Vācijas Federālā prezidenta Romāna Hercoga  runa pusdienās par godu Latvijas Valsts

prezidentam Guntim Ulmanim Berlīnē 1995.gada 11.decembrī

Man ir prieks Jūs, godātais prezidenta kungs, Jūsu kundzi un Jūsu delegācijas locekļus sveikt šodien Vācijas galvaspilsētā. Šī ir atbildes vizīte mana amata priekšgājēja Riharda fon Veiczekera Latvijas apmeklējumam, kas pirmo reizi notika 1993.gadā. Man ir tas gods jūs sveikt kā tādas valsts reprezentantu, ar ko Vācijai kopš gadu simtiem pastāv ekonomiski, politiski un kultūras sakari, kā arī daudzas citas personiskas saites.

Tikai tagad, kad Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm ir atkal atguvusi neatkarību un kopš ir atjaunotas diplomātiskās attiecības Vācijas un Latvijas starpā, tiek apzinātas daudzās aizmirstās saites abu valstu starpā. Vēstures gaitā mūsu tautas ir dažādā veidā savstarpēji ietekmējušās. Vācu bruņinieku ordenis, Hanza un reformācija ir tikai daži piemēri no mūsu kopīgās vēstures.

XX gadsimts bija smags pārbaudījums abu tautu attiecībās. Zaudējumi un upuri, ko Jūsu tautai nesa Otrais pasaules karš un tā sekas, nav izmērojami. Latviešu tautas fiziskā eksistence bija apdraudēta. Arī Jūs, prezidenta kungs, un Jūsu ģimene bijāt personīgi no tā skarti. Mēs, vācieši, priecājamies, ka arī Jūsu zeme ar gudras un drosmīgas politikas palīdzību ir spējusi atgūt savu neatkarību. Un mēs esam Jums pateicīgi, ka Jūs, neskatoties uz traģisko mūsu kopīgajā vēsturē, sniedzat mums draudzīgu roku un esat par ciešu un uzticamu sadarbību.

Mēs savukārt darīsim visu, lai sekmētu Jūsu uzņemšanu Eiropas struktūrās. Durvis ir vaļā, un Vācija arī turpmāk sniegs Jums draudzīgu atbalstu šajā ceļā. Apzinoties, ka uzņemšanas perspektīva ES ir reāla, Jūs varat ievadīt nepieciešamās izmaiņas valsts politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un sabiedriskajā attīstībā. ES komisijas "Baltajā grāmatā" šis ceļš ir norādīts. Un es esmu pārliecināts, ka Jūs to veiksiet.

Ceļā uz ES būs sevišķi nepieciešama radoša pieeja, modernas struktūras, jauna domāšana un rīcība. Un te mēs arī turpmāk nāksim palīgā ar padomiem un darbiem. Mēs turpināsim sniegt Jums pabalstu demokrātiskas un tiesiskas valsts, kā arī tirgus ekonomikas struktūru izveidē. Tāpat Jūs saņemsiet arī nākotnē tehnisko un konsultatīvo palīdzību. Protams, galvenās pūles reformu realizēšanā būs jāpieliek Latvijas iedzīvotājiem pašiem.

Paralēli Latvijas integrēšanai Eiropas un Atlantijas struktūrās mūsu nodoms ir veidot ilglaicīgas un stabilas attiecības ar Krieviju. Miers un pārticība Baltijas jūras reģionā uz ilgu laiku ir iedomājami tikai kontekstā ar miermīlīgu un prosperējošu Krieviju, tādējādi Krievija ir jāiesaista jaunajās kooperatīvajās struktūrās un tai jāieņem sava leģitīmā vieta mūsu kontinenta apvienošanās procesā. Mēs nevēlamies radīt jaunus atšķirtības grāvjus. Vācija tāpat kā agrāk uzskata, ka plaukstošas un kooperatīvas attiecības Baltijas valstu un Krievijas starpā ir svarīgs elements visas Eiropas stabilitātē.

Šajā sakarībā mēs uzskatām, ka apjoma ziņā lielā krieviski runājošā minoritāte Latvijā ir sava veida iespēja un izaicinājums vienlaicīgi. Latvija ir pieskaņojusi savas tiesiskās normas Eiropas standartiem, kas padarīja iespējamu Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Jūs pats kā Valsts prezidents ar savu personīgo devumu esat palīdzējis nogludināt ceļu uz EP, iestājoties par to savas zemes parlamentā un sabiedrības priekšā. Un, ņemot vērā tieši Jūsu personīgo likteni, mēs izjūtam lielu respektu Jūsu prasmes priekšā nošķirt padomju valdonīgo ideoloģiju no krievu vienkāršās tautas. Es gribu Jums izteikt savu atbalstu, turpinot šo ceļu.

Prezidenta kungs, Ulmanes kundze, godātie viesi!

Varenā Rīgas Doma baznīca un Herdera piemineklis tās pakājē liecina par Latvijas garīgo un kulturālo piederību Viduseiropai. Kad Imanuels Kants Kēnigsbergā pauda savas uz nākotni vērstās domas, itin bieži šīs tēzes ātri atrada iespiedēju Rīgā. Rihardam Vāgneram divi Rīgā pavadītie gadi no 1837.—1839. deva jaunus radošus iespaidus. Mūsdienās Rīgas apmeklētāji apbrīno Rīgas vienreizējo arhitektūru. Arī Kurzemes mežu un Latgales ezeru skaistums atstāj dziļu iespaidu uz daudzajiem vācu tūristiem, kas apmeklē Latviju. Tādējādi šīs pozitīvās emocijas saista zemes skaistumu ar cilvēkiem, kas dzīvo šajā zemē.

Latvijai aizvien ir bijusi svarīga tilta funkcija šajā Eiropas daļā. Latvija ir kā rietumu pīlārs lielajam tiltam uz austrumiem.

Un tā es aicinu Jūs kopā ar mani pacelt šo glāzi uz prezidenta Ulmaņa kunga un Ulmanes kundzes veselību, uz mierīgu un plaukstošu Latvijas izaugsmi un uz mūsu kopīgo nākotni.

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa  Vācijas Federālā prezidenta Romāna Hercoga rīkotajās pusdienās Berlīnē 1995.gada 11.decembrī

Godātais Prezidenta kungs!

Cienītā Hercoga kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Mana oficiālā darba vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā vēl tikko iesākusies, taču jau pirmās stundas liecina, cik šī vizīte Vācijā ir gaidīta un labi sagatavota. Pirmās sarunas ar oficiālām personām vieš pārliecību, ka mūsu tikšanās būs interesantas un saturiski piepildītas un kļūs par jaunu soli ceļā uz abu mūsu tautu vēl lielāku tuvināšanos un uz mūsu valstisko un nevalstisko institūciju sadarbības straujāku attīstību. Mana kundze un es no visas sirds pateicamies par to viesmīlību, ar kādu jūs mūs šodien sagaidījāt. Jūsu sirsnība un tuvo Ziemassvētku gaisotne dara šo vizīti īpaši jauku.

Ir pagājuši tikai nedaudz vairāk kā divi gadi, kopš Latvijā viesojās Vācijas Federālais prezidents Rihards fon Veiczekera kungs. Tas bija tas laiks, kad berlīniešiem Latvijas modernā māksla asociējās ar Maijas Tabakas savdabīgo glezniecības manieri, kad mēs Rīgā bijām no jauna atklājuši Vāgnera zāles īpašo skanējumu un gatavojāmies izveidot piemiņas vietu Garlībam Merķelim. Nu tā jau ir realitāte. Tāpat kā fakti, kas šajos divos gados mūs pārliecinājuši par Vācijas patieso ieinteresētību Latvijas politiskajā un saimnieciskajā atdzimšanā. Šajā laikā noslēgta virkne dažādu līgumu politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā, kas apstiprina, ka Vācijai un tās uzņēmējiem ir interese par Latviju kā ekonomisko un kultūrsadarbības partneri.

Šī gada sākumā spēkā stājās ES un LR brīvās tirdzniecības līgums. Latvija sevi parādījusi kā stabilu ekonomiskās sadarbības partneri un pārliecinoši iet reformprocesu gaitu, uzrādot labus makroekonomiskos rādītājus.

Es ceru, ka vizītes laikā izdosies Vācijas tautu tuvāk iepazīstināt ar Latvijas šodienu, kā arī ar mūsu tuvākās un tālākās attīstības procesiem. Mēs esam šeit, lai konstruktīvā dialogā padziļinātu gan abu mūsu valstu attiecības ekonomiskajos jautājumos, gan arī meklētu sadarbības iespējas ar atsevišķām federālajām zemēm. Latvija ar šo vizīti vēlas vēl vairāk tuvināties Eiropas Savienībai.

Latvija, tāpat kā Vācija un citas valstis, ir pakļauta draudiem stabilitātei un labklājībai. Tikai cieši sadarbojoties, mēs varam risināt problēmas, kas veidojas sakarā ar nelegālo migrāciju, organizēto starptautisko noziedzību un terorismu, narkotiku un citu preču kontrabandu.

Mēs pakāpeniski iekļaujamies integrācijas procesos, bet ar to vēl nepietiek. Mums jāiet tālāk to praktiskajās izpausmēs, domājot arī par sabiedrības psiholoģisko integrāciju Eiropā. Dienesta braucienos un arī tūrisma apmeklējumos, kas, jau attīstījušies jo plaši, ir jānovērš liekās barjeras robežšķērsošanā. Te nav runa par valodas barjeru, jo Latvijas iedzīvotāji izsenis ir labprāt mācījušies valodas. Vācijas augstskolās arī tagad mācās jaunieši no mūsu zemes.

Šogad Latvija ir uzņemta Eiropas Padomē. Lielu atbalstu un palīdzību šajā ziņā sniegusi tieši Vācija. Nevar arī nenovērtēt Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Mēs šobrīd arvien vairāk apzināmies Baltijas jūras reģiona valstu kopības nepieciešamību. Mūsu interesēs ir ne tikai saglabāt šī reģiona ekoloģisko, bet arī politisko līdzsvaru. Mūsu mērķi gribam savienot ar pārliecību, ka dzīvot Baltijas jūras krastos ir droši un skaisti. Un pašiem jārūpējas, lai jūra allaž mūs sargā, baro un iepriecina.

Jūse Ekselence!

Katra šāda tikšanās valstsvīriem pašiem ļauj tuvināties, apmainīties domām par savu darbu, es to pat sauktu par misiju. Mums abiem, Hercoga kungs, pašlaik nākas pārvarēt pārejas laika grūtības tieši sabiedrības vienošanas jautājumos.

Esmu nācis pie atziņas — situācijā, kad politikā un ekonomikā vēl nav nostiprinājušās demokrātiskai sabiedrībai raksturīgās tradīcijas, mums pašiem sevī jāmeklē un jārod stabilitāte un toleranci radošs spēks. Mūsu tautā tāds ir — par to liecina pieci trauksmaini neatkarības atjaunošanas gadi. Lai arī kādi politiskie spēki valdības veidošanas procesā šobrīd iegūtu varu, varam būt pārliecināti — nemainīsies iesāktais reformu kurss uz demokrātisku tirgus ekonomikas valsti, kas orientēta uz Eiropas Savienību.

Latvija patlaban daudz mācās no citām zemēm, izvērtējot tajās sakrāto pieredzi, piemērojot to mūsu vietējiem apstākļiem un īpatnībām, kas jāsaglabā un jāievēro mūsu īpašajā demogrāfiskajā un ģeopolitiskajā situācijā.

Latviju Dievs nolicis pasaules krustcelēs — zem ratu riteņiem , kā poētiski un trāpīgi izsakās mūsu paaudzes dzejniece Māra Zālīte.

Arī man personīgi vienmēr daudz devuši kontakti ar citu valstu prezidentiem. Šajā gadījumā man lieti varētu noderēt Jūsu bagātīgā darba pieredze, Hercoga kungs. Savā mūžā, bet it īpaši strādājot Konstitucionālajā tiesā, bieži esat saskāries ar nepieciešamību atrast pareizo risinājumu arī vissarežģītākajos gadījumos.

Latvijas parlaments izauklēja ideju un arī koncepciju, kā radīt un iedarbināt arī pie mums šo tiesību aizstāvības augstāko instrumentu. Vācijas pieredze ir pētīta, taču nepieciešams vēl padziļināt abu mūsu valstu parlamentāro sadarbību.

Vācijas prezidenta vizīte Latvijā un tagad mana atbildes vizīte Vācijā ir kā viens noslēdzies aplis. Šīs divas tikšanās konkrēti liecina par mūsu pūlēm mūsu sadarbības centieniem, rāda tautām to, kā tiek pārvarētas pretrunas, kas vairāk vai mazāk līdz šim mums ir likušas distancēties vienai no otras.

Šeit, Hercoga kungs, man nāk prātā Jūsu savulaik teiktie vārdi kādā intervijā, ka uz vāciešiem gulstas īpaša atbildība par brīvību atguvušajām tautām uz austrumiem no Vācijas. Esmu gandarīts, ka teiktais rod konkrētu piepildījumu. Vācija Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās ir iestājusies par mūsu interesēm. Tas Latvijā nostiprina ticību mūsu izvēlētajiem mērķiem.

Latvija ir gatava sniegt savu ieguldījumu Eiropas kopīgo interešu īstenošanā.

Tagadnes nepieciešamība un jaunā iedzīvotāju paaudze mūs un jūs mudina veidot attiecības starp tautām tā, lai ikvienas tautības piederīgos uztvertu kā miermīlīgus, izpalīdzīgus un, galvenokārt politiskajā ziņā, uz nesavtību spējīgus kaimiņus. Šajā gadījumā es runāju par ieinteresētu dialoga turpinājumu starp Vāciju un Latviju, kurām ir bagātīga abpusējo valstisko attiecību un tautu sadzīvošanas pieredze un kuru nākotnē es saskatu ilgstošas un stabilas sadarbības attīstības iespējas. Šādas attiecības Latvijai būtu labs ieguvums.

Es uzsaucu tostu uz vācu tautas labklājību un panākumiem, uz Jūsu, Hercoga kungs, un Jūsu kundzes veselību!