Ministru prezidenta kandidāta iesniegums

Dokuments nr. 100

Par Ministru kabineta sastāvu un Deklarācija par valdības darbu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas vietā

priekšsēdētājas biedram A. Čepāņa kungam

Š. g. 29. novembrī Latvijas Republikas Valsts prezidents ar rīkojumu nr.5 uzaicināja mani sastādīt Ministru kabinetu.

Atbilstoši likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" 4. panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu Jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē.

Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstij, lūdzu Jūsu Ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam š.g. 7. novembra sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem.

Ar cieņu —

Rīgā, 1995. gada 6. decembrī Ziedonis Čevers

Pielikumā:

1) Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu

2) Deklarācija par valdības darbu

3) Kabineta locekļu biogrāfijas

Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu

Izpildot Valsts prezidenta 1995.gada 29.novembra rīkojumu nr.5, sastādītā Ministru kabineta sastāvs

Ministru prezidents – Ziedonis Čevers

1. Aizsardzības ministrs – Odisejs Kostanda

2. Ārlietu ministrs – Jānis Jurkāns

3. Ekonomikas ministrs – Ernests Jurkāns

4. Finansu ministrs – Aivars Kreituss

5. Iekšlietu ministrs – Dainis Turlais

6. Izglītības un zinātnes ministrs – Ilmārs Lapa

7. Kultūras ministrs – Oļģerts Dunkers

8. Labklājības ministrs – Andris Saulītis

9. Tieslietu ministrs – Aivars Dātavs

10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Alberts Kauls

11. Zemkopības ministrs – Roberts Dilba

12. Satiksmes ministrs – Ēriks Kaža

13. Čpašu uzdevumu ministrs –

Baltijas valstu un Eiropas Savienības jautājumos – Ivars Ķezbers

 

Valsts ministri

 

Ekonomikas ministrijā

1. Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas – Juris Dzenis

valsts ministrs

2. Enerģētikas valsts ministrs – Kārlis Purnis

 

Finansu ministrijā

1. Ieņēmumu un kredītpolitikas valsts ministre – Sarmīte Jēgere

 

Izglītības un zinātnes ministrijā

1. Izglītības valsts ministre – Sandra Paura

2. Zinātnes valsts ministrs – Juris Roberts Kalniņš

 

Labklājības ministrijā

1. Veselības valsts ministrs – Andris Rubīns

2. Sociālo lietu valsts ministrs – Egīls Ziediņš

3. Darba lietu valsts ministrs – Jānis Strods

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā

1. Vides valsts ministrs – Juris Iesalnieks

2. Reģionālās attīstības valsts ministrs – Jānis Vanags

 

Zemkopības ministrijā

1. Mežu valsts ministrs – Antons Kažemaks

2. Kooperācijas valsts ministrs – Jānis Muižnieks

3. Zvejniecības valsts ministrs – Ivars Amoliņš

Nacionālā izlīguma bloka Deklarācija par valdības darbu

1995. gada 6. decembra redakcijā

Nacionālā izlīguma bloka partijas — Demokrātiskā partija Saimnieks, Tautas kustība Latvijai, Tautas Saskaņas partija un Latvijas Vienības partija ir apvienojušās ar mērķi pilnvērtīgi īstenot vēlētājiem dotos solījumus, kas pašreizējā politiskajā situācijā ir iespējams tikai apvienojot kopējos pūliņus galvenajam — apturēt ekonomikas lejupslīdi un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa pastāvīgu pazemināšanos. Tas ir iespējams tikai konsolidējoties kopējai darbībai, atmetot šaurās partiju vai atsevišķu politiķlu intereses.

Latvijā valda dziļa ekonomiskā un morālā krīze. Gandrīz pilnībā tiek ignorēts Latvijas intelektuālais un ražošanas potenciāls; cilvēku spējas, labā griba un godaprāts netiek pienācīgi izmantots, atalgots un virzīts kopējo interešu īstenošanai.

Nacionālā izlīguma bloks deklarē apņēmību meklēt kopsakarības starp ikviena cilvēka, sabiedrības un visas tautas interesēm. Tikai šāds — maksimāli plašs redzes leņķis — ļaus īstenot politiku, kas stāv pāri atsevišķu personu vai grupu ambīcijām. Tikai šāda principiāla pieeja dos iespēju pārvarēt līdzšinējo tieksmi gūt īslaicīgu efektu, dzīšanos pēc tūlītēja izdevīguma, upurējot Latvijas stratēģiskās intereses.

Uzskatām, ka vērtības, kas padara cilvēku par personību un sabiedrību — par tautu, ir galvenais mūsu īpašums. Lai tās efektīvi liktu lietā, mums ir nepieciešama stabila tautsaimniecība, valsts drošība, cīņa ar noziedzību un noteiktas sociālās garantijas.

Čstenot reālistisku politisko kursu iedzīvotāju vairākuma interesēs var tikai tāda valdība, kas, uzskatot katra cilvēka labklājību par galveno valsts atbildības un attīstības mēru, rīkosies lietišķi, bez sava darba vienpusīgas ideoloģizācijas vai politizācijas, ieturēs noteiktu kursu uz demogrāfisko un kultūras uzplaukumu, uz integrāciju Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās.

Mēs gribam strādāt un īstenot to cilvēku gribu, kas tic Latvijas nākotnei un ir gatavi strādāt sevis, savas ģimenes un savas valsts labā.

Līdzšinējās valsts un tautsaimniecības reformās rodams pamats turpmākai valsts attīstībai, tādejādi nodrošinot varas pēctecību. Valdība pieliks visas pūles, lai panāktu reformu nepilnību un pretrunu novēršanu.

Latvijā jānostiprina demokrātija. Lai sekmētu tālāku sadarbību ar visām civilizētām valstīm pasaulē, jāpilnveido demokrātiskās tradīcijas.

Valdība pilnībā apzinās valsts ekonomiskās un sociālās situācijas saspriegtību. Deklarācija nosaka būtiskākos virzienus, kā izvest valsti no krīzes, saglabājot un nostiprinot politisko stabilitāti un pakāpeniski uzlabojot ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves apstākļus. Deklarācija vienlaikus ieskicē arī valsts attīstības turpmākās perspektīvas.

 

Sociālā politika un tautas veselība

Saimnieciskās politikas uzdevums ir nodrošināt mūsu valstī visiem labāku dzīvi. Tieši sociālo apstākļu uzlabošana ir tautsaimniecības attīstības mērķis un jebkuras valdības darba kritērijs.

Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība jābalsta tirgus ekonomikas principos sakņotā tautsaimniecībā. Tās ietvaros tiks izveidota iedarbīga iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēma.

 

Sociālo garantiju nodrošināšana

Valdība turpinās un pilnveidos iesākto sociālās aizsardzības un apdrošināšanas principu īstenošanu, kā arī pensiju reformu. Tādēļ noteikti tiks saglabāts patstāvīgs, no valsts budžeta atdalīts sociālais budžets. Maksājumus tajā veiks darba devējs, darbinieks un valsts.

Valdība apstiprinās un regulāri publicēs reāli pamatotu iedzīvotāju iztikas minimumu un noteiks minimālo algu, pensiju un pabalstu indeksāciju atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam.

Pilnveidojama likumdošana par nodarbinātību.

Valdība sadarbībā ar pašvaldībām veicinās uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darbavietas.

Bezdarbniekiem tiks dota iespēja iesaistīties sabiedriskajos darbos, tajos nostrādāto laiku ieskaitot kopējā darba stāžā. Par svarīgu bezdarba mazināšanas faktoru uzskatāma bezdarbnieku pārkvalificēšana un izglītošana, saskaņojot to ar tautsaimniecībā nepieciešamo nozaru attīstību.

Demogrāfiskās situācijas atveseļošanai valsts veiks ilglaicīgu pasākumu kompleksu.

Nekavējoties tiks izstrādāta un realizēta "Mātes un bērna atbalsta programma", kuras ietvaros maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes pēc atvieglotiem noteikumiem saņems medikamentus, kā arī Latvijā ražotus produktus un preces. Palīdzība tiks sniegta diferencēti — bez maksas, ar cenu atlaidi, par pašizmaksu.

Sievietei viņas bērna audzināšanas laiks līdz skolas vecumam tiks ieskaitīts darba stāžā.

Invalīdiem garantējamas visas tiesības, kas noteiktas ANO "Invalīdu tiesību deklarācijā", kuru Latvija akceptējusi 1990.gada maijā.

Izveidojams Valsts invalīdu centrs, kura uzdevumi:

izveidot specializētus ražošanas uzņēmumus, kas strādās ar nodokļu atvieglojumiem, noteiktu ienākumu daļu nododot Centram;

nodrošināt invalīdu dzīves vietas ar speciālām ierīcēm un sakaru līdzekļiem, kas paaugstinātu viņu neatkarību no citu aprūpes;

līdzīgi pasākumu kompleksi veicami sabiedriskajās vietās, uzdodot Centram valstisku visaptverošu lēmumu izpildes kontroli;

veicināmi apstākļi, lai iespējami plašāk invalīdi —— bērni un pieaugušie —— varētu apgūt izglītību vispārizglītojošās mācību iestādēs.

Nosakāmas invalīdiem paredzētās darba vietu kvotas uzņēmumos, kur iespējams izmantot invalīdu darbu, pielietojot attiecīgus nodokļu atvieglojumus.

Dzīvokļu politikas mērķis ir panākt, lai Latvijas Republikas iedzīvotājiem būtu iespējas apgādāt sevi ar labiem dzīvokļiem vai dzīvojamām mājām.

Šajā nolūkā valdība:

apstiprinās dzīvokļu programmu, kas būs sociāli un ekonomiski efektīva tirgus attiecību veidošanas periodā. Programma sekmēs un veicinās iespēju katram izvēlēties dzīvokli atbilstoši viņa materiālajām iespējām;

realizēs atklātu, brīvprātīgu, diferencētu dzīvokļu privatizāciju, tostarp dzīvokļu īrniekiem (fiziskajām personām) — par sertifikātiem;

izveidos speciālu ilgtermiņa (25—30.g.) dzīvokļu kreditēšanas fondu, paredzot nelielu kredīta gada procentu un veicinot dzīvokļu celtniecības industrijas attīstību;

sadarbosies ar pašvaldībām, paredzot atvieglojumus dzīvokļu saņemšanai un uzturēšanai maznodrošinātām un sociāli neaizsargātām ģimenēm. Čpaša uzmanība tiks veltīta jaunajām un daudzbērnu ģimenēm.

 

Veselības aprūpe

Valdība noteiks veselības aizsardzības un sociālās aprūpes turpmākās pārveides un attīstības virzienus, norobežojot valsts un pašvaldību atbildību šajā jomā.

Tiks izveidota likumdošanas bāze, kas nodrošinās valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā: likumi par veselības apdrošināšanu, par ārstniecību, par ārsta praksi, par ārstu pašpārvaldi. Izstrādājami normatīvi akti par ārstniecības iestāžu akreditāciju un medicīnisko pakalpojumu standartiem. Ieviešama slimokasu organizēta obligāta veselības apdrošināšana, kā arī veicināma brīvprātīga apdrošināšana.

Valdība garantēs iespēju katram iedzīvotājam saņemt valsts dotētu bezmaksas medicīnisko palīdzību valsts noteiktās minimālās aprūpes ietvaros — kā valsts un pašvaldību, tā arī privātajās ārstniecības iestādēs, piešķirot papildus atvieglojumus maznodrošinātajiem, pensionāriem un invalīdiem.

Tiks veicināta ārstu privātā prakse un ģimenes ārstu institūciju veidošana. Medicīnas darbiniekiem valsts iestādēs jāsaņem algas, kas atbilst viņu kvalifikācijai un darba apjomam. Garantēta iespēja slimniekam izvēlēties ārstu ir pamats labu medicīnas darbinieku labai atalgošanai. Pacientam jāsaņem nepieciešamās speciālistu konsultācijas neatkarīgi no viņa dzīves vietas.

Valdība veiks pasākumu kompleksu, kas veicinās investīciju piesaistīšanu Latvijas farmaceitiskajā rūpniecībā, veselības aprūpē un medicīnas zinātnes attīstībā.

Tiks izveidota patstāvīga LR Veselības ministrija.

 

Cīņa ar noziedzību

Kriminogēnā situācija Latvijā liecina par tālāku organizētās un tā saucamās ielu noziedzības attīstību. Valsts institūcijās pastiprināti zeļ korupcija. Nemitīgi pieaug īpašuma (īpaši valsts un pašvaldību sektorā) izlaupīšanas apjomi. Aizvien plašāk noziedzīgajās darbībās tiek iesaistīta jaunatne. Samazinās tiesībsargājošo struktūru profesionalitāte un darbības efektivitāte, vājinās indivīda tiesību aizsardzība. Atklāti jāatzīst to pilnīga nespēja cīnīties ar atsevišķiem sevišķi smagiem noziegumu veidiem.

Apzinoties situācijas nopietnību, valdība nekavējoties realizēs enerģisku pasākumu kompleksu noziedzības apkarošanai kā būtisku un neatliekamu nacionālās drošības politikas sastāvdaļu. Tiks izstrādāta valsts koncepcija noziedzības apkarošanā, paredzot tajā arī politiska, ekonomiska un sociāla rakstura pasākumus.

Turpinot iesākto tiesu reformu, kas ir pamats tālākai tiesu, prokuratūras un policijas darba attīstīšanai un nostiprināšanai, tiks realizēts tās procesuālais, materiālais un finansiālais nodrošinājums, īstenota saīsinātā kriminālprocesa plašāka pielietošana un kriminālprocesa pušu vienādas sacensības iespējas.

Visā valsts teritorijā iekšlietu iestādēs tiks izveidota vienota sakaru un informatīvās bāzes sistēma, nodrošinot tās praktisko izmantošanu visās tiesībsargājošās struktūrās atbilstoši to kompetencei.

Valdība efektīvi apkaros kontrabandu. Tiks reorganizēta muitas struktūra. Muitas noteikumos tiks likvidēta nepamatotu privilēģiju piešķiršana nodokļu nomaksā, muitas noliktavu veidošanā utt.. Tiks izveidota kompjūterizēta muitas dokumentu pilnīga uzskaite visā Latvijas teritorijā.

Robežapsardze tiks iesaistīta noziedzības apkarošanā uz Latvijas robežas, piešķirot tai attiecīgas pilnvaras un nodrošinot ar nepieciešamo materiālo bāzi.

Lai noziedzības apkarošanai plašāk piesaistītu Zemessardzi, tiks piedāvātas izmaiņas likumdošanas aktos, paredzot konkrētas sadarbības formas starp policiju un Zemessardzi un novēršot pašreizējās pretrunas.

Steidzami tiks izstrādāts un realizēts izglītības pasākumu plāns, lai sagatavotu darbam tiesībaizsardzības sistēmā nepieciešamo juristu un citu speciālistu skaitu. Čpašs sociālo pasākumu kopums paredzēts, lai nodrošinātu kadru stabilitāti tiesībsargājošās struktūrās. Iekšlietu sistēmā dienējošajiem tiks izstrādāts sociālo garantiju komplekss atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajiem standartiem.

Tiks pabeigta ieslodzīto progresīvās sodu izciešanas, nepilngadīgo likumpārkāpēju pāraudzināšanas, sabiedriski bīstamo psihiski slimo ārstēšanas, kā arī šo kategoriju sociālās rehabilitācijas sistēmas izveide.

Čpašs pasākumu komplekss tiks realizēts, lai uzsāktu organizētās noziedzības pastiprinātu apkarošanu. Tā ietvaros:

krimināltiesībās tiks izstrādātas tiesību normas, kas paredz kriminālatbildību par darbību organizētā noziedzīgā grupā, atzīstot šādu darbību par sevišķi bīstamu noziegumu un paredzot par to augstus soda mērus;

tiks pastiprināta atbildība par kontrabandu, nodokļu nemaksāšanu un korupciju;

tiks izstrādāta un ieviesta praksē liecinieku un cietušo garantētas aizsardzības sistēma, lai pasargātu šīs personas no izrēķināšanās;

likumdošanā tiks iestrādāti noteikumi, kādi piemērojami tām personām, kas, kaut arī pašas iepriekš darbojušās noziedzīgās grupās, piekritušas sniegt liecības par šādu grupu darbību;

tiks sagatavots likums par valsts un dienesta noslēpumu, garantējot visas pārējās informācijas atklātību;

valdība iestāsies par kriminālatbildības pastiprināšanu tiem tiesībaizsardzības darbiniekiem, kas tīši izpauž valsts vai dienesta noslēpumu;

tiks izveidota Organizētās noziedzības apkarošanas komiteja, kas koordinēs un vadīs šīs noziedzības apkarošanu visā valsts teritorijā;

valdība pilnveidos visu tiesībsargājošo struktūru sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, iesaistot tajā arī citas valsts institūcijas;

tiks veikti pasākumi un izstrādātas atbilstošas likumu normas, kam jānodrošina noziedzīgā ceļā iegūtā īpašuma un finansu līdzekļu atgūšana neatkarīgi no to atrašanās vietas un izmantojuma veida.

Lai efektīvāk apkarotu terorisma, narkobiznesa, nelegālās imigrācijas u.tml. problēmas, intensīvi tiks pilnveidoti sakari ar citu valstu un starptautiskajām tiesībsargājošām organizācijām.

 

Tautsaimniecības attīstība

Krīzes situācijā valdības pirmās kārtas uzdevums ir Latvijas ekonomiskās attīstības konkrētas programmas izstrāde un patstāvīga tās papildināšana atbilstoši zinātnes un tehnikas progresam, kā arī šīs programmas konsekventa realizācija.

Nepieciešams pārvarēt ekonomisko haosu, atjaunot ražošanu pilsētās un laukos, kompleksi virzīt tautsaimniecību pa stabilas attīstības ceļu, nepakļaujot to politikāniskai konjunktūrai, saglabājot rīcības pēctecību nevis atkarībā no spēku samēra Saeimā, bet ciešā saistībā ar pragmatisku tautsaimniecības augšupejas nodrošinājumu.

Tāpēc Deklarācija ietver arī konkrētu pasākumu plānu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un valsts turpmākai virzībai, lai izveidotu stabilu iedzīvotāju vidusslāni.

 

Finanses

Valsts finansu un kredītu sistēma tiks pilnveidota, lai tā efektīvi kalpotu visu Latvijas tautsaimniecības nozaru stabilai un harmoniskai attīstībai un tai nepieciešamo kapitālu uzkrāšanai, veicinot saimnieciskās krīzes pārvarēšanu, pakāpenisku iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Valdība atzīst, ka nepieciešams ievērot centrālās bankas neatkarības principu, bet vienlaikus uzskata, ka nepieciešama cieša sadarbība starp Ministru kabinetu un Latvijas Banku vienotas naudas un kredīta politikas veidošanā un īstenošanā, kas saskaņota ar Latvijas tautsaimniecības interesēm, sekmētu strauju investīciju pieaugumu, preču eksportu, kā arī ierobežotu lata pirktspējas krišanos iekšējā tirgū.

Pilnveidojami likumi par Latvijas banku sistēmu un šo likumu izpildes kontroli, lai nodrošinātu banku sistēmas vispusīgu attīstību un noguldījumu drošību, kā arī banku un citu kredītiestāžu darbības stingru valstisku uzraudzību. Atbalstāma krājaizdevu sabiedrību dibināšana.

Par finansu politikas svarīgāko sastāvdaļu valdība uzskata konsekventu virzību uz bezdeficīta budžetu. Tiks veikts pasākumu komplekss, lai divu līdz trīs gadu laikā pārietu uz sabalansētu budžeta kārtējo ieņēmumu un izdevumu daļu.

Apzinoties, ka budžeta deficīta samazināšana ir jāveic nekavējoties, valdība:

ieviesīs visstingrākās taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošas institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstus kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderību;

palielinās ierēdņu atbildību par veicamo darbu, likvidēs administratīvo skolu un ierēdņu apmācību koncentrēs augstkolās;

noteiks alkoholisko dzērienu un tabakas ražošanas, importa un vairumtirdzniecības valsts monopolu, tā ievērojami palielinot valsts budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa un radot pamatu citu nodokļu samazināšanai;

sakārtos finansu darbību regulējošo likumdošanu ar mērķi visnotaļ stimulēt likumīgu uzņēmējdarbību, efektīvi izskaužot iespējas nemaksāt nodokļus un samazinot līdz minimumam ēnu ekonomikas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;

sakārtos nodokļu iekasēšanas sistēmu, lai palielinātu budžeta ieņēmumus nevis paaugstinot iekasējamo nodokļu likmes, bet gan uzlabojot nodokļu iekasēšanas darbu;

nodokļi, pēc tam, kad būs sakārtota to iekasēšana, samazināmi, radot labvēlīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai, budžeta ienākumu paaugstināšanu balstot uz saimnieciskās aktivitātes, ražošanas un pakalpojumu apjoma palielināšanos.

veicinās pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā to teritorijās, pārskatot pašreizējās centralizētās nodokļu iekasēšanas sistēmas valsts un pašvaldību funkcijas un kompetenci šajā jomā; palielināma to nodokļu daļa, kuras iekasēšana un izlietošana ir pašvaldību ziņā.

Krīzes pārvarēšanas periodā valsts pašvaldību un speciālo budžetu ieņēmumu un izdevumu apkalpošana tiks nodota valsts kontrolētai bankai.

Čpaša un pastāvīga uzmanība tiks pievērsta finansu infrastruktūru pakāpeniskai un pilnasinīgai attīstībai, lai tā nodrošinātu gan Latvijas iedzīvotājus, tostarp — uzņēmējus, gan arī aizvien plašāku ārvalstu klientu loku ar banku, cita veida kredītiestāžu un apdrošināšanas pakalpojumiem.

Likumdošanai jānodrošina kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, investīciju fondu darbības visstingrākā uzraudzība un to atbildība attiecībās ar noguldītājiem.

Vienotas valsts kredītpolitikas ietvaros tiks izstrādāti lauksaimniecības, kā arī mazā un vidējā biznesa kreditēšanas principi, pastāvīgs un ilgstošs lauksaimniecības subsidēšanas un finansēšanas mehānisms.

Par galveno ārējo līdzekļu piesaistīšanas formu uzskatāmas tiešās investīcijas ražošanas un infrastruktūras attīstībā. Līdz minimumam tiks samazināta valdības garantēta ārējo kredītu ņemšana.

Valsts garantēto ārvalstu kredītu sadale un izmantošana tiks stingri kontrolēta, lai tos novirzītu tautsaimniecības modernizācijai, attīstot konkurētspējīgas produkcijas ražošanu eksportam. Šo kredītu apkalpošana tiks uzticēta valsts kontrolētām bankām. Kredīti tiks izsniegti pakāpeniski, tikai atbilstoši to izlietojumam, mērķiem, kuriem kredīts paredzēts. Tiks izstrādāts un pielietots augsts standarts kredītņēmēju potenciāla un atbilstības izvērtējumā, nesaudzīgi izskaužot korupciju kredītu sadalē.

Sekmējot ārvalstu un starptautiskās investīcijas, nosakāmi atvieglojumi ienākuma nodokļa maksāšanā uzņēmumiem — investīciju saņēmējiem. Ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmējsabiedrībām, kas piesaistījušas ārvalstu ieguldītājus, piešķiramas tiesības pirkt zemi, kas nepieciešama investīciju objektu celtniecībai un ekspluatācijai, ar nosacījumu, ka investīcijas veiktas ciešā saskaņā ar iesniegto biznesa plānu, tās nodrošina jaunas darba vietas Latvijā, ļauj pārstrādāt vietējās izejvielas, attīstīt tehnoloģijas un darba ražīgumu, sekmē vietējo izstrādājumu eksportu un konkurenci attiecīgajā nozarē.

Reāla nekustamā īpašuma tirgus izveidošana un hipotēku kredīta attīstība valstī ir viens no visneatliekamākajiem uzdevumiem.

Muitas un nodokļu politika stimulēs preču ražošanu un eksportu, lai līdzsvarotu ārējās tirdzniecības bilanci.

Stingri jānosaka Latvijas Bankas, Finansu ministrijas ieņēmumu dienestu un Valsts kontroles kompetence un atbildība par noteiktu valsts finansu sfēru kontroli un attīstību. Minēto institūciju un to konkrētu amatpersonu darba efektivitāte regulāri un atklāti vērtējama, par pamatu ņemot objektīvus finansu un valsts budžeta attīstības rādītājus.

Reorganizējot un uzlabojot uzņēmuma reģistra darbu, uz tā bāzes tiks izveidota vienota un atklāta informatīva sistēma par uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem.

Turpmākā budžeta reformas gaitā tiks izstrādāts likums par vietējiem budžetiem, kā arī Valsts budžeta kodekss, kurā tiks precīzi definētas valsts iestāžu, ministriju un Finansu ministrijas funkcijas, pienākumi un atbildība budžeta izstrādes un izpildes procesā. Tiks sakārtotas valsts un pašvaldību attiecības, nosakot un sadalot funkcijas un atbildību starp valsti un pašvaldībām.

 

Rūpniecība, ražošana

Steidzami jāaptur Latvijas rūpniecības sabrukums, kura rezultātā ir zaudētas lielas materiālās vērtības, tiek vairots bezdarbs, nabadzība un radīta sociālā spriedze sabiedrībā.

Valdība uzskata, ka noteikti jānovērš līdz šim pieļautās nelikumības un ļaunprātības saimnieciskās reformas gaitā, kas ievērojamas sabiedrības daļas acīs ir kompromitējušas pašu reformu ideju.

Tiks strauji intensificēts privatizācijas process, taču ekonomikas pārstrukturēšanas konkrētie soļi tiks sperti, stingri ievērojot Latvijas valsts un sabiedrības intereses. Latvijas ražojumu iekšējās un ārējās konkurētspējas paaugstināšanai un reālam darba ražīguma pieaugumam jākļūst par ekonomikas attīstības pamatkritērijiem.

Valdība uzskata par nepieciešamu precizēt sertifikātu pielietošanas iespējas lielo uzņēmumu privatizācijā, dodot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem tos izdevīgi realizēt.

Vienlaikus ar privatizāciju valdība nodrošinās esošā valsts īpašuma efektīvu apsaimniekošanu. Tiks noteikti Latvijas attīstībai un valstiskai pastāvēšanai stratēģiski svarīgie uzņēmumi un nozares, kuras paturamas valsts ietekmē. Tiks veikti pasākumi to perspektīvo valsts uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa atveseļošanai, kurus tuvākajā laikā nav lietderīgi privatizēt. Valdība stingri sekos, lai privatizācijas gaitā valsts monopolus neaizstātu privātie.

Tiks radīti priekšnosacījumi, lai, pirmkārt, jaunas darbavietas veidotos tādās ražošanas un pakalpojumu sfēras nozarēs, kas strādā eksportam vai sniedz transporta, tranzīta un citus pakalpojumus ārvalstu klientiem.

Speciālu uzmanību valdība veltīs tādām nozarēm un uzņēmumiem, kas racionāli izmanto Latvijas dabas bagātības, eksportējot nevis izejvielas, bet gan apstrādātu produkciju.

Valsts atbrīvos no ievedmuitas izejvielas, pusfabrikātus un komplektējošos izstrādājumus, kas izmantojami eksportējamās produkcijas ražošanai.

Tiks veicināta tādu rūpniecības nozaru attīstība, kas izmanto intelekta ietilpīgas tehnoloģijas, veicina zinātnes, augsti kvalificēta dabaspēka attīstību un ražo produkciju, kurai ir zema materiālu un enerģijas ietilpība.

Valdība stimulēs Latvijas būvizstrādājumu un materiālu eksportu, veicinās investīciju un kredītu piešķiršanu celtniecībai, nodokļu politikas izveidi būvindustrijas stimulēšanai; atbalstīs Latvijas būvfirmu prioritāti valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē.

Jāsakārto energosaimniecība, jāizstrādā enerģētikas attīstības programma. Valsts līmenī tiks stimulēta enerģijas taupīšana, energomazietilpīgu ražošanas nozaru un energotehnoloģiju attīstība, izpēte šajā jomā.

Valdība stingri sekos monopoluzņēmumu darbībai energosaimniecības, sakaru un resursu apgādes jomā, izanalizēs pašreizējo elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu pamatotību, nepieļaujot monopoluzņēmumiem iedzīvoties, izmantojot savu monopolstāvokli.

 

Preču aprite, tranzīts, transports

Lai organizētu reālu valsts iekšējā tirgus aizsardzības sistēmu, valdība apvienos un koordinēs robežapsardzes, muitas, policijas un Zemessardzes spēkus.

Valdība iestājas par brīvo ekonomisko zonu izveidi, aptverot gan ražošanu un tirdzniecību, gan finanses un tūrismu. Starp ekonomisko zonu izveidošanas pamatkritērijiem jābūt iespējai maksimāli piesaistīt vietējo dabaspēku, nodrošinot vietējo darbinieku apmācības un kvalifikācijas celšanas iespējas.

Ņemot vērā to, ka svarīgākie transporta plūsmu virzieni ir Eiropa — Krievija, Eiropas ziemeļdaļa — Ukraina, Eiropas ziemeļdaļa — Vidusāzija, tiks radīti dzelzceļa tranzītkoridori ar regulāriem reisiem minētajos virzienos pēc principa ėķosta — dzelzceļa stacija — noliktava realizācijas tirgus rajonāķķ.

Transporta pakalpojumu tirgus formēšanai plānots veidot ostās vai to rajonos lielas muitas noliktavas, lai radītu tirdzniecības sistēmu, iesaistot Ventspils, Rīgas, Liepājas preču biržas. Paredzēts izveidot optimālu preču kustībai atbilstošu muitas noliktavu tīklu.

Valdība gādās par energoresursu tranzīta un uzglabāšanas jaudu atjaunošanu un turpmāku attīstību, izstrādās centralizētu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kas nodrošinās šīs Latvijai būtiski svarīgās tranzītnozares intensīvu un harmonisku attīstību.

Transporta koridoru veidošanā liela uzmanība tiks pievērsta kompleksai pārvadājuma tarifu izvērtēšanai un pārveidošanai ar mērķi stimulēt tranzīta kravu plūsmas palielināšanu. Transporta attīstība tiks veikta, ievērojot šo transporta koridoru virzienus, tāpēc atkarībā no ostu attīstības intensitātes tiks attīstītas arī transporta maģistrāles ap tām.

Ostu attīstības jomā galvenais akcents tiks vērsts uz lielu kravu īpašnieku finansiālo līdzekļu piesaistīšanu ar noteikumu, ka kontrolpakete piederēs Latvijas valstij vai Latvijas uzņēmumiem. Valdība īpaši stimulēs konteineru un ģenerālkravas plūsmas palielināšanos.

Latvija bija un tai jābūt attīstītas kuģniecības un zvejniecības valstij, tādēļ tiks apsvērta iespēja atjaunot Jūrlietu ministriju un Zvejniecības departamentu.

Latvijai jāatgūst savas zvejniecības tradīcijas. Jāattīsta zvejnieku kooperācija. Nodokļu atvieglojumi uz 3 — 5 gadiem var sekmēt zvejniecības stabilizāciju. Tiks veidotas kuģu līnijas ar ienākšanu Latvijas ostās, kur nozvejotās zivis nodos pārstrādei Latvijas uzņēmumiem.

Transporta nozares attīstībā un atjaunošanā galvenais akcents tiks likts uz vietējo kuģu remonta un būves, kā arī vagonu un lokomotīvju remonta un būves iespējamām jaudām, ievērojot jaunākās tehnoloģijas. Attīstot ražošanu, tiks radītas jaunas darba vietas.

Piesaistot ārzemju investīcijas, transporta, komunikāciju un pārējās infrastruktūras jomā, valdība rūpēsies, lai prioritāti piešķirtu vietējo ražotņu attīstībai un vietējā darba spēka izmantošanai.

 

Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimniecības uzdevums nav tikai nozares ražošanas veicināšana, bet arī lauku vides un iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošana.

Lauksaimniecības atveseļošana nav iespējama, neapturot lejupslīdi tautsaimniecībā kopumā. Laukiem un pilsētām jārada vienādas attīstības iespējas.

Valdība uzskata, ka

— nepieciešams nodrošināt valsts iedzīvotāju apgādi ar Latvijā ražotiem galvenajiem pārtikas produktiem, vienlaikus veicinot šo produktu eksportu,

— lauku iedzīvotājiem jābūt iespējai atrast arī citu nodarbes veidu un ienākumu avotu, tā sekmējot Latvijā tradicionālā dzīves veida saglabāšanos.

Čpaša uzmanība tiks veltīta lauksaimniecības produkcijas ražotāju aizsardzībai pret ārvalstu subsidēto pārtikas produktu importu. Tiks izstrādāti un piemēroti ievedmuitas tarifi, vadoties no analoģiskas produkcijas vairumtirdzniecības cenām ārvalstīs. Pilnībā tiks izskausta nepamatotas un nekvalitatīvas pārtikas produkcijas ievešana Latvijā, ievērojot nacionālās standartu sistēmas prasības.

Valdības darbs tiks vērsts uz to, lai saglabātu arī Latvijas laukiem raksturīgo dzīves vidi, ievērojot vēsturiski izveidojušās reģionālās atsķirības, īpatnības un dabas resursu bagātību, kā arī, lai veicinātu lauku dzīves telpas kvalitatīvu uzlabošanos.

Zemes reforma un zemes privātīpašuma atjaunošanas process tiks paātrināts un pabeigts maksimāli īsā laikā, atvieglojot noteikumus par zemes īpašuma reģistrāciju, veidojot reālu zemes tirgu valstī.

Konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstība Latvijā tiks sekmēta un veidota ar zemnieku saimniecību ilgtermiņa kreditēšanas vai to ražotā produkta subsidēšanas palīdzību. Šim nolūkam tiks izmantoti privatizācijā iegūtie līdzekļi, hipotēku kredīti un ārzemju aizdevumi. Tiks izsniegti mērķkredīti, kas daļēji vai pilnīgi dzēšami uz valsts budžeta rēķina pēc paredzētā mērķa sasniegšanas. Šādi tiks veicināta modernu tehnoloģiju ieviešana, ražīgu augu un lopu šķirņu attīstība Latvijā. Agrorūpnieciskā kompleksa saimnieciski finansiālās darbības nodrošināšanu veic Hipotēku un Zemes banka.

Valdība atbalstīs zemnieku saimniecību specializāciju, kā arī daudzveidīgas un plašas kooperācijas sistēmas izveidi ar dažādu īpašuma formu līdzdalību, tajā skaitā arī statūtsabiedrības, kā pamatu lauksaimniecības turpmākai attīstībai un konkurētspējas radīšanai, veicinot lauksaimniecībass produktu ražotāju un pārstrādātāju sadarbību, nepieļaujot pārstrādes uzņēmumu monopolstāvokli. Nepieciešams pamatotos gadījumos uz laiku iesaldēt pārstrādes uzņēmumu parādus valstī. Līdzšinējie parādi zemniekiem par iegādāto produkciju jāizmaksā triju mēnešu laikā.

Valdība sadarbībā ar kooperatīvām apvienībām un pārstrādes uzņēmumiem organizēs galveno lauksaimniecības produktu (graudu, piena, gaļas, cukurbiešu, kartupeļu, dārzeņu u.c.) iepirkšanu atbilstoši fiksētām kvotām saskaņā ar iepriekš noteiktajām minimālajām cenām un noslēgtajiem līgumiem, kuros paredzēt produkcijas iepirkšanu ne mazāk kā trīs gadus uz priekšu.

Lauksaimniecībā obligātā apdrošināšana izdarāma valsts apdrošināšanas iestādēs, paredzot būtiskas atlaides nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, apdrošinot lauksaimniecības tehniku, transportu, ēkas, sējumus, mājlopus un gatavo produkciju. Veicināt savstarpējas apdrošināšanas sistēmas izveidi.

Nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem būs jāmaksā tikai zemes nodoklis, kā arī samazināts sociālais nodoklis.

Visnotaļ jāveicina lauksaimniecības izglītības un zinātnes attīstība, paredzot šim nolūkam valsts budžetu un nodokļu atvieglojumus.

Lauksaimniecības attīstība konceptuāli jāreglamentē ar "Lauksaimniecības (jumta) likumu" un ikgadējos uzdevumus jānosaka "Lauksaimniecības gada likumam".

 

Mežsaimniecība

Lielākā Latvijas dabas bagātība ir meži. Mežu saudzīga un racionāla izmantošana un atjaunošana ir valstisks uzdevums.

Valdība realizēs vienotu mežsaimniecības stratēģiju visos mežos neatkarīgi no to īpašuma formas. Tiks nostiprinātas valsts mežu dienesta valstiskās funkcijas, pilnveidota tā darbību nodrošinošā likumdošana.

Valdība stimulēs mērķinvestīciju piesaisti mežsaimniecībai, mežrūpniecībai un kokapstrādei, atbalstot augstākas koksnes pārstrādes pakāpes produkcijas ražošanu, ieskaitot celulozes un papīra produkciju.

 

Dabas aizsardzība

Ar likumdošanas un ekonomiskās regulēšanas metodēm vistuvākajā laikā jārada situācija, kurā līdzekļu ieguldīšana vides aizsardzībā, dabu saudzējošās tehnoloģijās ekonomiski izdevīga. Jebkura mēroga saimnieciski projekti realizējami, tos obligāti saskaņojot ar vides aizsardzības prasībām.

Valdība deklarē šādus vides aizsardzības politikas mērķus:

nepieļaut vides pasliktināšanos Latvijas sauszemes teritorijā, saglabājot bioloģiskās daudzveidības līmeni;

uzlabot atmosfēras un ūdeņu (īpaši Rīgas jūras līcī) kvalitāti, īpašu programmu veltot dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanai, nepieļaut pazemes saldūdens baseinu piesārņojumu;

nodrošināt dabas resursu racionālu izmantošanu;

garantēt Latvijas dabas ekosistēmu normālu funkcionēšanu, plaši attīstot un pilnveidojot nacionālo parku, dabas rezervātu un liegumu tīklu;

rūpniecībā maksimāli izmantot bezatlikumu tehnoloģijas.

