Ministru kabineta noteikumi Nr. 591

Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 27. §)

Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 6. un 18. punktu, 26. panta otro daļu un 52. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs, kā arī internātskolās un speciālās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, tai skaitā speciālās izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas, un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās (turpmāk – izglītības iestāde) un atskaitīti no tām;

1.2. obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.

2. Noteikumi attiecas arī uz ieslodzīto un to nepilngadīgo ārzemnieku uzņemšanu izglītības iestādēs un pārcelšanu nākamajā klasē, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, bet ir tiesības iegūt pamatizglītību laikposmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai vai piespiedu izraidīšanai vai uz kādu brīvprātīgā izceļošana vai piespiedu izraidīšana ir atlikta.

II. Izglītojamā uzņemšana izglītības iestādē

3. Izglītojamo uzņem izglītības iestādē, pamatojoties attiecīgi uz vecāka vai likumiskā pārstāvja (turpmāk – vecāki), vai pilngadību sasnieguša izglītojamā, vai par ieslodzītā resocializāciju atbildīgās amatpersonas, vai Valsts robežsardzes atbildīgās amatpersonas (turpmāk – atbildīgā amatpersona) iesniegumu.

4. Pirms izglītojamā uzņemšanas vispārējās izglītības iestādē vecākiem vai atbildīgajām amatpersonām, vai pilngadīgam izglītojamam ir tiesības iepazīties ar šādiem dokumentiem par izglītības iestādi:

4.1. izglītības iestādes reģistrācijas apliecību (pieejama elektroniski Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā daļā);

4.2. izglītības iestādes akreditācijas lapu (pieejama elektroniski Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā daļā);

4.3. izglītības programmu licencēm (pieejamas elektroniski Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā daļā);

4.4. izglītības programmas akreditācijas lapu (pieejama elektroniski Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā daļā);

4.5. izglītības iestādes nolikumu;

4.6. iekšējās kārtības noteikumiem;

4.7. izglītības iestādes dibinātāja noteikto kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par izglītojamā uzņemšanu izglītības iestādē, un to pieņemšanas termiņiem (ja tādi ir noteikti);

4.8. iestājpārbaudījumu (ja tādi ir noteikti) programmu un norises kārtību izglītojamo uzņemšanai 10. klasē un ģimnāzijas vai valsts ģimnāzijas 7.–9. klasē attiecīgās izglītības programmas apguvei;

4.9. citiem dokumentiem, kuriem nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

5. Lai izglītojamo pieteiktu izglītības iestādē, vecāki vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, vai atbildīgā amatpersona iesniedz izglītības iestādes vadītājam (turpmāk – direktors) adresētu iesniegumu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumu var nosūtīt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Iesniegumā norāda:

5.1. vecāku vai atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu;

5.2. izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu;

5.3. izglītojamā deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi;

5.4. izvēlēto izglītības programmu;

5.5. saziņas veidu ar izglītības iestādi, norādot arī elektroniskā pasta adresi (ja ir).

6. Iesniegumam pievieno:

6.1. iepriekš iegūto izglītību (ja ir) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu direktoram;

6.2. bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr. 026/u), stājoties speciālās pirmsskolas izglītības grupā un 1. klasē;

6.3. izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) izglītojamam, kurš sasniedzis pilngadību;

6.4. valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinumu, ja izglītojamais tiek uzņemts speciālās izglītības programmā vai ja viņam ieteikti atbalsta pasākumi mācību procesā. Uzņemot izglītojamos ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem vispārējās vidējās izglītības programmā, nav nepieciešams atkārtots pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ja izglītojamais ir apguvis speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem;

6.5. aizgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu direktoram.

7. Izglītojamo ar direktora rīkojumu uzņem vispārējās izglītības iestādes atbilstošā klasē vienā izglītības programmā.

8. Izglītojamo vienlaikus var uzņemt tikai vienā vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) vispārējās vidējās izglītības programmā un arodizglītības programmā (2. līmeņa profesionālā kvalifikācija) pēc vispārējās pamatizglītības ieguves (mācību ilgums viens gads).

9. Pēc uzņemšanas izglītības iestādē izglītojamam iekārto personas lietu.

10. Izglītojamo ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu var uzņemt vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) vispārējās vidējās izglītības programmā, ja izglītojamais, apgūstot vispārējās vidējās izglītības programmu, izņemot vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) vispārējās vidējās izglītības programmu, nav pārcelts nākamajā klasē. Šādā gadījumā, uzņemot izglītojamo nākamajā klasē, izglītojamais pašizglītības veidā apgūst noteiktos mācību priekšmetus un līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām nokārto pēcpārbaudījumus.

11. Izglītojamā uzņemšanu vispārējās pamatizglītības otrā posma programmā 7.–9. klasē ģimnāzijā vai valsts ģimnāzijā vai vispārējās vidējās izglītības programmā izglītības iestāde organizē saskaņā ar tās izstrādātu kārtību, kurā iekļauti šādi nosacījumi:

11.1. izglītojamam noteikti ne vairāk kā divi iestājpārbaudījumi;

11.2. izveidota komisija, kura sagatavo iestājpārbaudījumu programmu un saturu, kā arī nosaka vērtēšanas kritērijus un kārtību;

11.3. ar direktora rīkojumu ir izsludināts pieteikšanās termiņš iestājpārbaudījumiem un izziņota to norises un vērtēšanas kārtība;

11.4. iestājpārbaudījumu rezultāti tiek fiksēti protokolā, un protokolu paraksta visi iestājpārbaudījuma komisijas locekļi;

11.5. izglītojamais par iestājpārbaudījuma rezultātiem tiek informēts piecu darbdienu laikā pēc iestājpārbaudījuma norises.

12. Uzņemot izglītojamo vispārējās vidējās izglītības programmā, pašvaldības dibināta izglītības iestāde vai valsts augstskolas dibināta vidējās izglītības iestāde nodrošina, ka:

12.1. iegūstot izglītību klātienē:

12.1.1. novada izglītības iestādē (izņemot šo noteikumu 12.1.2. apakšpunktā minēto novadu pilsētas un šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētos novadus) izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 12 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 32;

12.1.2. novada pilsētas – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas – izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 18 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 48;

12.1.3. Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 18 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 48;

12.1.4. republikas pilsētas izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 22 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 58;

12.2. iegūstot izglītību neklātienē (tai skaitā tālmācībā):

12.2.1. novada izglītības iestādē (izņemot šo noteikumu 12.2.2. apakšpunktā minēto novadu pilsētas un šo noteikumu 12.2.3. apakšpunktā minētos novadus) izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 12 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 32;

12.2.2. novada pilsētas – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas – izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 18 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 48;

12.2.3. Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Lielvārdes, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 18 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 48;

12.2.4. republikas pilsētas izglītības iestādē izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 22 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 58.

13. Uzņemot izglītojamo izglītības iestādē, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, šo noteikumu 12. punktu nepiemēro.

14. Izglītojamos ar redzes, dzirdes, valodas, garīgās veselības, fiziskās attīstības, mācīšanās traucējumiem (pirmsskolas izglītības grupā arī ar jauktiem attīstības traucējumiem), garīgās attīstības, tai skaitā smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem garīgās attīstības traucējumiem un somatiskām saslimšanām, uzņem speciālās izglītības programmā, pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, kurā norādīta izglītojamam ieteicamā izglītības programma vai atbalsta pasākumi.

15. Uzņemot izglītojamo speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādes speciālās pirmsskolas izglītības grupā, lai izglītojamais apgūtu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā norādīto speciālās izglītības programmu, izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits vienā grupā nepārsniedz:

15.1.  10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;

15.2.  10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;

15.3.  15 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;

15.4.  15 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;

15.5.  14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;

15.6.  14 izglītojamos ar jauktiem attīstības traucējumiem;

15.7.  14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;

15.8.  10 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;

15.9.  sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

16. Uzņemot izglītojamo vispārējās izglītības iestādes atsevišķā (speciālās izglītības) klasē, kurā izglītojamais apgūst speciālās izglītības programmu, vai speciālajā izglītības iestādē, lai izglītojamais apgūtu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā norādīto speciālās izglītības programmu, izglītības iestāde nodrošina, ka izglītojamo skaits vienā klasē (apvienojot ne vairāk kā divu dažādu klašu izglītojamos ar ne vairāk kā diviem traucējumu veidiem, izņemot speciālās pamatizglītības programmu izglītojamos ar smagiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem) speciālās pamatizglītības un speciālās vidējās izglītības programmas īstenošanai nepārsniedz:

16.1.  10 izglītojamos ar redzes traucējumiem;

16.2.  10 izglītojamos ar dzirdes traucējumiem;

16.3.  16 izglītojamos ar fiziskās attīstības traucējumiem;

16.4.  20 izglītojamos ar somatiskām saslimšanām;

16.5.  14 izglītojamos ar valodas attīstības traucējumiem;

16.6.  14 izglītojamos ar mācīšanās traucējumiem;

16.7.  14 izglītojamos ar garīgās veselības traucējumiem;

16.8.  12 izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem;

16.9.  sešus izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

17. Uzņemot izglītojamo vispārējās izglītības iestādē, lai īstenotu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteikto speciālās izglītības programmu vai atbalsta pasākumus, izglītības iestāde nodrošina, ka vienā klasē var integrēt (iekļaut) kopumā ne vairāk kā četrus izglītojamos ar speciālām vajadzībām, no kuriem:

17.1. ne vairāk kā trīs izglītojamie ir ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem;

17.2. ne vairāk kā četri izglītojamie ir ar valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem;

17.3. ne vairāk kā divi izglītojamie ir ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem traucējumiem.

18. Uzņemot izglītojamo internātskolā, viņam nodrošina vietu internātā. Pamatojoties uz vecāku vai atbildīgās amatpersonas rakstisku iesniegumu, izglītojamais var neuzturēties internātā. Šādā gadījumā direktors izdod rīkojumu, norādot tajā izglītojamos, kuri neizmanto internāta pakalpojumus.

19. Direktors nodrošina, ka pēc rīkojuma izdošanas par izglītojamā uzņemšanu izglītības iestādē attiecīgajā izglītības programmā informācija par 1.–12. klases izglītojamo līdz kārtējā gada 20. augustam tiek ievadīta un aktualizēta Valsts izglītības informācijas sistēmā.

20. Ja izglītojamais tiek uzņemts izglītības iestādē pēc 20. augusta, direktors nodrošina, ka informācija par izglītojamo tiek ievadīta un aktualizēta Valsts izglītības informācijas sistēmā 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas par izglītojamā uzņemšanu izglītības iestādē attiecīgajā izglītības programmā.

21. Ja izglītības iestāde atsakās uzņemt izglītojamo attiecīgajā izglītības iestādē pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanai vai turpināšanai, direktors rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par izglītojamā uzņemšanas atteikumu un tā iemesliem. Direktors par atteikumu uzņemt izglītojamo valsts vai pašvaldības izglītības iestādē pamatizglītības iegūšanai vai turpināšanai informē arī attiecīgo pašvaldību. Pašvaldība, ja nepieciešams, sniedz vecākiem vai atbildīgajai amatpersonai informāciju par brīvajām vietām citās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs.

22. Pamatojoties uz izglītojamā vecāku rakstisku iesniegumu, direktors pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju un izglītojamā uzņemšanas izglītības iestādē (izņemot speciālās izglītības iestādi/grupu) ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt, ka 1.–6. klases izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu izglītojamais var apgūt ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:

22.1. vecāki rakstiski pamato, ka izglītojamā veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegta izziņa, vai psiholoģisku iemeslu dēļ, ko apliecina psihologa atzinums, ir nepieciešami īpaši apstākļi, kurus izglītības iestāde nevar nodrošināt;

22.2. ģimenē ir nodrošināta izglītojamā mācībām nepieciešamā mācību vide un atbalsts mācību satura apguvei;

22.3. izglītības iestādes administrācija nosaka izglītības programmas īstenošanas kārtību un kārtību, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtē izglītojamā mācību sasniegumus mācību gada laikā.

III. Izglītojamā pāriešana no vienas izglītības iestādes uz citu izglītības iestādi

23. Ja izglītojamais vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē, vecāki, atbildīgā amatpersona vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, iesniedz:

23.1. iesniegumu brīvā formā tās izglītības iestādes direktoram, no kuras izglītojamais vēlas izstāties, informējot par savu izvēli un norādot izglītības iestādi, uz kuru izglītojamais plānojis pāriet mācīties;

23.2. iesniegumu tās izglītības iestādes direktoram, uz kuru izglītojamais vēlas pāriet mācīties, atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. punktam, iesniegumā papildus norādot izglītības iestādi, no kuras izglītojamais izstājas.

24. Ar direktora rīkojumu izglītojamo uzņem citā izglītības iestādē atbilstošā klasē un izglītības programmā.

25. Ja izglītojamais pāriet no speciālās izglītības iestādes uz vispārējās izglītības iestādi, izglītojamo uzņem izglītības iestādē, ja tā īsteno licencētu atbilstošu izglītības programmu vai attiecīgajā izglītības programmā nodrošina izglītojamam nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību priekšmetu un mācību stundu plāna īstenošanas ietvaros.

26. Izglītības iestāde, uz kuru izglītojamais pāriet mācīties, triju darbdienu laikā rakstiski (papīra vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu) informē iepriekšējo izglītības iestādi par izglītojamā uzņemšanu un norāda uzņemšanas datumu.

27. Iepriekšējā izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minētās informācijas saņemšanas šo noteikumu 6.2. un 6.4. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī izglītojamā personas lietu nosūta izglītības iestādei, uz kuru izglītojamais pāriet mācīties.

28. Triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no izglītības iestādes, uz kuru izglītojamais pārgājis mācīties, iepriekšējās izglītības iestādes direktors atskaita izglītojamo no izglītības iestādes ar rīkojumu, kurā norāda jaunās izglītības iestādes nosaukumu.

29. Ja izglītības iestāde tiek reorganizēta vai likvidēta, izglītības iestādes dibinātājs ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms reorganizēšanas vai likvidēšanas informē izglītojamā vecākus, atbildīgo amatpersonu vai izglītojamo, kurš sasniedzis pilngadību, par uzsākto procedūru, nodrošinot risinājumus katra izglītojamā uzņemšanai citā izglītības iestādē, kas īsteno atbilstošu izglītības programmu.

30. Ja izglītojamais, kurš iepriekš ir mācījies Latvijā, atgriežas no mācībām citā valstī un tiek pieteikts izglītības iestādē mācību turpināšanai, izglītības iestāde:

30.1. pieprasa no izglītojamā vecākiem, atbildīgās amatpersonas vai izglītojamā, kurš sasniedzis pilngadību, dokumentus, kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu;

30.2. vērtē iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus, pieaicinot izglītojamo un viņa vecākus, atbildīgo amatpersonu vai izglītojamo, kurš sasniedzis pilngadību;

30.3. uzņem izglītojamo viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācību satura pēctecību;

30.4. ar direktora rīkojumu nosaka viena mācību gada laikā īstenojamos valsts finansētos atbalsta pasākumus obligātās pamatizglītības ieguvei – latviešu valodas prasmes pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra", "Sociālās zinības", "Latvijas vēsture", kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

31. Ja citas valsts izglītojamais, kurš iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā, ir pieteikts uzņemšanai izglītības iestādē, izglītības iestāde:

31.1. pieprasa no izglītojamā vecākiem, atbildīgās amatpersonas vai pilngadību sasniegušā izglītojamā dokumentus (ja tādi ir), kas raksturo un apliecina citā valstī apgūto mācību saturu un mācību sasniegumu vērtējumu;

31.2. ar direktora rīkojumu izveido izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas komisiju triju pedagogu sastāvā, lai novērtētu izglītojamā valodu prasmes, apgūto mācību saturu un mācību sasniegumus;

31.3. vērtē iesniegtos dokumentus un izglītojamā mācību sasniegumus, pieaicinot izglītojamo un viņa vecākus vai atbildīgo amatpersonu vai izglītojamo, kurš sasniedzis pilngadību;

31.4. uzņem izglītojamo viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācību satura pēctecību;

31.5. ar direktora rīkojumu nosaka viena līdz triju mācību gadu laikā īstenojamos valsts finansētos atbalsta pasākumus obligātās pamatizglītības ieguvei – latviešu valodas prasmes pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda" vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un literatūra", "Sociālās zinības", "Latvijas vēsture", kā arī to mācību priekšmetu apguvei, kuri atšķiras Latvijas un izglītojamā iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

IV. Izglītojamā pārcelšana nākamajā klasē

32. Izglītojamo pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja izglītojamais:

32.1. visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem ir atbrīvots) ir saņēmis gada vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai attiecīgi aprakstošo vērtējumu 1.–3. klasē normatīvajā regulējamā noteiktajos mācību priekšmetos;

32.2. ir saņēmis ne vairāk kā vienu pēcpārbaudījuma vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm (izņemot vispārējās vidējās izglītības programmu 10.–12. klasē);

32.3. ne vairāk kā divos mācību priekšmetos vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) vispārējās vidējās izglītības programmā ir saņēmis gada vērtējumu (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem ir atbrīvots), kas ir zemāks par četrām ballēm.

33. Izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē pārceļ bez nosacījumiem.

34. Izglītojamo nepārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē un nosaka papildu mācību pasākumus visa mācību gada laikā mācību priekšmetu un mācību stundu plāna īstenošanas ietvaros, ja izglītības iestādes pedagoģiskā padome, izvērtējot izglītojamā mācību sasniegumus (vērtējums vienā un vairākos mācību priekšmetos neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm, vai gada vērtējums nav saņemts), mācību sasniegumu attīstības dinamiku, izglītojamā vispārējo attīstību, kavējumu daudzumu (kavējumu dēļ nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus semestrī vai gadā), kā arī mācību sasniegumu prognozi nākamajam mācību gadam, atzīst, ka izglītojamais nav pārceļams vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē.

35. Papildu mācību pasākumus organizē šādā kārtībā:

35.1. mācību pasākumus nosaka ar direktora rīkojumu, ņemot vērā izglītības iestādes pedagoģiskās padomes vai attiecīgās klases pedagogu ieteikumus;

35.2. mācību pasākumu skaits nedēļā nav mazāks kā mācību stundu skaits nedēļā attiecīgajā mācību priekšmetā;

35.3. mācību pasākumu ilgums nepārsniedz divas nedēļas un turpinās ne ilgāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam (izņemot šo noteikumu 10. punktā minēto gadījumu);

35.4. izglītības iestāde par mācību pasākumiem un to norises termiņiem informē izglītojamo, viņa vecākus vai atbildīgo amatpersonu.

36. Papildu mācību pasākumu noslēgumā, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mācību gada sākumam par noteiktajos mācību pasākumos apgūto mācību saturu tiek organizēti pēcpārbaudījumi, kuru termiņus ar rīkojumu nosaka direktors.

37. Pēcpārbaudījuma vērtējumu noformē eksāmena protokola veidā, ieraksta klases žurnālā ailē aiz gada vērtējuma, mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā un izglītojamā liecībā ailē "eksāmeni" vai brīvajā ailē. Pēcpārbaudījuma vērtējumu pielīdzina gada vērtējumam.

38. Papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi izglītojamam ir obligāti visos mācību priekšmetos, kuros mācību sasniegumu vērtējums neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem vai gada vērtējums ir bijis zemāks par četrām ballēm, vai gada vērtējums nav saņemts mācību priekšmetu un mācību stundu plāna īstenošanas ietvaros.

39. Izglītojamo, kurš kārtojis pēcpārbaudījumu, pārceļ nākamajā klasē, ievērojot šo noteikumu 32. punktā minētos nosacījumus (izņemot šo noteikumu 10. punktā minēto gadījumu).

40. Ja izglītojamais ir pārcelts nākamajā klasē ar vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm, viņam obligāti nosakāmi papildu mācību pasākumi mācīšanās grūtību novēršanai un pietiekamu mācību sasniegumu nodrošināšanai.

41. Izglītojamo vispārējās pamatizglītības programmā 1.–8. klasē ir tiesības atstāt uz otru mācību gadu tajā pašā klasē tikai vienu reizi.

42. Izglītojamo, kurš apgūst vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu, tai skaitā speciālās izglītības programmu, pārceļ nākamajā klasē vai atstāj uz otru gadu tajā pašā klasē ar direktora rīkojumu, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā un izglītojamo mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā.

43. Izglītojamam, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, ir tiesības mācīties 9. klasē atkārtoti (līdz pilngadības sasniegšanai).

44. Ja vecāki vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, apstrīd gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā un pārrunās ar attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju, klāt esot izglītības iestādes administrācijas pārstāvim, vienošanās nav panākta, vecākiem, atbildīgajai amatpersonai vai izglītojamam, kurš sasniedzis pilngadību, ir tiesības divu nedēļu laikā pēc gada vērtējuma paziņošanas iesniegt lūgumu pārskatīt gada vērtējumu mācību priekšmetā. Šādā gadījumā:

44.1. direktors ar rīkojumu izveido apelācijas komisiju (pieaicinot attiecīgā mācību priekšmeta metodiskās komisijas pārstāvjus un citus pedagogus);

44.2. apelācijas komisija, pamatojoties uz mācību priekšmeta standarta prasībām, mācību priekšmeta programmā noteiktajām prasībām un izglītojamā mācību sasniegumu analīzi, ja nepieciešams, organizē pēcpārbaudījumu un sniedz rakstisku atzinumu direktoram;

44.3. direktors pieņem lēmumu par izglītojamā gada vērtējuma apstiprināšanu attiecīgajā mācību priekšmetā un informē par to vecākus vai izglītojamo.

45. Ja izglītojamam, kurš ir ieguvis vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu, nepieciešams kārtot eksāmenu, lai saņemtu vispārējās vidējās izglītības sertifikātu, viņš ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms valsts pārbaudes darba iesniedz iesniegumu augstākās izglītības iestādē, kura nodrošina iespēju kārtot valsts pārbaudes darbu attiecīgajā mācību priekšmetā.

46. Ja izglītojamam ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un prasmes, sociālā un psiholoģiski emocionālā gatavība, izglītības iestādes pedagoģiskā padome ierosina direktoram atzīt, ka izglītojamais viena mācību gada laikā attiecīgajā izglītības programmā secīgi apguvis divu klašu mācību priekšmetu saturu. Šādus gadījumus izglītības iestādes pedagoģiskā padome izskata, ja:

46.1. izglītojamā vecāki vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, līdz attiecīgā gada 31. decembrim ir iesniedzis direktoram iesniegumu ar lūgumu atļaut izglītojamam vienā mācību gadā līdz attiecīgā mācību gada beigām apgūt nākamās klases mācību priekšmetu programmu saturu;

46.2. direktors pēc vecāku vai pilngadību sasniegušā izglītojamā iesnieguma izvērtēšanas un konsultēšanās ar izglītojamā pedagogiem ar rīkojumu ir noteicis nepieciešamo pārbaudījumu norises laiku;

46.3. izglītojamais līdz attiecīgā mācību gada beigām ir nokārtojis attiecīgajā izglītības programmā secīgi apgūstamā divu klašu mācību priekšmetu satura pārbaudes darbus un noteiktos valsts pārbaudes darbus (rezultāti noformēti protokola veidā).

V. Izglītojamā uzņemšana vispārējās izglītības iestādē eksterņa statusā

47. Eksternis ir pilngadīga persona, kas pašizglītības veidā gada laikā apgūst atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartu prasībām noteikto izglītības satura daļu, lai:

47.1. iegūtu vai uzlabotu vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos, iegūstot dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi;

47.2. iegūtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības apguvi vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) izglītības programmā;

47.3. kārtotu valsts pārbaudījumus.

48. Direktoram ir tiesības izglītības iestādē uzņemt izglītojamo eksterņa statusā, nodrošinot viņam viena mācību gada laikā konsultācijas un iespējas pēctecīgi kārtot valsts pārbaudījumus atbilstoši noteikumos par valsts pārbaudes darbu norisi noteiktajai procedūrai.

49. Piesakoties uzņemšanai izglītības iestādē, izglītojamais iesniedz direktoram adresētu iesniegumu. Iesniegumu var nosūtīt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Iesniegumā norāda:

49.1. izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu;

49.2. izglītojamā deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi;

49.3. izvēlēto izglītības programmu;

49.4. apgūstamos mācību priekšmetus (pamatizglītības programmā);

49.5. saziņas veidu ar izglītības iestādi, norādot elektroniskā pasta adresi (ja ir).

50. Izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, iesniegumam pievieno iepriekš iegūto izglītību apliecinošā dokumenta kopiju, uzrādot direktoram oriģinālu. Ja izglītību apliecinošs dokuments izsniegts citā valstī, iesniegumam pievieno lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu.

VI. Izglītojamā atskaitīšana no vispārējās izglītības iestādes

51. Izglītojamo no speciālās pirmsskolas izglītības iestādes vai grupas ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita šādos gadījumos:

51.1. pamatojoties uz vecāku vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu, kurā norādīts iemesls;

51.2. pēc pirmsskolas izglītības programmas apguves.

52. Izglītojamo, kurš obligātajā izglītības vecumā apgūst vispārējās izglītības pamatizglītības programmu, no izglītības iestādes ar direktora rīkojumu atskaita šādos gadījumos:

52.1. izglītojamais ir uzņemts citā izglītības iestādē;

52.2. izglītojamais ir izbraucis no valsts (šo noteikumu 56. punktā minētajā gadījumā);

52.3. izglītojamais ir saņēmis apliecību par vispārējo pamatizglītību;

52.4. izglītojamais ir sasniedzis pilngadību un pārtrauc mācības pēc paša vēlēšanās, apliecinot to ar iesniegumu, vai gadījumā, ja izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos izglītojamā pienākumus.

53. Izglītojamo, kurš apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, no izglītības iestādes ar direktora rīkojumu atskaita šādos gadījumos:

53.1. izglītojamais ir uzņemts citā izglītības iestādē;

53.2. izglītojamais, kurš apguva vispārējās vidējās izglītības programmu 10.–12. klasē, nav pārcelts nākamajā klasē;

53.3. izglītojamais, kurš uzņemts vakara (maiņu) vai neklātienes (tai skaitā tālmācības) vispārējās vidējās izglītības programmā ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu, šo noteikumu 10. punktā minētajā gadījumā līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām nav nokārtojis pēcpārbaudījumus un nav ieguvis pietiekamu vērtējumu;

53.4. izglītojamais ir izbraucis no valsts (šo noteikumu 56. punktā minētajā gadījumā);

53.5. izglītojamais ir saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai liecību par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

53.6. izglītojamais atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos pienākumus;

53.7. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā lūgumu, ko apliecina rakstisks iesniegums ar norādītu iemeslu.

54. Izglītības iestāde par izglītojamā atskaitīšanu no izglītības iestādes, pamatojoties uz šo noteikumu 52. punktu (izņemot šo noteikumu 52.3. apakšpunktā minēto gadījumu) un 53. punktu (izņemot šo noteikumu 53.5. apakšpunktā minēto gadījumu), rakstiski informē viņa vecākus vai izglītojamo, kurš sasniedzis pilngadību, nosūtot ierakstītu vēstuli uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu elektronisko vēstuli uz norādīto elektroniskā pasta adresi.

55. Izglītojamo neatskaita no izglītības iestādes, pamatojoties uz vecāku vai pilngadību sasniegušā izglītojamā iesniegumu, ja:

55.1. viņš plāno mācīties citā valstī ne ilgāk par vienu mācību gadu;

55.2. viņš devies līdzi kādam no vecākiem, kas nosūtīts diplomātiskajā dienestā uz laiku līdz četriem gadiem;

55.3. nav iespējams novērtēt viņa mācību sasniegumus attaisnotu kavējumu dēļ;

55.4. attaisnotu kavējumu dēļ vērtējumi ir zemāki par četrām ballēm.

56. Izglītojamo, kurš mācās citā valstī, bet līdz kārtējā mācību gada beigām izglītības iestādē nav rakstiski iesniedzis informāciju par iegūto izglītību, iespējamo atgriešanos un izglītības ieguves turpināšanu nākamajā mācību gadā attiecīgajā izglītības iestādē, atskaita no izglītības iestādes, pamatojoties uz direktora rīkojumu.

57. Ja izglītojamais mācību gada laikā plāno izbraukt no valsts uz noteiktu laiku, kas pārsniedz vienu mācību gadu, un turpināt izglītības ieguvi citā valstī:

57.1. vecāki vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, iesniedz izglītības iestādē iesniegumu, kurā, norādot plānoto termiņu, apliecina, ka izglītojamais izbrauc no valsts. Iesniegumu var nosūtīt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu;

57.2. izglītības iestāde vecākiem vai izglītojamam, kurš sasniedzis pilngadību, izsniedz (ja norādīts iesniegumā – nosūtot pa pastu vai elektroniska dokumenta veidā) izglītojamā liecību vai mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu.

57.3. direktors izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no izglītības iestādes un rakstiski informē pašvaldību, kuras teritorijā ir deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, par izglītojamā izglītības ieguves turpināšanu ārvalstīs, kā arī nodrošina, ka informācija par izglītojamā statusu ir aktualizēta Valsts izglītības informācijas sistēmā.

VII. Noslēguma jautājumi

58. Atzīt par spēku zaudējušiem:

58.1. Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumus Nr. 820 "Kārtība, kādā izglītojamo uzņem internātskolā, speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā, kā arī atskaita no speciālās izglītības iestādes un speciālās pirmsskolas izglītības grupas" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 140. nr.);

58.2. Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra noteikumus Nr. 149 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 39. nr.).

59. Šo noteikumu 12. punkts stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

60.  2016./2017. un 2017./2018. mācību gadā, uzņemot izglītojamos 10. klasē vispārējās vidējās izglītības programmās izglītības ieguvei klātienē, novada izglītības iestāde (izņemot šo noteikumu 12.1.2. apakšpunktā minētās novadu pilsētas un šo noteikumu 12.1.3. apakšpunktā minētos novadus) ievēro nosacījumu, ka kopējais izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 10 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 27.

61.  2016./2017. un 2017./2018. mācību gadā, uzņemot izglītojamos 10. klasē vispārējās vidējās izglītības programmās izglītības ieguvei neklātienē, novada izglītības iestāde (izņemot šo noteikumu 12.2.2. apakšpunktā minētās novadu pilsētas un šo noteikumu 12.2.3. apakšpunktā minētos novadus) ievēro nosacījumu, ka kopējais izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 10 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 27.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile