabāties, šīs nozares uzņēmumos ir izveidojusies smaga ekonomiskā situācija.

Situācijas saasināšanās sākās jau 1992.gadā, kad, pildot valsts pasūtījumu, mežizstrādes uzņēmumi nesaņēma samaksu par piegādāto produkciju. Izveidojās lieli debitoru parādi, kuri vēl līdz šim laikam nav nomaksāti.

Mežizstrāde ir iegūstoša nozare ar zemu rentabilitātes līmeni. Ņemot vērā, ka tievās apaļkoksnes realizācijas iespējas iekšējā tirgū ir ierobežotas, lielākā tās daļa tiek eksportēta. Lata kursa attiecība pret ASV dolāru eksportu padara maz efektīvu.

Pēdējos gados pārlieku augsto nodokļu likmju dēļ izveidojušies lieli nodokļu parādi, sevišķi sociālā un pievienotās vērtības nodokļu nomaksā. Nodokļu parādiem noteiktās soda naudas un pieskaitījumi bankas refinansēšanas likmes apmērā vēl vairāk sarežģī stāvokli.

Iepriekšējo gadu valsts ekonomiskā politika ir novedusi mežizstrādes uzņēmumus situācijā, kad katastrofāli trūkst apgrozāmo līdzekļu, nav iespējas investēt ražošanas līdzekļu atjaunošanu, nemaz nerunājot par tehnoloģijas modernizāciju.

Daudzi uzņēmumi jau ir bankrotējuši vai praktiski atrodas uz bankrota robežas.

Lai dotu iespēju mežizstrādes uzņēmumiem turpmāk strādāt un kaut nedaudz ieguldīt līdzekļus arī ražošanas attīstībā, ierosinām jaunajai Latvijas Republikas valdībai nekavējoties:

1. Norakstīt bezcerīgos debitoru parādus, kas radušies valsts pasūtījuma rezultātā, kā arī iepriekšējo gadu nodokļu parādu uzskaitītās soda naudas un pieskaitījumus bankas refinansēšanas likmes apmērā.

2. Turpmāk atcelt nodokļu pamatparāda palielināšanu atbilstoši bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

3. Privatizēto mežrūpniecības saimniecību īpašniekiem iesaldēt uz diviem trim gadiem iepriekšējo nodokļu parāda pamatsummu nomaksu.

4. Pakāpeniski samazināt un atcelt izvedmuitu apaļkokiem.

5. Nepaaugstināt augošu koku cenas valsts mežos.

6. Ieviest vienādu mežizstrādes kārtību visu īpašuma veidu mežos.

Kopējai meža kompleksa attīstībai būtiski svarīgākie jautājumi:

1. Iespējami ātrāk nodot valsts meža platības mežizstrādātājiem kompleksai apsaimniekošanai uz ilgtermiņa nomas noteikumiem, nodrošinot tiem kredīttiesības.

2. Valdības līmenī risināt finansējuma piesaisti jauna celulozes ražošanas uzņēmuma celtniecībai, iekļaujot arī attiecīgu mežsaimniecisko pasākumu finansēšanu.

Tikai minēto pasākumu komplekss var nodrošināt turpmāku nozares sekmīgu pastāvēšanu.

Tikai tad daudzu politiķu runās daudzinātais “zaļais zelts” patiesi varēs dot reālus ienākumus valstij.

Ar patiesu cieņu —

Sanāksmes dalībnieku vārdā (76 dalībnieki)

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents A.Cunskis