Eksotiski romantisks Austrumu brīnums mūsu pragmatiskajā, politisku norišu piesātinātajā ikdienā — tā vērtējama Ķīnas lietišķās mākslas izstāde, ko vakar, 12.decembrī, atklāja Ārzemju mākslas muzejā. Izstādes atklāšanā bija plaši pārstāvēta Latvijas radošā inteliģence, piedalījās arī Itālijas, Krievijas, Ukrainas un vairāku citu ārvalstu vēstniecību pārstāvji. Viesus sveica Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Vans Fensjans. Viņš teica:

Godājamais ministra kungs! Dāmas un kungi!

Ķīnas Kultūras ministrijas vārdā, kā arī Ķīnas vēstniecības vārdā es vēlētos pateikties xjums, godājamie ciemiņi, par jūsu klātbūtni izstādes atklāšanā.

Tas, ka šeit, Rīgā, pirmo reizi pēc tik ilgiem gadiem tiek atklāta ķīniešu mākslas izstāde, liecina, ka līdzās mūsu valstu politiskai un ekonomiskai sadarbībai stiprinās arī sadarbība kultūras jomā. Esmu pārliecināts, ka abām mūsu tautām ir unikālas kultūras tradīcijas un abām tautām ir ko parādīt. Es gribu izteikt pārliecību, ka līdzīga izstāde tuvākā nākotnē var notikt arī Pekinā.

Eksponāti, kas šeit ir apskatāmi,
gājuši tālu ceļu, un tie nes sevī daļiņu no tā siltuma, ko Ķīnas tauta jūt pret Latvijas tautu. Un šī izstāde vēlreiz apliecina, ka galvenā nozīme ir nevis ģeogrāfiskam attālumam, bet gan abpusējai iepazīšanās tieksmei, tieksmei uz abpusēju bagātināšanos.

Nobeigumā es vēlētos atzīmēt, ka izstādes organizēšanā piedalījušās daudzas ievērojamas personas. Ārzemju mākslas muzeja pieredzējušie zinātniskie darbinieki. Es vēlētos izteikt sirsnīgu pateicību šiem cilvēkiem. Īpaši es vēlētos pateikties Malejeva kungam, sabiedrības BALTLAIN prezidentam, kas palīdzējis mums gan morāli, gan arī materiāli.

Paldies par uzmanību!

Ķīnas lietišķās mākslas izstāde ar saviem apmēram divsimt eksponātiem vedina uz pārdomām par vispārcilvēciskajām vērtībām, piemēram, pietāti pret savas tautas kultūras mantojumu, par tradīciju pārmantojamību, par skaistuma vietu ikdienas dzīvē. Vērojot smalkos ziedu izšuvumus uz zīda auduma, grūti ticēt, ka tas var būt roku darbs. Tāpat — nefrītā grieztie putni, korķa kokā grieztās ainavas, vēdeklis, kas ar savu unikālo zīmējumu tālu pārsniedz sievietes tualetes piederuma sūtību. Vērojot izstādes eksponātus, tiešām grūti aptvert, ka tie ir mūsdienās radīti lietišķās mākslas darbi, nevis antīkas mākslas paraugi no muzeja fondiem, tik dziļa bijusi ķīniešu daiļamatnieku pietāte pret savu 5000 gadus seno kultūras mantojumu.

Tā kā man (ar Ķīnas Ārlietu ministrijas laipnu ielūgumu) nupat bija izdevība pabūt šajā valstī, jāmin paša pieredzē gūtā atziņa, ka Ķīnā ja ne gluži šādi unikāli lietišķās mākslas paraugi, tad tikai nedaudz vienkāršāki darinājumi ir visai ierasta lieta cilvēku ikdienā. Un ķīniešu saikne ar šādiem priekšmetiem, ar šādiem ornamentiem ir daudz ciešāka, nekā vairumam izstādes apmeklētāju varbūt liksies.

Bagātīgi izrotātās tējas servīzes man atsauca atmiņā neaizmirstamo vakaru Pekinas tējas namiņā ar senās ķīniešu operas priekšnesumiem, bet košais zīda pūķis lika atcerēties rēnu novakari parkā pie Debesu tempļa, kur desmitiem ķīniešu — gan mazi bērni kopā ar vectētiņiem, gan cienījami ģimenes tēvi un citkārt respektabli biznesmeņi — laida gaisā visdažādāko formu, konstrukciju, materiālu un krāsu pūķus. Papīra pūķis ir arī viens no Ķīnas tradicionālākajiem suvenīriem. Tāpat kā koši apgleznotās, miniatūrās ķīniešu smaržvielu pudelītes. Košie zīmējumi ar smalkumu un gaumīgo krāsu salikumu. Taču domāju, ka jo lielāks kļūst skatītāju pārsteigums, uzzinot to, ka pudelītes gluži neticamā kārtā apgleznotas no... iekšpuses.

Tādējādi pašlaik Rīgā aplūkojamā izstāde ir unikāla iespēja mūsu sabiedrībai redzēt arī nelielu daļiņu no mūsdienu Ķīnas, kurā lietišķās mākslas meistaru ārkārtīgi augstais profesionālais līmenis ļauj cienīgi atspoguļoties tūkstošgadīgajām tautas mākslas tradīcijām. Cik gan utilitāri un primitīvi pēc šeit redzētā liekas daudzi mūsu ikdienā lietojamie priekšmeti! Un te nu jādomā par nākamo pakāpi šīs izstādes un vienlaikus arī ķīniešu dzīvesveida uztverē. Grūti iedomāties, ka cilvēki no šādiem traukiem varētu dzert tēju steigā. Un šādā — pūķiem, papīra lukturīšiem un smalkiem zīda izšuvumiem rotātā — interjerā grūti iedomāties sapīkušus, stresa nomāktus cilvēkus. Atliek tikai piebilst, ka Ķīnā redzētais un izjustais ir spilgts šāda pieņēmuma
apliecinājums.

Taču Ķīnas māksla pie mums Latvijā ir visai maz pazīstama, un ne vien Latvijas un Ķīnas lielā attāluma dēļ. Gadu desmitiem mūs no šīs pasaules lielākās valsts šķīra arī padomju melīgās, Ķīnai naidīgās, propagandas mūris. Spriežot pēc šīs propagandas, varēja domāt, ka Ķīnā ir pilnīgi iznīcinātas nacionālās mākslas tradīcijas un visi valsts iedzīvotāji staigā vienveidīgos militāra piegriezuma tērpos. Diemžēl Ķīnā nācās vērot, ka tieši tādu šo valsti grib redzēt arī daži ārzemju tūristi. Jo bija uzjautrinoši un mazliet skumji vērot, kā šie mūžam paviršie pasaules apskrējēji ar lielu sajūsmu pērk un turpat stūķē galvā īpaši šādas kategorijas tūristiem šūdinātās Ķīnas Tautas armijas vecā parauga formas cepures ar sarkanām plastmasas zvaigznītēm, kā cienījami ārzemju biznesmeņi un viņu blondās pavadones pa Šanhajas ielām pastaigājas zaļajos Ķīnas armijas parauga mēteļos ar zeltītām pogām. Taču turpat, visdažādākajās vietās, sākot no Lielā Ķīnas mūra augstākās platformas un beidzot ar jebkuru Pekinas vai Šanhajas supermārketu, var skatīt visplašāko meistarīgi pagatavotu tautas lietišķās mākslas darinājumu klāstu. Jāpiebilst arī, ka vairums tiešām augstas kvalitātes ražojumu pārsteidza arī ar savām visnotaļ demokrātiskajām cenām.

Piemēram, ļoti glītas, ar ķīniešu nacionālajiem ornamentiem bagātīgi izrakstītas metāla rokassprādzes nopērkamas par 40,30 un pat 10 juaņiem (1 juaņs — apmēram 6 santīmi). Pie tam šie tautas mākslas tradīcijās veidotie ražojumi nebūt nav domāti tikai ārzemju tūristiem. Pašu ķīniešu dzīvokļos līdz ar visumā strauji pieaugošo dzīves standartu ienāk ne vien pašmāju un Japānas televizori un motorolleri, bet arī (daudzos gadījumos vispirms) atbilstoši ķīniešu tautas mākslas tradīcijām gatavotie trauki, sienas dekori un piemiņas lietas.

Manuprāt tieši šie apstākļi nule Rīgā atvērto Ķīnas lietišķās mākslas izstādi vērš jo nozīmīgāku. Šī ekspozīcija palīdz nojaukt gadu desmitos mākslīgi būvēto neziņas barjeru un padara tālo, milzīgo ķīniešu tautu mūsu cilvēkiem daudz tuvāku. Vienlaikus izstāde lieliski sasaucas ar gaišo draudzīguma auru, kas jūtama ikvienā Ķīnas vēstniecības rīkotajā pasākumā. Ķīnas lietišķās mākslas izstāde Aizrobežu mākslas muzejā būs skatāma līdz 28.decembrim, un to var vērtēt kā skaistu Ziemassvētku un Jaungada dāvanu Latvijas sabiedrībai.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors