Valsts prezidente:

— apmeklējot mūsu bruņotos spēkus, karavīrus Ādažos

Pie tanka T–55: Mobilo strēlnieku macību centra komandieris pulkvežleitnants Normunds Aizpurs, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube, Zemes-sardzes komandieris pulkvedis Jānis Kononovs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un NBS komandieris Raimonds Graube vēro jauniegūto tanku darbībā

Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 14. martā, apmeklēja Mobilo strēlnieku mācību centru Ādažos.

Valsts prezidente, uzrunājot kareivjus, sacīja, ka vēlas sava apmeklējuma laikā iepazīties ar karavīru dzīves un treniņu apstākļiem, vienlaikus uzsverot, ka bruņoto spēku attīstība ir valsts prioritāte, kam tuvākajos gados paredzēts lielāks valsts atbalsts nekā līdz šim. Viņa pauda prieku par to, ka īsajā atgūtās neatkarības laikā ir izveidots mācību centrs, kurā var iegūt profesionālu militāro apmācību. Sarunā ar karavīriem V.Vīķe–Freiberga aicināja viņus izteikt savu viedokli, rakstot vēstules par valstī noritošajiem procesiem. Valsts prezidente iepazinās ar centra apstākļiem un Ādažu poligonā vēroja praktiskās nodarbības — vada uzbrukumu ar artilērijas atbalstu, kā arī apskatīja Latvijas armijas ieročus.V.Vīķe–Freiberga apmeklēja centra mācību telpas, bibliotēku, sporta bāzi un citas telpas. Prezidente atzinīgi novērtēja militārās angļu valodas pasniedzēju darbu, rīkojot un piedaloties starptautiskos sadarbības semināros ar citu valstu speciālistiem, kā arī ieceri veidot tālākapmācības programmas militārpersonām.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente, Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniece, Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 14. martā, apmeklēja Mobilo strēlnieku mācību centru Ādažos. Valsts prezidenti sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Zemessardzes komandieris pulkvedis Jānis Kononovs, Mācību centra (MC) komandieris pulkvežleitnants Normunds Aizpurs un godasardze. Ziedus prezidentei pasniedza MC štāba priekšnieks kapteinis Imants Ziediņš.

"Kauja"

Pēc N.Aizpura īsa ziņojuma par mācību centra uzdevumiem Valsts prezidente devās uz poligonu, lai no Virspavēlnieces komandpunkta vērotu mācību kauju. Leģenda bija šāda un militārā valodā saucās — vada aizsardzība ar uguns atbalstu.

Pretinieks — vienas motorizētās kājnieku rotas sastāvā — devās no Saulkrastiem uz Ādažiem. MC kājnieku vadam vajadzēja apturēt un iznīcināt pretinieku noteiktā rajonā. Uzdevuma veikšanai vadam bija piekomandēts MC Artilērijas diviziona vads un citi uguns atbalsta ieroči. Kājnieku vada sapieru nodaļa izveidoja mīnu lauku pozīcijas priekšā. Pēc pretinieku iebraukšanas mīnu laukā katra vienība atklāja uguni uz redzamiem mērķiem. Tad uz priekšu devās kājnieki ar uzdevumu iznīcināt atlikušo dzīvo spēku un iekļūt pretinieku pozīcijās. Kaujā piedalījās arī mediķi un saskaņā ar NATO standartiem arī kapelāns — MC kapelāns Viesturs Gerhards. Pie "ievainotajiem" un "kritušajiem" kapelānam savi pienākumi.

Pēc "kaujas"

"Mani dēli!" — tā savulaik savus padotos uzrunājis karavīru mīlēts pulkvedis frontē. Protams, viena lieta ir, kā savus karavīrus uzrunājis kara laikā komandieris pirms kaujas, cita — oficiālā vizītē virspavēlniece. Tomēr sarunās ar karavīriem starp jautājumiem varēja jaust šo Valsts prezidentes uzrunu. Saruna ieilga, jo tai nebija formāls raksturs. V.Vīķe–Freiberga vēlējās uzzināt, kā puišiem klājas dienestā. Ko viņi var apgūt un iemācīties, kādi šķēršļi traucē? Par uzslavu komandieriem karavīru atbildes bija nosvērtas un precīzas. Ja arī kāds, prezidentes klātbūtnes samulsināts, ātrumā neatrada cerētos vārdus, izlīdzējās ar karavīru humoru. Tā nepietrūka arī Valsts prezidentei. Uz žurnālistu jautājumu, ar kādu ieroci prezidente šāvusi, V.Vīķe–Freiberga atbildēja: laikam ar skroteni.

Nopietni runājot

Paredzēts, ka līdz 2000. gada beigām Baltijas bataljons pilnībā tiks izveidots par kaujas spējīgu kājnieku bataljonu. Turklāt pēc 2000. gada Baltijas valstis pašas pakāpeniski pārņems bataljona attīstības procesu savās rokās, nodrošinās tā vadību, apgādi un, galvenais, personāla apmācību. Visi militārā personāla, apgādes, bruņojuma iegādes, sakaru, apmācības un citi jautājumi turpmāk būs jārisina pašiem. Līdz šim Baltijas bataljona attīstību lielā mērā veicināja projekta atbalsta valstu izveidotā vadības grupa. Tāpēc virspavēlnieces vizīte Mobilo strēlnieku mācību centrā, kas patiesībā ir brigādes statusā, nav nejauša. Baltijas bataljona projektā pakāpeniski tiek palielināti nacionālo militāro mācību centru uzdevumi un iespējas.

Paldies karavīriem

Varbūt plašsaziņas līdzekļu lielā interese par prezidentes vizīti vairoja arī nesen no Čehijas saņemto tanku T–55 klātbūtne poligonā. Prezidente prata novērtēt arī citus ieročus, piemēram, par zviedru granātmetēju "Karl Gustav" viņa sacīja — labs ierocis. Uz žurnālistu jautājumu, ko V.Vīķe–Freiberga darīs ar uzdāvināto trauku, kas izgatavots no lielgabala šāviņa čaulas, atbilde bija:

— Ja es būtu smēķētāja, tad zinātu, bet, tā kā es neatbalstu smēķētājus, tad padomāšu. Katrā ziņā tas ir skaists priekšmets un tā būs jauka piemiņa.

Jācer, ka mobilajiem strēlniekiem jauka piemiņa par Valsts prezidentes vizīti būs gandarījums par virspavēlnieces novērtējumu:

— Jūs labi tikāt galā ar saviem uzdevumiem!

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"