Par robežu ar Baltkrieviju

Andrejs Sončiks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 14. martā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš, Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i. Nelija Jezdakova un Kontrabandas apkarošanas centra vadītājs Ainis Latišs tikās ar Baltkrievijas Republikas vēstniecības Latvijā pirmo sekretāru Genadiju Akhranoviču, Baltkrievijas Valsts nodokļu komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Nikolaju Deņisovu un Baltkrievijas Valsts muitas komitejas nodaļas vadītāju Andreju Plaņinu, lai apspriestu pašreizējo un turpmāko sadarbību muitas darbības un nodokļu administrēšanas jautājumos.

— Divi svarīgākie sarunu virzieni, par ko mēs šodien runājām ar Baltkrievijas amatpersonām, ir sadarbība informācijas apmaiņā starp abu valstu muitām un sadarbība kontrabandas apkarošanā.

Mēs informējām Baltkrievijas kolēģus par mūsu Kontrabandas apkarošanas centra (KAC) darbības principiem un galvenajiem uzdevumiem. Baltkrievijas pusei mūsu KAC bija jaunums, jo šis centrs Latvijā darbojas tikai no 1999. gada 1. novembra. Baltkrievijai ir nedaudz atšķirīgs pretkontrabandas darba princips, tādēļ viņi izrādīja interesi par KAC.

Kas attiecas uz informācijas apmaiņu starp muitām, mēs piedāvājām konkrētus priekšlikumus pagājušā gada beigās parakstītajā memorandā starp Latvijas un Baltkrievijas muitas administrācijām, kas noslēgts, pamatojoties uz starpvaldību savstarpējās palīdzības līgumu "Par sadarbību muitas jautājumos" — šajā memorandā nekas netika minēts par KAC, jo šādas institūcijas Latvijā vēl nebija.

Taču, runājot par muitu sadarbību, jāredz mūsu valstu vieta un loma arī Eiropas kontekstā. Jo abas valstis ir tranzīta valstis, un Baltkrievija, tāpat kā Latvija, ir ieinteresēta Aizkaukāza un Vidusāzijas reģiona preču plūsmā uz Skandināviju un Rietumeiropu. Preču plūsmai var būt dažādi ceļi — tā var iet caur Ukrainu, Baltkrieviju un Latviju, un tā var iet arī caur Poliju, kas gan ir dārgāks ceļš.

Mūsu valstis un dienesti ir ieinteresēti tādas infrastruktūras un apstākļu radīšanā, lai precēm būtu izdevīgi šķērsot tieši mūsu valstis un mūsu valstu robežas. Es informēju Baltkrievijas kolēģus par to, ka Latvijai nopietnas bažas sagādā tranzīta un importa plūsmas izmaiņas naftas biznesā. Ņemot vērā grozījumus Krievijas valdības lēmumos, kas attiecas uz kvotām un izvedmuitas tarifu paaugstināšanu naftas produktiem un dīzeļdegvielai, tas būtiski ietekmē Latvijas importu un tranzītu un, protams, arī nodokļu samaksu. Uzņēmēji meklē un atrod dažādus variantus savam biznesam, un šis nelegālais bizness daudzējādā ziņā iet arī caur Baltkrieviju, apdraudot gan Latvijas, gan Baltkrievijas tirgu. Mēs nolēmām šajā jomā veikt pastiprinātu darbu, jo naftas tranzīts ir būtisks abām valstīm un, domājams, nelegālās darbības šajā jomā varētu kļūt vēl intensīvākas. Mūsu uzdevums ir palielināt legālā naftas produktu tranzīta un importa daļu, iespējami samazinot arī reeksportu "uz papīra".

Apspriedām arī 1998. gadā noslēgto starptautisko līgumu "Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Baltkrievijas Republikas valdību par pārrobežas sadarbības pamatprincipiem", kurš sekmīgi darbojas un par kuru būtisku iebildumu nav nevienai no pusēm.

Mēs pārrunājām arī lietas, kas saistītas ar nodokļu administrēšanu un ir tikpat svarīgas kā iepriekšminētās. Nodokļu administrēšanā Latvijai un Baltkrievijai jau pašlaik norisinās savstarpēja sarakste, lai sagatavotu un noslēgtu līgumu vai vienošanos par informācijas apmaiņu šajā sfērā. Baltkrievijas Valsts nodokļu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Nikolajs Deņisovs šodien iesniedza mums projektu "Baltkrievijas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību un savstarpēju palīdzību nodokļu likumdošanas ievērošanā". Mēs jau iepriekš bijām informējuši Baltkrievijas pusi par to, ka pamatprincipi, kas ietverti šajā pašlaik izstrādājamā līguma projektā, patiesībā darbojas jau starp abām valstīm noslēgtās konvencijas "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" ietvaros, kas parakstīta 1996. gada oktobrī un spēkā stājās 1997. gada 1. janvārī. Mēs uzskatām, ka jāturpina darbs šajā virzienā, un piedāvājam līgumu par automātisku informācijas apmaiņu. Taču Baltkrievijas puse bija nedaudz citādās domās. Tādēļ mēs oficiāli uzaicinājām atbraukt uz Rīgu baltkrievu nodokļu ekspertus un juristus, lai kopā ar Latvijas ekspertiem un juristiem apmēram pusotra mēneša laikā nonāktu pie vislabākā šā jautājuma risinājuma un nolemtu, kā šis dokuments būtu jānosauc. Jo runa ir par sagatavojamā dokumenta juridisko slodzi, lai mēs, savstarpēji sadarbojoties, pēc iespējas ātrāk nokļūtu uz pēdām uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas — nodibina firmas un veicīgi pazūd. Viens no darbības veidiem noteikti būs kopīga abu valstu kopuzņēmumu auditēšana, pievēršot uzmanību arī finansu līdzekļu iespējamiem ceļiem caur citu valstu bankām. Visādā ziņā ir pamatotas cerības, ka 2000. gada vasarā Latvija un Baltkrievija šādu līgumu vai vienošanos noslēgs.

A.Sončiks piebilda, ka galvenās eksportpreces Latvijai uz Baltkrieviju ir pārtikas preces, tekstilizstrādājumi un elektropreces, savukārt Latvijai nozīmīgs ir naftas produktu, svaigu un žāvētu augļu un riekstu imports no Baltkrievijas.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore