Ģenerālis Gustavs Heglunds ( Gustav Hägglund )

Ģenerālis Gustavs Heglunds dzimis 1938.gada 6.septembrī. Zēnam bija tikai nedaudz vairāk par gadu, kad sākās Padomju Savienības agresija Somijā un somu tauta Ziemas karā nosargāja savu neatkarību varonīgā cīņā pret Sarkanās Armijas daudzkārtējo pārspēku. Kopš agras jaunības Gustavs Heglunds ir dienējis Somijas bruņotajos spēkos. 1957.–1958.gadā tas bija obligātais karadienests. Pēc tam, līdz 1960.gadam, mācības Somijas Militārajā akadēmijā. No 1965. līdz 1969.gadam Gustavs Heglunds paralēli militārajam dienestam studēja politoloģiju Helsinku universitātē. No 1969. līdz 1971.gadam viņš studēja Somijas Kara akadēmijā, bet 1972. un 1973.gadā papildināja militārās zināšanas ASV Armijas komandieru un štāba koledžā. 1981.–1982.gadā Gustavs Heglunds mācījās Hārvarda universitātes Starptautisko attiecību centrā.

1978.–1979.gadā viņš komandēja Somijas kontingentu ANO miera spēkos Sinaja pussalā, 1984.–1985.gadā bija brigādes komandieris Somijā, bet 1985.–1986.gadā pildīja ANO novērotāja misiju Golana augstienē. 1986.–1988.gadā Gustavs Heglunds piedalījās ANO miera spēku grupējumā Libānā, bet 1988.–1990.gadā komandēja Somijas bruņoto spēku dienvidaustrumu grupējumu. No 1990. līdz 1994.gadam ģenerālis Heglunds bija Somijas bruņoto spēku štāba komandieris, bet pērnā gada 1.novembrī viņš tika iecelts par Somijas bruņoto spēku virspavēlnieku.

Ģenerālis Gustavs Heglunds publicējis virkni apcerējumu par aizsardzības jautājumiem: 1969.gadā pabeigts pētījums par Ziemas kara pieredzi, 1974.gadā — analīze par Ziemeļeiropas stratēģisko perspektīvu un otrs pētījums — par ASV militāro stratēģiju Eiropai. 1981.gadā — apcerējums par Somijas Parlamenta aizsardzības komiteju, bet 1990.gadā — pētījums par miera spēku lomu modernā kara apstākļos.

Gustavs Heglunds ir precējies ar Ritvu Ekstrēmu ( Ritva Ekström ), viņiem ir dēls, divas meitas un mazdēls. Ģenerāļa vaļasprieki ir medības, šaušana un ceļojumi pa cilvēku maz skartiem apvidiem.

Par savstarpējām vizītēm

Ģenerāļa Heglunda vizīte ir likumsakarīgs elements Somijas un Latvijas militārajā sadarbībā, kas aizsākās 1992.gadā ar Somijas aizsardzības ministres Elizabetes Rēnas vizīti. Pēc gada Latviju apmeklēja Somijas militāro medicīnas darbinieku grupa, bet Latvijas Aizsardzības spēku pārstāvji piedalījās Militāro kristiešu biedrības konferencē Somijā. 1994.gadā Latvijas valdības delegācijas sastāvā Somijā bija toreizējais robežsargu brigādes komandieris Jānis Ādamsons. Tika pārrunāta abu valstu robežsargu sadarbība, un jau tā paša gada vasarā Somiju apmeklēja robežsargu ekspertu delegācija. 1994.gada februārī Latviju apmeklēja toreizējais Latvijas aizsardzības ministrs Valdis Pavlovskis. Savukārt Latviju pērn un šogad apmeklējušas Somijas Nacionālās aizsardzības spēku apakšvienības. Pērn Somiju apmeklēja Latvijas Aizsardzības spēku delegācija un tika panākta vienošanās par karavīru apmācību un ekspertu pieredzes apmaiņu. Pērn septembrī Latvijas pārstāvji piedalījās ANO militārajos kursos Niinisalo, bet šovasar Latviju neoficiālā vizītē apmeklēja trīs Somijas karakuģi.

Vakar, 11.decembrī, ieradies Latvijā, Somijas bruņoto spēku virspavēlnieks Gustavs Heglunds apmeklēja Latvijas jūras spēku centrālo rajonu Bolderājā, bet pēc tam tikās ar Ministru prezidentu,
aizsardzības ministru Māri Gaili. Pēcpusdienā somu ģenerālis apspriedās ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štābu, ar NBS komandiera pienākumu pildītāju Juri Eihmani un visu ieroču šķiru komandieriem. Šodien ģenerālis Heglunds iepazīsies ar NBS mobilo strēlnieku bataljonu un miera spēku bataljonu Ādažos, kā arī ar Zemessardzes kājnieku mācību centru Cēsīs.

Preses konferencē

Vakar pēcpusdienā Somijas bruņoto spēku virspavēlnieks Gustavs Heglunds un Latvijas Republikas NBS komandiera pienākumu pildītājs Juris Eihmanis sniedza preses konferenci žurnālistiem.

— Mums ir daudz kopēju interešu,— ģenerālis Heglunds teica preses konferencē. — Īpaši — par piedalīšanos miera uzturēšanas spēkos. Somijai šajā jomā ir liela pieredze — mūsu karavīri ANO miera spēku operācijās piedalījušies jau kopš 1957.gada. Liels prieks, ka arī Latvija tagad iesaistās šajā procesā.

Ģenerālis Heglunds uzsvēra, ka Latvija, tāpat kā Somija, ir maza valsts. Un šajā gadījumā mazajām valstīm ir īpaši svarīgi pārrunāt savu pieredzi, kā ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem izveidot iespējami labāku aizsardzības sistēmu.

Savukārt pulkvedis Eihmanis uzsvēra, ka Somijai jau ilgāku laiku pastāv ļoti laba sadarbība ar Igauniju. Tagad, kad arī Latvija gatavojas piedalīties starptautisko miera spēku operācijās, sadarbība ar daudz pieredzējušo Somiju kļūst jo nozīmīgāka.

Pulkvedis Eihmanis teica, ka Latvijai ir svarīga Somijas pieredze mūsu valsts militāro struktūru uzlabošanā. Svarīgi ir arī izanalizēt, kā Somija pratusi izmantot trīsdesmito gadu bagātīgo pieredzi, kad šī valsts Ziemas karo nosargāja savu neatkarību.

"Latvijas Vēstneša" pārstāvis
ģenerālim Heglundam vaicāja, kā viņš vērtē Somijas pašreizējo situāciju militārās drošības ziņā — ņemot vērā, ka nepastāv vairs Padomju Savienība — valsts, kura bija likusi somu tautai un valsts vadītājiem apgūt asiņaino pieredzi attiecību risināšanā ar agresīvu kaimiņvalsti.

— Jā, mums šajā jomā ir patiešām liela pieredze,— teica ģenerālis Heglunds. — Atvairot krievu agresiju, mēs ne vien ieguvām vērtīgu militāro pieredzi, bet iemantojām arī krievu cieņu. Šo cieņu mēs sekmīgi izmantojām pēc Otrā pasaules kara, lai uzlabotu savas attiecības ar lielo kaimiņvalsti. Var teikt, ka starp Somiju un Padomju Savienību gandrīz 50 gadus pastāvēja labas attiecības. Līdz ar to PSRS sabrukums mums nenozīmēja tik dramatiskas pārmaiņas, kā tas bija jums Latvijā. PSRS sabrukums nozīmē tikai to, ka mūsu valsts tagad turpina uzturēt draudzīgas kaimiņattiecības ar Krieviju. Taču mums nenoliedzami tagad ir daudz plašākas manevra iespējas. Respektīvi, aukstā kara gados mūsu iespējas brīvi rīkoties bija stipri ierobežotas. Tagad Somija var brīvi piedalīties jaunās Eiropas veidošanā.

Ģenerālis Heglunds arī augstu novērtēja Latvijas potenciālās iespējas piedalīties starptautiskajās miera spēku operācijās. Pašlaik Somijas parlaments noņem beidzamos ierobežojumus, lai 500 somu karavīri varētu iesaistīties starptautisko miera spēku misijā Bosnijā.— Mūsu karavīri darbosies kopīgajā Ziemeļu brigādē. Ja Latvija pozitīvi izlems jautājumu par savu kareivju sūtīšanu uz Bosniju, tad arī latvieši tiks iekļauti šajā Ziemeļu brigādē,— teica ģenerālis Heglunds.

Kopā ar ģenerāli Heglundu viņa Latvijas apmeklējuma laikā bija Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Hannu Mikaels Hemilainens.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors