7. decembra sēde

Stenogramma

 

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 191.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Ē.Kaža

(DPS — runas turpinājums ). Ja runājam tālāk, par nākošo, Ekonomikas ministrija atkal ierosina palielināt izdevumus centrālajam aparātam. Ja mēs tā tālāk strādāsim, tad mēs tikai maksāsim centrālajam aparātam. Tas nozīmē, ka palielināsim maksājumus ierēdņiem un pārējiem. Bet kur mēs ņemsim to naudu? Es saprotu, ka mēs samazināsim izdevumus Starptautiskā valūtas fonda kredītu atmaksai. Skaidrs, ka nevajag atdot kredītus, labāk samaksāt sev algu. Bet kur mēs tā tālāk iesim? Skaidrs, ka tad mēs tos kredītus nekad neatdosim, ja mēs ņemsim kredītus un maksāsim algu. Un, ja skatīt tos visus grozījumus tālāk, iznāk tā, ka līdzīgs variants ir Finansu ministrijā, kur vajag palielināt izdevumus, kas saistīti ar starptautisko aizņēmumu noformēšanu. Tas nozīmē, ka mēs noformēsim pareizi. Bet kur mēs ņemsim to naudu, lai pareizi noformētu visus aizdevumus? Mēs vienlaicīgi paņemsim to no Starptautiskā valūtas fonda kredītu atmaksas. Pareizi! Nevajag atdot kredītu, labāk pareizi noformēsim to kredītu! Ja tā mēs rīkosimies tālāk, mūsu valstij nekas nepaliks.

Un pēdējais, kur es arī pats būšu pretī un aicinu arī jūs balsot "pret", ir priekšlikums Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirt līdzekļus "Tēvzemes un Brīvības" izstrādātā likumprojekta realizācijai, tas ir, tautas nobalsošanai. Es nezinu, man liekas, ka mums nav pieņemts lēmums, ka mēs tagad noorganizēsim tautas nobalsošanu par "Tēvzemes un Brīvības" likumprojektu, bet jau šodien mēs domājam par to, ka vajag iedot papildu līdzekļus, lai to noorganizētu. Kā es saprotu, ja šeit ir Saeima un mums vajag par visiem jautājumiem kopā balsot, tad, lūdzu, mums šeit ir iespēja parunāt par to. Ja tas ir lietderīgi patiešām, tad jā, tad mēs piešķirsim tos līdzekļus. Bet netaisīsim tā uz priekšu, ka vispirms mēs iedosim līdzekļus un tikai pēc tam balsosim, vai to vajag vai nevajag. Šajā gadījumā es aicinu varbūt arī atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu tāpēc, ka tur ir lietderīgi priekšlikumi, bet tajā pašā laikā ļoti uzmanīgi sagatavot visus priekšlikumus un nepieļaut tādus variantus kā tikai tērēt līdzekļus, kad valstij ir grūti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Kreituss.

Paldies par aizrādījumiem, bet, tā kā nākošais lasījums ir paredzēts 14.decembrī, tad es domāju, ka šos aizrādījumus ir iespējams iesniegt. Un tāpēc man ir lūgums balsot par pirmo lasījumu. Un nobalsošanas gadījumā priekšlikumus iesniegt līdz 11.decembrim.

Sēdes vadītāja. To mēs noprecizēsim pēc nobalsošanas. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi un labojumi!

A.Kreituss.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies!

A.Kreituss.

Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Un alternatīvais likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūsu rīcībā ir Prezidija dokuments, kur Prezidijs ir informējis par tiem likumprojektiem, kas tika iesniegti 5.Saeimā, taču diemžēl to vai citu iemeslu dēļ netika izskatīti un pieņemti. Tādu likumprojektu ir diezgan daudz, un starp šiem likumprojektiem ir arī tikko kā minētais, kuru es šodien komisijas vārdā lūgšu pieņemt pirmajā lasījumā.

Jau minētajā Prezidija informācijā ar 133.kārtas numuru ir minēti noteikumi nr.112 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Mēs Juridiskās komisijas 28.novembra sēdē izskatījām šos projektus vai, pareizāk sakot, noteikumus. Principā tos mēs konceptuāli atbalstām. Taču tajā pašā laikā komisija konstatēja, ka tādā redakcijā un ne tikai tādā redakcijā, bet dažos jautājumos arī pēc būtības, tomēr tie nebūtu pieņemami kā likums. Un jūsu rīcībā jau ir komisijas vārdā parakstītais atzinums, proti, ka Kārtības ruļļa 85.panta kārtībā mēs šo dokumentu iesniedzam kā projektu, lai, izskatot komisijās vēlreiz, ja viņš tiks konceptuāli pieņemts pirmajā lasījumā, varētu novērst tās neprecizitātes, kuras saistītas ar nekonsekvenci terminu lietošanā, ar nekonsekvenci administratīvā soda apmēra vai veida noteikšanā, kā arī dažos citos jautājumos, piemēram, par atbildību par nelikumīgu vai citādā veidā aizliegtu reklāmu. Piemēram, šis jautājums, kas ir minēts atzinuma 2.punktā, ka būtu jānosaka ne tikai atbildība par to reklāmu, kas ir augu aizsardzības līdzekļu jautājumā, bet par nelikumīgu reklāmu vispār, šis tā saucamais universālais vai "jumta" nosacījums, lai katrā atsevišķā gadījumā nebūtu jāiestrādā šī norma. Tāda prakse jau bija 5.Saeimas laikā. Ja jūs atceraties, tika pieņemts likums un arī kā Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā Kriminālkodeksā norma par to, kāda atbildība iestājas personām, kuras izvairās sniegt ziņas par tiem vai citiem jautājumiem valsts kompetentai institūcijai. Tātad šajā gadījumā pirmajā lasījumā komisija liek priekšā pieņemt likumprojektu galvenajos divos jautājumos — augu aizsardzības jautājumā un jautājumā par administratīvo atbildību gadījumā, ja tiek pārkāpti satiksmes noteikumi. Šajā otrajā blokā — par satiksmes noteikumiem, izskatot komisijā, mēs ņēmām vērā tās atziņas un tos nosacījumus, kas stāsies spēkā ar 1.janvāri, kad stājas spēkā jaunie satiksmes noteikumi, kā arī centāmies tos sodus, kādi piedāvāti noteikumos, sabalansēt ar visu sodu sistēmu, kāda ir kodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tajā skaitā arī šajā sadaļā. Tātad komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā šo projektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds Romānam Apsītim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam, — Ministru kabineta vārdā!

R.Apsītis

(LC). Godātā Saeima! Ministru kabineta vārdā es atsaucu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurš formulēts dokumentā nr.11, par labu alternatīvajam likumprojektam, ko iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Tātad balsojam par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas iesniegtajā variantā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu, līdz kādam datumam var iesniegt labojumus un papildinājumus?

J.Kaksītis.

Labojumus un papildinājumus es lūdzu iesniegt līdz 13.decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies!

 

Tālāk — likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Leonards Teniss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — komisijas vārdā. Lūdzu!

L.Teniss

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu". Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītāja. Paldies! Jūs vēl vēlējāties ko teikt? Paldies! Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins

(LNNK, LZP). Godājamie deputāti! Man būtu tikai daži ieteikumi. Pirmais — mainīt šī likuma nosaukumu un nosaukt viņu par likumu "Kā apdzirdīt tautu no pulksten 6 rītā līdz 10 vakarā un veicināt valsts ierēdņu personīgo labklājību". Kā izpaužas valsts monopols šajā likumā, te nav teikts. Ne ražošanā, ne tirdzniecībā nekāds valsts monopols vispār nav paredzēts. Šī likuma būtība ir tikai licenču izsniegšana, nekas vairāk. 3.pants paredz skaidri un gaiši, ka gan ievest, gan izvest, gan ražot, gan pārdot var visi, kas šīs licences ir saņēmuši. Tātad ir ļoti izdevīgi strādāt gan spirta monopola pārvaldē, gan padomē. Tiks noteikti atsevišķi punkti, vainīgi būs tie muitnieki, kas strādā šajos izredzētajos punktos. 33.pants ir ļoti brīnišķīgs, viņš, piemēram, paredz, ka licences nedrīkst izsniegt tirdzniecībai bērnudārzos. Par to paldies, jo mēs domājam, ka tiešām bērnudārzi ir tā vieta, kur šīs alkohola tirdzniecības licences būtu jāizsniedz. Vienreizējās licences izsniedz uz 60 dienām, teiksim, kaut kur. Iedomājieties, vasarā kaut kur ezera krastos ir kāda atpūtas pilsētiņa vai vēl kaut kas. Licences var atņemt tikai uz vienu gadu, nevis uz trim gadiem, par pārkāpumiem. Tātad, attiecīgi samaksājot, jūs pēc gada atkal šo licenci dabūjat un tā tālāk, un tā tālāk.

Tajā pašā laikā parādās kaut kādi pilnīgi kuriozi panti, kas ir pretrunā ar pasaules praksi. 58.pants aizliedz izgatavot mājas apstākļos jebkādus dzērienus, izņemot vīnu personīgam patēriņam. Kāpēc, teiksim, ir aizliegts mājas apstākļos izgatavot liķierus vai vēl kādas šķirnes, ja visā pasaulē ir prakse, ka ļoti nelielos daudzumos izcilus dzērienus tieši izgatavo mājas apstākļos. Tas ir visā Eiropā pieņemts. 88.pants aizliedz pārdot iereibušām personām dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Tātad nevis stipri iereibušiem, bet tikai tādiem, kas aizskar cieņu. Kas to noteiks — vai pārdevējs vai vēl kāds? Es negribētu visu uzskaitīt, viss šis likums ir tik bezcerīgs! Es vienkārši esmu pārsteigts, ka kaut kas tāds te ir parādījies, tāpēc es gribētu beigt un aicināt nosūtīt šo likumu atpakaļ uz komisiju, citādi Latvijas ieies, es domāju, Eiropas vēsturē kā vienīgā valsts, kuras parlaments ir pieņēmis tik unikālu dzeršanu veicinošu likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Neviens jau nenoliedz to, ka visas šīs lietas, kuras ir saistītas ar alkoholisko dzērienu radītajām problēmām Latvijā, ir ļoti mūsdienīgas, ļoti svarīgas un ir tiešām jāaplūko. Bet tomēr es aicinātu, lai vismaz Saeima tiešām neieietu vēsturē ar tāda, varētu tā maigi izteikties, jocīga dokumenta pieņemšanu, jo es tiešām šo dokumentu par tādu arī uzskatītu. Pirmkārt pats virsraksts jau neatbilst tam, kas tur ir teikts. Te nav runa par nopietna valsts monopola radīšanu. Ja jau tiešām gribēja radīt šādu valsts monopolu, tad vajadzēja arī tādam saturam būt, kas atbilst šī monopola radīšanai. Ja te grib runāt par licencēšanas kārtības pārskatīšanu un ieviest citu kārtību ar citām priekšrocībām vienam vai otram, tad tā arī vajag šo projektu nosaukt. Varētu, protams, diskutēt tālāk, ne jau šodien, par šāda dokumenta radīšanu, kur varētu būt runa par nopietnu valsts monopolu, un tas ir — arī par nopietnu ienākumu avotu valsts kasei, par ko vispār tikpat kā nekur nedzird runājam. Runā par vajadzībām — tiem vajag un tiem atkal vajag, un tiem vajag pacelt algas, un tiem vajag kaut ko pielikt klāt, bet par to, no kurienes to visu ņemt, tikpat kā nevienā dokumentā nav teikts, arī šajā.

Bez tam es gribētu atgādināt vienu vispār mums zināmu faktu. Es ceru, ka cienījamie kolēģi, pirms balsot par šo iesniegto projektu, ir iepazinušies — bijušajiem 5.Saeimas deputātiem jau nu noteikti jāzina — ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.173, kuri ir pieņemti pavisam nesen, 1995.gada 27.jūnijā, un saucas "Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu". Un jāsaka, ka šie noteikumi ir modernāki un vēlāk izstrādāti nekā tas dokuments, par kuru mēs te šodien taisāmies balsot, jo šis dokuments ir ņēmis par pamatu daudz agrāk sagatavotās iestrādes. Es saprotu, varbūt ir kādas īpašas intereses, tā jau tas ir parasti, bet saprotiet, vajag viņas mācēt noslēpt vai vismaz pasniegt tā, lai citi nejūt. Un tāpēc nevajag strādāt pie tik vāji sagatavotiem dokumentiem. Es tiešām visus koleģiāli aicinu ļoti laipni atdot pārstrādei šo dokumentu un neizgāzties, neieiet vēsturē ar balsošanu par to, kurā mēs paši īpaši labi nejūtamies. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām debates, es gribētu deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa 91.panta pirmo daļu: "Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā pašā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi." Tāpēc lūdzu deputātus neaicināt nodot atpakaļ komisijai, tāds balsojums Saeimai nav iespējams pirmajā lasījumā.

Vārds Pēterim Apinim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments tiešām ir stipri vājš, Ministru kabineta noteikumi, kas jau pieņemti par šo pašu jautājumu, ir krietni modernāki. Ja mēs arī šodien pieņemam šo dokumentu pirmajā lasījumā, es ļoti lūdzu kārtīgu un ilgu laiku, lai iesniegtu priekšlikumus. Priekšlikumi tur būs jāiesniedz ļoti daudzi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamo Prezidij, kolēģi! Jā, nupat mēs dzirdējām tādu labu aicinājumu uz anarhistisko liberālismu jeb — kas sunim asti cels, ja ne pats. Nav nekādas vajadzības pēc monopola likuma, starp citu, pirmā monopola likuma, kas varētu būt apstiprināts Saeimā, komuflēti, jo, protams, es pilnīgi apzinos, ka cienījamie oratori, kas nupat uzstājās, pārzina likumdošanu. Un Kārtības ruļļa attiecīgais pants, ko nupat mūsu cienījamā spīkere nosauca, bija zināms — ja aicinātu nodot pirmajā lasījumā atpakaļ, tad šis likums vairs netiktu izskatīts. Tik tiešām, savas intereses vajag nomaskēt! Pilnīgu piekrītu šai tēzei. Interese ir ļoti liela. Jā, es arī piekrītu, un tāpat piekrītu, ka ļoti daudzās sadaļās ir nepareizi veidots teksts, tāpēc mēs šodien skatāmies tikai pirmajā, nevis trešajā lasījumā šo likumprojektu. Interesanti, kādas intereses šodien pārstāv tie, kuri ļoti vēlētos norakt šo likumprojektu? Latvijas tautas apdzirdīšanas intereses? Vai varbūt, cienījamie kolēģi, Latvijas tautas veselības intereses, kura dzer "krutkas" un tamlīdzīgas lietas? Un līdz ar to uzreiz tiek pieminēti traģiski likumu nesakārtotības momenti. Šaubos, vai kādam tantukam jau nu ies virsū policists, ja skapītī atklās uz zālītēm uzlietu spirtiņu. Nu laikam ne jau to mēs gribam apkarot.

Par anarhistiskā liberālisma principu. Esot pieņemti Ministru kabineta noteikumi. Jā, protams. Kas tad aizstāv šos noteikumus? Šķiet, tie, kuriem ir pilnīgi nemaskētas intereses, lai šāds likumprojekts nebūtu izgājis savu pirmo lasījumu un Latvijas tauta tikpat veiksmīgi kā ar visiem šiem Ministru kabineta noteikumiem tiktu nodzirdīta. Pats svarīgākais — jebkurā valstī, jebkurā Eiropas valstī, par kurām ar tik milzīgām izbailēm tika runāts nupat, ka Latvija taisās ieiet iekšā šajā saimē, ir pieņemts, ka alkohols ir viens no valsts budžeta papildināšanas stūrakmeņiem. Nepieņemot šo monopola uzraudzības likumu, protams, izstrādājot viņu otrajā un trešajā lasījumā, ļoti veiksmīgi tiek likta mīna nākošajai valdībai, nākošajam budžetam, nākošajai Latvijas tautas labklājībai, jo, ja nav šī likuma, nav arī sakārtotības alkohola lietā un nav ieņēmumu no alkohola tirdzniecības, eksporta, importa un tā tālāk.

Jā, arī man ir iebildumi, kaut vai par reklāmas izvietošanas metodikām, kaut vai par neatbilstībām administratīvajā likumdošanā pret šo likumu. Tas viss tiks otrajā, trešajā lasījumā sakārtots. Man šķiet, ka šis balsojums nav tikai ierindas likuma balsojums, šis balsojums tiešām pierādīs, kā mēs uztveram rūpēšanos par mūsu nācijas veselību, par mūsu valsts labklājību, par iespējamo valsts budžeta sakārtošanu, jo, neaizmirsīsim, pļēgurošana nav personīga lieta. Tie ir nelaimīgi bērni, tas ir noziedzības pieaugums valstī, tā ir nabadzīga valsts kase. Es aicinu nodot šo likumprojektu tālāk darbam, pieņemot viņu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Līdz pārtraukumam ir 12 minūtes. Vai, Kalnbērza kungs, jūs izmantosiet 12 minūtes? Vārds Viktoram Kalnbērzam, Vienības partijas frakcijas deputātam!

V.Kalnbērzs

(LVP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi. Mans uzskats ir tāds, ka šo likumu vajadzēja pieņemt jau 5. Saeimai. Mēs ar lielu nokavējumu izskatīsim šo problēmu. Un es uzskatu, ka, ja pat tajā projektā ir zināmas nepilnības, neskatoties uz to, mūsu Saeimai ir jāizsaka sava attieksme pret šo problēmau. Un no ārsta viedokļa es ļoti aicinu visus Saeimas deputātus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā. Mums jārūpējas par savu tautu, un es domāju, ja mēs tomēr to valsts monopolu pieņemsim, tādā gadījumā varbūt palielināsies arī līdzekļi slimnieku ārstēšanai. Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Jānis Kazāks, Tautas kustības Latvijai frakcijas deputāts! Jūs izmantosiet 10 minūtes? Lūdzu!

J.Kazāks

(TKL). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gribu tāpat kā visi pārējie pievērst jūsu uzmanību taisni šim likumprojektam, jo mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā arī izskatījām šo likumprojektu un atzinām, ka viņš tiešām ir ļoti ļoti zemā līmenī, un uzskatījām, ka 5. Saeimas deputāti nav izdarījuši savu darbu un vienkārši piespēlējuši savu darbu mums, 6. Saeimai, lai mēs izstrebjam šo putru, ko viņi ievārījuši. Jā, šis likumprojekts ir ļoti švaks, un mūsu komisija atzina, ka viņš ir jāpārstrādā, un spēcīgi jāpārstrādā, bet tāpēc viņš nav jānoraida, jo mēs sapratām vienu lietu, proti, ka tauta uz doto momentu ir nodzirdīta un gaidīt gaida šo valsts monopola likumu par alkoholu. Tāpēc arī es iesaku nenoraidīt, atbalstīt un turpināt darbu pie šī likumprojekta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Andris Rubins, Tautas kustības Latvijai frakcijas deputāts. Jūs izmantosiet 9 minūtes? Paldies!

Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Jūs izmantosiet 9 minūtes? Paldies!

Tad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumiem Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Viens īss paziņojums. Es lūdzu sapulcēties uz īsu brīdi te pie Prezidija tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas visus tos mūsu deputātus, kas vēlēšanu laikā bija rajonu, pilsētu vai pagastu deputāti vai strādāja pašvaldību institūcijās. Uz īsu brīdi lūdzu sapulcēties!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Janīnu Kušneri, 6. Saeimas sekretāra biedri!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Oļģerts Dunkers... paldies, Guntars Grīnblats... ir zālē, paldies, Jānis Jurkāns... paldies, ir zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Vārds Andrim Rubinam, Tautas kustības Latvijai frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Rubins

(TKL). Cienījamais Prezidij! Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt es gribu teikt, ka likumprojekts par spirta un alkohola dzērienu valsts monopolu ir jāpieņem steidzoši, es domāju — pirmajā lasījumā — un nekavējoties. Tāpat nākotnē mums noteikti ir jāizskata arī likumprojekts par tabaku un par prostitūciju. Kā visiem zināms, alkohols veicina personības degradāciju, prostitūcijas attīstību, prostitūciju un veneriskās slimības. To, ka valstī ir ļoti daudz alkoholiķu un notiek personības degradācija, mēs redzam uz katra soļa. To, ka ir prostitūcija, mēs bieži dzirdam, lasām avīzēs. Ja jūs palasīsit avīzes, jūs redzēsit, ka mums ir vairāk nekā 300 firmu, kur jūs varat katru dienu pa telefonu izīrēt sievieti vai vīrieti pēc jūsu vēlmēm. To, ka mums zeļ veneriskās slimības un mēs esam Eiropā pirmajā vietā ar šīm slimībām, es jums apstiprinu kā dermatoveneroloģijas profesors un Latvijas dermatovenerologu asociācijas vadītājs. Mūsu statistiskie dati ir šādi. Pirmajos 10 mēnešos Latvijā ir reģistrēti šogad 1879 sifilisa slimnieki, no tiem 21 bērns. Starp tiem 12 bērniem ir iedzimtais sifiliss. 90 procentos no visiem gadījumiem šie slimnieki ir bijuši alkohola reibumā. Katru mēnesi tiek reģistrēti 200 līdz 300 jauni sifilisa gadījumi. Vakar es lasīju lekciju par sifilisu, kur tika demonstrēti kādi 50 diapozitīvi, Daugavpilī, jo Daugavpils ir viena no pilsētām. Protams, pirmajā vietā ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, kur ir ļoti augsts saslimstības līmenis. Daugavpils pilsētas ārstnieciskās daļas vadītājs teica, ka viņi nav saņēmuši no budžeta vai no valdības 200 tūkstošus latu naudas, kas ir paredzēta kā akcīzes nodoklis par alkoholu. Es domāju, ka tāpēc mums steidzoši ir jāpieņem šis likums, lai varētu arī iekasēt šo naudu, ko izlietot ārstniecības nolūkos. Viņi nevar savukārt samaksāt pārējo. Šī nauda ir nepieciešama, lai mēs varētu paaugstināt pensijas, un, protams, mums jādara viss, un šeit ir arī prese, lai vairāk popularizētu un uzsvērtu alkohola kaitīgumu, lai ierobežotu šīs veneriskās slimības.

Un nobeigumā es gribu atgādināt presei un visiem deputātiem, ka izmeklēšana uz veneriskajām slimībām un to ārstēšana ir bezmaksas. Paldies! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītāja. Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es pirmkārt gribētu teikt, ka, protams, šo likumprojektu vajadzētu laist tālāk, lai varētu pie viņa strādāt un varētu viņu pilnveidot, bet es gribētu vērst uzmanību arī uz veselu virkni momentu, pie kuriem acīmredzot ir jāstrādā šī likumprojekta tālākajā gatavošanā.

Pirmkārt, nesen bija tāds labs apskats, kas ir pieejams visiem cilvēkiem, visiem interesentiem. Tas bija "Dienas Biznesā" burtiski kādu pusotru mēnesi atpakaļ. Tur bija parādīti diezgan drausmīgi cipari saistībā ar to, kas notiek ap spirtu un ap spirtotiem dzērieniem vispār. Piemēram, tur bija minēts, ka ir izdotas aptuveni 60 licences vairumtirdzniecībai, tad ir kādas 1000 licences mazumtirdzniecībai. Iedomājieties, kas kopumā notiek ap šo licenču izdošanu, kas notiek ap šo licenču visāda veida, teiksim, izspiešanu bieži vien no tiem, kas atļauj viņas izdot, vai tiem, kuriem ir tiesības viņas izdot! Un tāpēc es gribētu minēt dažus tādus ciparus, kas parāda laikam to, ka nebūt nav nepieciešams izdot ne tik daudz licenču vairumtirdzniecībai, ne tik daudz licenču mazumtirdzniecībai. Jo, tiklīdz ir tik daudz licenču, tā ir skaidrs, ka tur ir milzīgs daudzums gan ārzemju firmu, gan importētāju, tas viss ir apaudzis ar lielu daudzumu visādu aktīvistu. Šādā situācijā runāt par valsts monopolu, man liekas, ir visai grūti. Un šeit es, protams, piekrītu tam, ko teica Kiršteina kungs. Šis likums, ja mēs paskatāmies no šādu ciparu puses, diez vai ir saucams par valsts monopola nodrošināšanas likumu kaut kādā veidā. Piemēram, šāds cipars — "Latvijas balzams" — 10 mēnešos valsts budžetā akcīzes nodokļa veidā ir nomaksājis 12 miljonus latu. Kopumā Latvijā ir 16 šādi spirtoto dzērienu ražotāji. Tie pārējie nomaksājuši tikai 2 miljonus latu.

Nākošais cipars. Peļņas nodokļa veidā "Latvijas balzams" nomaksā divas trešdaļas, bet pārējie, viss lielais skaits šo importētāju, nomaksā tikai niecīgu daļu. Bet viņi ieved daudz vairāk, nekā "Latvijas balzams" ražo. Tātad pilnīgi tas cipars ir apgriezenisks. Tas parāda, ka mēs veselā virknē gadījumu nodokļus neiekasējam, un es domāju, ka galvenā rūpe jau mums būtu tā — ja tomēr notiek šāda alkohola importēšana, tad vismaz rūpēsimies par savu budžetu un skatīsimies, lai tomēr tie, kas to visu importē, lai tie arī šajā budžetā maksātu.

Tāpēc es kopumā domāju, ka likums, kā jau es teicu, tālāk būtu laižams, bet man liekas, ka tad, kad mēs nonāksim līdz nākošajam lasījumam, mums vajadzētu pamēģināt — katrā ziņā vismaz es centīšos to darīt — paskatīties no budžeta viedokļa, cik tad precīzi ar cipariem šādi maksājumi, piemēram, par šo gadu ir bijuši, no kādām struktūrvienībām, cik tās ir maksājušas akcīzes nodokli, cik ir maksājušas peļņas nodokli, cik kaut ko citu vēl, kā tā ražošana notiek. Jo, piemēram, jautājums par spirtu. Šeit sēž lauksaimniecības speciālisti, kuri labāk par mani var pateikt, vai tad Latvijā vispār spirtu vajag importēt. Man liekas, ka Latvijā nevar nodrošināt valsts iepirkumu, neteiksim vispār, bet principā iepirkumu attiecībā uz graudiem, un Latvijā ir vairākas vietas, sākot ar Kalsnavu, kur spirtu var lieliski ražot, un es domāju, ka to var pieražot visas Latvijas vajadzībām. Kāpēc tāds jautājums, tāda lieta kā spirta imports vispār būtu jāatļauj? Es vismaz personīgi to nesaprotu. Līdz ar to, ja tāds imports nebūtu atļauts, protams, atkristu vesela virkne visādu grūtību ap visādiem nelegāliem ražojumiem un ap tām lietām, ko sauc par tautas nodzirdīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

G.Eniņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis likumprojekts, kura priekšā mēs stāvam, ir viens no traģiskākajiem likumiem latviešu tautai. Un tāpēc man būtu pat jautājums iepriekšējai komisijai, kas strādāja, — ko viņi ir darījuši, ka tik vien ir varējuši šajā lietā padarīt? Man gribētos jautāt — kādi speciālisti, kādi eksperti šī jautājuma izstrādāšanas gaitā tika pieaicināti? Vai, piemēram, komisijā bija narkologs, demogrāfi, psihologs, psihiatrs? Piemēram, mums ir pretalkohola biedrība, vai tika pieaicināta šīs pretalkohola biedrības vadība? Kādi speciālisti no kriminālistikas? Cik tad notiek, kādi ir rezultāti autokatastrofām dzērumā, kas — te jau iepriekšējais runātājs sacīja — notiek ar venerisko slimību izplatīšanos šajā sakarā? Pārstāvis no Iekšlietu ministrijas — kā pieaug noziedzība? Tas viss ir it kā kaut kā piemaskēts. Pirmajā brīdī mēs varbūt esam tā pieradināti, ka nemanām. Tāpēc man gribētos vienlaikus šos jautājumus vērst uz likuma tālāko izstrādi, uz viņa labojumiem, pieaicināt šos minētos speciālistus, jo bez viņiem tik nopietns likums neiznāks pilnīgs.

Problēma ir tā, ka likums, es pilnīgi piekrītu, ir gan steidzams, bet viņš nedrīkst būt sasteigts un samuļļāts. Un pašlaik šis likums ir tik nepilnīgi caurs, ka man gribētos domāt, ka tādas cauras bikses aizlāpīt ir pat grūtāk nekā no tās pašas drēbes ņemt un uzšūt jaunas. Sākt pie šī likuma... Es šo domu neuzspiežu. Es lieku padomāt, vai tomēr nav vieglāk šo likumu ar vislielāko nopietnību izveidot steidzīgi un nopietni no jauna. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

P.Tabūns

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Vispirms noskaidrosim visi, gribam vai negribam šo spirta un alkoholisko dzērienu monopolu valstī. Valsts monopolu. Un šķiet, ka gribam visi. Nu tad iziesim no šīs patiesības un no šīs gribēšanas un darīsim tā, lai tas dotu vispozitīvāko rezultātu. Jā, šis valsts monopols ir vajadzīgs. Par to šaubu nav. Bet vai ir vajadzīga steiga? Arī steiga ir vajadzīga. Bet steiga, lai nenestu līdzi zaudējumu. Lai nesasteigtu un lai mēs netaisītu šķietamību, ka, lūk, nu beidzot būs šis spirta monopols, par ko mēs esam runājuši daudz arī 5.Saeimā, bet efekta, rezultāta var nebūt. Redziet, monopols ir vai nu uz ražošanu, vai uz tirdzniecību. Bet pašlaik pēc šī likumprojekta izskatās, ka nebūs šī monopola ne uz vienu, ne uz otru. Būs licencēšana. Te ir — paldies par to — ierakstīts, ka bērnudārzos nepārdos, kā jau te Kiršteina kungs pasmaidīja, un patiesi pasmaidīja. Transporta līdzekļos, telpās ar mazāku izmēru par 10 kvadrātmetriem un tā tālāk, bet ir svarīga būtība. Ne par velti gan Kalnbērza kungs vērsa uzmanību uz šo tautas nodzirdīšanu, gan Rubina kungs un citi, īpaši dakteri, kuri ļoti labi zina, kas notiek šodien ar tautu, kā tauta tiek nodzirdīta. Un, redziet, te rodas it kā aizdomas dažiem, ka mēs, daži deputāti no dažām frakcijām, mēģinām nobloķēt šī likuma virzīšanu un pieņemšanu. Nē, taisni otrādi! Es atgādināšu jums, cienījamie 6.Saeimas deputāti, ka jau 5.Saeimas darbības sākumā mēs, LNNK frakcija, bijām tie, kas mēģinājām šajā sakarībā ieviest kaut kādu kārtību vismaz, lai nenotiktu ļaunākais un arī rezultātā nenotiktu ļaunākais. Es pats personīgi toreiz uzrakstīju pieprasījumu Saeimai. Saeima to izskatīja vēl pirmās valdības laikā, Birkava valdības laikā. Atcerieties, ka gribēja izdarīt un jau faktiski bija izdarīts, ka "Latvijas balzams", šī dzīsla, pa kuru budžetā nāk daudz naudas, par ko te Kreitusa kungs runāja un ko ļoti labi mēs zinām, faktiski jau bija pārdots vāciešiem un izveidots kopuzņēmums "Berlats". Lūk, iesaistoties šajā cīņā arī pārējiem dažādās komisijās, tautsaimniecības komisijā un — paldies — atbalstot arī dažām ministrijām, mums izdevās paglābt "Balzamu" no pārdošanas.

Un daudzi šodien pastāv, attīstās, un es ceru, ka attīstīsies. Lūk, tieši to ņemot vērā, vajadzētu šodien patiešām salikt visu savās vietās un izveidot likumprojektu un pēc tam pieņemt likumu par īstu valsts monopolu šajā nozarē. Par īstu, pamatīgu monopolu, kas patiešām radītu efektu, nevis šķietamību. Jo šobrīd mēs varam sasteigt. Jā, varbūt tautai radīsies priekšstats, ka mēs Saeimā esam izdarījuši ļoti labu darbu, beidzot pieņēmuši šo spirta monopolu. Mums pat liksies, ka mēs esam ierobežojuši alkohola lietošanu, ka mēs cīnāmies par to, lai nenodzirdītu tautu. Bet tā būs tikai šķietamība. Varbūt darīsim pamatīgāk. Nodosim šo likumprojektu atpakaļ, lai ļoti steidzami papildinātu to. Mēs, Saeima, taču varam, nav tāda varianta, ka mēs nevarētu, tā sakot, pēc tam pieņemt šo likumprojektu un izskatīt. Tas ir jāizdara. Tas ir mūsu pienākums. Viens no mūsu pirmajiem pienākumiem. Un labi, ka ar to mēs esam sākuši 6.Saeimas darbu. Tāpēc es vēlreiz lūdzu — netaisīsim šķietamību un nedomāsim, ka viens vai otrs, viena vai otra puse vai kāda frakcija, vai atsevišķs deputāts negribētu kārtību šajā lietā, bet izdarīsim to pamatīgi, tā, kā to prasa valsts un tautas intereses. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Otro reizi.

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka lieta ir pārāk nopietna, es aicinu nejaukt jēdzienus un vienam otram nemētāties te ar tādiem vārdiem kā tautas apdzirdīšana, ja te kādam ir īpašas intereses to darīt. Tāpēc es atgādināšu, ka kādreiz vajadzētu arī atcerēties mūsu dzejniekus un šajā gadījumā Jāņa Raiņa dzejoļa būtību par to bagāto cilvēku, kurš vicināja nēzdodziņu un neko citu nedarīja, lai palīdzētu nabagajiem. Protams, var jau būt, ka viens otrs vairs tik bagāts nav un uz jautājumu, — vai jums ir problēmas — vairs nevar tik vienkārši atbildēt ar vārdu — nieki. Tāpēc šajā gadījumā, ja šis likumprojekts ir tiešām sagatavots vāji, vai tiešām mums ir tik grūti to sakārtot? Tas nebūt nenozīmē kaut kādu laika vilkšanu, jūs taču to ļoti labi saprotat. Vāji sagatavotu likumprojektu virzot pēc tam uz otro lasījumu, aizies daudz vairāk laika. Un es tomēr atkārtošos un nolasīšu šoreiz precīzi Kārtības ruļļa 136.pantu. Tur nav runas par to, ka, ja mēs atdodam komisijai atpakaļ, tas nozīmē likuma norakšanu. Precīzi un skaidri ir pateikts — pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirams priekšlikums par lietas atdošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Kas mums liedz uzticēt komisijai to kārtīgi uztaisīt uz pirmo lasījumu? Tad mums nevajadzēs nekādu 51 parakstu, un tas mums nekādu lieku laiku neprasīs. Bet mēs būsim uztaisījuši vienu kārtīgu likumu, nevis kaut kādu šķietamību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Dobeļa kungs! Tātad es sapratu, jūs precizējāt savu priekšlikumu nevis pirmajā lasījumā noraidīt, bet izmantot 136.pantu.

Jānis Mauliņš, frakcijas Latvijai deputāts!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Man diemžēl ir jāatkārtojas. Es redzu, ka šeit tiek veltīgi tērēts laiks. Kiršteins un Dobelis smējās par šo projektu, paši sevi apsmiedami, jo tas projekts nav Ata Sausnīša sagatavots, bet gan iepriekšējā Saeimā jau gatavots. Kāpēc tāda tukša runāšana ir vajadzīga? Likums neapšaubāmi ir vajadzīgs, un labāk, ja tas ir ātrāk. Tāpēc tiešām lai komisija strādā, un komisijā var iesniegt priekšlikumus arī Dobelis, arī Kiršteins un tā tālāk. Kāpēc visu laiku šeit tērēt? Varu teikt tikai to, ka valsts kase ir tukša, un to jau nostādījāt jūs — 5.Saeimas deputāti un valdība. Un tur, lai šo kasi kaut kā piepildītu, jāatrod līdzekļi, un valsts monopols uz spirtotajiem dzērieniem varētu būt palīglīdzeklis, jo mēs taču zinām, ka lielajā Padomju Savienībā krietnu daļu militāro izdevumu taisni sedza šie ienākumi. Lūdzu, apdomājiet un, lūdzu, nerunājiet pa tukšo!

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas Latvijai deputāts!

O.Dunkers

(TKL). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu mazliet pārsteigts par to naivo situāciju, kura izveidojas ap šo likumprojektu. Es nevaru saprast, kā tas ir, ka cilvēki, kam ir vara rokās, redz, ka te blakus stāv zelta naudas kaudze, kuru pa vienam dolāram izlaupa, un mēs spriežam, vai mums vajadzētu pieņemt likumprojektu, kas aptur šo naudas aizplūšanu, kas aptur to bagātību. Mēs ilgi domājam, vai mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā vai mēs vispār pārstrādāsim, un tad, kad izrādīsies, ka tās kaudzes vairs nebūs, mēs būsim ārkārtīgi pārsteigti —, kur palicis tas ienākums no alkohola. Es domāju, ka tas ir likums, kas uzreiz ir jādod pirmajā lasījumā uz priekšu, jo tauta gaida no mums šo likumu. Tauta gaida. Gaida tās mātes, kuras raud par dzērājiem dēliem, un gaida tie cilvēki visi. Un, ja šodien nav vēl konkrētu priekšlikumu, es dzirdu tikai tādas vīpsnāšanas un zobgalīgas piezīmes par šo likumu, un nav neviena konkrēta priekšlikuma, kas to papildinātu, tad ļausim, lai uz otro lasījumu šādi priekšlikumi rodas, bet lai tas likums iet uz priekšu. Jo mēs jau nonākam līdz ārkārtīgiem paradoksiem. Ne jau tikai tauta dzer. Dzer visi. Dzer mākslinieki, piemēram. (No zāles deputāts A.Bērziņš: "Mākslinieki na tauta?") Jā, ir tauta, diemžēl tā ir tautas labākā daļa. Ordeņota tautas labākā daļa, ja "Zelta zirgā" izrādes laikā Baltais tēvs nokrīt no krēsla, jo viņš vairs nevar nosēdēt. (Starpsauciens no zāles: "Labi, ka Antiņš nenokrīt!" Ar ordeni apbalvotais mākslinieks. Es domāju, ka tā ir traģēdija. Tā ir traģēdija. Šo likumu nedrīkst atvirzīt. Likumu nedrīkst atvirzīt.

Sēdes vadītāja. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

A.Čepānis

(DPS). Godājamie kolēģi! Mazliet par likuma tapšanas vēsturi. 1993.gada novembrī, kad savu darbu tikko bija sākusi 5.Saeima, Demokrātiskās partijas frakcija iesniedza likumprojektu "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu", kas arī novembrī 5.Saeimas laikā, pirms diviem gadiem, tika pieņemts pirmajā lasījumā. Bet tad Ministru kabinets uzskatīja par nepieciešamu šo lietu pasteidzināt un paātrināt un izdeva Ministru kabineta noteikumus, kuriem, protams, bija likuma spēks. Ar šo noteikumu noteiktajām normām tika izveidota Latvijā Spirta monopola pārvalde, kura vēl joprojām darbojas un atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Un 1995.gadā Ministru kabinets, kā jau daži šeit teica, pieņēma atkārotus Ministru kabineta noteikumus, šķiet, ka to numurs ir 173, kuros atkal tika pārskatītas vairākas būtiskas un svarīgas normas, kas regulē šo uzņēmējdarbību un šo lielo, valstiski nozīmīgo problēmu Latvijā.

Šā gada februārī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā 5.Saeimā tika pieņemts lēmums, ka jāizveido darba grupa, kura izstrādātu jaunu spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola likumprojektu un noteiktajā kārtībā to iesniegtu Saeimai izskatīšanai. Šajā darba grupā strādāja trīs 5. Saeimas deputāti no dažādām frakcijām. Tajā strādāja Saeimas Juridiskā biroja speciālisti. Spirta monopola pārvaldes direktors, Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti, Ekonomiskās policijas speciālisti. Darba grupā, protams, bija iesaistīti arī "Latvijas Balzama" speciālisti un tie cilvēki, kuri nodarbojas ar šīs produkcijas tirdzniecību, importa tranzītu un visām citām operācijām.

Tā rezultātā šā gada vasarā darbs četru mēnešu laikā pie minētā likumprojekta tika pabeigts un likumprojekts tika iesniegts 5.Saeimā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Taču sakarā ar to, ka tuvojās 6.Saeimas vēlēšanas, Saeima darba kārtībā izskatīšanai sēdē šo jautājumu vairs neiekļāva. Tagad 6.Saeimai priekšā tiek celts šis 5.Saeimā izstrādātais likumprojekts, pie kura, gods vai negods, bija lemts strādāt arī man.

Mēs esam izpētījuši mūsu kaimiņvalstu — Lietuvas, Igaunijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu — pieredzi šajos jautājumos un arī šo valstu likumdošanu. Ņēmām vērā, protams, tos Ministru kabineta noteikumus, kuri bija un ir spēkā Latvijas valstī arī šobrīd. Gribu atgādināt tiem kolēģiem, kuri ir izlasījuši šo likumprojektu, ka citiem vienkārši nav jēgas runāt, ka pašreizējā likumprojektā ir tomēr divas mūsuprāt striktas normas. 7.pantā, piemēram, ir paredzēts jebkāda veida spirta importa aizliegums Latvijas valstī. Jo ražotāji mums apgalvoja, un par to mēs varam pārliecināties arī pēc Latvijas valstī izvietotajām jēlspirta ražošanas un spirta ratifikācijas jaudām, ka mēs paši spējam sevi ar šo produktu apgādāt.

Bez tam 108.panta trešajā daļā — atkal vēršos pie tiem, kas ir lasījuši šo dokumentu — ir ierakstīta vēl viena strikta norma, ka viltotie un nelegāli ražotie alkoholiskie dzērieni atzīstami par cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamiem. Un, ja mēs akceptēsim un pieņemsim šādu normu, tad pēc šāda likuma pieņemšanas tas ļaus tiesību institūcijām daudz radikālāk un bargāk vērsties pret tiem cilvēkiem jau Kriminālkodeksa ietvaros, kuri nodarbojas ar šādu nelegālu vai viltotu dzērienu ražošanu.

Es saprotu, kolēģi, ka šodien daži no tiem, kuri strikti uzstājas pret šā likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā, es precīzi to zinu, paši ir saistīti ar spirta vai alkoholisko dzērienu biznesu un tāpēc viņiem nav vajadzīgs šāds monopola likums. To var saprast. Tas ir loģiski un saprotami. Bet tomēr bez vispārējām frāzēm, kuras skanēja par šo likumprojektu no tribīnes, es praktiski nedzirdēju nevienu konkrētu priekšlikumu. Tad kuras no iesniegtā likumprojekta 15 nodaļām ir liekas, nevajadzīgas, analfabētiskas, kuras ir jāsvītro, jāizņem ārā? Un tad to vietā kādas un cik un kādā redakcijā nodaļas ir liekamas šajā likumprojektā iekšā? Tādu priekšlikumu diemžēl nebija.

Un, ņemot vērā visu dzirdēto un tikko teikto, es tomēr ļoti lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, virzīt to apspriešanai komisijās, un noteikt iespējami īsu, taču pietiekami ilgu termiņu, kura laikā varētu tikt iesniegti pārdomāti priekšlikumi par likumprojekta uzlabošanu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Izglītības, zinātnes un kultūras komisija izskatīja, tiesa, diezgan virspusēji, šo likumprojektu un, neskatoties uz to, ka mūsu komisijā ir daudzi kultūras darbinieki, un atsaucoties uz Dunkera kunga teikto, es varu simtprocentīgi apgalvot, ka visi viņi bija skaidrā. Mēs komisijā nolēmām šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varētu pie viņa tiešām nopietni strādāt, jo neapšaubāmi likumprojektam, kā te norādīja, ir daudz trūkumu. Bet tieši tālab, lai arī mūsu komisija varētu nopietni pie šī likumprojekta strādāt, jo, kā mēs visi zinām, alkoholisma problēmas jaunatnes vidū ir pietiekami lielas. Tāpēc komisijas vārdā es tomēr lūgtu balsot par pirmo lasījumu un ļoti rūpīgi strādāt visām ieinteresētajām komisijām un deputātiem pie nākamā lasījuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Referents vēlas runāt? Nē. Paldies! Lūdzu zvanu! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu iesniegumu. "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu pirms balsošanas pēc būtības ierosinām nodot likumprojektu papildu ziņu ievākšanai un uzlabošanai." Cik es saprotu, tad ir domāts nodot komisijai, ja, tātad šis vārds ir izlaists, ja? Tātad tas skanētu — pēc būtības izšķirami, tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi, ja, atbilstoši 136.pantam. Tātad, lūdzu, balsojam par deputātu Kiršteina, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu pirms balsošanas pēc būtības nodot atpakaļ likumprojektu komisijai papildu ziņu ievākšanai un likumprojekta uzlabošanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 54, atturas — 15. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu, balsojam par likumprojekta "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" pirmo lasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu laiku, līdz kādam iesniedzami labojumi un papildinājumi!

L.Teniss.

Lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 1996.gada 4.janvārim.

Sēdes vadītāja. Vārds Pēterim Apinim, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam!

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mazliet garāku, lūdzu! Mēs vienkārši... Nu, teiksim, līdz kādam 15.janvārim, ja drīkst, nu tomēr divas nedēļas klāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Komisijas pārstāvis...

L.Teniss.

Es domāju, ka mēs piekrītam tam. Tiešām likumprojekts ir ļoti svarīgs.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad labojumi un papildinājumi iesniedzami līdz 1996.gada 15.janvārim.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu patstāvīgu priekšlikumu , tas ir dokuments nr.107, kas ir izdalīts arī jums. Prezidijs lūgtu iespēju izskatīt šo jautājumu pirms Ministru kabineta stādīšanas priekšā, ja deputātiem nav iebildumu pēc būtības, ka mēs izskatām šodien šo patstāvīgo priekšlikumu. Iebildumu nav? Nav.

Tātad Latvijas Republikas 6.Saeima nolemj ievēlēt 6.Saeimas deputātu Induli Emsi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Iesniedz 6.Saeimas deputāti Sausnītis, Panteļējevs, Eniņš, Putniņš, Kiršteins, Ozoliņš, Čevers, Ķezbers, Kaža, Kreituss. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

A.Sausnītis

(DPS). Godājamais prezident! Prezidij! Es ierosinu, cienījamie kolēģi, balsot par Induļa Emša iekļaušanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo uzskatu, ka viņa zināšanas ir nepieciešamas mūsu komisijas darbā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav. atturas — 4. Indulis Emsis ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā.

 

Sēdes vadītāja. Vārds Ziedonim Čeveram, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, lai stādītu priekšā Ministru kabineta
sastāvu .

Z.Čevers

(DPS). Jūsu ekselence prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es stāvu šobrīd jūsu priekšā šajā augstajā tribīnē kā to politisko spēku pārstāvis, kam simtiem tūkstošu vēlētāju ir uzticējuši līdzatbildību par valsti. Es esmu pilnvarots paziņot, ka manis pārstāvētais Nacionālā izlīguma bloks ir gatavs uzņemties šo atbildību, respektīvi, ir gatavs darbam valsts un sabiedrības labā. Man gribētos īpaši uzsvērt šo vārdu — darbs. Mūsu valodnieki jau sen ir atklājuši, ka šis vārds ir visbiežāk lietotais latviešu valodā, taču pēdējā laikā tā jēga un nozīme ir stipri degradēta. Daudzi vairs netic, ka tieši darbs var nodrošināt cilvēkam materiālo labklājību, apkārtējo cieņu un dzīves piepildījuma izjūtu. Kāpēc gan tā? Rit sestais atjaunotās neatkarības gads, taču jautājums par to, kālab mums vajadzīga sava valsts, joprojām nav atbildēts. Nedz ekonomikas, nedz demogrāfijas, nedz kultūras jomā. Kāda nākotne sagaida mūs visus pēc gada, trim, desmit vai 50 gadiem? Kādus mērķus sev izvirza valsts vara un pārvalde un ar kādiem līdzekļiem šie mērķi panākami, kāda ir cilvēka loma, kādas iespējas viņam tiek dotas, kāda ir politiķu attieksme pret viņu? Nacionālā izlīguma bloks skaidri deklarē savu apņēmību meklēt kopsakarus starp katra konkrēta cilvēka, sabiedrības un visas tautas interesēm. Tikai tā var atjaunot cilvēku ticību pašu personīgajām spējām, pašu darbam. Tikai šāds maksimāli plašs redzes leņķis ļaus īstenot politiku, kas stāv pāri atsevišķu personu vai grupu ambīcijām. Tikai šāda principiāla pieeja dos iespēju pārvarēt līdzšinējo orientāciju uz īslaicīgu efektu, dzīšanos tūlītēja izdevīguma vārdā upurēt Latvijas stratēģiskās kvalitātes, tostarp cilvēku ticību sev un savai valstij. Mēs atklāti atzīstam, ka Latvijā valda dziļa ekonomiskā un arī morālā krīze. Gandrīz pilnīgi tiek ignorēts Latvijas intelektuālais un ražošanas potenciāls. Cilvēku spējas, labā griba un godaprāts netiek pienācīgi izmantots, atalgots un virzīts kopējo interešu īstenošanai.

Protams, fundamentālas izmaiņas cilvēka apziņā nav iespējams panākt īsā laikā, taču to panākšanai nepieciešams radikāli pārskatīt attieksmi pret tām vērtībām, kas padara cilvēku par personību un sabiedrību par tautu. Tieši šīs vērtības ir galvenais mūsu valsts īpašums, tieši tāpēc, lai liktu tās lietā, mums ir nepieciešama stabila ekonomika, lauksaimniecība, valsts drošība, cīņa ar noziedzību un noteiktas sociālās garantijas. Taču vispirms ir jāatjauno uzticība varai un pārvaldei, jāīsteno reālistisks politiskais kurss iedzīvotāju vairākuma interesēs. Šos uzdevumus spēs veikt tikai profesionāļu valdība. Katra cilvēka labklājība ir galvenais atbildības un attīstības mērs, un valdībai jārīkojas lietišķi, bez sava darba vispusējas idealizācijas vai politizācijas, ieturot noteiktu kursu uz demogrāfisko un kultūras uzplaukumu, uz integrāciju Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Mēs gribam strādāt un īstenot to cilvēku gribu, kas tic Latvijas nākotnei un ir gatavi strādāt sevis, savas ģimenes un savas valsts labā. Līdzšinējās valsts un tautsaimniecības reformās mēs redzam pamatu turpmākai valsts attīstībai, tādējādi nodrošināt varas pēctecību. Valdība pieliks visas pūles, lai panāktu reformu nepilnību un pretrunu novēršanu. Latvijā jānostiprina demokrātija, lai sekmētu tālāku sadarbību ar visām civilizētajām valstīm pasaulē, jāveido demokrātiskās tradīcijas.

Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Jūsu rīcībā patlaban atrodas Nacionālā izlīguma bloka deklarācija par valdības darbu. Tā nosaka būtiskākos virzienus, kā izvest valsti no krīzes, kā saglabāt un nostiprināt politisko stabilitāti un pakāpeniski uzlabot ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves apstākļus. Deklarācija vienlaiku ieskicē arī valsts attīstības turpmākās perspektīvas. Domājams, nav nepieciešams to papildus lasīt priekšā no šīs tribīnes, taču daži aspekti te šķiet īpaši akcentēšanas vērti. Nav nejaušība, ka deklarācija iesākas ar sadaļu par sociālajām problēmām, jo patiesi saimnieciskās politikas uzdevums ir nodrošināt mūsu valstī labāku dzīvi visiem. Tieši sociālo apstākļu uzlabošana ir tautsaimniecības attīstības mērķis un jebkuras valdības darba kritērijs. Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība jābalsta brīvā tirgus principos. Taču vienlaikus jāizveido efektīva iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēma. Nu nevar bez tās! Tāpēc deklarācijā esam ietvēruši to principu un pasākumu kompleksu, kas aptver nodarbinātības, pensiju, demogrāfiskās situācijas, invalīdu tiesību, dzīvokļu politikas un veselības aprūpes problemātiku, jo cilvēks tomēr ir galvenais.

Godājamie deputāti! Zināšanas, izglītība, augsts zinātnes un kultūras potenciāls uzskatāms par tautas izdzīvošanas un attīstības pamatresursu. Šāda nostāja tiks likta valsts politikas pamatā. Savā rīcībā valdība vadīsies no atziņas, ka kultūras vērtības ir tas nezūdošais kapitāls, kas ļāvis izdzīvot latviešu tautai kā vienotam veselumam par spīti visām vēsturiskajām kolīzijām. Šo vērtību saglabāšana, izmantošana un brīva attīstība ir vienīgais garants arī nācijas turpmākai pastāvēšanai, it īpaši ņemot vērā mūsdienu pasaules unificējošo kosmopolītisko ietekmi vispirms uz jauno paaudzi. Tāpēc plaša vieta deklarācijā veltīta kultūras, izglītības un zinātnes tematikai.

Deklarācijā iekļauta programma cīņai ar noziedzību. Paskatīsimies patiesībai acīs! Kriminogēnā situācija Latvijā liecina par tālāku organizētās un tā saucamās ielu noziedzības attīstību. Valsts institūcijās netraucēti zeļ korupcija, nemitīgi pieaug īpašumu, sevišķi valsts sektorā, izlaupīšanas apjomi. Arvien plašāk noziedzīgās darbībās tiek iesaistīta jaunatne. Katra cilvēka tiesību aizsardzība vājinās, tiesību sargājošo struktūru profesionālitāte un darbības efektīvitāte nemitīgi krīt. Atklāti jāatzīst to pilnīgā nespēcība cīnīties ar atsevišķiem sevišķi smagiem noziegumu veidiem. Deklarācija izvērsti atspoguļo valdības pārliecību, ka šadai situācijai jādara gals. Mūsuprāt te ir reāla programma, kā to izdarīt.

Centrālā, visdetalizētāk izklāstītā ir tautsaimniecības attīstības sadaļa. Esmu pārliecināts, ka šeit ir aptverti visi svarīgākie visas Latvijas ekonomiskie