STATISTIKA

Par namīpašumu denacionalizāciju

1995. gada deviņos mēnešos

No denacionalizācijas sākuma līdz 1995. gada 1. oktobrim no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemti 22617 iesniegumi īpašumu atgūšanai, no tiem izskatīti 11437 jeb 51%.

Denacionalizācijas gaitu valstī šajā periodā raksturo šādi rādītāji:

Izskatīto pieteikumu skaits

Iesniegto pavisam % pret visu Denacionalizēto

pieteikumu skaits iesniegto māju skaits

pieteikumu skaitu

Pavisam 22617 11437 51 8874

Republikas pilsētās 16454 7092 43 6001

Rīga 10181 4368 43 3475

Daugavpils 852 400 47 271

Jelgava 445 178 40 144

Jūrmala 2429 1219 50 1385

Liepāja 1729 548 32 527

Rēzekne 370 230 62 107

Ventspils 448 149 33 92

Rajonos 6163 4345 70 2873

Aizkraukles 273 107 39 59

Alūksnes 311 236 76 172

Balvu 105 93 89 45

Bauskas 49 47 96 47

Cēsu 354 266 75 256

Daugavpils 183 164 90 22

Dobeles 201 119 59 89

Gulbenes 118 54 46 53

Jelgavas 131 130 99 162

Jēkabpils 325 201 62 154

Krāslavas 384 308 80 59

Kuldīgas 245 172 70 100

Liepājas 294 246 84 101

Limbažu 219 149 68 110

Ludzas 113 85 75 53

Madonas 181 112 62 107

Ogres 204 157 77 138

Preiļu 121 53 43 44

Rēzeknes 231 117 51 7

Rīgas 76 19 25 16

Saldus 347 277 80 84

Talsu 388 278 72 234

Tukuma 276 261 95 219

Valkas 330 226 68 180

Valmieras 668 433 65 350

Ventspils 36 35 97 12

Pieteikumu izskatīšanas rezultātus raksturo sekojoši rādītāji:

Tai skaitā pieņemti lēmumi

Izskatīto atjaunot īpašuma kompensēt atteikt nam-

pieteikumu tiesības uz māju īpašuma vērtību īpašuma dena-

skaits vai dzīvokli cionalizāciju

No 1992. g. 1. janvāra

līdz 1995. g. 1. oktobrim:

pavisam 11437 9991 685 761

% no izskatīto pieteikumu skaita 100 88 5 7

tai skaitā 1995. g. 9 mēnešos:

pavisam 1381 1010 238 133

% no izskatīto pieteikumu skaita 100 72 15 13

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieteikumu izskatīšana 1995. gada 9 mēnešos notika ievērojami lēnāk — tika izskatīti tikai 62% no 1994. gada 9 mēnešos izskatīto pieteikumu skaita.

Namīpašnieki 1995. gada 9 mēnešos atguva 983 mājas, no tām 792 (81%) bija valsts dzīvojamā fondā, 24 (2%) — sabiedriskajā dzīvojamā fondā un 167 (17%) — nedzīvojamo ēku fondā.

9 mēnešos denacionalizēti 7,0 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 272 tūkst. m2.

Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgajiem īpašniekiem atdotas 8874 mājas ar kopējo platību 4473 tūkst. m2, no tām 7894 dzīvojamās mājas (57 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 2806 tūkst. m2). Likumīgajiem īpašniekiem atdoti 8% no valsts sabiedriskotā dzīvojamā fonda (neieskaitot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), Rīgā — 10%.

0 2 4 16 12

c) uz konvertējamās valūtas valstīm 14 9 11 19 12 9 6 18 8 7 –3 11 14

6. Gatavās produkcijas krājumi 41 40 22 20 28 27 25 12 14 5 –8 22 30

7a. Gaidāmās realizācijas cenas 40 16 52 60 35 37 42 48 30 33 53 53 0

7b. Cenu pieauguma tempi –46 –44 –11 –21 –37 –43 –8 0 –5 –5 9 20 11

8. Gaidāmais nodarbināto skaits –47 –52 –43 –25 –16 –15 –18 –13 –20 –14 –20 10 30

9. Nodarbinātība, salīdzinot ar ražošanu 49 45 41 37 22 25 26 23 25 23 24 25 1

10. Ražošanas jaudas pietiekamība 42 54 41 39 35 30 36 49 34 42 39 47 8

11. Ražošanas jaudas izmantošanas līmenis (% no normālās) 45 46 47 43 48 50 51 49 51 50 51 — —

12a. Parādu esamība (pozitīvās atbildes, %) — — — — — — — 77 76 79 78 78 22

12b. Gaidāmās iespējas nomaksāt parādus –12 –13 2 12 –1 1 8 12 4 15 0 15 15

 

Pēdējā (oktobra) aptaujā iegūtie dati par ražošanas jaudu izmantošanu parādīti tabulā:

ražošanas jaudas izmantošana (procentos no normālās jaudas) Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita

<30 18,6

30 — 39 21,9

40 — 49 14,6

50 — 59 10,9

60 — 69 8,3

70 — 79 15,1

80 — 89 4,7

90 — 99 5,9

Ražošanas jaudu noslodze pretēji iepriekš apskatītajiem rādītājiem oktobrī augstāka ir privātajos uzņēmumos (52%), valsts un pašvaldību uzņēmumos (50%). Lielo un vidējo uzņēmumu grupā šis rādītājs pieaudzis un ir augstāks par vidējo (attiecīgi 54% un 53%), bet mazos uzņēmumos jaudu izmantošana samazinās visai jūtami (48% aprīlī, 46% jūlijā, 42% oktobrī).

Nozaru vidū vissliktāk jaudas šajā periodā izmantoja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (30%), kā arī čemodānu, somu un apavu ražošanā (36%).

 

Atsevišķā tabulā apkopoti aptaujā uzrādītie ražošanu ierobežojošie faktori:

ražošanu ierobežojošie faktori Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita ceturkšņos

1993. 1994. 1995.

II III IV I II III IV I II III IV

1. To nav 1 2 1 0 1 2 1 3 2 1 1

2. Nepietiekams iekšzemes pieprasījums 80 63 74 75 70 78 70 69 66 60 65

3. Nepietiekams ārzemju pieprasījums 36 32 37 33 29 31 37 43 36 33 38

4. Konkurējošs imports 23 29 26 30 23 30 31 34 32 31 33

5. Vispārējs darbaspēka trūkums 0 1 0 0 0 0 1 0 1 1 1

6. Kvalificēta darbaspēka trūkums 6 13 9 4 4 7 9 8 10 8 8

7. Izejmateriālu trūkums 22 22 23 24 32 19 21 21 23 21 23

8. Novecojusi tehnika 26 39 39 22 38 33 41 39 35 32 38

9. Finansiālas problēmas 67 55 64 56 65 58 52 54 52 63 54

10. Energoresursu trūkums 4 2 3 4 2 4 5 4 1 2

11. Neskaidri ekonomiskie likumi 44 27 44 42 38 30 25 24 23 24 27

12. Ekonomiskās vides nenoteiktība 44 26 38 38 37 34 34 28 19 35 30

13. Zema produkcijas kvalitāte 8 10 9 9 13 9 8 5 7 4 6

14. Norēķinu sistēma ar NVS — 36 48 45 47 43 37 27 25 24 26

15. Citi faktori 14 8 8 7 6 8 7 6 10 14 7

Pēc jūlija apsekojumā vērojamām nelielajām izmaiņām ražošanu ierobežojošo faktoru vērtējumā oktobrī tie atgriezušies iepriekšējos apsekojumos izveidojušās proporcijās. Šo faktoru vērtējums oktobrī vairumā pozīciju ir tuvāks aprīļa apsekojumam.

Vērtējot kopumā, rūpnieciskās ražošanas konjunktūras rādītāji oktobra aptaujā relatīvi zemāki bija izdevniecību darbībā un poligrāfiskajā rūpniecībā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, relatīvi augstāki — papīra un papīrizstrādājumu ražošanā.

Plānoto investīciju pamatlīdzekļos vērtējums, to sadalījums pa veidiem un investīciju ierobežojošie faktori sakārtoti tabulā:

Konjunktūras rādītāji (investīcijas) Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita ceturkšņos

1993. IV cet. 1994. IV cet. 1995. IV cet.

Investīciju esamība 55 68 55

Investīciju apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 6 10 13

Plānoto investīciju tipi:

Vecās iekārtas aizvietošanai 26 39 35

Ražošanas jaudas paplašināšanai, nemainot produkcijas nomenklatūru 9 8 8

Ražošanas jaudas paplašināšanai, paplašinot produkcijas nomenklatūru 31 38 30

Ražošanas procesa mehanizācijai un automatizācijai 9 12 17

Jaunas tehnikas ieviešanai 21 29 22

Energoresursu taupīšanai 18 27 21

Vides piesārņojuma samazināšanai 14 11 8

Ražošanas drošības paaugstināšanai 3 9 8

Pārējie 1 4 3

Investīciju ierobežojošie faktori:

Nepietiekams pieprasījums 30 27 22

Pārāk augstas kapitālizmaksas 24 29 32

Nepietiekams kredītu nodrošinājums 32 32 35

Nepietiekama peļņa 43 50 47

Bailes no parādiem 23 28 22

Tehniski faktori 4 3 2

Citi 3 14 7

Investīcijas pamatlīdzekļos 1996. gadā plāno 59% privāto un 46% valsts un pašvaldību uzņēmumu. Tomēr investīciju pieaugums salīdzinājumā ar esošo līmeni nedaudz lielāks sagaidāms valsts un pašvaldību uzņēmumu grupā.

Investīcijas paredz 58% vidējo, 57% lielo un tikai 33% mazo uzņēmumu.

Investīciju pieaugumu visvairāk prognozē papīra un papīrizstrādājumu ražošanas, koksnes un koka izstrādājumu ražošanas, pārējo nemetālisko minerālo produktu ražošanas un tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumi.

Investīciju tipu un to ierobežojošo faktoru trijos ikgadējos apsekojumos izveidojušās proporcijas īpaši nemainās, taču investīciju tipos neliela pieauguma tendence manāma ražošanas procesu mehanizācijai un automatizācijai, kā arī investīciju ierobežojošajos faktoros — pārāk augstajām kapitālizmaksām.

 

Ražošanas konjunktūras būvniecībā apsekojuma rezultāti 1995. gada oktobrī

 

Ražošanas konjunktūras rādītāji aprēķināti, izvērtējot aptaujas datus atbilstoši uzņēmuma lielumam pēc nodarbināto skaita.

Apsekojuma apkopojošais rādītājs ir būvniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs, kuru aprēķina kā atbilžu saldo (t.i., starpības starp pozitīvām un negatīvām atbildēm, kas izteiktas procentos) vidējo lielumu uz jautājumiem par esošo pasūtījumu līmeni un gaidāmo nodarbinātību.

1995. gada IV ceturkšņa aptaujā ražošanas konfidences rādītājs saskan ar iepriekšējo aptauju, stabilizējoties uz visai zemas atzīmes (–51).

Būvniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs

 

Būvniecības konfidences rādītājs privātajos, valsts un pašvaldību uzņēmumos

 

Relatīvi augstāks konfidences rādītājs ir lielajos (200 un vairāk strādājošo) un mazajos (līdz 50 strādājošiem) būvuzņēmumos (attiecīgi –42 un –40), savukārt vidējos būvuzņēmumos — tikai –57.

Esošā ražošanas konjunktūra būvniecībā

 

Būvniecības esošās ražošanas konjunktūras saldo salīdzinājums privātajos, valsts un pašvaldību uzņēmumos

 

Pēc 6 mēnešiem gaidāmā ražošanas konjunktūra būvniecībā

 

Esošās un pēc 6 mēnešiem gaidāmās būvniecības ražošanas konjunktūras saldo salīdzinājums

 

Pretēji jūlija aptaujai pēc 6 mēnešiem gaidāmais ražošanas konjunktūras rādītājs par 20 punktiem pārsniedz esošās konjunktūras vērtējumu, ko var uzskatīt kā pozitīvu virzību būvniecībā.

Finansiālais stāvoklis būvniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējiem 3 mēnešiem

 

Gaidāmais pasūtījumu apjoms būvniecībā turpmākajos 3 — 4 mēnešos

 

Ražošanas konjunktūras rādītāji, kas nav doti grafiku veidā, apkopoti tabulā:

Konjunktūras rādītāji Atbilžu saldo apsekojuma ceturkšņos, procentos

1993. 1994. 1995.

Atbilžu īpatsvars 1995. g. IV cet. procentos

II III I II III IV I II III IV (+) (–)

1. Esošā saimnieciskās darbības aktivitāte –19 –34 –38 5 39 3 –26 –4 –12 –34 8 42

2. Pasūtījumu līmenis:

a) iekšzemes –78 –80 –76 –77 — — — –73 –72 –65 0 65

b) ārzemju –39 –32 –24 –24 — — — –17 –15 –66 0 66

c) kopējais –75 –75 –70 –77 –49 –59 –73 –70 –72 –17 3 20

3. Gaidāmais nodarbināto skaits turpmākajos 3—4 mēnešos –43 –44 –28 14 –4 –24 –14 8 –29 –36 5 41

4. Nodarbinātie salīdzinājumā ar darbu apjomu pēdējos 3 mēnešos 25 8 22 17 17 2 6 20 6 14 20 6

5. Būvniecības produkcijas gaidāmās cenas turpmākajos 3—4 mēnešos 29 48 46 38 27 31 31 41 23 40 42 2

6. Būvniecības produkcijas cenu pieauguma tempi — — — — — –8 10 –2 13 25 25 0

7. Nodrošinājums ar būvdarbiem — iestrāde (mēn.) 3,2 2,6 2,8 4,0 3,9 2,3 3,0 3,5 2,2 2,0 — —

8. Tehniskā nodrošinājuma pietiekamība turpmākajos 12 mēnešos 25 32 14 11 16 –1 –1 4 7 8 22 14

9. Pasūtītāju maksājumu atlikšana:

a) sabiedriskajā sektorā 12 19 17 5 –3 4 7 –1 27 10 27 17

b) privātajā sektorā –13 –5 –1 –9 –11 –8 7 9 9 –3 11 14

c) visos uzņēmumos –4 14 13 6 –6 –4 6 5 25 9 24 15

10. Parādu esamība (pozitīvās atbildes procentos) — — — — — — 55 59 64 67 — —

11. Paredzamās iespējas nomaksāt parādus –3 –6 –20 31 18 –2 –12 36 –9 –7 20 27

Kopējais būvuzņēmumu parādnieku īpatsvars oktobra aptaujā pieaudzis nedaudz, taču ievērojami šai ziņā diferencējušies valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī privātie uzņēmumi, kur parādus atzīmē 94% un 56% minēto grupu aptaujāto uzņēmumu. Arī parādu dzēšanas iespēju uzlabošanos tuvākajos 3—4 mēnešos optimistiskāk vērtē privāto uzņēmumu vadītāji (privātie — 0; valsts un pašvaldību –21).

 

Būvniecības iestrāde 1995. gada oktobrī parādīta tabulā:

Nodrošinājums ar būvdarbiem (mēneši) Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita

0 14,5

1 20,5

2 34,2

3 23,1

4 0,9

5 0,9

6 6,0

Par saspringto stāvokli būvniecībā liecina tas, ka tikai dažiem uzņēmumiem darba līgumi noslēgti pusgadu uz priekšu un 93% aptaujāto būvniecības iestrāde nepārsniedz 3 mēnešus. Šāda situācija vērojama pirmo reizi, kopš notiek konjunktūras apsekojumi būvniecībā. Salīdzinot ar jūlija aptauju, nedaudz (no 17,9% uz 14,5%) samazinājies to uzņēmumu skaits, kam darba līgumi beigušies, jo vairāki uzņēmumi ar sliktiem rādītājiem pārtraukuši darbību.

