Šonedēļ no 11. līdz 14.decembrim oficiālā darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā uzturas Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze. Valsts prezidentu pavada delegācija, kuras sastāvā ir Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, LR satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, LR izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, LR vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Iesalnieks, Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR Andris Ķesteris, Vienotā valsts protokola vadītāja, vēstniece Aija Odiņa un citi.

Ņemot vērā Vācijas nozīmīgo atbalstu Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un Vācijas lomu integrācijas procesā, īpaši Eiropas Savienībā, kā arī tās nozīmi pasaules politiskajā un saimnieciskajā sistēmā, Latvijas Republika savā ārpolitikā piešķir prioritāru nozīmi intensīvai sadarbībai ar Vācijas Federatīvo Republiku.

Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte ir LR un VFR pozitīvo attiecību apliecinājums un turpinājums vairākām nozīmīgām augstu amatpersonu vizītēm, tai skaitā VFR prezidenta Riharda fon Veiczekera vizītei Latvijā 1993.gada oktobrī, Vācijas ārlietu ministra Klausa Kinkela vizītei Latvijā 1995.gada aprīlī, Vācijas aizsardzības ministra Folkera Rīes vizītei Latvijā šogad augustā u.c.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Vāciju 1991.gada 28.augustā izveidojusies visaptveroša sadarbība ar Vācijas Federatīvo Republiku politikas, saimniecības, kultūras un zinātnes jomā. Latvijas Republikas valdības un Vācijas federālās valdības noslēgtie līgumi rada juridisku bāzi sadarbībai. Kā svarīgākie divpusējie līgumi minami: kopīga deklarācija par attiecību pamatiem starp LR un VFR (20.04.1993.); līgums starp LR un VFR par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību (20.04.1993.); LR valdības un VFR valdības protokols par sadarbību kultūras jomā (20.04.1993); parafēts LR valdības un VFR valdības līgums par neaplikšanu ar dubultnodokļiem; nolīgums starp LR valdību un VFR valdību par Latvijas uzņēmumos strādājošo darbu darbuzņēmumu līgumu izpildē (02.06.1992.); nolīgums starp LR valdību un VFR valdību par jūras kuģniecību (05.04.1993.); nolīgums starp LR un VFR par gaisa satiksmi (05.04.1993.) u.c.

Vizītes laikā paredzēts apspriest plašu divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājumu loku. Tā kā Latvijas ārējās un drošības politikas galvenās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO, nozīmīga vieta ierādīta jautājumiem par Latvijas un Baltijas reģiona drošību un attīstību, kā arī jautājumiem par Latvijas kvalitatīvu sagatavošanos iestāšanās procesam ES. Šajā sakarā Latvija Madrides tikšanās priekšvakarā ir ieinteresēta pārrunāt jautājumus par asociatīvo valstu iespējamo integrācijas modeli ES, kā arī 1996.gada starpvaldību konferences uzdevumiem.

Latvija augstu vērtē līdzšinējo Vācijas palīdzības programmu ietvaros sniegto atbalstu un saskata lielu sadarbības potenciālu, īpaši jautājumos par Eiropas standartiem atbilstošas kvalitātes kontroles sistēmas veidošanu, sadarbību kultūras un izglītības jomā un kvalificētu palīdzību teritoriālās un reģionālās attīstības jautājumos. Tā kā Latvija un Vācija pieder pie Baltijas jūras valstu reģiona, Latvija uzskata, ka ir liels potenciāls abpusējām sadarbības iespējām ekonomikā.

Nozīmīga sadarbība Latvijai veidojas ar atsevišķām federālām zemēm, kas sekmē abu valstu sadarbību dažādās sfērās, īpaši saimnieciskajā, iekšējās drošības, kā arī izglītības un kultūras jomā. 1994.gadā un 1995.gada pirmajā pusē tika aktivizēta sadarbība ar Ziemeļreinu–Vestfāleni, Lejassaksiju, Reinzemi–Pfalcu, Mēklenburgu–Forpomernu, Šlēsvigu– Holšteinu. Latvijas Valsts prezidents savas vizītes laikā apmeklēs Bavāriju, kur viņam paredzētas vairākas tikšanās, tai skaitā ar Bavārijas Ministru prezidentu E.Štoiberu.

