Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa Vācu rūpniecības un tirdzniecības kamerā, Bonnā, 1995. gada 12. Decembrī :

Latvija Eiropas ekonomiskajā sadarbībā

Dāmas un kungi!

Esmu pagodināts uzrunāt jūs šajā Vācijas ekonomikas centrālajā institūcijā. Liekas, ka šeit savienojas tas, kas ir tik raksturīgs vācu ekonomikai. Šī modernā, lietišķā biroja ēka, kurā jūtams praktisks dinamisms un kurā darbojas šī pasaulē pazīstamā, solīdā institūcija ar vairāk nekā 100 gadus ilgām tradīcijām. Kopš pagājušā gadsimta tā devusi lielu ieguldījumu Vācijas izaugsmē par vienu no vadošajām ekonomiskajām nācijām pasaulē.

Latvijas tautsaimniecības integrācijā pasaules saimnieciskajā apritē sevišķi nozīmīga ir mūsu tuvināšanās politika Eiropas Savienībai. Latvijas mērķis ir kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, un tā kopš 1995. gada 12. jūnija ir ES asociētā valsts, tas nozīmē, ka ir izveidoti nepieciešamie ietvari sekmīgai ekonomiskajai un tirdznieciskajai sadarbībai.

Tas ir ne tikai ekonomisks, bet ir arī politisks mērķis, jo mēs uzskatām, ka mūsu vieta ir integrētajā Eiropas valstu saimē.

Nākotnes dinamisms tieši saistīts ar to, kā ES valstis atbildēs uz jautājumu par savas labklājības avotiem un finansu resursu izmantošanas veidu un mērķiem. Eiropas Savienības struktūras ir jāpārveido tā, lai tās funkcionētu efektīvi, arī palielinoties dalībvalstu skaitam.

Atļaujiet man uzreiz pateik, ka vēlamies kļūt par ES dalībvalsti ne tik daudz tāpēc, ka gribētu piekļūt pie lielajiem "Briseles podiem". Mēs apzināmies, ka subvencijas ir kā zobens ar diviem asmeņiem, — tās gan sniedz it kā vajadzīgu atbalstu, bet arī bieži vien neatraisa iniciatīvu un traucē brīvai un liberālai konkurencei. Sekmīgais reformu process Latvijā rāda, ka Latvija var un grib būt līdzvērtīgs partneris nākotnē un tāpēc piedāvā projektus, kuri ir izdevīgi visiem dalībniekiem. Integrējoties Eiropas Savienībā, vēlamies likt uzsvaru nevis uz vienpusēji izdevīgām subvencijām, bet gan uz abpusēji izdevīgām investīcijām nākotnes projektos.

Projektus varam droši piedāvāt tāpēc, ka pamatvilcienos esam skaidri definējuši savu tautsaimniecības attīstības politiku, un tāpēc, ka mūsu makroekonomiskie rādītāji ir stabilizējušies. Mūsu galvenie projekti saistās ar tranzīta infrastruktūras kompleksu attīstību. Šie projekti izsaka mūsu reālo ekonomisko integrāciju Eiropas Savienībā, un tie būs izdevīgi arī Rietumu biznesam.

Es īpaši gribu uzsvērt, ka mūsu nodoms ir kļūt par stabilu un drošu partneri Vācijas un arī Krievijas saimniecisko sakaru attīstībai caur Latviju un Latvijā. Taču, attīstot šo konceptu, mēs gribam just aiz sevis Vācijas ekonomisko spēku.

Savu lomu saskatām saimnieciskās sadarbības veicināšanā starp rietumiem un austrumiem. Vēlos uzsvērt, ka Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm izveidojusi vienotu ekonomisko telpu. Mēs esam noslēguši brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, tāpat darbojas vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā ar Krieviju, un mēs esam ļoti gandarīti, ka tas darbojas stabili. Tādējādi mēs gatavojam labu pieeju šo valstu lielajiem tirgiem.

Es domāju, ka Latvija vācu investētājiem varētu būt visnotaļ interesanta zeme. Attālums starp Vāciju un Latviju nav liels, un satiksme ir ērta. Latvijā daudzi pārvalda vācu valodu. Pastāv zināma līdzība tiesību sistēmā. Latvijā spēkā esošais Civillikums ir ļoti tuvs vācu civillikumam. Arī izstrādātais tirdzniecības likumu kodeksa projekts orientējas uz vācu tirdzniecības likumu. Vācu investoru intereses aizsargā 1993. gada 20. aprīļa investīciju aizsardzības līgums starp Vāciju un Latviju. Pamatvilcienos ir gatavs parakstīšanai arī viens no nozīmīgākajiem starpvalstu ekonomiskajiem līgumiem — dubultnodokļu konvencija ( Doppelbesteuerungs–abkommen ).

1995. gadā Latvija parakstīja un ratificēja Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu.

1995. gadā Latvijā tika izstrādāta arī transporta attīstības programma, kas aptver gan šīs nozares galvenos stratēģiskos attīstības virzienus, gan satur konkrētus iespējamos investīciju projektus. Transports ir viena no visperspektīvākajām Latvijas un Vācijas attīstības jomām, kur nākotnē sagaidāma aktīva sadarbība. Transports un enerģētika Latvijā ir cieši saistītas sfēras, jo Latvijā atrodas attīstīta energoresursu transporta tranzīta sistēma.

Pirmkārt, tie ir naftas un naftas produktu cauruļvadi, pa kuriem Krievijas nafta tiek tansportēta uz lielāko Latvijas un Baltijas ostu — Ventspili, kur tā tiek pārkrauta un eksportēta uz rietumiem. 1994. gadā pa maģistrālo naftas vadu tika transportēti 15,3 miljoni tonnu naftas. Paredzams, ka šīs ostas apgrozības apjoms pieaugs. Jau pašlaik Ventspilī aktīvi tiek paplašināti termināli — šķidro ķīmisko kravu, naftas produktu un metālu pārkraušanai. Šajā jomā iespējama ārvalstu investētāju aktivitāte.

Otrkārt, Latvijas teritorijā atrodas nozīmīgs gāzes saimniecības objekts — reģionā lielākā dabiskā apakšzemes gāzes krātuve, kas ir integrēta vienotā Baltijas gāzes transporta tīklā. Enerģētikas pārstrukturēšanas programmas ietvaros pieņemts lēmums par Latvijas gāzes saimniecības monopoluzņēmuma privatizācijas uzsākšanu. Izsludināts starptautisks konkurss, tiek vērtēti privatizācijas pieteikumi no daudzām nozīmīgām Rietumu un Austrumu firmām. Vācu uzņēmēji piedalās konkursā līdzās citiem, un atļaujiet man novēlēt jūsu kolēģiem labas sekmes un tiešām būt labākajiem.

Krievijas — Rietumeiropas centrālā gāzes vada projektā Latvijas integrālā gāzes saimniecība iekļausies kā daļa, tādējādi nodrošinot šim biznesam labu nākotni. Latvijā ir lielas perspektīvas izveidot apakšzemes gāzes krātuves, lai uzglabātu dabasgāzi, kas tiek nogādāta no Krievijas uz Rietumeiropu. Speciālisti aprēķinājuši, ka krātuvju tilpums varētu būt līdz 50 miljardiem kubikmetru. Latvijā ir Inčukalna apakšzemes gāzes krātuve, kas veiksmīgi strādā jau vairāk nekā 30 gadus un nodrošina Latvijas un pat atsevišķus Krievijas rajonus ar gāzi.

Gāzes sektora privatizācijas pieredzi ņemsim vērā, uzsākot privatizāciju elektroapgādes uzņēmumos. Arī šeit privatizācijas process nebūs diskriminējošs un investīcijas tiks aizsargātas. Privatizēta un modernizēta enerģētika norāda uz valsts stabilitāti, jo garantē stabilas cenas. Tiek izslēgts arī risks, ka enerģētika varētu tikt izmantota kā politisks instruments.

Enerģētikas attīstību mēs saistām ar kvalitatīvu infrastruktūru — ar ostām, dzelzceļu tīklu, ar ceļiem. Tas ļauj Latvijai veidoties kā Eiropas nozīmes tranzīta valstij un nodrošināt preču plūsmu rietumu un austrumu virzienā.

Mēs visai rūpīgi domājam par Rietumu — Austrumu multimodālā transporta koridora izveidošanu: no Vācijas ostām Hamburgas, Lībekas un Mukrāniem, izmantojot un izveidojot prāmju līnijas, uz Latvijas ostām Ventspili, Liepāju un Rīgu. Tālāk būtu dzelzceļa un autoceļu maršruti uz Krieviju. Šāds projekts atbilstu Eiropas Savienības transporta politikai, kas orientēta uz aizvien plašāku ekoloģiski tīru transporta veidu izmantošanu.

Latvijas un Vācijas darba grupas sagatavoto priekšlikumu kopā ar turpmākās darbības programmu pēc tam varētu apspriest ar Krieviju.

Attīstīta transporta sistēma un infrastruktūra Latvijā sekmētu gan tranzīta preču un tūristu plūsmu rietumu un austrumu virzienā, gan nodrošinātu stabilitāti reģionā.

Integrēta transporta sistēma noteikti veicinātu ne vien dzelzceļu un autoceļu rekonstrukciju, bet arī telekomunikāciju sistēmas tālāku pilnveidi, prāmju līniju un terminālu renovāciju un modernizāciju.

Uzsverot Latvijas ostu pašreizējās potenciālās iespējas un — salīdzinājumā ar jaunu ostu izbūvi — relatīvi nelielās izmaksas, aicinām Vācijas pusi piedalīties kādā no Latvijas transporta infrastruktūras attīstības projektiem. Kā ļoti perspektīvu gribu minēt Liepājas ostas, Liepājas dzelzceļa mezgla un Liepājas — Krustpils dzelzceļa līnijas projektu. Ar gandarījumu atzīmēju, ka šobrīd "Latvijas dzelzceļs" jau sadarbojas ar vairākām vācu firmām dzelzceļa tehniskā nodrošinājuma jomā. Kā nozīmīgākā minama "Deutsche Bahn AG". Kopējā izpildīto kontraktu summa ar šīm firmām 1995. gadā pārsniedz 1 miljonu Vācijas marku.

Latvijā izstrādāta ostu attīstības programma laika posmam līdz 2010.gadam, kā arī valsts investīciju programma, kas paredz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu tehnisko rekonstrukciju, piesaistot ārvalstu investīcijas, t.sk. 1996.gadā Liepājas ostai — 3,0 miljonus latu, Ventspils ostai — 7,4 miljonus latu.

Īpaši jāuzsver Liepājas osta. Tās kā tirdzniecības ostas darbība tiek veidota no jauna, tāpēc iespējama ieguldītājam vispiemērotākā un ekonomiski visefektīvākā specializācija. Tā ir arī viena no perspektīvākajām tieši multimodālās transporta sistēmas ietvaros, kompleksā ar ostas infrastruktūru attīstot arī Liepājas dzelzceļa mezglu un dzelzceļa līniju Liepāja — Krustpils.

Attīstības potenciāls ir augsts arī Ventspils ostā. Tā ir lielākā Baltijas jūras osta un lielākā Krievijas eksporta osta šajā reģionā. Galvenās kravas — nafta un naftas produkti, ķimikālijas un minerālmēsli, metāli. Potenciālā jauda — 50 miljoni tonnu gadā, faktiski 1994.gadā — 27,7 miljoni tonnu, prognoze 1995.gadam — nedaudz vairāk par 30 miljoniem tonnu.

Savas runas nobeigumā es gribētu ļoti īsi minēt Latvijas galvenos saimniecisko vidi raksturojošos aspektus, kas verētu interesēt šo auditoriju.

Pēdējos gados tiek konsekventi īstenota pāreja uz tirgus saimniecību. Ekonomikas pārveides process ir ieguvis neatgriezenisku raksturu. Tautsaimniecības attīstības problēmas, kas dažādu objektīvu un subjektīvu iemelsu dēļ rodas šajā pārejas procesā, risināmas tirgus saimniecības ietvaros, izmantojot tirgus saimniecībai atbilstošus ekonomiskos un arī administratīvos instrumentus.

Inflācijas apjoms turpina samazināties. Šī gada otrajā pusē tika sasniegts 12 mēnešu inflācijas zemākais rādītājs visā reformu laikā. Mēs domājam, ka šogad inflācija sasniegs apmēram 25 procentus. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Kaut gan ir bijuši sarežģījumi banku un budžeta jomā šī gada vidū, nemainīts palika arī nacionālās valūtas kurss, kas kopš 1994.gada februāra ir piesaistīts SDR (special drawing rights). Latvijas Banka veiksmīgi izturēja banku krīzes ietekmē radītās valūtas tirgus īslaicīgās svārstības. Latvijas finansu sistēma ņem vērā Eiropas monetārās savienības kritērijus. Latvijas nauda ir stabila, ārējais parāds ir nedaudz vairāk nekā 10 procenti no nacionālā kopprodukta.

Pārstrukturējot tautsaimniecību, mainās arī nodarbinātības struktūra. Svarīga loma ir reģionālajai ekonomiskajai politikai, ekonomiskās aktivitātes palielināšanai Latvijas lauku rajonos, mazpilsētās un reģionālajos centros. Ievērojot Vācijas lielo pieredzi teritoriālās attīstības plānošanas jomā, šī varētu kļūt par vienu no iespējamām Latvijas un Vācijas un atsevišķu tās pavalstu sadarbības jomām.

Runājot par ārējo tirdzniecību, jāmin, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva. Šo deficītu rada importa pieaugums. Pozitīvi vērtējams mašīnu un iekārtu imports, jo tādējādi tiek importētas arī modernas rūpnieciskās iekārtas. Patēriņa preču imports pastiprina konkurenci iekšējā tirgū vietējiem ražotājiem.

Ievērojot šauro iekšzemes tirgu, eksporta produkcijas ražošana daudzām Latvijas tautsaimniecības, it īpaši rūpniecības nozarēm, ir izdzīvošanas jautājums. Noieta tirgu sekmīgi atrod kokapstrādes un mēbeļu rūpniecība, tāpat savas nišas atraduši vairāki vieglās rūpniecības uzņēmumi.

Pozitīva tendence ir Eiropas Savienības valstu īpatsvara pieaugums Latvijas ārējās tirdzniecības apjomā.

Vācija 1993.un 1994. gadā bijusi Latvijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere aiz Krievijas gan eksporta, gan importa apjoma ziņā.

Saskaņā ar Vācijas statistikas datiem 1995.gada pirmajos piecos mēnešos ārējā tirdzniecība starp Vāciju un Baltijas valstīm ir ievērojami aktivizējusies. Vācijas eksporta apjoms uz Latviju pieaudzis par 32 procentiem (172 milj. DM), bet importa — par 69 procentiem (146 milj. DM), tomēr jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm šis apjoms ir neliels.

Kādas varētu būt prognozes Latvijas un Vācijas tirdzniecības attīstībai? Saskaņā ar Vācijas statistikas datiem kopumā 1995.gadā paredzams eksporta pieaugums līdz 629 milj. DM, bet imports varētu sasniegt 630 milj. DM. Tas nozīmē, ka Vācijas un Latvijas tirdzniecībai ir izlīdzinošs raksturs, un nākamajā gadā šī tendence nostiprināsies. Importa apjoms no Vācijas varētu sasniegt 720 milj. DM, bet eksporta apjoms uz Vāciju — 710 milj. DM.

Tirdzniecības apgrozījumā starp Vāciju un Latviju vēl arvien dominē gatavās produkcijas pārsvars importā uz Latviju (68 procenti) un pusfabrikāti eksportā no Latvijas (55 procenti). Gatavās produkcijas eksports no Latvijas sasniedzis 33 procentus. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tirdzniecības struktūra ir stabilizējusies. Tam pamatā ir tirdzniecības pieaugošie apjomi.

Pašlaik Latvijas ekonomikā izvirzās divi galvenie uzdevumi:

— turpināt un aktivizēt iesāktās struktūreformas, tirgus infrastruktūras veidošanu, privatizāciju un jau tuvākajos gados panākt būtisku investīciju pieaugumu;

— valsts paredzējusi aktīvāk iejaukties investīciju procesā ar valsts investīciju programmas palīdzību. Šī programma tiek izstrādāta kā modelis nākamajiem trim gadiem (1996.—1998.g.). Tajā iekļauti investīciju projekti no budžeta un valsts garantētiem ārvalstu kredītiem.

Latvijas politika investīciju jomā neparedz piešķirt "īpašu statusu" ārvalstu investīcijām nodokļu jomā. Mūsu mērķis ir radīt viendabīgu biznesa vidi pašmāju un ārvalstu uzņēmumiem. Bez īpašām privilēģijām un īpašiem ierobežojumiem. Mums jārēķinās ar to, ka Latvija pakāpeniski pielāgo savu saimniecību Eiropas Savienības prasībām. Tādēļ ārvalstu investīcijām jākļūst par tautsaimniecības organisku sastāvdaļu, nevis par izņēmumu. No ārvalstu investētāju viedokļa Latvijas tirgus ir perspektīvs tajā aspektā, ka tas nākotnē kļūs par Eiropas Savienības tirgus sastāvdaļu, jo atradīsies Rietumu tirgus pašos austrumos.

Aicinu jūs piedalīties tādu kopēju projektu realizācijā, kuriem būtu eiropeiska nozīme. Tas ļautu mums izveidot jaunas un patiesas partnerattiecības Eiropas tautsaimniecībā.

Valsts prezidenta kanceleja

No Berlīnes un Bonnas