Atsevišķā tabulā doti aptaujā uzrādītie būvniecību ierobežojošie faktori:

Būvniecību ierobežojošie faktori Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita ceturkšņos

1993. 1994. 1995.

III IV I II III IV I II III IV

1. To nav 0 0 2 7 8 2 3 3 4 0

2. Nepietiekams pieprasījums 84 84 77 71 67 68 72 71 58 71

3. Finansiālas grūtības

t.sk. augstas procentu likmes 39 38 30 27 23 30 17 27 45 33

4. Slikti laika apstākļi 1 2 3 5 3 3 10 4 0 5

5. Bankas kredītu nepietiekamība 13 11 10 13 2 7 7 4 5 6

6. Konkurence būvniecībā 14 22 21 25 28 32 27 33 29 32

7. Materiālu trūkums 1 4 2 4 3 0 0 1 0 0

8. Piemērotas iekārtas trūkums 1 4 2 0 0 2 0 1 0 0

9. Augstas darbaspēka izmaksas 13 9 3 5 3 7 8 3 4 6

10. Augstas materiālu izmaksas 44 31 23 14 20 15 7 11 9 14

11. Kvalificēta darbaspēka trūkums 16 22 7 7 18 12 8 7 5 5

12. Ekonomiskās vides nenoteiktība 40 29 31 14 18 28 13 14 14 17

13. Citi faktori 10 4 7 5 5 8 5 10 9 8

Finansiālās grūtības respondenti tik ļoti neakcentē kā iepriekšējā aptaujā, taču īpaša uzlabošanās vai būtiskas pārmaiņas ražošanu ierobežojošo faktoru vērtējumā nav saskatāmas.

Plānotās investīcijas būvuzņēmumu pamatlīdzekļos, to veidi un investīciju lielumu ierobežojošie faktori izvietoti nākamajā tabulā.

Investīcijas pamatlīdzekļos nākamajā gadā plāno 50% privāto un 30% valsts un pašvaldību būvuzņēmumu. Kā jau var sagaidīt, līdzekļus šādam nolūkam plāno izdalīt 70% lielo uzņēmumu, augstāks par vidējo šis rādītājs ir arī mazajos uzņēmumos (47%), bet stipri atpaliek vidējie uzņēmumi (32%).

Konjunktūras rādītāji (investīcijas) Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita ceturkšņos

1993. IV cet. 1994. IV cet. 1995. IV cet.

Investīciju esamība 45 38 44

Investīciju apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2 –4 1

Plānoto investīciju tipi:

Vecās iekārtas aizvietošanai 20 42 37

Jaudas paplašināšanai 11 13 17

Ražošanas procesa mehanizācijai un automatizācijai 4 3 11

Jaunas tehnikas ieviešanai 18 32 25

Vides piesārņojuma samazināšanai 2 5 10

Ražošanas drošības paaugstināšanai 2 8 16

Pārējie 2 2 5

Investīciju ierobežojošie faktori:

Nepietiekams pieprasījums 31 33 30

Pārāk augstas kapitālizmaksas 18 13 19

Nepietiekams kredītu nodrošinājums 13 15 13

Nepietiekama peļņa 51 42 41

Bailes no parādiem 13 23 25

Tehniski faktori 0 0 5

Citi 4 3 3

Salīdzinot plānoto investīciju sadalījumu pa veidiem un investīciju ierobežojošos faktorus, redzam, ka trijos apsekojumu gados izveidojušās proporcijas būtiski nemainās.

Valsts statistikas komiteja

Valsts statistikas komiteja