Valdība īpaši uzsver Latvijas dabas bagātību ekonomiskos aspektus, jo tie ietver sevī arī iespējas piesaistīt starptautisko kapitālu Latvijā esošo pasaules nozīmes ekosistēmu uzturēšanai, kā arī ārzemju tūrisma, medniecības un makšķerēšanas perspektīvas.

Atzīstot Latvijas iespējas izvērst teritoriāli nozīmīgu ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu, valdība stimulēs zemnieku saimniecību un pašvaldību centienus pēc ekonomiski nozīmīgas darbības šajā jomā.

 

Valsts pārvalde un tiesa

Valdība rūpēsies par vienlīdzības principa ievērošanu likuma priekšā — viena valsts, viens likums visiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiks garantētas starptautiski atzītās cilvēktiesības.

Pakāpeniski tiks veikta Satversmes reforma, to papildinot ar pasaules valstu demokrātisko pieredzi un saskaņojot iespējamās izmaiņas ar pilsoņu vairākuma viedokli. Satversmē iekļaujama sadaļa par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pilsonības pamatprincipiem.

Valdība atbalstīs un veicinās pieņemto likumu un normatīvo aktu sistematizēšanu, izvērtējot to atbilstību gan Satversmei, gan starptautiskajām tiesību normām. Pēc likuma pieņemšanas Satversmes tiesai jākļūst par reālu cilvēktiesību aizsardzības garantu, tai jāsniedz arī likumu oficiālais skaidrojums.

Tiks izstrādāts ėLikums par likumiemķ, kas nodrošinātu saskaņotu un kvalitatīvu likumprojektu izstrādāšanu. Tiks nodibināta neatkarīga Valsts ekspertīzes padome, piesaistot kvalificētus speciālistus, lai līdztekus likumaprojekta tekstam būtu izvērtēts tā juridiskais un finansiālais pamatojums.

Nosakāma obligāta valsts ekspertīze, izskatot valstiska mēroga projektus sadarbībai ar ārvalstīm, ekonomiskās attīstības programmas.

Likvidējami formālie un birokrātiskie šķēršļi, kas kavē likumīgo uzņēmējdarbību, kā arī nekustāmā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Nolūkā panākt juristu — brīvo juridisko profesiju pārstāvju — kvalifikācijas un profesionālās atbildības paaugstināšanu jāpilnveido likumi, kas nosaka aizstāvju un pārstāvju tiesisko statusu tiesu lietās. Valdība respektēs tiesu varas neatkarību un tiesnešu atbildību tikai likuma priekšā. Tā atbalstīs tiesu reformas un tiesu sistēmas pilnveidošanu.

Tieslietu ministrija kā valdības pārstāvis sadarbosies ar mācību iestādēm, kuras gatavo juristus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību programmu izstrādāšanu, nodrošinātu šīs iestādes ar lektoriem. Valdība turpinās sadarbību ar starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu tiesībaizsargājošo institūciju darbinieku kvalifikācijas celšanu.

Tiks izstrādāti Komerciālās darbības, Administratīvā procesa un Sodu izpildes kodeksi.

Valdība nodrošinās Pilsonības likuma konsekventu izpildi, novēršot jebkādus birokrātiskus šķēršļus tā izpildei vai nekorektu traktējumu resoru nekompetneces dēļ. Saskaņā ar likumu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāsaņem starptautiski atzītās ārpilsoņu pases.

Valdība uzskata, ka pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem garantējamas vienādas sociālās tiesības un pilnvērtīgas iespējas iekļauties valsts ekonomiskajā dzīvē. Tiks noteikts Cilvēktiesību biroja statuss un tā pilnvaras.

Valdība veiks nepieciešamo pasākumu kompleksu, lai, nodrošinot likumību, paātrinātu izskatīšanas procesu tiesās un panāktu civilspriedumu izpildīšanas operativitāti.

Pakāpeniski tiks harmonizēta Latvijas Republikas likumdošana, tuvinot to Eiropas Savienības standartiem. Valdība uzskata, ka ir jāuzsāk nopietns darbs, lai tuvinātu Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, sakārtojot likumdošanu, panākt visu priekšnoteikumu izpildi.

 

Pašvaldības

Valdība uzskata, ka, atzīstot demokrātiskus vietējās varas principus, Latvijai jāpievienojas Eiropas Hartai par vietējo pašvaldību.

Jāsamazina disproporcijas starp Latvijas atsevišķo novadu attīstības līmeņiem, jāizstrādā visaptveroša un konkrēta Latvijas reģionu, pilsētu uun pagastu attīstības programma, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem ar augstu bezdarba līmeni, un nosakot nodokļu atvieglinājumus uzņēmējiem, kas izveido jaunas darba vietas šajos rajonos.

Valdība sekmēs pašvaldību orientāciju uz iedzīvotāju ekonomisko un sociālo vajadzību nodrošināšanu, uz teritorijas īpatnējo priekšrocību atklāšanu un daudzveidīgas saimnieciskās darbības veicināšanu, uz birokrātisko šķēršļu samazināšanu un katra iedzīvotāja vai uzņēmēja problēmu ātru un efektīvu risināšanu.

Nostiprinot pašvaldību finansiālo patstāvību un rīcībspēju, tiks pilnveidota pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma.

Čpaša uzmanība tiks veltīta lauku un mazpilsētu savstarpēji saistītai un kompleksai attīstībai, tiks veikta administratīvi teritoriālā reforma nolūkā pilnīgāk izmantot attiecīgo teritoriju ekonomiskās priekšrocības. Tiks vispusīgi sekmēta pašvaldību darbinieku apmācība, lai viņi apgūtu teritoriālās plānošanas un saimniekošanas metodes.

Valdība rūpēsies, lai pastiprinātu pašvaldību atbildību izglītības, veselības un sociālās palīdzības funkciju realizācijā, tādēļ tiks noteikti attiecīgi normatīvi un valsts garantēti standarti iedzīvotāju sociālo, kultūras un izglītības vajadzību nodrošinājumam.

Veicinot pašvaldību lomu vietējo jautājumu risināšanā, netiks pieļauta pašvaldību patvaļa, kas varētu kaitēt kādai no iedzīvotāju kategorijām. Panākama vienveidīga un pilnīga likumu ievērošana visos valsts pārvaldes un pašvaldību līmeņos.

 

Kultūra, izglītība un zinātne

Zināšanas, izglītība, augsts valsts zinātnes un kultūras potenciāls uzskatāms par tautas izdzīvošanas un attīstības pamatresursu, un šāda nostāja tiks likta valsts politikas pamatā.

 

Izglītība

Tautas izglītība un zināšanas uzskatāmi par Latvijas galveno nacionālo bagātību. Mūsu izglītības sistēmai jānodrošina latviešu nācijas pastāvēšana savā zemē, attīstība un integrēšanās Eiropas izglītības, zinātnes un kultūras vidē. Obligāta izglītības sastāvdaļa būs Tēvzemes mīlestības audzināšana jau no pirmajiem skolas soļiem, jau pamatskolā liekot pamatus valsts pilsoņa audzināšanai.

Valdība gādās, lai katrs skolas vecumu sasniegušais bērns varētu iegūt izglītību, kas ļautu tam veidoties par apzinīgu, brīvu un tikumisku personību. Sevišķa uzmanība tiks veltīta mazo lauku skolu atbalstam un šo skolu mācību procesa modernizēšanai.

Pamatskolu bibliotēkas tiks apgādātas ar tādu skaitu bezmaksas mācību grāmatu, kas nodrošinās mazturīgo ģimeņu bērnus. Tiks sniegta arī cita veida sociālā palīdzība, lai ikvienam bērnam garantētu iespēju iegūt pamatizglītību.

Tiks pārskatīts mācību programmu saturs un mācību grāmatu kvalitāte. Skolu mācību programmās kā obligāti tiks iekļauti kultūrizglītojošo mācību priekšmeti, kuru apguve veido katras nācijas identitāti. Jebkuras mācību valodas skolās jārada apstākļi bērnu un jaunatnes iesaistīšanai latviešu kultūras un sadzīves tradīcijās. Nacionālo minoritāšu skolās mācības jāorganizē tā, lai jebkuram pamatskolu beigušajam būtu ļoti laba valsts valodas prasme.

Ievērojami jāuzlabo darbs arodizglītības jomā, plaši reklamējot skolas, to īpatnības un iesaistot jauno speciālistu izglītošanā iespējamos darba devējus. Jāceļ arodapmācības prestižs un jāizskaidro tās lomu Latvijas ekonomiskajā attīstībā.

Uz vidējo speciālo mācību iestāžu, augstskolu, privāto mācību institūciju bāzes tiks veidota plaša pieaugušo nepārtrauktas izglītošanas sistēma.

Likumā par augstāko izglītību tiks skaidri noteikti un norobežoti valsts un mācību iestādes kompetences līmeņi augstskolās. Valsts finansējums, sagatavojot speciālistus ar augstāko un vidējo speciālo izglītību, saskaņojams ar tautsaimniecības prasībām un attīstības perspektīvām.

Sekmīgiem studentiem nodrošināma iespēja saņemt kredītus augstākās izglītības iegūšanai.

Valdība stimulēs augstākās izglītības un zinātnes integrāciju.

Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo. Skolotājam jānodrošina maksimāli apstākļi radošam darbam un kvalifikācijas paaugstināšanai. Augstskolu pasniedzēju un zinātnes darbinieku vidējām algām jāatbilst augstāko kategoriju valsts ierēdņu algām.

Līdzekļi skolotāju un augstskolu pasniedzēju algām daļēji rodami, pārkārtojot Izglītības ministrijas sistēmu, samazinot attiecīgo ierēdņu skaitu, nododot kvalifikācijas celšanu un zinātniski pētniecisko darbu augstskolām, kas gatavo pedagogus. Valdība panāks, lai ar likumu tiktu noteikts minimālais valsts budžeta izdevumu procents, kas atvēlēts kultūras, zinātnes un izglītības vajadzībām, tostarp arī algu fondam.

Valdība veiks skolu tīklu optimizāciju, bet nepieļaus nepamatotu izglītības, zinātnes, kultūras un sporta iestāžu likvidēšanu, īpašu uzmanību pievēršot mazām lauku skolām.

Sadarbībā ar pašvaldībām valdība nodrošinās ar sabiedrisko transportu no skolām attāli dzīvojošos bērnus, it īpaši pamatskolas vecumā.

Fiziskā kultūra un sports ir tautas kultūras sastāvdaļa un valsts prestižu veicinošs faktors. Tiks nostiprināta un attīstīta veselīga dzīvesveida kustība "Sports visiem", tā tiks padarīta pieejama visām Latvijas iedzīvotāju grupām. Tiks izveidota demokrātiska sporta attīstības sistēma (pagasts, rajons, novads — nacionālā izlase) ar sporta klubiem kā šīs sistēmas pamatu.

 

Zinātne

Čpašu lomu mūsu sabiedrībā ieņem zinātne, ko nosaka ne tikai tās kulturālā vērtība, bet arī tās aizvien tiešāka ietekme caur tehnoloģiju uz sabiedrības ekonomiskajām norisēm. Latvijas sabiedrībai un valstij svarīgas ir gan fundamentālās zinātnes, gan arī lietišķās zinātnes un tehnoloģiju pamatu izstrādes attīstība.

Fundamentāli zinātnisko izstrādņu finansēšana veicama, ievērojot prasību par pētījumu rezultātu publicitāti starptautiski autoritatīvos zinātniskos izdevumos. Lietišķo pētījumu finansējumu sadale veicama balstoties uz zinātniskās ekspertīzes slēdzienu, kā arī prasot, lai šie pētījumi spētu piesaistīt daļu finansējuma arī no citiem avotiem. Finansiāli atbalstāma valstiski nozīmīgu patentu procedūras noformēšana ārvalstīs. Veicināma Latvijas starptautiskā sadarbība gan fundamentālo zinātņu, gan tehnoloģijas jomā.

Jārada labvēlīgs klimats privātām investīcijām zinātnē un tehnoloģijas attīstībā, uz šīm investīcijām attiecināmi ievērojami nodokļu atvieglojumi. Atceļama ievedmuita tehnoloģiskajos procesos izmantojamām iekārtām, datorprogrammām un zinātniskajai literatūrai.

Sadarbībā ar esošo Latvijas Zinātnes Padomi un zinātniski sabiedriskajām institūcijām pilnveidojama zinātnes pārvalde, uzlabojama saikne starp valdību un LZP.

Tiks pārskatīti IZM reformas rezultāti un veiktas attiecīgas izmaiņas darba uzlabošanai un līdzekļu ekonomikai. Tiks reorganizētas struktūras ar vienādām vai līdzīgām funkcijām. Visi pasākumi IZM darbībā būs saistīti ar maksimālu līdzekļu ekonomiju.

 

Kultūra

Savā rīcībā valdība vadīsies no atziņas, ka kultūras vērtības ir tas nezūdošais kapitāls, kas ļāvis izdzīvot latviešu tautai kā vienotam veselumam par spīti visām vēsturiskajām kolīzijām. Šo vērtību saglabāšana, izmantošana un brīva attīstība ir vienīgais garants arī nācijas turpmākai pastāvēšanai, ņemot vērā mūsdienu pasaules unificējošo kosmopolītisko ietekmi pirmāmkārtām uz jauno paaudzi.

Valdība īpašu uzmanību veltīs tradicionālo, latviešu mentalitātē un vispārcilvēciskajā humānismā sakņoto tradīciju izkopšanai gan sadzīvē, gan pašdarbības un lietišķajā, gan profesionālajā mākslā. Šai nolūkā tiks veiktas plašas konsultācijas ar attiecīgo nozaru speciālistiem, izstrādājot valstisko kultūras veicināšanas programmu, nosakot valsts pasūtījumus, subsīdijas un prēmijas. Čpašas rūpes tiks veltītas lauku kultūras centru — kultūras namu un bibliotēku darba atdzīvināšanai, arī finansēšanai.

Būtiska vieta tautas identitātes izkopšanā tiks atvēlēta latviešu trimdas kultūras mantojuma apgūšanai un iesaistīšanai aktuālajā kultūras aprites procesā. Tiks izstrādāta un realizēta šā mantojuma apzināšanas programma, kā arī noteikti nodokļu atvieglojumi iestādēm un organizācijām, kas ieguldīs līdzekļus ārzemēs radīto latviešu kultūras vērtību iegādē un pārvēšanā uz Latviju.

Veicinot mecenātisma un atsevišķu kultūras pasākumu sponsorēšanu, tiks izstrādāta nodokļu atlaižu sistēma labprātīgajiem ziedotājiem, kā arī bērnu kultūras iestādēm.

 

Valsts aizsardzība

Valdība uzskata, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ietilpst Aizsardzības spēki un Zemessardze. Tiem jābūt profesionāli labi sagatavotiem, to skaitliskajam sastāvam jāatbilst valsts aizsardzības nodrošināšanas vajadzībām.

Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanā jāsavieno vispārējais obligātais dienests Aizsardzības spēkos un brīvprātīgais dienests Zemessardzē. Līdztekus tiks veidoti priekšnosacījumi pakāpeniskai pārejai uz Aizsardzības spēku arvien plašāku komplektēšanu no profesionālajiem karavīriem.

Konsekventi veicami reāli pasākumi, izskaužot ārpusreglamenta attiecības Aizsardzības spēkos.

Zemessardzē ir jānostiprina darbs ar kadru, kā arī ieroču u.c. materiālo vērtību uzskaiti, rezervistu un jaunsargu sagatavošanu. Valdība rūpēsies par militārās apmācības un morālo īpašību izkopšanas pasākumiem, lai uzlabotu Zemessardzes kaujas spējas. Tiks samazinātas nepamatoti uzpūstās štata struktūras dažādu līmeņu štābos.

Valsts aizsardzības plānā tiks paredzēta:

galveno spēku koncentrēšana stratēģiski svarīgo valsts objektu aizsardzībai, cīņai pret gaisa un jūras desantiem;

iespēja manevrēt, nodrošināt vadību, turpināt bruņoto cīņu pat okupācijas apstākļos.

Apmācības sistēmas pamatprincipos tiks ietverta Nacionālo bruņoto spēku karavīru sagatavošana autonomai cīņai bataljonu, rotu, vadu un atsevišķu grupu sastāvā, nezaudējot vadību.

Valdība Nacionālo bruņoto spēku ietvaros izveidos spēcīgu, modernu informatīvo sistēmu.

Valdība nevilcinoties uzsāks pārrunas ar Igauniju un Lietuvu par tālāko sauszemes karaspēka integrāciju, par paraugu ņemot BALTBATa veidošanas praksi.

 

Ārpolitika

Valdība izstrādās programmu, kas noteiks politiskos, ekonomiskos un juridiskos pamatus, lai straujāk tuvotos Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem. Gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, jāaktivizē ES juridiskās un politiskās sistēmas apgūšana, jāturpina Latvijas likumdošanas harmonizācija ar ES standartiem, vienlaikus jāizstrādā iedzīvotāju un uzņēmēju informēšanas, sagatavošanas un adaptācijas nacionālā programma.

Latvija turpinās aktīvu līdzdalību NATO programmā ėPartnerattiecības mieramķ. Liela uzmanība jāveltī bruņoto spēku pārveidei atbilstoši NATO demokrātiskajiem un militārajiem standartiem.

Līdz iespējamajai iekļaušanai ES un NATO struktūrās valdība veiks aktīvu diplomātisku darbību, lai iegūtu drošības garantijas (divpusēju un daudzpusēju līgumu veidā) no ASV, Krievijas Federācijas, NATO.

Intensīvāk un konkrētāk tiks realizētas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Igauniju un Lietuvu. Darba kārtībā būs ekonomisko zonu un robežu nenoregulētie jautājumi. Valdība darīs visu, lai iespējami īsākā laikā tiktu noslēgta muitas ūnija ar Igauniju un Lietuvu. Jāpanāk vienota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pieeja Baltijas reģiona attīstības stratēģiskajiem jautājumiem, it īpaši vienotas saimnieciskās telpas izveidei. Jāveicina Baltijas un Ziemeļvalstu visdažādākā līmeņa saimnieciskā un politiskā integrācija.

Valdība neatlaidīgi strādās, lai normalizētu Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, veicot robežlīniju demarkāciju, parakstot robežlīgumu valstu starpā. Valdība pieliks visas pūles, lai diplomātiskā ceļā uz starptautiskas izpratnes pamata panāktu 1940.gada Latvijas okupācijas fakta atzīšanu no Krievijas puses.

Jānoslēdz savstarpēji izdevīgs ekonomiskās sadarbības līgums, panākot efektīvu vienošanos par kopēju cīņu pret noziedzību. Maskavā izveidojama Latvijas tirdzniecības pārstāvniecība. Uzskatot Abrenes novadu par Latvijas vēsturisko teritoriju, panākams šīs problēmas starptautisks noregulējums, tajā skaitā īpašumattiecību jautājumi.

Valdība veidos tirdzniecisko misiju sistēmu.

Valsts ārējās un drošības politikas pamatvirziens — radīt labvēlīgu ārpolitisko klimatu attiecībās ar kaimiņvalstīm, kas sekmētu Latvijas Republikas iekšējo stabilitāti, veicinātu tās ekonomisko augšupeju, tostarp ārējo tirdzniecību, garantētu demokrātijas tālāko attīstību un valsts neatkarību, teritoriālo integritāti un starptautisko autoritāti.

 

Sistēmisma princips

Līdzšinējā valsts politika galvenokārt tika veidota, stihiski saduroties dažādu politiski ekonomisko grupu un sociālā sprieguma centru (piemēram, ārstu, skolotāju, pensionāru, banku noguldītāju utt.) interesēm. Izšķirošu lomu tad bieži spēlēja tā vai cita valsts vadītāja personīgais viedoklis. Patlaban, kad daudzējādā ziņā izšķiras Latvijas turpmākais liktenis, vispirms valdībai ir jābūt tai, kas spēj organizēt valsti un palīdzēt organizēties sabiedrībai. Jāuzsver — organizēties kopīgo problēmu kopīgai risināšanai.

Nacionālā izlīguma bloks, kurā ir apvienojušies dažādas ievirzes politiskie spēki, ir spējis pārvarēt savstarpējās pretrunas un vienoties par būtiskākajiem principiem Latvijas tagadnes un arī nākotnes vārdā. Šī vienošanās dod mums morālas tiesības izvirzīt tēzi par šādu principu universālo nozīmi. Tie, savukārt, varētu kļūt par pamatu attieksmes maiņai pret pašu valsts varas jēdzienu.

Valsts vara mūsu izpratnē vispirms ir vēlētāju deleģētās tiesības saskaņot viņu personīgās intereses ar visas valsts interesēm tā, lai tās savstarpēji kalpotu kopējam mērķim. Šāda izpratne principiāli izslēdz ne tikai varas pārstāvju voluntārās iegribas, bet arī paredz kopīga darba un kopīgas atbildības prioritāti visās jomās, kas skar Latvijai būtiskus jautājumus.

Tāpēc Nacionālā izlīguma bloka darbības stūrakmens būs balstīšanās, pirmkārt, uz kompetentu Latvijas speciālistu — ekspertu viedokli, otrkārt, uz maksimālo atklātumu, iesaistot problēmu risināšanā visplašākos sabiedrības slāņus. Tāpēc dabiska ir mūsu orientācija uz ciešu sadarbību ar masu informācijas līdzekļiem, socioloģiskajiem dienestiem un sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno būtisku Latvijas intelektuālā potenciāla daļu. Tikai šis kopums var izveidot to valdības rīcības programmu, uz kuru var attiecināt šo, mums pagaidām vēl grūti izprotamo sistēmisma principu.

Bez demokrātijas nav nedz neatkarības, nedz pilsoniskas saskaņas valstī. Ja sabiedrībā nebūs pārliecības, ka valsts vara ir pašas tautas akceptēta, sabiedrība neizbēgami sašķelsies savstarpēji neiecietīgās interešu grupās.

Tieši tāpēc līdzsvarota, sabalansēta Latvijas attīstība ir iespējama tikai gadījumā, ja tiks pārvarēta līdzšinējā augstprātības un — gan slēpto, gan atklāto — privilēģiju barjera starp tautu un varu.

Mums ir nepieciešams ne tikai nacionālais, bet arī sociālais izlīgums. Un vienīgais garants tam ir pakāpeniski veidojamais vidējais slānis — izglītotu, pārtikušu, garīgi un fiziski neatkarīgu cilvēku slānis, kuram Mūžīgās Latvijas ideja nav tikai skaista dzejiska metafora. Šā slāņa izveides sekmēšana tad arī ir Nacionālā izlīguma bloka valdības darbības galvenais mērķis.