Aizvadītajā sestdienā, 9. decembrī, Rīgā, Pasaules tirdzniecības centrā, notika Latvijas Juristu biedrības piektais kongress. Kopš pirmā kongresa jau aizritējuši vairāk nekā septiņi gadi. Toreiz — Atmodas sākumā, kā atzina paši šīs neatkarīgās profesionālās organizācijas dibinātāji, visi bijuši pacilātāki, skaļāki, skaidri saskatot, pret ko un par ko cīnīties. Un arī iepriekšējo kongresu dalībnieku pulks šķitis krietni kuplāks.

"Diezgan skumīgi, ka šodien te neredzu savus kolēģus no prokuratūras vai policijas," kādā starpbrīdī atzināstagadējā Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka. Vai zudusi interese par kopīgi darāmo un tā atdevi šajā biedrībā? Tomēr kongresa gaita apliecināja, ka optimisms gūst virsroku pār pesimismu.

Kongresu ievadīja Juristu biedrības pirmā un līdz tai dienai vienīgā prezidenta Valda Birkava uzruna. Sveicot kolēģus, viņš izteica gandarījumu, ka "pēc ilgstošākas klejošanas pasaulē un politikas džungļos" var būt kopā ar juristiem. Daudz kas šajos septiņos gados ir mainījies — gan valsts, tās tiesību sistēma, gan paši cilvēki. Daudzas ieceres ir piepildījušās, taču arī ļoti svarīgi darbi palikuši pusceļā. Pēdējos gados pieņemts ap tūkstotis dažādu likumu, diemžēl ne jau visi bijuši pamatīgi izsvērti pirms to izsludināšanas. Jācer, ka jaunā Saeima beidzot pieņems arī likumu par Satversmes tiesu, kuras projekts jau pasen iesniegts Saeimai. Tuvojas nobeigumam jaunie juridiskie kodeksu projekti. Bet arī to ceļā bijuši un ir dažādi ciņi un cinīši.

V.Birkavs atgādināja mūsu valsts stratēģisko mērķi — virzību uz Eiropas Savienību, pieņemto un topošo likumu saskaņotību ar šīs savienības ieteikumiem un prasībām, atbilstību starptautiskajām tiesību normām.

Pārskatu par Juristu biedrības veikumu starpkongresu posmā (kopš 1993. gada marta) nolasīja tās viceprezidents Aivars Borovkovs (referāta galvenās tēzes tika publicētas "LV" 8. decembra numurā).

Sekoja īsāki ziņojumi par finansēm, izmaiņām LJB statūtos, biedrības nodaļu darbu, par LJB līdzdalību starptautiskajās juristu organizācijās, par tiesību sistēmas sakārtošanu, juridisko izglītību, preses izdevumu. Protams, bija arī debates. Lūk dažas atziņas:

* jāizstrādā sava tiesību attīstības koncepcija, neatjaucot ar citu valstu tiesību sistēmu. Patlaban tā mums atgādina duļķainas upes ūdeni, kas ieplūdis jūrā;

* lietderīgi pārdomāt LJB prezidija sēžu rīkošanu un to efektivitāti. Varbūt reizi mēnesī sēdēs apspriest nozīmīgas problēmas, bet pārējās reizes pietiktu ar pārrunām un tikšanos klubā;

* juristiem operatīvi jāsaņem informācija par jaunāko likumdošanā, par grozījumiem un skaidrojumi par likumu konsekventu ievērošanu, pašiem tie jāzina un obligāti jāpilda;

* jābūt drosmei kritiski izvērtēt paveikto: sludinājām, ka cīnīsimies par tiesisku valsti, bet patiesībā esam gājuši atpakaļ no tās;

* juristu saimē jūtams vienotības trūkums, nav savstarpējas ieinteresētības;

* no opozīcijas esam pārgājuši uz pozīciju, ieņēmuši jaunus amatus un mūs skārusi tāda kā erozija…

* nedrīkst sadrumstalot juristu sagatavošanu, taču der padomāt gan par Tiesību un diplomātu augstāko skolu (pēc Universitātes beigšanas), gan arī par juridisko vidējo izglītību;

* likumus izstrādājot, pietrūcis juridiskas ekspertīzes. Jāpanāk, lai likumus pildītu visi bez izņēmuma;

* nepieciešams nodibināt speciālu fondu un rast līdzekļus juridiskās zinātnes atsevišķu programmu realizēšanai;

* Juristu biedrībai jāuzņemas koordinācijas, apzināšanas darbs;

* nebūvēsim gaisa pilis, bet celsim gaismas pilis. Pienācis laiks atkal vienoties!

Šīs ir tikai dažas tēzes no kongresa dalībnieku V.Birkava, U.Pētersona, J.Vēbera, V.Beļajeva, I.Ziemeles, A.Niedres, J.Rozenfelda, V.Jākobsones un citu runām, debatējot par savas profesionālās organizācijas turpmākajiem soļiem. Kongress pieņēma grozījumus LJB statūtos, ievēlēja jaunu prezidiju. ( Par to"Latvijas Vēstnešā" lappusē "Jurista vārds" tuvākajā`` dienās. ) Par Juristu biedrības prezidentu ievēlēja Aivaru Borovkovu.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore