Pirmā diena. Berlīne

Vizītes programmas ietvaros, 11. decembrī, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Berlīnes pavalsts federālo lietu un Eiropas lietu senatoru Pēteri Radunski, kurš ir arī Berlīnes pārstāvis Bundestāgā. Diskusijas centrālais temats bija Eiropas Savienības paplašināšana. Runājot par šī procesa termiņiem, sarunā tika izteikta doma, ka tas varētu notikt ap 2000. gadu, kad jau paplašināšanās process būtu iesācies ar kādas jaunas dalībvalsts uzņemšanu. Sarunā skarti arī ES un NATO tuvināšanās jautājumi un izteikta doma, ka starp abu šo organizāciju paplašināšanu varētu būt zināmas sakarības.

Izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam bija vērtīga saruna par apvienotās Berlīnes pieredzi skolu un citu izglītības iestāžu praktiskajā pārstrukturēšanā, pārejot uz jaunām Rietumu izglītības metodēm. Sakarā ar Austrumberlīnes un Rietumberlīnes saplūšanu skolotāji no vienas Berlīnes puses skolām tika sūtīti pieredzes apmaiņā uz otru un pretēji. Austrumberlīnes un Rietumberlīnes saplūšanas procesā ļoti ātri noritējusi arī mācību iestāžu pārkārtošana modernākai izglītības sistēmai. Šis modelis varētu tikt izmantots arī Latvijas skolu darba pārkārtošanā, un Vācijas puse piedāvāja skolotāju apmaiņu starp Latviju un Vāciju.

Berlīnes Rātsnamā tiekoties ar birģermeistaru Eberhardu Dīpgenu un viņa kundzi, Latvijas Valsts prezidentam bija nopietna saruna par to, kā šobrīd attīstās Latvija un tās galvaspilsēta Rīga, par Berlīnes pieredzi abu pilsētas daļu saplūšanā vienā veselumā un par Austrumberlīnes atjaunošanu. E.Dīpgens piedāvāja plašu palīdzību Rīgai un citiem Latvijas reģioniem, kā vienu no palīdzības programmām minot pieredzes apmaiņu starp pašvaldību darbiniekiem. E.Dīpgens sarunas noslēgumā uzsvēra, ka Baltijai ar Ziemeļvalstīm, runājot par maģistrāli "Via Baltica", nevajadzēju aizmirst arī Berlīni, kura ir ieinteresēta, lai šī maģistrāle sasniegtu Vācijas galvaspilsētu. Uzrunājot birģmeistara kungu, Guntis Ulmanis teica: "Latvijas attīstībai ir vitāli svarīga robežām pāri ejoša kooperācija, īpaši Transeiropas nozīmes sakaru veidošanā. Mēs būtu ieinteresēti maģistrāles "Via Baltica" organizēšanā līdz Berlīnei. Tādējādi tiktu savienoti Eiropas reģioni un atkal sāktu pulsēt senie tirdzniecības ceļi."

Pirmā diena. Potsdama

Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Brandenburgas pavalsts Ministru prezidentu Manfredu Štolpi, kurš atzīmēja, ka Vācija, īpaši Brandenburgas pavalsts, ļoti izjūt Vācijas sašķelšanās procesu un tā sekas, kā arī jūt ļoti lielu kopību ar bijušajām Austrumeiropas valstīm, ar bijušajām PSRS valstīm. Viņi uzskata sevi par mūsu likteņa biedriem, un atgādināja, ka visus šos piecdesmit gadus viņi zināja to, kādi procesi notika Latvijas un visas Baltijas teritorijā, zināja par šo milzīgo iedzīvotāju pārpludināšanu no vienas valsts puses uz otru, un uzsvēra to, cik nozīmīgs ir bijis karaspēka izvešanas process gan Baltijas valstīm, gan Vācijas austrumu daļai. Potsdamas apgabals bija izvēlēts par Krievijas armijas koncentrēšanas un apmācības vietu. Potsdamā atradās tik daudz armijas, ka pēc tās aiziešanas palikušas ļoti daudzas rētas, kas vislabāk redzamas no putna lidojuma. Manfreds Štolpe teica: "Mēs ne vien augstu vērtējam jūs un jūsu zemi — Latviju, mēs esam gatavi atbalstīt un palīdzēt tai, kā vien spējam." G.Ulmanis atzīmēja, ka tā ir ļoti nozīmīga, visaptveroša diena Vācijas uztveršanai, bet visai dienai klājās pāri zināma ēna, apmeklējot Potsdamu, tas nāk prātā jo vairāk, jo tieši šeit — Potsdamas konferenču zālē — notika vēsturiskais akts. Bet G.Ulmanis arī teica, ka mūsu mērķis ir runāt par to darbu, kas mūs sagaida nākotnē, par to, ka ir jāpaplašina sadarbība ar visām Vācijas pavalstīm. Mūsu galvenais mērķis ir attīstīt sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā, un, protams, vides aizsardzībā, jo pēc armijas aiziešanas abām valstīm ir problēmas ar armijas atstāto seku likvidēšanu un zemes atveseļošanu. M.Štolpe ļoti daudz runāja par Eiropas Savienību un teica, ka Vācija un viņš pats ļoti atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā. V.Birkavs, iesaistoties šai sarunā, tāpat kā G.Ulmanis uzsvēra investīciju nepieciešamību Latvijai, jo mazie un lielie uzņēmumi, kuru privatizācija tagad sākusies, diemžēl nevarēs attīstīties bez investīcijām. Tāpat tika uzsvērts, ka, lai mēs varētu kā pienākas iestāties ES, mums līdz 2010. gadam jāpanāk 5 līdz 6 procentu nacionālais ienākums gadā.

G.Ulmanis Potsdamā, atbildot uz Brandenburgas pavalsts Ministru prezidenta Manfreda Štolpes tostu, uzsvēra faktu, ka jau šī pirmā diena Vācijā liecina, cik daudz mēs varam mācīties no Vācijas. Varētu vēlēties, lai arī citu ES valstu izpratne par mūsdienu situāciju Baltijas valstīs būtu tikpat teicama kā Vācijā. Šajā periodā mums nav galvenais runāt par palīdzības un padomu meklēšanu, bet katru dienu godīgi un cītīgi strādāt. Esmu pārliecināts, ka nākotnē mēs vairāk runāsim par to, kas būs un kā būs, nevis par to, kas ir bijis un kas mūs šķīris pagātnē.

Berlīnē tikšanās sākumā kāda nepazīstama organizācija, kuras nosaukums ir "Kontakti" un kuras darbība vērsta uz kontaktu attīstīšanu ar bijušās Padomju Savienības zemēm, izplatīja vienu lappusi garu vācu valodā rakstītu atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Šajā vēstulē Guntis Ulmanis lūgts darīt visu, lai Latvijā neattīstītos kaut kādas fašisma un antisemītisma kustības. Vēstule liecina, ka šai Vācijas organizācijai nav pietiekamas informācijas par patiesajiem procesiem Latvijā. Šajā sakarā jāatgādina, ka Valsts prezidents Ulmais pēc Izraēlas Ministru prezidenta Ichaka Rabina nāves TV intervijā ir asi kritizējis un asi vērsies pret terorismu un ekstrēmismu visā pasaulē un līdz ar to ir izteicis arī savu viedokli par šajā atklātajā vēstulē minētajām norādēm. Latvijā pēc ilgām debatēm ir pieņemts labs Pilsonības likums, ko pozitīvi novērtējuši arī ES un EP valstu eksperti.

Otrā diena. Bonna

Latvijas Valsts prezidenta oficiālā darba vizīte Vācijā ir nozīmīgs notikums gan Latvijai, gan arī Vācijai, jo Vācija, kā tas vakar izskanēja sarunās ar Vācijas prezidentu Romānu Hercogu, uzskata Latviju par Eiropas tilta pīlāru attiecībām ar Krieviju.

Latvijas Valsts prezidentu un oficiālo delegāciju Vācijas Federālā kanclera biroja atvērtajās durvīs sagaidīja kanclers Helmūts Kols. Sarunās ar Federālo kancleru Latvijas Valsts prezidents Kola kunga izteikumos dzirdēja nosodījumu par fašistiskās Vācijas rīcību un pāridarījumiem, kas saistās ar Baltijas valstīm.

Vācijas kanclers analizēja Vācijas pozīciju ES un dažādu Eiropas Savienības valstu nostāju, kas varētu kalpot par pamatu, lai, ejot uz ES, neveidotos sacensības.

Valsts prezidents par sarunu teica:

"Mēs pieskārāmies ekonomikas uz drošības politikas jautājumiem. Veidojot ekonomiku, mums jādomā par drošības politiku, jo pasaule pastāvēs nākamajā gadu tūkstotī, ja nebūs vairs briesmu, kas saistās ar jauniem kariem un jaunām šausmām.

Mēs varbūt atcerējāmies arī personīgus motīvus, atcerējāmies laikus, kas saistās ar pēckara teroru Latvijā, ar Vācijas atjaunošanu. Mēs runājām par kanclera institūcijas darbību Vācijā un par to, kāda ir loma kanclera institūcijai. Diezgan daudz pieskārāmies jautājumiem, kas saistās ar Latvijas iekšpolitiku un parlamenta vēlēšanām, mūsu partiju nostāju, mūsu partiju darbību. Sarunās ne tikai ar kancleru, bet arī ar citiem vācu politiķiem izskanēja neizpratne par to, ka mūsu politiskās partijas ir tik bezzobainas, tik nevarīgas, ja ir runa par savu vietu zem saules.

Runājām vēl par daudziem un dažādiem jautājumiem. Mēs vienojāmies, ka par tiem turpināsim sarunu Madridē.

Vācija domā, ka mūsu attiecības ar Ziemeļvalstīm varētu būt labs stimuls un labs pamats ieiešanai ES. Pamatmotīvs vēl varētu būt tāds, ka Eiropā ir ne tikai Vidusjūra, bet arī Baltijas jūra, kas savas nozīmības ziņā varētu būt ne vājāka un maznozīmīgāka."

Pēc tikšanās ar Vācijas Federālo kancleru Helmūtu Kolu Latvijas Valsts prezidentam bija sarīkota preses konference. Tā noritēja neatkarīgā preses biroja telpās. Viņam bija gods un prieks tikties ar plašu žurnālistu auditoriju.

Sākot preses konferenci, G.Ulmanis teica, ka šī Vācijas apmeklējuma laikā viņš ir ticies ar Federālo prezidentu, ar Federālo kancleru, kā arī ar atsevišķu Vācijas pavalstu vadītājiem. Šīs sarunas vēlreiz apstiprinājušas Latvijas izvēlētā ceļa — intensīvas virzības ceļa uz Eiropas struktūrām — pareizību un nozīmību. Vienīgās struktūras, kuras parādījušas savu rīcības spēju, ir ES un NATO, tāpēc Latvijas ārpolitikas un drošības politikas galvenās prioritātes ir integrācija šajās organizācijās. Stabilitāte kontinenta pārejas tipa valstīs ir priekšnoteikums visas Eiropas stabilitātei. Vācijas atbalsts Latvijas centieniem tuvināties Eiropas Savienībai ir patiess un būtisks — teica Valsts prezidents.

Politiskā aspektā vēsturiski īsā laikā ir panākts ļoti daudz šo abu valstu attiecībās. Latvija ir Eiropas Savienības asociētā dalībvalsts, tā ir iesniegusi pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Latvijā ir izveidotas institūcijas, kuru pārziņā ir integrācijas procesa pārraudzība un veicināšana, kā arī Eiropas integrācijas birojs, Eiropas integrācijas padome Ministru kabinetā, Saeimā izveidota Eiropas lietu komisija. Latvija labi saprot, ka integrācija ir process, kura laikā valstī, kas pretendē uz kādas Eiropas organizācijas statusu, jāatbilst noteiktām prasībām. Latvija ir par ES paplašināšanu, un arī citas asociētās valstis vēlas sākt sarunu par iestāšanos ES jau tūlīt pēc starpvaldību konferences. Latvija uzskata, ka sarunas jāuzsāk vienlaicīgi visām asociētajām valstīm. Tas, protams, nenozīmē, ka tās beigsies vienlaicīgi. Starta pozīcijām visām šīm valstīm ir jābūt vienādām, un Latvija uzskata, ka šajā ziņā nedrīkst radīt kaut kādas priviliģēto grupas.

Divpusējo attiecību kontekstā Latvija ar Vāciju šīs vizītes laikā sarunās iztirzāja arī tādu nozīmīgu aspektu kā Latvijas sabiedrības politiski psiholoģiskā integrācija Eiropā, piemēram, saimniecisko kontaktu atvieglošanā un abpusējā tūrisma aktivizēšanā. Šajā ziņā viens no soļiem būtu bezvīzu režīma ieviešanas iespēja ar Vācijas Federatīvo Republiku. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem šajā sakarā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izteicās, ka jau tuvākajā laikā Latvijas un Vācijas puses izveidos darba grupas, kas risinās bezvīzu režīma ieviešanas praktiskos jautājumus.

Preses konferencē tika runāts par to, ka Latvijai jāveido Eiropas standartiem atbilstoša robežkontroles sistēma un robežpolicija. Sadarbība starp Latviju un Vāciju varētu izpausties arī iespējās vācu uzņēmējiem investēt līdzekļus Eiropas nozīmes nākotnes projektos.

Piemēram, tika minēti daži no šiem projektiem: sadarbība transporta jomā, Rietumu – Austrumu multimodālā transporta koridora Vācija – Latvija – Krievija izveidē, kā arī sadarbība enerģētikas jomā. Tika atgādināts Berlīnes pieteikums būt noderīgiem projektā "Via Baltica".

Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzinīgi izteicās par Vācijas gatavību un mūsu vēlmēm plašāk sadarboties ar Vācijas pavalstīm. Šīs vizītes ietvaros Latvijas delegācijai būs iespējams tuvāk iepazīties un meklēt sadarbības partnerus Bavārijas pavalstī. Guntis Ulmanis uzskata, ka ir bijušas auglīgas un arī turpmāk tādas būs sarunas Frankfurtē par banku sadarbību. Atzīmējot motīvus, kāpēc Latvijas delegācija ieradusies Vācijā, Guntis Ulmanis uzsvēra, ka Latvija XX gadsimta beigās ir izaicinājuma priekšā, lai veidotu dzīvi kontinentā, vadoties pēc jauniem principiem — vide, tolerance, sadarbība, abpusēja izdevīguma un cieņas principi, jo vēl daudziem ir atmiņā aizvadītie 50 padomju varas gadi. G.Ulmanis izteica pārliecību, ka kopīgiem spēkiem mēs varam izveidot dinamisku, konkurētspējīgu, uz nākotni orientētu Eiropas Savienību.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās arī ar Vācijas ekonomikas ministru Dr.Ginteru Reksrodu (Gunter Rexrodt). Ministrs ir informēts, ka Latvija meklē sadarbības partnerus un investīcijas. Kā izteicās Vācijas ekonomikas ministrs, Latvijai vajag garantēt investīciju drošību, atvieglot robežsituāciju, un Latvijai ir jāgarantē arī biznesa drošība pret starptautisko mafiju. Kā izteicās Guntis Ulmanis, mums pietiek runāt par to, lai mums palīdz. Mums ir jādara viss, lai Eiropas bizness tiektos uz Latviju.

Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās Rūpniecības un tirdzniecības kamerā, lai nolasītu referātu "Latvija Eiropas ekonomiskajā sadarbībā".

Valsts prezidenta preses dienests