Saeimas tēls veidojas tikai atklātumā

Gundars Bojārs, Saeimas priekšsēdētāja biedrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kādi pašlaik ir jūsu kā Saeimas Prezidija locekļa īpašie pienākumi?

— Protams, pirmām kārtām man jāveic visi tie paši pienākumi, ko izpilda arī pārējie četri Prezidija locekļi. Galvenokārt tie saistīti ar līdzdalību Prezidija sēdēs, kur izskatām gan Saeimas plenārsēžu darba kārtību, gan daudzus citus jautājumus. Turklāt, ja prombūtnē ir gan Jānis Straume, gan Rihards Pīks, man jāveic spīkera funkcijas, vadot parlamenta kopsēdi. Tiesa, līdz šim man to nācies darīt tikai vienu reizi.

Kas attiecas uz īpašajiem pienākumiem, varu paskaidrot, ka tieši manā pakļautībā ir Saeimas preses dienests. Bet plašākā nozīmē — pārzinu Saeimas attiecības ar masu saziņas līdzekļiem, proti, presi, televīziju, radio, taču, saprotams, lielākoties ar mūsu preses dienesta starpniecību.

— Kā jūs vērtējat Saeimas darba atainojumu laikrakstu un žurnālu publikācijās, kā arī televīzijas un radio pārraidēs?

— Mūsu pienākums ir aizvien piegādāt masu saziņas līdzekļiem precīzu un izsmeļošu informāciju par visu, kas notiek Saeimā, bet bez saviem politiskiem komentāriem vai vērtējumiem. Turklāt paši Saeimā akreditētie žurnālisti ir klāt gan plenārsēdēs, gan komisiju, gan frakciju sēdēs un visam uzmanīgi seko līdzi. Tātad preses, televīzijas un radio pārstāvjiem ir radītas visas iespējas strādāt Saeimā gluži patstāvīgi jeb autonomi.

Mums ir noslēgts līgums ar Latvijas televīzijas pirmo programmu par sadarbību, bet pagaidām tā nav izvērsusies tik plašā mērogā, kā es personīgi to vēlētos.

— Vai pēdējā laikā, jūsuprāt, Saeimas tēls sabiedrības apziņā ir uzlabojies vai pasliktinājies?

— Man liekas, ka Saeimas tēls joprojām tradicionāli ir diezgan zemā reitingā. Te ir arī objektīvi faktori. Manuprāt, mūsu vēlētāji vēl nav tā īsti izpratuši, kas tad ir Saeima kā demokrātijas sastāvdaļa. Tas, ka parlamentā notiek savstarpējas cīņas un dažkārt pat skandāli, vienmēr ir raksturīgs demokrātiskiem procesiem. Jo dažādu viedokļu sadursmēs pamazām pa vidu veidojas taisnība vai optimālie risinājumi. Domāju, ka tad, kad mūsu pilsoņi būs pieraduši pie demokrātijas, viņi sapratīs, ka šīs parlamentārās cīņas ir vajadzīgas. Nekādu labāku demokrātijas mehānismu par parlamentāro valsts iekārtu neviens līdz šim nav izdomājis.

Jāatzīst, ka Saeimas darbs galvenokārt tiek publiskots no Saeimas galvenās tribīnes plenārsēžu laikā. Taču darbs komisijās ir daudz konstruktīvāks un saturīgāks, jo tur deputāti no dažādām frakcijām tiešām strādā ar vienu mērķi — attīstīt un pilnveidot mūsu likumdošanu visās nozarēs. Faktiski tas īstais darbs ir bijis un acīmredzot būs Saeimas komisijās. Plenārsēdēm vairāk piemīt publisks un politisks raksturs.

Bet nenoliedzami Saeimas tēls ir veidojams maksimālā atklātumā. Cilvēkiem ir jāzina, ko deputāti runā un lemj.

— Un tomēr sabiedrības uzmanības lokā diemžēl lielākoties nonāk dažkārt vērojamie sensacionālie vai skandalozie gadījumi. Bet komisiju ikdienas darbs paliek gandrīz neievērots.

— Patiešām, Saeimas komisiju darbs šķiet it kā neredzams vai pat slēpts. Tas diemžēl nepietiekami tiek atspoguļots.

Bet, ka Saeimas reitings ir zems, tur neko nevar darīt. Protams, mums ir jāstrādā, lai to paaugstinātu. Nevar taču būt tāda situācija, ka valdības reitings ir augstāks. Jo valdību taču galu galā apstiprina Saeima.

— Laikam gan jāņem vērā tas, ka valdības sēdes atšķirībā no Saeimas plenārsēdēm netiek translētas pa radio. Bet radioklausītāji nereti dzird izskanam no Saeimas augstās tribīnes gan asas domu apmaiņas, gan aizvainojošus izteicienus. Līdz ar to tautā rodas priekšstats, ka Saeimā tikai plēšas un ķildojas.

— Jā, tāds iepaids tiešām ir radies. Bet vēlreiz gribu atkārtot, ka asas debates parlamentā ir normāls process. Tādam tam arī jābūt. Strīdos rodas taisnība.

— Kā jūs raugāties uz to, ka pašlaik Saeimas Prezidijā, kas sastāv no pieciem deputātiem, vairākumā ir opozīcijas frakciju pārstāvji?

— Saeimas plenārsēdēs patiešām ir vērojama dažādo frakciju deputātu cīniņi un publiska savstarpējo rēķinu kārtošana, bet Prezidijā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Norisinās normāls ikdienas darbs. Pat politiskās ievirzes ziņā pretēju frakciju pārstāvji Jānis Straume no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Aleksandrs Bartaševičs no apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ikdienā itin labi saprotas, strādājot Saeimas Prezidijā. Līdz šim Prezidijā nekādas domstarpības attiecībā uz Saeimas darba organizēšanu neesmu novērojis.

Tas, ka Prezidijā skaitliskais pārsvars ir opozīcijas deputātiem, manuprāt, ir ļoti demokrātiski. Šis apstāklis opozīcijai ļauj vairāk būt klāt pie informācijas aprites, kas lielākoties notiek caur Saeimas Prezidiju.

— Vai jums kā Saeimas priekšsēdētāja biedram bieži iznāk tikties ar citu valstu parlamentu pārstāvjiem?

— Tā kā esmu Eiropas lietu komisijas loceklis, diezgan bieži tiekos ar ārvalstu parlamentu deputātiem un starptautisko organizāciju amatpersonām. Turklāt esmu Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komisijas Latvijas delegācijas vadītājs jeb šīs komisijas līdzpriekšsēdētājs. Tur darbs ir īpaši svarīgs, Latvijai sākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ministru kabinets uztur kontaktus ar Eiropas Komisiju, savukārt mēs risinām jautājumus parlamentārā līmenī, sekmējot mums labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Esmu arī iekļauts Latvijas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur ģeogrāfiskā ziņā ir vēl plašāks darba lauks. Tā ka man ir uzticēta regulāra un daudzpusīga saskarsme ar dažādu Eiropas valstu parlamentu deputātiem un diplomātiem.

Tiesa, ārvalstu parlamentu pārstāvju vizītes Latvijā rīko otrs Saeimas priekšsēdētāja biedrs — Rihards Pīks. Taču viņa prombūtnes laikā arī es to reizēm daru.

— Kā zināms, jūs labi pārvaldāt svešvalodas. Kā tas palīdz, veicot augstā amata pienākumus?

— Jā, angļu valodu, varētu teikt, pārvaldu perfekti, protams, arī krievu valodu. Nedaudz zinu zviedru valodu. Saprotu sacīto, ja runā vāciski. Šīs valodu zināšanas man neapšaubāmi lieti noder Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā. Bez labām valodu zināšanām mūsdienās grūti iztikt, augstā amatā darbojoties savas valsts un tautas labā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu   redaktors