Ministru kabineta noteikumi Nr. 593
Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 33. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1.
specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos,
veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības
programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz
vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.3.1. specifisko
atbalsta mērķi "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot
ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības
programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz
vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk –
projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās vai
civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;
1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī
nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu valsts atbalstu komercdarbībai;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā
šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai
nozīmīgā infrastruktūrā nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās"
(turpmāk – pirmā atlases kārta);
2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai
nozīmīgā infrastruktūrā reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās"
(turpmāk – otrā atlases kārta);
2.3. trešā projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi uzņēmējdarbībai
nozīmīgā infrastruktūrā pašvaldībās, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes
attīstības centru pašvaldības" (turpmāk – trešā atlases kārta).
3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot
deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas,
Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.
5. Pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības
koordinācijas padomē saskaņotās pašvaldību attīstības programmās paredzētos
projektus un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru projektu
ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.
6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika, izņemot Rīgas pilsētu.
II. Specifiskā atbalsta mērķis
7. Specifiskā atbalsta mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu
reģionos, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību
attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un
balstoties uz mazo (sīko) un vidējo komersantu bez valsts vai pašvaldību
kapitāla daļas, individuālo komersantu, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecību
(turpmāk – komersants) vajadzībām.
8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir mazie (sīkie) vai vidējie komersanti
atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko
noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot
Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada
26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumam,
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas
atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos
atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības
darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada
1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014), 1. pielikumam
vai Komisijas 2014. gada 16. decembra Regulas (ES) Nr. 1388/2014, ar ko
konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un
akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām
ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un
108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 24. decembris,
Nr. L 369) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1388/2014), 1. pielikumam.
9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:
9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.1.1. komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām
investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu) –
vismaz 202 komersanti, tai skaitā par virssaistību finansējumu – vismaz 17
komersanti;
9.1.2. jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no
investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos
uzņēmumos), – vismaz 1053 jaunizveidotas darba vietas, tai skaitā par
virssaistību finansējumu – vismaz 85 jaunizveidotas darba vietas;
9.1.3. no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu
guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos – vismaz 64 219 292 euro, tai skaitā par virssaistību
finansējumu – vismaz 5 202 550 euro;
9.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.2.1. strādājošo skaits (privātajā sektorā) komersantos, kuru ražošanas vai
pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu – vismaz 446 300
strādājošo;
9.2.2. komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās) apstrādes rūpniecības,
būvniecības, transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – vismaz
2 125 683 000 euro;
9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi
vismaz 13 886 292 euro apmērā;
9.4. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas).
10. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības ir
attiecināmas, ja tās:
10.1. ir saistītas ar mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas
guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā;
10.2. nav saistītas ar šādām tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši Eiropas
Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko
izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī
groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām
statistikas jomām) komersanta pamatdarbībā (nepārsniedz 50 procentus no neto
apgrozījuma) projekta īstenošanas vietā:
10.2.1. elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde, izņemot gaisa
kondicionēšanu (NACE kods: D);
10.2.2. ūdensapgāde, kā arī notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un
sanācija, izņemot otrreizējo pārstrādi (NACE kods: E);
10.2.3. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, izņemot automobiļu un
motociklu remontu (NACE kods: G);
10.2.4. finanšu un apdrošināšanas darbības (NACE kods: K);
10.2.5. operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods: L);
10.2.6. valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (NACE
kods: O);
10.2.7. azartspēles un derības (NACE kods: R92);
10.2.8. tabakas audzēšana (NACE kods: A01.15) un tabakas izstrādājumu
ražošana (NACE kods: C12);
10.2.9. ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE kods: U);
10.3. radušās kalendāra gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (ja
projektu iesniedz līdz 2016. gada 1. jūnijam, par pirmo kalendāra gadu ieskaita
2014. gadu) un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma
maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā noteikto
termiņu. Ja projekta iesniedzējs minēto iznākuma rādītāja vērtību sasniedz,
sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic.
11. Projekta iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā
minēto nosacījumu izpildi vai izpilda 11.3. apakšpunktā minēto nosacījumu:
11.1. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba
vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro Eiropas
Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
11.2. piesaista komersantu investīcijas atbilstoši šo noteikumu
9.1.3. apakšpunktam vismaz piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējuma apmērā;
11.3. nodrošina šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto abu iznākuma
rādītāju summu naudas izteiksmē tādā apmērā, kas ir vienāda ar vai lielāka par
piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru:
A × 41000 + B ≥ C, kur
A – jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no
investīcijām infrastruktūrā;
B – no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo
komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos;
C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro).
12. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma
rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši
apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, projekta iesniedzējs atmaksā
sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu
proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir
vismazākā:
D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums
(euro);
C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);
RF– faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde
proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai euro);
RA– apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura
izpilde proporcionāli ir vismazākā (komersanti, jaunizveidotas darba vietas vai
euro).
III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums
13. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā
75 552 108 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējums – 64 219 292 euro (tai skaitā virssaistību finansējums –
5 202 550 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums,
valsts budžeta dotācija pašvaldībām, privātais finansējums) – ne mazāks kā 11
332 816 euro.
14. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:
14.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18
957 862 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums
– 16 114 183 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 5 202 550 euro)
un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 2 843 679 euro;
14.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā
12 837 215 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējums – 10 911 633 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 1
925 582 euro;
14.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā
43 757 031 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda
finansējums – 37 193 476 euro un nacionālais finansējums – ne mazāks kā 6
563 555 euro.
15. Šo noteikumu 14. punktā minētajās atlases kārtās līdz 2018. gada
31. decembrim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma plāno ne vairāk
kā 60 619 552 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 5 202 550 euro):
15.1. pirmās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 15 448 625 euro no
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību
finansējums – 5 202 550 euro);
15.2. otrās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 10 246 075 euro no
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma;
15.3. trešās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 34 924 852 euro no
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
16. Līdz 2018. gada 31. decembrim projekta iznākuma rādītājus plāno
atbilstoši šo noteikumu 15. punktā minētajam pieejamajam finansējuma apmēram.
17. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas
lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt projekta iesniedzējam projektā
veikt grozījumus vai ierosināt iesniegt jaunu projekta iesniegumu, attiecīgi
palielinot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju
vērtību proporcionāli šo noteikumu 14. punktā plānotajam kopējam finansējuma
apmēram.
18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības
veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas
(ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas
Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības
fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas
Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un
atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 67., 68. un 69. pantam.
19. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu
pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai
nepārsniedz:
19.1. 85 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no
attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.1.1. pašvaldībai vai tās izveidotai iestādei, brīvostas pārvaldei,
speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas
veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja īsteno projektu, kas
nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, attiecinot šo noteikumu
46., 47., 48. un 49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.3.2. un
47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas). Atbalstu brīvostas pārvaldei vai
speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei sniedz tikai darbībām ārpus teritorijas,
kurā tiek veikta ostas pamatdarbība. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas
attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma
(valsts un (vai) pašvaldības budžets);
19.1.2. sabiedrisko pakalpojumu (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes)
sniedzējam kā sadarbības partnerim, attiecinot šo noteikumu 47., 48. un
49. punktā minētās izmaksas (izņemot 47.1., 47.3.1., 47.3.2. un
47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas
un 47.4. apakšpunktā minētās izmaksas). Šajā apakšpunktā minētās izmaksas
iekļauj projektā tikai tad, ja tās ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma
sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai
var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma vai privātā finansējuma;
19.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no
ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās
attīstības fonda finansējums (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā
finansējuma), pašvaldības un valsts budžeta finansējums), pašvaldībai vai tās
izveidotai iestādei, vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas veic pašvaldības
deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, atbilstoši:
19.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta nosacījumiem, ja paredzētas
šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un gāzes
infrastruktūras izmaksas (gadījumos, kad plānots iznomāt šo noteikumu
47.4. apakšpunktā minēto teritoriju vai 47.3.2. apakšpunktā minēto
infrastruktūru komersantam saimnieciskās darbības veikšanai), attiecinot arī šo
noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma
(pakalpojuma) līguma pamata, un 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā
minētās izmaksu pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai
izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma (pašvaldības vai pašvaldības
kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi,
aizņēmums kredītiestādē atbilstoši tirgus cenai);
19.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta nosacījumiem, ja paredzētas
šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas vai
47.4. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas, attiecinot arī šo noteikumu
47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma
pamata, un 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksu
pozīcijas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai
finansē no privātā finansējuma (pašvaldības, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas
veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, aizņēmums kredītiestādē
atbilstoši tirgus cenai);
19.3. 55 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no
attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām:
19.3.1. mazajam (sīkajam) komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši
Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam, attiecinot šo noteikumu
47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot ūdenssaimniecības un
siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6.,
47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas
saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo
noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma
(pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai
izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav saņemts valsts
atbalsts;
19.3.2. zemnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā
sadarbības partnerim, kurš nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu,
atbilstoši Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. panta 12. punkta "c" apakšpunktam
un 13. punkta "c" apakšpunktam, kas paredz, ka maksimālo Eiropas Reģionālās
attīstības fonda finansējuma intensitāti (50 procenti) var palielināt par 5
procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši
ierobežojumi, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas
(izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras būvniecības vai
pārbūves izmaksas), 47.3.1., 47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un
49. punktā minētās izmaksas, kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības
veikšanai, un projekta iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā
minētās izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Šo
noteikumu 47.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta
ietvaros attīstītā infrastruktūra netiek izmantota primārajai
lauksaimnieciskajai ražošanai. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas
attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav
saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro,
sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktās
pirmās atlases kārtas ietvaros;
19.4. 50 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no
attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – zemnieku vai
zvejnieku saimniecībai, mazajam (sīkajam) vai vidējam komersantam kā sadarbības
partnerim, kurš nodarbojas ar zvejas produktu ražošanu, atbilstoši Komisijas
regulas Nr. 1388/2014 27. un 28. pantam, ar akvakultūras produktu ražošanu
atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 31. pantam, ar zvejas un akvakultūras
produktu apstrādi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1388/2014 42. pantam,
attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas (izņemot
ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1., 47.3.2.,
47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas, kas
nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta iesniedzējam,
attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas radušās uz
uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas
attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru nav
saņemts valsts atbalsts. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus nepiemēro,
sniedzot valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās
pirmās atlases kārtas ietvaros;
19.5. 45 procentus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma no
attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – vidējam
komersantam kā sadarbības partnerim atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014
14. pantam, attiecinot šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas
(izņemot ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras izmaksas), 47.3.1.,
47.3.2., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7. apakšpunktā un 49. punktā minētās izmaksas,
kas nepieciešamas savas saimnieciskās darbības veikšanai, un projekta
iesniedzējam, attiecinot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas
radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata. Pārējās projekta attiecināmās
izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no privātā finansējuma, par kuru
nav saņemts valsts atbalsts.
20. Atbalsta nosacījumus šo noteikumu 46., 47., 48. un 49. punktā minētajām
izmaksu pozīcijām piemēro projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
atbilstoši šo noteikumu 50., 62. un 67. punkta nosacījumiem.
21. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas
Nr. 651/2014 14. pantu, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina vismaz 25 procentu
finansiāls ieguldījums no projekta attiecināmajām izmaksām, par kuru nav saņemts
nekāds valsts atbalsts.
22. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju
atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu
pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada
plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.
23. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.
24. Trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā
trīs projektus, kuru kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums
nepārsniedz 3 000 000 euro.
IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un
specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi
25. Projekta iesniedzējs:
25.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru
pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes,
Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā
apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto
pārvaldes uzdevumu izpildi, vai brīvostas pārvalde, vai speciālās ekonomiskās
zonas pārvalde;
25.2. otrajā atlases kārtā ir reģionālas nozīmes attīstības centru
pašvaldība – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes,
Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus,
Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība vai tās izveidota
iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic
pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
25.3. trešajā atlases kārtā ir novada pašvaldība, kas atrodas ārpus šo
noteikumu 25.1. un 25.2. apakšpunktā minētajiem nacionālas un reģionālas nozīmes
attīstības centriem, vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās
pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu
izpildi.
26. Projektu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.
27. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības
partneri var piesaistīt:
27.1. komersantu, ja tas:
27.1.1. sedz šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās gāzes, elektroenerģijas
infrastruktūras izmaksas šī komersanta ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas
jaudas palielināšanai;
27.1.2. veic ieguldījumus projekta iesniedzēja īpašumā esošajā
infrastruktūrā, kas tiks izmantota komersanta interesēs;
27.2. pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes
uzdevumu izpildi;
27.3. sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu
sniedzēju. Šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minēto ūdenssaimniecības un (vai)
siltumapgādes investīciju gadījumā dalība projektā sadarbības partnera statusā
ir obligāta;
27.4. pašvaldību;
27.5. pašvaldības izveidotu iestādi.
28. Komersants kā sadarbības partneris, izņemot sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēju, atbilst mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā
ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu, Komisijas regulas Nr. 702/2014
1. pielikumu vai Komisijas regulas Nr. 1388/2014 1. pielikumu, un to apliecina
Deklarācija par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai
komercsabiedrībai, kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai
komercsabiedrībai. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās pirmās atlases kārtas
ietvaros par sadarbības partneri nepiesaista komersantu, kas pretendē uz valsts
atbalstu komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 vai Komisijas
regulu Nr. 1388/2014.
29. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu paredz
pašvaldības attīstības programmā (pirmās, otrās un trešās atlases kārtas
ietvaros) un projekta idejas konceptā (trešās atlases kārtas ietvaros), norādot
arī projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.
30. Projekta ietvaros rada vismaz vienu jaunu darba vietu.
31. Projekta iesniedzējs sadarbību ar komersantu, kurš projektā nodrošina
iznākuma rādītāju sasniegšanu, apliecina ar komersanta rakstisku apliecinājumu
par interesi (neslēdzot šo noteikumu 27. punktā minēto sadarbības līgumu) vai
sadarbības līgumu (atbilstoši šo noteikumu 27. punktam un normatīvajiem aktiem
par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā
iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu
ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā), tajā iekļaujot vismaz:
31.1. informāciju par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama
infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros;
31.2. komersanta apņemšanos nodrošināt viena vai vairāku šo noteikumu
9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu tādā apmērā, kas
nepieciešams projekta īstenošanai.
32. Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojumu
līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:
32.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes
sabiedriskos pakalpojumus;
32.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un
atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram
konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
32.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par 5 gadiem un nepārsniedz
10 gadus;
32.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanas teritoriju;
32.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus –
investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu
sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu
aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas)
maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
32.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu
Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta
piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem
pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar
vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
33. Komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros
attīstīto teritoriju vai ēku un ar to saistīto infrastruktūru, vai komersantu,
kurš veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, izvēlas atklātā, caurskatāmā un
nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu.
34. Projekta iesniedzējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu
9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem.
35. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem
metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un
ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir
lielāka par sociālā diskonta likmi (pieci procenti) un projekta ekonomiskā neto
pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta
dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas
Nr. 480/2014 ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības
fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu
lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus
noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 1. pielikumam.
36. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar būt tāds saimnieciskās
darbības veicējs (šo noteikumu izpratnē jebkura darbība, kas ietver preču un
pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību neatkarīgi no projekta iesniedzēja
un sadarbības partnera juridiskās formas – tai skaitā pašvaldība vai pašvaldības
kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi), uz
kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:
36.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts
maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar
tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir
uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā
komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem
kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas
procedūru;
36.2. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja
komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā
pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām
pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla,
rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);
36.3. saimnieciskās darbības veicējs uz iesnieguma iesniegšanas dienu (ja
kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām)
uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē
uzrādītā kapitāla;
36.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un
glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis
garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas
pārstrukturēšanas plāns;
36.5. saimnieciskās darbības veicējs nav mazais (sīkais) vai vidējais
komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla
bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un komersanta procentu seguma
attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un
amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;
36.6. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas
pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);
36.7. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa
uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).
37. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo
noteikumu 52.1. apakšpunktā minēto gadījumu, var veikt:
37.1. projekta iesniedzēja īpašumā;
37.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir:
37.2.1. pašvaldība;
37.2.2. pašvaldības izveidota iestāde;
37.2.3. pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto
pārvaldes uzdevumu izpildi;
37.2.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs;
37.3. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta
iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta
noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;
37.4. jaunas pašvaldības ēkas būvniecībai uz zemes īpašuma, kuru pašvaldība
nomā no privātpersonas, ja nomas līgums nav īsāks par pieciem gadiem no projekta
noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;
37.5. zemes īpašumā vai būvē, kuru pašvaldība nomā no privātpersonas,
ja nomas līgums paredz attiecīgi pašvaldības nomātā zemes īpašuma vai būves
izpirkšanu.
38. Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras
objektiem nemaina (izņemot šo noteikumu 37.5. apakšpunktā minēto gadījumu), un
ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc
projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai
turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības
īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots
pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma
tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatās).
39. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi,
pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina
finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 90 procentus no projektam
piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
40. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai
uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar
saimniecisku darbību, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā
sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas
saistīts ar saimniecisku darbību, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta
intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu
komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības
iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta
intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas
atbilstoši šo noteikumu 19. punktam.
41. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu komersantam attiecībā uz reģionālā
atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu
sadarbības iestāde pieņem līdz 2020. gada 31. decembrim. Lēmumu attiecībā uz
pārējiem atbalsta pasākumiem pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.
42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai
saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir
piešķirts pēdējais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem Ministru
kabineta noteikumiem.
43. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās
vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:
43.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par
projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai
ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu
7. punktā minētā mērķa un (vai) specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju
sasniegšanu;
43.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par
projekta īstenošanu.
V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
44. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu
9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas
publiskas personas, sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēja īpašumā vai turējumā esošas un komercdarbības atbalstam paredzētas
publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai reģionos (ārpus Rīgas
pilsētas) saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā (tai skaitā novadu
teritorijās ārpus attīstības centriem) noteikto:
44.1. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;
44.2. ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana;
44.3. komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana;
44.4. teritorijas labiekārtošana;
44.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
44.6. projekta vadības nodrošināšana.
45. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 44. punktā
un vienlaikus sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa
sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu
iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
46. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta
vadības personāla izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot
netiešo izmaksu vienoto likmi un nepārsniedzot 15 procentus no šo noteikumu
47.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.
47. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
47.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba
līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot
vērā, ka:
47.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās
izmaksas ir vienādas ar vai lielākas par pieciem miljoniem euro;
47.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no
tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja
tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
47.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti
projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja
izmaksas radušās uz darba līguma pamata);
47.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot
projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus
procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
47.2.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā
sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā
paredzētajām darbībām;
47.2.2. audita, tai skaitā energoaudita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to
veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai
būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;
47.2.3. finanšu analīzes, ekonomiskās analīzes vai izmaksu un ieguvumu
analīzes izstrāde;
47.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto
dokumentu sagatavošana;
47.3. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai
restaurācijas izmaksas:
47.3.1. satiksmes pārvadu, ielu vai ceļu (tai skaitā ar grants segumu, ja
būvē jaunu ceļu; caurteku) un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība,
pārbūve vai atjaunošana pašvaldības noteiktajā ar komercdarbību saistītajā
teritorijā vai funkcionāls savienojums, nepārsniedzot divu kilometru garumu līdz
tai (neieskaitot komersantam apsaimniekošanā nodoto ceļa posmu), tai skaitā
lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un ielu apgaismojuma būvniecība,
pārbūve vai atjaunošana;
47.3.2. ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve,
atjaunošana vai restaurācija un ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai
nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu būvniecība, pārbūve vai
atjaunošana;
47.3.3. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes
infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas
infrastruktūra, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un
apsaimniekošanu), siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas infrastruktūras
būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana), izņemot izmaksas, kas saistītas
ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību, par kuru Ekonomikas
ministrija ir pieņēmusi lēmumu par tiesību piešķiršanu komersantam pārdot tajā
saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai
par tiesību piešķiršanu tam saņemt garantētu maksu par elektrostacijā vai
koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;
47.4. graustu demontāža, teritorijas attīrīšana, cietā seguma laukuma
būvniecība, pārbūve vai atjaunošana rūpnieciskās apbūves teritorijā;
47.5. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot
tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā
plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu infrastruktūras būvniecības vai
teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera
ekspertīzes atzinumā norādīto pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai
nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no
virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav
papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem, elektroapgādes vai gāzes
apgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības
inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu
komercdarbībai;
47.6. autoruzraudzības, būvuzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas,
kas kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līgumu summas;
47.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
47.8. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no
projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja nekustamā īpašuma iegāde
nepieciešama projekta darbību īstenošanai;
47.9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas
veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā
nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un
nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām
izmaksām.
48. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām
attiecināmajām tiešajām izmaksām.
49. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar
projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem
aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
50. Izmaksas, kas nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir
attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.
Izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir ieguldījumi
materiālajos aktīvos (zeme, ēka), kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014
2. panta 29. un 49. punktam un Komisijas regulas Nr. 702/2014 2. panta
21. apakšpunktam un ir attiecināmas atbilstoši šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4.
un 19.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām, kā arī izmaksas, kas ir saistītas ar
valsts atbalstu komercdarbībai un ir atlīdzības maksājumi – ieguldījumi
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrā, kas ir attiecināmi atbilstoši
šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētajām izmaksām. Sniedzot valsts atbalstu
komercdarbībai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 48., 56. pantu,
Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27.,
28., 31. un 42. pantu, šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas
radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, kā arī 47.3.1., 47.3.2.,
47.3.3., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. apakšpunktā un 49. punktā minētās
izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu
vērtību. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kuras ir saistītas un kuras
nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai.
51. Šo noteikumu 46. punktā minētās izmaksas aprēķina:
51.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;
51.2. proporcionāli tikai to izmaksu pozīciju daļai, kas nav saistīta ar
valsts atbalstu komercdarbībai;
51.3. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksu pamatojošos dokumentus par
netiešo izmaksu izlietojumu. Ja projektā piešķir valsts atbalstu komercdarbībai,
vienotās likmes metodi neizmanto.
52. Šo noteikumu 47.3.3. apakšpunktā minētās:
52.1. gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas veic, ja atbalstītie
infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sadales sistēmas operatora
īpašumā;
52.2. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes infrastruktūras izmaksas veic,
ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju īpašumā;
52.3. notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas
infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja:
52.3.1. tās nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām
izmaksām un attiecas tikai uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu
sniegšanu;
52.3.2. īsteno tehniski un ekonomiski efektīvāko risinājumu, kas pamatots ar
alternatīvu analīzi;
52.3.3. par notekūdeņu novadīšanu plānotajā infrastruktūrā un dzeramā ūdens
lietošanu un piegādi ir noslēgts priekšlīgums ar komersantu kā potenciālo
ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju, bet, ja potenciālais
pakalpojuma lietotājs nav zināms, šo noteikumu 31. punktā minētajā komersanta
apliecinājumā par interesi ir iekļauts aptuvenais pakalpojumu izmantošanas
apjoms (kubikmetri diennaktī) un apliecināta pakalpojuma nepieciešamība;
52.3.4. prognozētais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir saskaņots
ar komersantu kā potenciālo ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu saņēmēju,
bet, ja potenciālais pakalpojuma lietotājs nav zināms, prognozētais
ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu plāns ir iekļauts šo noteikumu 31. punktā
minētajā komersanta apliecinājumā par interesi.
53. Ja projekta ietvaros tiek plānotas šo noteikumu 47.3.2. apakšpunktā
minētās izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas
patēriņu pirms projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējam ir
pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta
īstenošanas (megavatstundas).
54. Ja projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim šo noteikumu
47.3.3. apakšpunktā minētās elektroenerģijas infrastruktūras izmaksas kompensē
sadales sistēmas operators, sadarbības partneris atmaksā finansējuma saņēmējam,
bet finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo
izmaksu kompensācijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļu.
55. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 12. punktā minētā atmaksājamā
finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta
iesniegumā noteiktā iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.
56. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 55. punktā minēto lēmumu,
finansējuma saņēmējs šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu
atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko
līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.
57. Ja šo noteikumu 12. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams
atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var
vienoties par atmaksājamā finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz
24 mēnešus no šo noteikumu 55. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
58. Šo noteikumu 12. un 54. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo
noteikumu 14. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai.
59. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības
partnerim piešķir, ja:
59.1. ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie Komisijas regulas Nr. 651/2014
nosacījumi:
59.1.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par
gadījumiem, kādos nepiemēro Komisijas regulu Nr. 651/2014;
59.1.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro Komisijas
regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka
darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar
regulu Nr. 651/2014;
59.1.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek
sniegts saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar
iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un
nesaderīgu ar kopējo tirgu;
59.1.4. 1. panta 5. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas
Savienības tiesību pārkāpumus;
59.1.5. 4. panta 1. punkta "x" un "cc" apakšpunkta nosacījumi, ka
individuālais atbalsts nepārsniedz šajos apakšpunktos noteiktās paziņošanas
robežvērtības;
59.1.6. 13. panta "a" un "d" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz gadījumus,
kādos nepiemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu (attiecināms, ja valsts
atbalsts komercdarbībai tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014
14. pantam);
59.1.7. 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo
ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu
laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma ar
ieguldījumiem saistītā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu
projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalsts komercdarbībai nevar tikt
sniegts, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta
apjomu – 50 000 000 euro (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai
tiek sniegts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantam);
59.1.8. 56. panta 2. punktu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz
kuru attiecas citas regulas Nr. 651/2014 III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu
"Reģionālais atbalsts", un nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu
infrastruktūrai (attiecināms, ja valsts atbalsts komercdarbībai tiek sniegts
atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam);
59.2. ievēroti visi šajā apakšpunktā norādītie Komisijas regulas Nr. 702/2014
nosacījumi:
59.2.1. 1. panta 1. punkta "a (i)" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz,
ka Komisijas regulu Nr. 702/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem
komersantiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē ar primāro lauksaimniecisko
ražošanu un apstrādi;
59.2.2. 1. panta 3., 4., 5., 6. un 7. punkta nosacījumi, saskaņā ar kuriem
Komisijas regulu Nr. 702/2014 nepiemēro;
59.2.3. 4. panta 1. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, kas paredz, ka
individuālais atbalsts nepārsniedz šajā apakšpunktā noteikto paziņošanas
robežvērtību;
59.3. ievēroti visi šajā apakšpunktā norādītie Komisijas regulas
Nr. 1388/2014 nosacījumi:
59.3.1. 1. panta 1. punkta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu
Nr. 1388/2014 piemēro mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kuri
nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un apstrādi;
59.3.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro
Komisijas regulu Nr. 1388/2014;
59.3.3. 1. panta 4. punkta nosacījumi, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas
Savienības tiesību pārkāpumus, kas minēti šajā punktā;
59.3.4. 2. panta nosacījumi, kas paredz, ka Komisijas regulu Nr. 1388/2014
nepiemēro, ja tiek pārsniegtas šajā pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības.
60. Atbalstu var sniegt, ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris
pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi atbilstoši
Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, Komisijas
regulas Nr. 702/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem un Komisijas regulas
Nr. 1388/2014 6. panta 2. punkta nosacījumiem, iesniedzot rakstisku projekta
iesniegumu pirms projekta īstenošanas uzsākšanas. Ja šis nosacījums nebūs
ievērots, visas projekta izmaksas tiks uzskatītas par neattiecināmām.
61. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros saskaņā ar Komisijas regulu
Nr. 651/2014, Komisijas regulu Nr. 702/2014 un Komisijas regulu Nr. 1388/2014,
nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu, izņemot de minimis
atbalstu šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzētajām izmaksām, un nedrīkst
kumulēt ar citu valsts atbalstu, izņemot atlīdzības maksājumus sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai atbalsta pasākumi attiecas uz
dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām vai tām pašām attiecināmajām izmaksām,
kas daļēji vai pilnībā pārklājas.
62. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības
partnerim piešķir šo noteikumu 47.2. apakšpunktā paredzētajām projekta
pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas
2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107.
un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis,
2013. gada 24. decembris Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013),
Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par ES
darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības
un akvakultūras nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr.
L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības
uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu
kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK)
Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (ES Oficiālais
Vēstnesis, 2013. gada 28. decembris, Nr. L 354) (turpmāk – Eiropas Parlamenta un
Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES)
Nr. 1408/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108. panta piemērošanu de
minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (ES Oficiālais Vēstnesis,
2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).
De minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 vai
Komisijas regulu Nr. 1408/2013 nepiešķir šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās
pirmās atlases kārtas ietvaros.
63. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas
Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta
1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru
un darbības ierobežojumus. Ja komersants darbojas gan nozarēs, kas norādītas
minētajos punktos, gan vienā vai vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz
kurām attiecas šo regulu darbības jomas, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām
nozarēm vai darbības jomām, šīs regulas piemēro ar nosacījumu, ka, pielietojot
darbības vai izmaksu nošķiršanu, tiek nodrošināts, ka darbības nozarēs, kuras ir
izslēgtas no šo regulu darbības jomas, negūst labumu no de minimis
atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šīm regulām.
64. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta
iesniedzējam (arī sadarbības partnerim) minētais atbalsts nepalielina
attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā
de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas
regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014
3. panta 2. punktā (saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas zvejniecības
un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu
Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā
(saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu
primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts
viena vienota uzņēmuma līmenī. Vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas
Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta
2. punktā minētajiem kritērijiem.
65. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de
minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķiramā de minimis
atbalsta administrēšanu un uzraudzību, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
lauksaimniecības nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un
uzraudzību.
66. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu
Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013
var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.
67. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas,
izņemot šo noteikumu 47.2. un 47.8. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā
pievienotās vērtības nodokli), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc
2014. gada 1. janvāra. Ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai, izmaksas ir
attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un būvdarbu līgumu slēdz
un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma
iesniegšanas, izņemot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju šo noteikumu
47.2. apakšpunktā paredzētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2014. gada
1. janvāra. Šo noteikumu 62. punktā minētā de minimis atbalsta gadījumā
projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas no
2014. gada 1. janvāra.
68. Projekta neattiecināmās izmaksas:
68.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 46., 47., 48., 49. un
52.3.1. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;
68.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 46., 47., 48. un
49. punktā, bet ir tieši saistītas ar projektu un ir nepieciešamas projekta
mērķa sasniegšanai;
68.3. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts
komercdarbībai.
69. Atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar:
69.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt
mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem;
69.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. un 56. pantu, ja atbalstu plānots
piešķirt pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas
veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
69.3. Komisijas regulas Nr. 702/2014 14. pantu, ja atbalstu plānots piešķirt
zemnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem komersantiem, kas
nodarbojas ar primāro lauksaimniecību, izņemot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā
noteikto pirmo atlases kārtu;
69.4. Komisijas regulas Nr. 1388/2014 27., 28., 31. un 42. pantu, ja atbalstu
plānots piešķirt zvejnieku saimniecībām un mazajiem (sīkajiem) vai vidējiem
komersantiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu un
apstrādi, izņemot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto pirmo atlases kārtu.
70. Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta, Komisijas regulas 702/2014
9. panta un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta prasības attiecībā uz
informācijas publicēšanu par atbalsta programmu publicē Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē saskaņā ar Komisijas regulas
Nr. 651/2014 9. panta 1., 2. un 4. punktu, Komisijas regulas Nr. 702/2014
9. panta 2., 3. un 4. punktu un Komisijas regulas Nr. 1388/2014 9. panta 1. un
3. punktu no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
