Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta informācija

Par privatizācijas sertifikātu tirgu

Kopš 1994.gada jūlija privatizācijas sertifikātus (PS) var likumīgi pirkt un pārdot arī statūtsabiedrības, kuras ir saņēmušas licenci darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū. Atbilstīgi Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumiem nr.253 starpniecības uzņēmumi, kuriem ir attiecīgās licences, visus noslēgtos darījumus reģistrē speciālos reģistrācijas žurnālos un sniedz informāciju par tiem Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC). Izmantojot informāciju par cenām un darījumu apjomiem fondu biržās un izsolēs pēdējās desmit dienās, PSINC aprēķina pēdējo desmit dienu vidējo tirgus cenu, kura saskaņā ar likumu ir oficiālā tirgus cena un ne retāk kā reizi nedēļā tiek publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Līdz 1995.gada 1.novembrim ir emitēti (ieskaitīti iedzīvotāju kontos) 103,3 milj. PS, bet to skaits iedzīvotāju atvērtajos kontos jau ir samazinājies par 15% (no tiem 5,3 milj. PS ir izmantoti privatizācijā). Daļa iedzīvotāju savus PS ir pārdevuši starpniecības uzņēmumiem, un līdz ar to sertifikāti ir nonākuši “publiskajā” privatizācijas sertifikātu tirgū. 1995.gada 1.novembrī licencēto starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontu atlikums bija 9,99 milj. PS.

Kopējais starpniecības uzņēmumu darījumu apjoms no 1994.gada jūlija līdz šā gada 1.oktobrim bija 50,9 milj. PS (Ls 130,9 milj.). Vislielākais darījumu apjoms mēnesī bija no 1994.gada novembra līdz 1995.gada martam, kad katru dienu tika slēgti darījumi vidēji par 163 tūkst. PS (Ls 497 tūkst.). Vidējais dienas darījumu apjoms šī gada septembrī — oktobrī bija 49,6 tūkst. PS (Ls 49,7 tūkst.).

Privatizācijas sertifikātu cenas atšķiras organizētajā (biržas un izsoles) un neorganizētajā tirgū. Neorganizēto tirgu veido PS pirkšana no iedzīvotājiem (pirmējais tirgus) un pirkšana no starpniecības uzņēmumiem (otrējais tirgus). Par fizisko personu starpā noslēgto darījumu apjomiem katra mēneša beigās tiek saņemta banku informācija, bet par PS cenām darījumos starp fiziskām personām ziņas netiek vāktas.

Katras darba dienas beigās starpniecības uzņēmumi sniedz PSINC rakstisku informāciju par nopirkto un pārdoto sertifikātu daudzumu un kopējo summu katrā tirgus segmentā (nopirkts kopā sertifikātos un latos, nopirkts no starpniecības uzņēmumiem, pārdot kopā, sertifikātu augstākā un zemākā cena u.c.) un izsoļu rezultātiem. Katru darba dienu pēc pulksten 20 PSINC datus par dienas darījumiem ievada datorā, aprēķina dienas darījumu kopējo apjomu un vidējo cenu neorganizētajā tirgū un izsolēs atsevišķi, kā arī valstī kopā. Šo operatīvo informāciju katru vakaru saņem un nākošajā dienā publicē laikraksti, kuri to pieprasa, piemēram “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Biznes & Baltija”. Šajā informācijā, protams, nav iekļautas ziņas par darījumiem, kuras starpniecības uzņēmumi snieguši ar novēlošanos tikai nākošajā dienā, un darījumiem, par kuriem sniegta nepārprotami kļūdaina informācija. Nākošajā darba dienā PSINC veic iepriekšējā dienā saņemtās informācijas precizēšanu un pārrēķina vidējos un kopsavilkuma rādītājus. Starpniecības uzņēmumu sniegtajā informācijā netiek atspoguļotas ziņas par lauztajiem vai citādi neizpildītajiem līgumiem. Tomēr jāņem vērā, ka organizētajā tirgū starpniekiem, kuri rīko izsoles, ir jāgarantē noslēgto darījumu izpilde.

Izmantojot precizēto informāciju, PSINC katru nedēļu aprēķina vidējos darījumu apjomus un cenas katram sertifikātu tirgus segmentam katrai darījumu dienai. Šīs ziņas tiek izmantotas, arī sagatavojot Ekonomikas ministrijas ikmēneša pārskatus. Gan iknedēļas PSINC datus, gan ikmēneša pārskatus katrs interesents var saņemt Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamentā.

Cenu sadalījums dažādos sertifikātu tirgus segmentos ir šāds:

— viszemākā PS cena ir pirmējā tirgū un tā var būt trīs un vairāk reižu zemāka nekā oficiālā tirgus cena. Pamats šādām cenām ir zemais pieprasījums. 1995.gada oktobrī no iedzīvotājiem nopirkti tikai 122 tūkst. PS par vidējo cenu Ls 0,70. Salīdzinājumam — 1995.gada janvārī — martā no iedzīvotājiem tika nopirkti 1730 tūkst. PS par vidējo cenu Ls 2,40;

— nedaudz lielāki apjomi un augstāka cena ir otrējā tirgū realizētajiem PS (1995.gada oktobrī — 343 tūkst. PS par vidējo cenu Ls 1,29);

— visaugstākās cenas ir organizētajā tirgū (izsolēs un biržās), kur tiek veikti darījumi ar relatīvi lielām PS paketēm (oktobrī — 92 tūkst. PS par vidējo cenu Ls 2,21). Tā kā cena biržās un izsolēs tiek izmantota oficiālās PS tirgus cenas noteikšanai, tad oficiālo cenu nosaka neliela skaita starpniecības uzņēmumu retie darījumi organizētajā tirgū (oktobrī 3 starpniecības uzņēmumi sarīkoja 10 izsoles). Pēdējos mēnešos fiziskās personas PS publiskajās izsolēs praktiski vairs nepiedalās.

Šobrīd informācija par PS tirgu tiek vākta ik dienas no visiem starpniecības uzņēmumiem. Tādēļ, zinot, kādas metodes tiek lietotas aprēķinos, un ņemot vērā pašu pieredzi, katrs tirgus dalībnieks var izdarīt secinājumus par PS tirgu, cenām utt. Neatkarīgie eksperti un masu informācijas līdzekļi nepilnīgi izmanto PSINC rīcībā esošos datus par sertifikātu cenām atsevišķos tirgus segmentos. Tā rezultātā sertifikātu tirgus dalībniekiem, diemžēl, ir jāapmierinās tikai ar vidējām cenām, kuras, protams, neatspoguļo faktisko situāciju katrā tirgus segmentā.

Laikrakstā “Diena” regulāri tiek publicētas a/s “Latvijas sertifikātu fonds” (“LSF”) cenu prognozes, kuras tiek noteiktas, aptaujājot aktīvākos starpniecības uzņēmumus, taču tās tikai daļēji atspoguļo situāciju tirgū. Piemēram, PS cenas, iepērkot no iedzīvotājiem, pēc “LSF” datiem no 6.11.95. līdz 10.11.95. bija Ls 0,56, bet pēc PSINC datiem — Ls 0,64, vienlaicīgi otrējā tirgū — Ls 0,79 pēc “LSF” datiem un Ls 0,80 pēc PSINC datiem, bet par laika posmu no 13.11.95. līdz 17.11.95. attiecīgi šie skaitļi ir sekojoši: Ls 0,57 un Ls 0,85 pēc “LSF” datiem un Ls 0,68 un Ls 0,93 pēc PSINC datiem. Šo atšķirību rada tas, ka “LSF”, acīmredzot, saņem informāciju tikai no tiem starpniekiem, kuriem ir pietiekoši lieli darījumu apjomi, bet otrējā tirgū “LSF” neņem vērā it kā “netipiskus” darījumus par augstām cenām.

Laikraksts “Biznes & Baltija” publicē no PSINC saņemto informāciju, uzrādot slēgto darījumu apjomus PS un latos, kā arī dienas darījumu vidējo, maksimālo un minimālo cenu.

Šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar PSINC izstrādā metodiku aktīvāko starpniecības uzņēmumu grupas cenu noteikšanai. Ņemot vērā to, ka konkrēto darījumu cenas bieži vien nozīmīgi atšķiras no vidējās cenas attiecīgajā segmentā, tiek izstrādāta arī koriģēto cenu un apjomu aprēķina metodika, kura ļaus precīzāk raksturot sertifikātu tirgus tendences un veikt prognozes.

A.Bernāns,
Privatizācijas departamenta
direktora vietnieks
A.Aizkalns,
PSINC vadītāja vietnieks

Sertifikātu cenu sadalījums pa tirgus segmentiem nedēļā

Privatizācijas sertifikātu tirgus darījumu apjomi un vidējās cenas

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas

1995.gada novembrī

Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors V.Zvejss