ĀM preses centrs

Pirms vizītes

Vakar, 11.decembra rītā, pirms došanās oficiālā darba vizītē uz VFR Valsts prezidents Guntis Ulmanis lidostā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Ministru prezidenta kandidāta nosaukšanu, teica:

— Pagaidām esmu runājis tikai ar Saeimas frakciju vadītājiem. Man jābūt pārliecinātam, ka arī citi deputāti domā tāpat kā viņi. Ceru tuvākajās dienās uzzināt viņu domas. Un tad varēšu pieņemt galīgo lēmumu. Nav tik būtiski — dažas dienas agrāk vai vēlāk, bet ir būtiski nekļūdīties kandidāta izvēlē un neradīt situāciju, ka parlaments atkal sadalās divās nometnēs. Tāda situācija man būtu nepieņemama. Tāpēc vienam no kandidātiem — Šķēles kungam (es lūdzu, lai jūs to uzsverat, — vienam no kandidātiem, viņš nav vienīgais) — ir jāizvērtē savas iespējas, ņemot vērā arī to, ka viņš ir veiksmīgs uzņēmējs, ka viņa tagadējā darbība ir saistīta ar privāto sektoru.

Mani dara uzmanīgu "Latvijas ceļa" paziņojums par iespējamo interešu konfliktu (Šķēles kunga gadījumā), tāpēc gribu pārliecināties, lai šīs izvēles rezultātā šāds interešu konflikts nerastos.

Vakar vēlu vakarā ar Šķēles kungu apspriedām veselu virkni jautājumu. Viņš tuvākajās dienās sniegs atbildes uz šiem jautājumiem. Un tad varēs izvēlēties. (Prezidents nenoliedza iespēju savu lēmumu paziņot šīs vizītes laikā.)

Šobrīd pats svarīgākais ir vizīte Vācijā. Gribu uzsvērt, ka šajās četrās vizītes dienās iekļauti ne tik daudz jautājumi, kas saistās ar taktiku, bet tie ir stratēģiskas dabas jautājumi par mūsu un citu Eiropas valstu attiecībām, par mūsu attiecībām ar Eiropas Savienību, par Latvijas tālāko ekonomisko un politisko attīstību, jo sevišķi par attīstību drošības jomā. Šajās četrās piecās dienās šie jautājumi varbūt ir daudz svarīgāki nekā viens otrs jautājums, kas saistās ar pašu mājām. Braucot uz Vāciju, esmu pārliecināts, ka patlaban Latvijā nav krīzes situācijas, tas ir normāls pēcvēlēšanu laiks, kad jāizvēlas valdība, kad jāizvēlas, ko un kā tuvākajos divos trijos gados strādāsim.

Valsts prezidenta preses dienests, K.G.

Valsts rūpēs

Sestdien, 9.decembrī, vakarā (pl. 21:00) Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicināja uz sarunām visu Saeimā ievēlēto partiju līderus. Ieradās Māris Gailis, Māris Grīnblats, Ziedonis Čevers, Edgars Bāns, Jānis Jurkāns, Pauls Putniņš un Aleksandrs Kiršteins. Pēc tikšanās ar viņiem prezidents preses pārstāvjiem sacīja:

— Patīkami, ka šovakar septiņi solīdi kungi sēdēja blakus kā domubiedri, labi paziņas, draugi. Vaļsirdīgi pārrunājām to, kas bijis un kas būs nākotnē. Tas nav maz, ja atceramies divas stingras nometnes Saeimā. Es domāju, tas laiks ir beidzies, kaut gan kategoriski to nevar teikt. Sarunas bija tikai par iespējamām kandidatūrām, daudzas no partijām vēl nav šos jautājumus apspriedušas savās valdēs vai plašākā lokā. Viņi to darīs tuvākajās dienās.

Pēc tam es pārliecināšos par šī kandidāta piemērotību darbam šādā postenī. Patlaban ir trīs kandidatūras (iepriekš gan es runāju tikai par divām). Ja būs nepieciešamība, es nosaukšu šo kandidatūru nedēļas laikā. Mūsdienu sakari nerada problēmas, varu no Vācijas pateikt to otrdien, trešdien vai ceturtdien.

Visas partijas atbalstīja, pat pieprasīja, lai obligāti braucu uz Vāciju, jo šī vizīte ir gatavota vairākus mēnešus, tai ir nopietns saturs. Tika apsolīts, ka partijās šajā nedēļā notiks konstruktīvs darbs, lai tiktu sagatavota Ministru prezidenta kandidatūras apstiprināšana.

Valsts prezidenta preses dienests, K.G.