Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Ervīnu Kušķi un Daili Lazdiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnešiem.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē iecēlusi:

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē iecēlusi Arkādiju Liepiņu par Rēzeknes rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Imanta Liepas deputāta pilnvaras.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Saeimas deputātu delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā šādā sastāvā:

Māri Balto	- par Ogres rajona tiesas tiesnesi;
Vladimiru Isajevu - par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi;
Jāni Radionovu	- par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi;
Āriju Ždanovu	- par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.
Rīgā 1995.gada 30.novembrī	Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse
Imants Daudišs		(LC),
Odisejs Kostanda		(Latvijai),
Dainis Turlais		(DPS)
un par delegācijas vadītāju apstiprinājusi Imantu Daudišu.
Rīgā 1995.gada 30.novembrī	Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Saeimas deputātu delegāciju Rietumeiropas savienībā šādā sastāvā:

Andris Ameriks		(TSP),
Indulis Bērziņš		(LC)
un par delegācijas vadītāju apstiprinājusi Andri Ameriku.
Rīgā 1995.gada 30.novembrī	Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Saeimas deputātu delegāciju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā šādā sastāvā:

Kārlis Jūlijs Druva	(LZS, KDS, LDP),
Aivars Endziņš		(LC),
Paulis Kļaviņš		(LZS, KDS, LDP)
un par delegācijas vadītāju apstiprinājusi Aivaru Endziņu.
Rīgā 1995.gada 30.novembrī	Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē apstiprinājusi Saeimas deputātu delegāciju Eiropas padomes Parlamentu asamblejā, iekļaujot tajā šādus deputātus:

Aleksandru Kiršteinu	(LNNK, LZP),
Janīnu Kušneri		(Latvijai),
Ivaru Jāni Ķezberu	(DPS),
Andreju Panteļējevu	(LC),
Juri Sinku		(TB),
Gundaru Valdmani	(LVP);

saskaņā ar Eiropas padomes Kārtības ruļļa 40.pantu apstiprinājusi delegācijas pastāvīgo pārstāvju statusā šādus deputātus:

Janīnu Kušneri		(Latvijai),
Andreju Panteļējevu	(LC),

saskaņā ar Eiropas padomes Kārtības ruļļa 40.pantu apstiprinājusi delegācijas pastāvīgo pārstāvju aizstājēju statusā šādus deputātus:

Juri Sinku		(TB);
Aleksandru Kiršteinu	(LNNK, LZP),
Ivaru Jāni Ķezberu	(DPS),
Gundaru Valdmani	(LVP)
un par delegācijas vadītāju apstiprinājusi Janīnu Kušneri.
Rīgā 1995.gada 30.novembrī	Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē atsaukusi deputātu Jāni Rāznu no Saeimas Juridiskās komisijas.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē ievēlējusi deputātu Jāni Rāznu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē atsaukusi deputātu Juri Zaķi no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 30.novembra sēdē ievēlējusi deputātu Juri Zaķi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Rīgā 1995.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Saeimas priekšsēdētājas paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 7.decembra sēdē ievēlējusi Induli Emsi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Rīgā 1995.gada 7.decembrī Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse

Likumprojekti

Dokuments nr.106

Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

 

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, iepazinusies ar Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem nr.214 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu", kuri bija nodoti 5. Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un kuru izskatīšana 5. Saeimā netika pabeigta, konstatēja, ka minētie jautājumi būtu regulējami ar likumu, vienlaikus likumprojekta izskatīšanas gaitā novēršot Noteikumos esošos trūkumus.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu Juridiskā komisija iesniedz likumprojektu "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu".

Likumprojektā, salīdzinot ar Noteikumu tekstu, izslēgti noslēguma jautājumi un izdarīti redakcionāla rakstura labojumi.

Pielikumā: likumprojekts "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu".

Juris Kaksītis,

1995. gada 6. decembrī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

 

 

Likumprojekts

"Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"

Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija

 

Likumā lietotie termini

Apdrošināšanas atlīdzība - naudas summa, ko izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai.

Adrošinājuma ņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu ar apdrošinātāju savās vai apdrošināto interesēs.

Apdrošināšanas gadījums - ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar šiem noteikumiem.

Apdrošināšanas prēmija - maksājums par apdrošināšanu.

Apdrošinātājs - apdrošināšanas sabiedrība, kura tiesību aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi licenci transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

Apdrošinātāja atbildības limits - maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Apdrošināšanas termiņš - laiks, uz kuru noslēgts apdrošināšanas līgums.

Ceļu satiksme - attiecības, kas rodas, pa ceļiem pārvietojoties ar transport-līdzekļiem vai bez tiem. Šie noteikumi attiecas arī uz attiecībām, kas rodas, pārvietojoties ar transportlīdzekļiem vietās, kas nav ceļi, bet kurās ir iespējama transportlīdzekļu pārvietošanās.

Ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums - naudas izteiksmē novērtējams satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums trešās personas veselībai vai mantai.

Zaudējuma nodarītājs - transportlīdzekļa vadītājs, kura rīcība vai bezdarbība izraisījusi satiksmes negadījumu, kas radījis zaudējumu trešajai personai.

Latvijas Republikas Satiksmes birojs (tālāk tekstā - "Satiksmes birojs") - Ministru kabineta izveidota valsts institūcija, kas koordinē transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu un veic pārējās šajos noteikumos paredzētās funkcijas.

Transportlīdzeklis - jebkurš sauszemes transportlīdzeklis: vieglais vai kravas automobilis, autobuss, motocikls, motorollers, traktors vai cita pašgājēja mašīna, piekabe, kā arī tramvajs vai trolejbuss, ko izmanto ceļu satiksmē.

 

1. pants. Apdrošināšanas objekts

Apdrošināšanas objekts - jebkura transportlīdzekļa īpašnieka vai tā likumīgā valdītāja (tālāk tekstā - "īpašnieka") civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai (tālāk tekstā - "civiltiesiskā atbildība").

Transportlīdzekļu īpašniekiem - fiziskajām un juridiskajām personām - obligāti jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par katru Latvijas Republikas ceļu satiksmē izmantojamo transportlīdzekli.

 

2. pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas laiks un darbības termiņš

Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir jāapdrošina, pirms transportlīdzekli sāk izmantot ceļu satiksmē.

Apdrošināšanas līgumu var noslēgt uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam. Ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem minimālais apdrošināšanas termiņš ir 15 dienas.

Ja līdz apdrošināšanas termiņa beigām transportlīdzekli atsavina vai arī jebkura iemesla dēļ pārtrauc tā lietošanu uz laiku, kas pārsniedz vienu mēnesi, apdrošinātājs, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, pārtrauc apdrošinājumu un pēc polises saņemšanas atmaksā apdrošināšanas prēmijas attiecīgu daļu.

 

3. pants. Apdrošināšanas prēmijas un apdrošinātāja atbildības limiti

Ministru kabinets nosaka apdrošināšanas prēmiju apmēru un apdrošinātāja atbildības limitu apmēru:

1) apdrošināšanas prēmijas - atkarībā no transportlīdzekļa tipa, tehniskā raksturojuma un nozīmes;

2) apdrošinātāja atbildības limitu - pa atsevišķiem kaitējuma veidiem;

3) apdrošinātāja atbildības limita paaugstināšanas vai samazināšanas kārtību.

 

4. pants. Atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu bez dokumenta, kas apliecina šī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu

Transportlīdzekļa vadītājam, izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, jābūt līdzi dokumentam, kas apliecina šī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt šādu dokumentu, viņam piemēro sodu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

 

5. pants. Neapdrošināšanas sekas

Ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta un šis transportlīdzeklis tiek izmantots ceļu satiksmē, transportlīdzekļa īpašniekam satiksmes birojā jāsamaksā naudas sods gada apdrošināšanas prēmijas trīskārtīgā apmērā un obligāti jāapdrošina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība.

Ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta un ar šo transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījumā nodarīts kaitējums, transportlīdzekļa īpašniekam Satiksmes birojā jāsamaksā naudas sods gada apdrošināšanas prēmijas seškārtīgā apmērā un obligāti jāapdrošina transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība.

 

6. pants. Nodarītais zaudējums sakarā ar veselības traucējumu

Ceļu satiksmes negadījumā sakarā ar veselības traucējumu nodarītais zaudējums ietver:

1) zaudējumus, kas cietušajai trešajai personai radušies:

a) sakarā ar pārejošu darba nespēju;

b) sakarā ar paliekošu darba nespēju;

c) sakropļojuma vai izķēmojuma dēļ;

2) izdevumus, kas nepieciešami citas cietušās trešās personas ārstēšanai un rehabilitācijai.

 

7. pants. Mantai nodarītais zaudējums

Ceļu satiksmes negadījumā trešās personas mantai nodarītais zaudējums ietver zaudējumus, kas radušies:

1) transportlīdzekļa bojājuma vai bojāejas rezultātā;

2) sakarā ar ceļu, ceļu būvju un ēku sabojāšanu vai iznīcināšanu;

3) sakarā ar cietušā apģērba un viņa mantas bojājumu vai iznīcināšanu;

4) veicot nepieciešamos darbus ceļu satiksmes negadījumā cietušo glābšanai vai nogādājot viņus ārstniecības iestādē;

5) sakarā ar cietušā ātrākai nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai tā salona notraipīšanu;

6) sakarā ar transportlīdzekļu aiztransportēšanu no ceļu satiksmes negadījuma vietas;

7) sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā bojātām mantām, kuras pieder citām ar satiksmes negadījumu nesaistītām personām.

 

8. pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darba nespēju

Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darba nespēju ir nesaņemtie ienākumi par ārstniecības iestādes apstiprināto darba nespējas laiku, kuri tiek novērtēti šādos apmēros:

1) strādājošai personai - nesaņemtā vidējā darba samaksa, ko nosaka saskaņā ar likumiem, atskaitot ienākuma nodokli un pēc personai nodarītā veselības traucējuma saņemtos maksājumus no sociālās apdrošināšanas budžeta;

2) personai, kuras ienākumus veido honorāri, ienākumi no uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības, ja tie zaudēti sakarā ar darba nespēju, - ar ienākuma nodokli apliekamais gada ienākums pirms apdrošināšanas gadījuma, atskaitot ienākuma nodokli un pēc personai nodarītā veselības traucējuma saņemtos maksājumus no sociālās apdrošināšanas budžeta.

 

9. pants. Personai nodarītais zaudējums, kas radies sakarā ar darba spēju paliekošu zudumu

Personai nodarītais zaudējums, kas radies sakarā ar darba spēju paliekošu zudumu, ir nesaņemtie ienākumi, kuri pilnīgas darba nespējas gadījumā tiek novērtēti šā likuma 8. pantā noteiktajā apmērā, bet daļējas darba nespējas gadījumā - ienākuma starpība, kuru nosaka, no aprēķinātā ienākuma atskaitot faktiskos ienākumus, kuri saņemti par zemāk atalgotu darbu.

Apdrošināšanas atlīdzību par personai nodarīto zaudējumu, kas radies paliekošas darba nespējas dēļ, izmaksā regulāri līdz laikam, kamēr saglabājas personai nodarītais veselības traucējums, vai arī līdz viņa nāvei, nepārsniedzot apdrošinātāja atbildības limitu.

 

10. pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar cietušā ārstēšanu

Personai nodarītais zaudējums sakarā ar cietušā ārstēšanu ir izdevumi par cietušā nogādāšanu un ievietošanu ārstniecības iestādē, ārstēšanu, speciālo ēdināšanu pēc ārsta norādījuma, rehabilitāciju un (vai) cietušā apmācību veselībai atbilstīgas jaunas profesijas apgūšanai.

 

11. pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar cietušā nāvi

Personai nodarītais zaudējums, kas radies sakarā ar cietušā nāvi, ir personām, kuras atradušās cietušā apgādībā, nodarītais zaudējums, kā arī bēru izdevumi, nepārsniedzot atbildības limitu.

Personai nodarītie zaudējumi sakarā ar apgādnieka nāvi ir bojā gājušās personas nesaņemtie ienākumi, kuri tiek novērtēti šā likuma 8. pantā noteiktajā apmērā.

Ja zaudējumi ir nodarīti vairākām personām, aprēķinātais ienākums tiek dalīts ar to personu skaitu, kurām saskaņā ar šo pantu ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Katrai personai izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.

Personām, kuras atradušās bojā gājušā apgādībā, nodarīto zaudējumu atlīdzina:

1) bērniem - līdz pilngadības sasniegšanai vai līdz augstākās izglītības iegūšanai nepārtrauktu mācību gadījumā dienas nodaļā (izņemot pārtraukumus mācībās attaisnojošu iemeslu dēļ), bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

2) darba nespējīgai atraitnei (atraitnim), darba nespējīgiem bērniem un darba nespējīgiem vecākiem - līdz viņu darba spēju atjaunošanai, kā arī darba spējīgai atraitnei (atraitnim), ja ģimenē ir bērni vecumā līdz 8 gadiem.

Saskaņā ar šo pantu apdrošināšanas atlīdzību izmaksā, ja ceļu satiksmes negadījumā cietušā nāve iestājusies viena gada laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma un tiesu medicīnas eksperts vai ārstniecības iestāde apliecina, ka tā cēloniski saistīta ar šo ceļu satiksmes negadījumu.

 

12. pants. Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju

Transportlīdzeklis uzskatāms par bojā gājušu, ja tā atjaunošanas remonts nav tehniski iespējams vai arī tas ir ekonomiski nepamatots. Atjaunošanas remonts tiek uzskatīts par ekonomiski nepamatotu, ja paredzamās remonta izmaksas pārsniedz transportlīdzekļa vērtību pirms avārijas. Šajā gadījumā tiek izmaksāta transportlīdzekļa vērtība - apdrošināšanas atlīdzība, kas vienāda ar transportlīdzekļa vērtību pirms avārijas.

Zaudējums, kas radies sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju, ir tā vērtības starpība pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma, kā arī izdevumi par transportlīdzekļa aiztransportēšanu no ceļu satiksmes negadījuma vietas uz tā atlieku utilizācijas vietu.

Ja apdrošinātājs pilnībā atlīdzina zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju, tam ir tiesības uz transportlīdzekļa atliekām.

 

13. pants. Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu

Zaudējums, kas radies sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu, ir izdevumi par tā atjaunošanas remontu, kuri radušies transportlīdzekļa īpašniekam ceļu satiksmes negadījumā cietušo cilvēku glābšanas dēļ, un citi izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu, ieskaitot transportlīdzekļa aiztransportēšanu no ceļu satiksmes negadījuma vietas.

 

14. pants. Zaudējums sakarā ar ceļa, ceļa būvju vai citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju

Zaudējums, kas radies sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju, ir starpība starp šī objekta vērtību pirms un pēc apdrošināšanas gadījuma, bet šo objektu bojājuma gadījumā - arī objekta priekšmetu atjaunošanas izmaksu vērtība un dabai nodarītais zaudējums. Mantai nodarītajā zaudējumā ieskaitāmi arī citi zaudējumi, kas radušies mantas īpašniekam (valdītājam) ceļu satiksmes negadījuma dēļ.

 

15. pants. Zaudējuma atlīdzināšana

Ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums atlīdzināms nodarītā zaudējuma apmērā, nepārsniedzot apdrošinātāja atbildības limitu:

1) cietušajam, kas nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, - pilnā apmērā;

2) cietušajam, kas daļēji vainīgs ceļu satiksmes negadījumā, - atkarībā no otrās puses vainas pakāpes. Zaudējumu atlīdzina tā apdrošināšanas sabiedrība, kas apdrošinājusi zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Ja līdz apdrošinātāja lēmuma pieņemšanai par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu nodarītos zaudējumus ir atlīdzinājušas citas apdrošināšanas sabiedrības, apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir minētajām sabiedrībām jāatlīdzina izmaksātās atlīdzības summa, nepārsniedzot nodarītā zaudējuma apmēru un apdrošinātāja atbildības limitu.

Ja zaudējuma nodarītāji ir divi vai vairāki transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība apdrošināta dažādās apdrošināšanas sabiedrībās, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzību cietušajam izmaksā atbilstīgi katra transportlīdzekļa vadītāja vainas pakāpei, nepārsniedzot nodarītos zaudējumus.

Pēc mantiskā zaudējuma aprēķināšanas apdrošināšanas atlīdzību atjaunošanas remonta vērtības apmērā apdrošinātājs var pārskaitīt tieši remonta darbu izpildītājam, nepārsniedzot apdrošinātāja atbildības limitu.

 

16. pants. Gadījumi, kad neatlīdzina zaudējumus

Saskaņā ar šiem noteikumiem apdrošinātājs un Satiksmes birojs neatlīdzina zaudējumus, ja transportlīdzeklis:

1) atradies garāžā vai citā no ceļiem norobežotā turēšanas vai remonta vietā;

2) ticis izmantots treniņu vai sacensību braucienā;

3) ticis izmantots tādā veidā, kas būtiski atšķiras no cilvēku un kravas pārvadāšanas.

Apdrošinātājs neatlīdzina arī zaudējumus par apdrošinātajā transportlīdzeklī pārvadājamo priekšmetu (kravas) bojājumu, bojāeju vai zudumu.

Apdrošinātājs neatlīdzina mantai nodarītos zaudējumus, ja tos nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis.

 

17. pants. Satiksmes biroja darbība

Satiksmes birojs atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Satiksmes birojs:

1) sagatavo priekšlikumus transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pilnveidošanai;

2) koordinē šajā likumā paredzēto apdrošināšanas darbību;

3) savas kompetences ietvaros izlemj starptautiska rakstura jautājumus un organizē starptautisku sadarbību civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā;

4) iekasē naudas sodu gadījumos, kad nav izdarīta transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana;

5) izmaksā apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumu, kuru nodarījis:

a) transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;

b) nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot mantai nodarīto zaudējumu;

c) ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis.

Apdrošinātāji, kuri saņēmuši licences par nodarbošanos ar šo apdrošinājuma veidu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sadarbojas ar Satiksmes biroju.

Atskaitījuma procentu no apdrošināšanas prēmijām Satiksmes birojam apstiprina Ministru kabinets. Šos līdzekļus Satiksmes birojs izmanto apdrošināšanas atlīdzību izmaksai un savas darbības nodrošināšanai.

 

18.pants. Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu

Transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ir ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki, jārīkojas saskaņā ar tiesību aktiem. Viņiem jāpaziņo citiem ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem un cietušajiem savs vārds, uzvārds, adrese un apdrošināšanas sabiedrība, kurā apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība. Pēc ceļu satiksmes negadījuma otra dalībnieka vai cietušā pieprasījuma viņam jāuzrāda dokuments par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams, jāpaziņo savam apdrošinātājam par apdrošināšanas atlīdzības paredzamo izmaksu un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai samazinātu zaudējumus.

Apdrošinātājs ir atbrīvots no savu saistību izpildes, ja apdrošinājuma ņēmējs vai trešā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts zaudējums, gada laikā pēc notikušā par to nav paziņojusi apdrošinātājam.

Ceļu satiksmes negadījumā cietusī persona ir tiesīga pieprasīt atlīdzināt ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu, ja tā personīgi vai ar pilnvarotas personas palīdzību nekavējoties paziņojusi, tiklīdz tas kļuvis iespējams, par negadījumu apdrošināšanas sabiedrībai, kura apdrošinājusi transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību.

Ja apdrošināšanas sabiedrība nav zināma, par notikušo jāpaziņo jebkurai citai apdrošināšanas sabiedrībai. Ja paziņojumu saņēmusī apdrošināšanas sabiedrība nav apdrošinājusi zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tai nekavējoties jānodod saņemtais paziņojums Satiksmes birojam. Birojam jānoskaidro apdrošināšanas sabiedrība, kas apdrošinājusi ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, un jāpaziņo cietušajam šīs apdrošināšanas sabiedrības nosaukums un adrese.

 

19.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas pieprasījuma izskatīšana

Personai, kas pieprasa tās mantai vai transportlīdzeklim nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli un citu bojā gājušo vai bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tie bija pēc avārijas, līdz laikam, kad tos apskatīs apdrošinātāja norīkots eksperts. Ja ir izdarīta transportlīdzekļa vai citas mantas zaudējuma apmēra noteikšanas ekspertīze, apdrošinātājs var izmantot šīs ekspertīzes rezultātus.

Apdrošinātājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs dienu laikā (skaitot no dienas, kad saņemts paziņojums par apdrošināšanas gadījumu), jānosūta eksperts bojātās mantas apskatei.

Ja minētajā termiņā apdrošinātāja eksperts nav ieradies, jāuzskata, ka apdrošinātājs piekrīt cietušās personas noteiktajam zaudējuma apmēram pieteikuma brīdī. Tādā gadījumā apdrošinātājs nav tiesīgs apstrīdēt cietušās personas pierādījumus par nodarītajiem zaudējumiem.

Izlemjot jautājumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar personai nodarīto zaudējumu, apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt ārstniecības iestādei cietušā slimības vēsturi un informāciju par cietušā vispārējo veselības stāvokli, izmantot tiesu medicīnas ekspertīzes rezultātus, kā arī gadījumos, kad nepieciešams iegūt papildu ziņas, cietušo nosūtīt uz medicīnisko izmeklēšanu, sedzot izdevumus. Cietušajam ir jāļauj sevi izmeklēt ārstam, kuru šādam nolūkam noteicis apdrošinātājs. Ar to saistītās izmaksas, arī ārsta darba samaksu, sedz apdrošinātājs.

 

20. pants. Zaudējumu aprēķināšana

Ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzību aprēķina apdrošinātājs.

Aprēķinu izdara, pamatojoties uz pieteikumu, ko iesniegusi persona, kas ir tiesīga saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Pieteikumam jāpievieno:

1) ceļu policijas izziņa, ja ir cietušie vai ja ceļu satiksmes dalībnieki nav rakstiski vienojušies par vainīgo ceļu satiksmes negadījumā, vai ja kāds no ceļu satiksmes dalībniekiem ir ārvalstnieks;

2) izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par attiecīgo apdrošināšanas gadījumu, ja tādi ir;

3) ārstniecības iestāžu dokumenti par cietušā veselības stāvokli pirms un pēc avārijas;

4) dokumenti, kas apstiprina personas ienākumus pirms un pēc ceļu satiksmes negadījuma;

5) dokuments par cietušā apgādībā esošajām personām;

6) cietušā nāves gadījumā - miršanas apliecības noraksts;

7) informācija par bojā gājušā transportlīdzekļa un citu mantu vērtību vai par izdevumiem bojātās mantas atjaunošanai;

8) dokumenti par citiem izdevumiem sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu.

Apdrošinātājam pēc pieprasītāja lūguma viņš jāiepazīstina ar attiecīgajiem tiesību aktiem un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību.

 

21. pants. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķina termiņš un izmaksas kārtība

Apdrošināšanas atlīdzība jāaprēķina mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un jāizmaksā mēneša laikā pēc aprēķināšanas.

Ja zaudējuma apmēru nav iespējams noteikt tūlīt, apdrošinātājs pēc cietušā pieprasījuma var līdz pilnīgai apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanai izmaksāt avansu, kura apmērs ir zināms un kuru neapstrīd neviena no pusēm.

 

22. pants. Atteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

Apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību, ja zaudējums radies cietušā vainas dēļ.

 

23. pants. Apdrošinātāja lēmums

Pēc tam, kad izskatīti iesniegtie dokumenti par ceļu satiksmes negadījumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par:

1) apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

2) apdrošināšanas atlīdzības samazināšanu;

3) atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Par pieņemto lēmumu apdrošinātājam trīs dienu laikā jānosūta pieprasītājam argumentēts rakstisks paziņojums.

Apdrošinātāja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā sešu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas.

 

24. pants. Apdrošinātāja regresa prasība

Apdrošinātājs un Satiksmes birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) transportlīdzekļa vadītāju, ja ceļu satiksmes negadījums noticis, vadot transportlīdzekli:

a) alkohola, narkotisko, psihotoksisko vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

b) bez tiesībām vadīt attiecīgas kategorijas transportlīdzekli;

c) kura ekspluatācija tehnisku bojājumu dēļ aizliegta un ja šī aizlieguma neievērošana ir cēloniskā sakarībā ar nodarīto zaudējumu;

d) pārkāptas tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāju darba un atpūtas laiku;

e) kādu citu apstākļu dēļ vadītājs nav bijis fiziski spējīgs droši veikt savas transportlīdzekļa vadītāja funkcijas;

2) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja ceļu satiksmes negadījumā nodarītais zaudējums radies viņa vainas dēļ;

3) personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu;

4) transportlīdzekļa īpašnieku, kurš nav apdrošinājis civiltiesisko atbildību;

5) bīstamās kravas īpašnieku, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi transportlīdzeklī pārvadājamā bīstamā krava.

 

25. pants. Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumi

Apdrošinātājiem jāpiedalās Ministru kabineta noteikto ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumu finansēšanā, kā arī kopīgi ar Satiksmes biroju jāpiedalās apdrošināto transportlīdzekļu vadītāju un transportlīdzekļu uzskaites kopīgas datu bāzes veidošanā. Šim nolūkam katru gadu Satiksmes birojam Ministru kabineta noteikto atskaitījumu apmērā un kārtībā jāieskaita līdzekļi Satiksmes ministrijas speciālajā kontā no šajā apdrošināšanas veidā saņemtajām apdrošināšanas prēmijām. Minētā summa ir ietverama apdrošināšanas prēmijā.

 

26. pants. Ārvalstīs reģistrētā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja viņš iebrauc Latvijas Republikā

Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs, iebraucot Latvijas Republikā, uzrāda dokumentu, kurš apliecina transportlīdzekļa īpašnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību (Zaļo karti), viņam transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav jāapdrošina.

Ja transportlīdzekļa vadītājs dokumentu par transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu nevar uzrādīt, viņam, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, civiltiesiskā atbildība jāapdrošina saskaņā ar šo likumu.

 

27. pants. Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja pienākumi, izbraucot no Latvijas Republikas

Ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājam, izbraucot no Latvijas Republikas, jāuzrāda dokuments, kas apliecina šī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Ja transportlīdzekļa vadītājs šādu dokumentu nevar uzrādīt, viņam jāmaksā naudas sods gada apdrošināšanas prēmijas trīskārtīgā apmērā.

 

28. pants. Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem

Ārvalstniekiem, kā arī ārvalstu juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzina pēc vispārējiem noteikumiem.

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.214 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.).

 

Dokuments nr.104

Par grozījumiem likumā

"Par maternitātes un slimības pabalstiem"

 

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi,

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" (dok.nr.34),

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" (dok.nr.32), kā arī

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"".

Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

				Ar cieņu, -
		Ar cieņu, -

 

 

Grozījums likumā

"Par maternitātes un slimības pabalstiem"

Iesniedz Saeimas Sociālo un darba lietu komisija

 

Izdarīt likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 182.nr.) noteikumā par spēkā esamību šādu grozījumu:

"Likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri."

 

1995.gada 6.decembrī	L.Kuprijanova , komisijas priekšsēdētāja
Likuma "Par maternitātes un	Likuma "Par maternitātes un
slimības pabalstiem"	slimības pabalstiem"
Saeimā pieņemtā redakcija	redakcija ar ierosinātajiem grozījumiem
Likums stājas spēkā	Likums stājas spēkā
ar 1996.gada 1.aprīli.	ar 1997.gada 1.janvāri.

 

Dokuments nr.109

Par grozījumu

Korupcijas novēršanas likumā

Iesniedz Saeimas frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādu grozījumu:

 

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Algota darba pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersona drīkst saņemt darba samaksu tikai par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Papildus šai darba samaksai valsts amatpersona drīkst saņemt darba samaksu tikai par mācībspēka, zinātnieka vai ārsta darbu valsts vai pašvaldību izglītības, zinātnes vai medicīnas iestādēs. Citās izglītības, zinātnes vai medicīnas iestādēs darba samaksu par mācībspēka, zinātnieka vai ārsta darbu valsts amatpersona drīkst saņemt, ja tā nepārsniedz konkrētajā izglītības, zinātnes vai medicīnas iestādē visiem mācībspēkiem, zinātniekiem vai ārstiem noteikto vienoto darba samaksas likmi (tarifu), ja likme (tarifs) ir noteikta.

(2) Algots darbs šā likuma izpratnē ir darbs, kas tiek veikts, pamatojoties uz darba līgumu, kas noslēgts Darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā un par kuru tiek saņemta šajā līgumā noteiktā darba samaksa."

Saeimas deputāti: J.Straume, M.Grīnblats, J.Sinka,

1995.gada 7.decembrī A.Jirgens, V.Balodis

Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

 

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti 5.decembrī, turpinot iepazīties ar Finansu ministrijas struktūru un uzdevumiem, uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku Imantu Griķi un Ārējā parāda vadības departamenta direktori Dainu Neretu.

I. Griķis informēja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (tā pašreizējā struktūra izveidota 1993. gada novembrī) ietilpst Nodokļu iekasēšanas, Muitas un Finansu izziņas departamenti, kur strādā 3800 darbinieku, tajā skaitā 1800 muitnieku. Salīdzinoši, piemēram, Lietuvas muitā ir 3013 strādājošo. Šī gada valsts budžetā VID vajadzībām piešķīra 12 miljonus latu, līdz šim saņemti 9 miljoni. Tāda pati summa ir dienesta speciālā budžeta kontā. Ar muitas palīdzību iekasē 50-53 procentus no visu nodokļu kopievākuma valstī.

Latvija tranzīta jomā ir Eiropas valstu līmenī, teica I. Griķis, taču muitas darbinieku zināšanas ekonomikā, tehniskais aprīkojums, sakaru un kontroles iespējas ir nepietiekamas. Nav pabeigta arī kompjuterizācija ucn centrālās datu bāzes izveidošana. VID Finansu izziņas departaments ir sagatavojis vairāk nekā 50 materiālus krimināllietu ierosināšanai par nodokļu nemaksāšanu, taču, kā liecina pieredze, līdz šim sodi ir piemēroti tikai par izvairīšanos, nevis par nodokļu nemaksāšanu. Iespējams, nodokļu iekasēšanu uzlabos vienoto preču pavadzīmju ieviešana, atzina I. Griķis.

Ārējā parāda vadības departamentu Finansu ministrijā izveidoja šogad jūlijā. Tas uzskaita un analizē Latvijai piešķirtos kredītus, pārzina jaunu kredītu līniju atvēršanu un kredītu piedziņu. Pašreizējais ārējais parāds sasniedzis 217,35 miljonus latu, un, kā atzina departamenta direktore D. Nereta, aizdevumu atmaksa rit ļoti gausi.

Vēl deputāti izskatīja komisijā saņemtās a/s "Banka Baltija" prezidenta T. Freimaņa un "Bankas Baltija" kreditoru apvienības vēstules. Tā kā komisijas rīcībā nav pilnīgas informācijas par Pasaules bankas 19 miljonu dolāru (G-24) kredītu plūsmu caur šo banku, noguldītāju kompensācijām no valsts budžeta izmantoto līdzekļu atgūšanu (vairāk nekā miljons latu), par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu apriti šajā bankā, kā arī apsolītajām kompensācijām pārējiem noguldītājiem, tad deputāti nolēma lūgt Finansu ministrijai un "Bankas Baltija" administratoram U. Grūbem sagatavot atbildes uz šiem jautājumiem.

Deputāti atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē LZS, KDS un LDP frakcijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", kā arī vispārējo nolīgumu ar Vācijas Federatīvo Republiku par konsultācijām un sadarbību, līgumu ar Portugāles Republiku par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un konvenciju ar Baltkrievijas Republiku par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Anita Martinsone, Saeimas preses dienests

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā nedēļā izvērtēja vairākus saņemtos likumprojektus. Kā pastāstīja komisijas sekretārs Andrejs Požarnovs, vispirms izskatīja un virzīšanai 1.lasījumā Saeimas sēdē akceptēja Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus "Par prekursoriem" un "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību", kuri izstrādāti saskaņā ar Latvijas pievienošanos ANO konvencijām "Par narkotiskām vielām" (1961.g.), "Par psihotropām vielām" (1971.g.) un "Par narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu" (1988.g.).

Ja likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" reglamentē aptieku un ārstniecības iestāžu darbību, tad likumprojekts "Par prekursoriem" attiecas uz ķīmisko rūpniecību. Prekursori, kā nosaka likumprojekta 1.pants, ir vielas, ko izmanto nelegālā narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanā, kas klasificētas atbilstoši ANO 1988.gada konvencijai un iekļautas Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles IV sarakstā un ko šī likuma izpratnē uzskata par kontrolējamām vielām. Līdz šim, uzsvēra A.Požarnovs, Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles komiteja tā īsti nevarēja kontrolēt šo rūpniecības nozari. To pierādīja, piemēram, nepamatoti lielais prekursoru ieplūdums Latvijā 1992.gadā, kā rezultātā atklāja nelegālu amfetamīna ražošanu uzņēmumā "Latbiofarm". Izstrādātie likumprojekti sakārto narkotisko vielu tirgu, proti, nosaka šo vielu importa, eksporta un tranzīta kārtību, uzskaiti un kontroli, kā arī medicīnas iestāžu atbildību.

Vēl šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijas deputāti analizēja likumprojektus "Grozījumi likumā "Par slimības un maternitātes pabalstiem"", kurus iesniedzis Valsts prezidents un LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti. Grozījumi skar likuma normu, kas nosaka, ka pirmās 14 slimības dienas apmaksā darba devējs no saviem līdzekļiem, proti, Valsts prezidenta ierosinājums paredz samazināt šo laiku līdz vienai nedēļai, bet LZS, KDS un LDP frakcijas deputāti ierosina svītrot izsludinatā likuma attiecīgo pantu. Komisijas deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālistu ieteikumu nepārskatīt šo likuma normu.

Savukārt LZS, KDS un LDP iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" ieteikts personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi, līdzšinējo 18,5% sociālā nodokļa likmi ar 1996.gada 1.janvāri nepaaugstināt līdz 38%, bet gan darīt to pakāpeniski, sasniedzot 33% 2000.gadā, kā tas paredzēts likumā, paskaidroja A.Požarnovs. Deputāti nolēma lūgt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par šādu priekšlikumu, tā šonedēļ jau nosūtīja šo likumprojektu analīzei Labklājības un Finansu ministrijām.

Saeimas preses dienests

 

Saeimā pirmdien, 11.decembrī

 

10.00	Frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" sēde.
10.00	LNNK, LZP frakcijas sēde.
11.00	LZS, KDS, LDP frakcijas sēde. Par Valsts kontroles darbu.

Saeimā otrdien, 12.decembrī

 

15.00	Saeimas Prezidija sēde.
10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	1. Likumprojekts "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku		civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu".
	2. Lēmuma projekts "Par dažu Valsts kontroles kolēģijas locekļu iecelšanu".
	3. Satversmes tiesas likuma projekts.
10.00	Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.
	1. Par "Bankas Baltija" parādiem.
	2. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu		1995.gadam"" izskatīšana 2.lasījumam (uzaicināti: finansu ministre		I.Sāmīte, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece I.Sudraba,		Budžeta departamenta direktors G.Kaminskis).
	3. Ziņojums par 1996.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu.
	4. Par budžeta izskatīšanas procedūru.
10.00	Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
	Likumprojekts "Par grozījumiem LR likumā "Par LR Zemessardzi"".
10.00	Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās		politikas komisijas sēde.
	1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" (1.lasījums).
	2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības		nodokli"" (1.lasījums).
10.00	Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.
	1. Likumprojekts "Par grozījumiem LR likumā "Par LR Zemessardzi"".
	2. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"".
	3. NBS virsnieku grupas iesniegtā materiāla izskatīšana.
	4. Par LR Aizsardzības ministrijas un Uzbekistānas Republikas		Aizsardzības ministrijas līgumu.
10.00	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.
	1. Par zemesgrāmatu tiesnešu, Valsts zemes dienesta, pašvaldību un		Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sadarbību		privatizējamā īpašuma reģistrācijā zemesgrāmatā.
	2. Par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas		finansējumu 1996.gadā.
10.00	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.
10.00	Nacionālās drošības komisijas sēde.
11.00	Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.
	Likumprojekts "Par Rīgas Domu" (uzaicināti: Konsistorijas direktors		A.Krūmiņš, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore		K.Radziņa, Rīgas Domes kultūras komitejas vadītāja L.Ose).
12.00	Saeimas priekšsēdētāja biedra A.Amerika un Saeimas		Ārlietu biroja vadītājas I.Pētersones preses konference		par Latvijas delegācijas darbu Rietumeiropas Savienības sesijā.
12.30	Eiropas lietu komisijas sēde. Eiropas Savienības darbības un		attīstības institucionālās un juridiskās metodes.
14.00	Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.
14.00	Revīzijas komisijas sēde. Saeimas finansu un saimnieciskās		darbības grāmatvedības uzskaite un kontroles materiāli.
15.00	Saimnieciskās komisijas sēde.
	1. Saeimas 1996.gada budžeta projekts.
	2. Drošības dienesta nolikums par Saeimas ēku Jēkaba ielā 10/12, 11		un 16 apsardzi.
	3. Noteikumi par caurlaižu režīmu Saeimas ēkās Jēkaba 10/12, 11 un 16.
	4. Par Saeimas darbinieku štatu sarakstu.

Saeimas preses dienests