Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.15-19

Jelgavā 2015.gada 12.novembrī (prot. Nr.14/5)

Sociālās palīdzības pabalstu un sociālo garantiju piešķiršanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 35.panta piekto daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
25.pantu, 25.² panta pirmo un piekto daļu, Ministra kabineta
2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.857 "Noteikumi
par sociālajām garantijām bērniem un bez vecāku gādības
palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī
pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 27., 30. un 31.punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka sociālās palīdzības pabalstu un sociālo garantiju bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās veidus Jelgavas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, to apmēru, piešķiršanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības tos saņemt.

2. Noteikumu izpratnē sociālās palīdzības pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās (turpmāk – pabalsti) ir pabalsti, kurus pašvaldība piešķir saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

3. Jelgavas pilsētas pašvaldība piešķir pabalstus ģimenei (personai), kura savu pamata dzīvesvietu deklarējusi Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot 10.3, 10.5. un 10.6.apakšpunktā minētos pabalstus.

4. Lēmumu par pabalstu piešķiršanu vai atteikumu tos piešķirt, izņemot 10.4.apakšpunktā minēto pabalstu, pieņem Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – JSLP) Pabalstu piešķiršanas darba grupa, kas izveidota ar JSLP vadītāja rīkojumu.

5. JSLP izmaksā pabalstus, izņemot noteikumu 10.4.apakšpunktā minēto pabalstu, divas reizes mēnesī pēc JSLP Pabalstu piešķiršanas darba grupas lēmuma pieņemšanas līdz kārtējā mēneša 15. un 30.datumam.

6. Pabalsta pieprasītājs – atsevišķi dzīvojoša persona vai ģimenes pārstāvis, kurš vēršas JSLP un pieprasa sociālās palīdzības pabalstu.

7. Ģimene – šo noteikumu izpratnē vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas ar vai bez radnieciskām saitēm, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un mājokli.

8. Darbspējīga persona – šo noteikumu izpratnē persona no 15 (piecpadsmit) gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam, izņemot personas, kurām noteikta invaliditāte, un personas līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam, kuras iegūst izglītību klātienē kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un/vai profesionālās izglītības iestādē.

9. Apliecinošie dokumenti un izziņas – rakstiska informācija, kas apliecina personas ienākumus un materiālo stāvokli, kā arī saņemtā pabalsta izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem (kvīts, čeks, kredītiestādes konta pārskats un citi).

10. Pabalstu veidi:

10.1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI);

10.2. dzīvokļa pabalsts;

10.3. dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības;

10.4. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā;

10.5. vienreizējs pabalsts, beidzoties ārpusģimenes aprūpei;

10.6. pabalsts bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš sasniedzis pilngadību un turpina mācības.

11. Lai saņemtu šajos noteikumos minētos pabalstus, pabalsta pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas JSLP ar iesniegumu un citiem dokumentiem, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai atbilstoši attiecīgā pabalsta veidam.

12. Lai saņemtu noteikumu 10.1. un 10.2.apakšpunktā minētos pabalstus, kurus piešķir Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli, pabalsta pieprasītājs iesniedz:

12.1. noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija);

12.2. dokumentus, kas apliecina deklarācijā sniegtās ziņas;

12.3. lēmuma pieņemšanai nepieciešamos JSLP pieprasītos apliecinošos dokumentus un izziņas.

13. Noteikumu 10.3.–10.6.apakšpunktā minētos pabalstus piešķir uz iesnieguma pamata, neizvērtējot pabalsta pieprasītāja ienākumus un materiālo stāvokli.

14. Pabalsta pieprasītājs un pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi ar savu parakstu apliecina, ka:

14.1. ir snieguši patiesas un pilnīgas ziņas;

14.2. dod atļauju apsekot dzīvesvietu un lēmuma pieņemšanai izmantot nepieciešamo informāciju pieejamajos valsts un pašvaldības datu reģistros;

14.3. apņemas saņemto pabalstu izmantot atbilstoši paredzētajam mērķim;

14.4. apņemas noslēgt vienošanos par līdzdarbību;

14.5. nekavējoties ziņos par pārmaiņām apstākļos, kuri bija par pamatu pabalstu saņemšanai.

15. Darbspējīgu personu, kura saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā minētās personas, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, var iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos līdz divpadsmit stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām.

16. JSLP sociālā darba speciālisti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem:

16.1. pārbauda pabalsta pieprasītāja sniegtās ziņas, izskatot deklarāciju un iesniegtos dokumentus, kā arī izmantojot pieejamos valsts un pašvaldības datu reģistrus;

16.2. veic ģimenes (personas) sociālās situācijas izvērtēšanu;

16.3. nepieciešamības gadījumā novērtē pabalsta pieprasītāja dzīves apstākļus un sagatavo dzīvesvietas apsekošanas aktu.

17. JSLP Pabalstu piešķiršanas darba grupa lēmumu par pabalsta, izņemot 10.4.apakšpunktā minēto pabalstu, piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā, kad saņemti visi noteikumos minētie un JSLP pieprasītie dokumenti.

18. JSLP informē pabalsta pieprasītāju par pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Atteikuma gadījumā par pieņemto lēmumu informē rakstiski Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

19. Ja pabalsta pieprasītājs informē JSLP par izmaiņām ģimenes sastāvā, materiālajā vai sociālajā situācijā, tiek veikta atkārtota ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšana.

20. GMI aprēķina, piešķir un izmaksā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

21. Tiesības saņemt GMI ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kuras ienākumi ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un kura pilda līdzdarbības pienākumus.

22. Pašvaldībā noteiktais GMI ir vienāds ar Ministru kabineta attiecīgajā laika periodā valstī noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

23. GMI izmaksu veic, pārskaitot iesniegumā norādītajā pabalsta pieprasītāja kredītiestādes kontā vai, pēc vienošanās ar pabalsta pieprasītāju, pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontā.

24. Dzīvokļa pabalstu piešķir komunālo pakalpojumu apmaksai, ja pabalsta pieprasītājs dzīvo sev piederošā vai īrētā īpašumā, kas atrodas Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā.

25. Dzīvokļa pabalsts ietver pabalstu:

25.1. īres (apsaimniekošanas) maksas un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, apmaksai;

25.2. individuālās apkures nodrošināšanai.

26. Dzīvokļa pabalstu īres (apsaimniekošanas) maksas un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, apmaksai pārskaita katru mēnesi pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā pakalpojumu sniedzēja kredītiestādes kontā. Pabalstu individuālās apkures nodrošināšanai pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā vai pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontā.

27. Pabalsta pieprasītājam, kurš dzīvo īrētā dzīvoklī vai īrētā īpašumā, jāiesniedz īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu).

28. Pabalsts īres (apsaimniekošanas) maksas un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu apmaksai tiek piešķirts:

28.1. ģimenei (personai), kura dzīvo Jelgavas pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgtā dzīvojamā mājā, šādā apmērā:

28.1.1. 159,00 euro apmērā uz trim mēnešiem – trūcīgai ģimenei ar bērniem;

28.1.2. 144,00 euro apmērā uz trim mēnešiem – trūcīgai ģimenei (personai);

28.1.3. 144,00 euro apmērā – maznodrošinātam atsevišķi dzīvojošam pensionāram, personai ar invaliditāti;

28.1.4. 108,00 euro apmērā – maznodrošinātai ģimenei, kurā nav darbspējīgu personu;

28.1.5. 120,00 euro maznodrošinātai ģimenei ar bērniem;

28.2. 57,00 euro apmērā uz trim mēnešiem trūcīgai ģimenei (personai), kura dzīvo dzīvoklī, kas nav pieslēgts Jelgavas pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

29. Noteikumu 28.1.3., 28.1.4. un 28.1.5.apakšpunktā minēto pabalstu piešķir divas reizes gadā laika periodā no:

29.1. 1.janvāra līdz 30.jūnijam par pirmo pusgadu;

29.2. 1.jūlija līdz 31.decembrim par otro pusgadu.

30. Noteikumu 28.1.1., 28.1.2. un 28.2.apakšpunktā minēto pabalstu piešķir ne vairāk kā 9 (deviņus) mēnešus kalendārā gada laikā.

31. Pabalstu individuālās apkures nodrošināšanai vienu reizi kalendārajā gadā piešķir, ja pabalsta pieprasītājs dzīvo īrētā vai sev piederošā īpašumā, kas nav pieslēgts Jelgavas pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai:

31.1. 171,00 euro apmērā trūcīgai ģimenei (personai);

31.2. 164,00 euro apmērā:

31.2.1. maznodrošinātam atsevišķi dzīvojošam pensionāram, personai ar invaliditāti;

31.2.2. maznodrošinātai ģimenei, kurā nav darbspējīgu personu.

32. Pabalsta individuālās apkures nodrošināšanai saņēmēja pienākums ir 3 (triju) mēnešu laikā no minētā pabalsta saņemšanas uzrādīt sociālā darba speciālistam kurināmā iegādi apliecinošu dokumentu (kvīts, čeks, kredītiestādes konta pārskats u.c.), kas noformēts uz pabalsta pieprasītāja vārda, par pabalsta izlietošanu tam paredzētajam mērķim.

33. Dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības (turpmāk – dzīvokļa pabalsts bārenim), ir tiesības saņemt bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecuma sasniegšanai (turpmāk – pilngadību sasniedzis bērns), ja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas pilsētas bāriņtiesa" (turpmāk – bāriņtiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

34. Dzīvokļa pabalstu bārenim piešķir, neizvērtējot ienākumus un materiālo stāvokli.

35. Dzīvokļa pabalsta bārenim aprēķināšanai piemēro dzīvojamās telpas kompensējamo platību:

35.1. pilnā apmērā par vienistabas dzīvojamo telpu;

35.2. līdz 30,0 m² par vairāku istabu dzīvojamo telpu.

36. Dzīvokļa pabalsts bārenim netiek piešķirts par personām, kuras mitinās vienā dzīvojamajā telpā ar pilngadību sasniegušo bērnu.

37. Ja vienu dzīvojamo telpu kopīgi īrē vairāki pilngadību sasniegušie bērni, tad katrs pilngadību sasniegušais bērns ir tiesīgs saņemt dzīvokļa pabalstu bārenim 50% (piecdesmit procentu) apmērā no noteikumos noteiktā apmēra.

38. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu bārenim, pilngadību sasniegušais bērns, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas JSLP ar iesniegumu.

39. Pilngadību sasniegušais bērns uzrāda šādus ar viņu noslēgtos līgumus:

39.1. līgumu par dzīvojamās telpas lietošanu vai pārvaldīšanu, vai īpašumtiesības apliecinošu dokumentu;

39.2. līgumu ar siltumenerģijas piegādātāju par siltumenerģijas pakalpojumu saņemšanas kārtību, ja tāds ir noslēgts;

39.3. līgumu ar ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, ja tāds ir noslēgts;

39.4. līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, ja tāds ir noslēgts;

39.5. līgumu ar elektroenerģijas piegādātāju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, ja tāds ir noslēgts;

39.6. līgumu ar gāzes piegādātāju par pakalpojumu saņemšanas kārtību, ja tāds ir noslēgts.

40. JSLP pieņem lēmumu par dzīvokļa pabalsta bārenim piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ievērojot šajā punktā noteiktos izdevumu segšanas normatīvus vienai personai:

40.1. izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām) līdz 1,00 euro/m² mēnesī;

40.2. izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, šādā apmērā:

40.2.1. siltumenerģijai karstā ūdens nodrošināšanai ne vairāk kā 5,00 euro/m³ līdz 2 m³ mēnesī;

40.2.2. siltumenerģijai apkures nodrošināšanai līdz 1,50 euro/m² mēnesī septiņus mēnešus kalendārajā gadā (apkures sezonā);

40.2.3. ūdensapgādei, atbilstoši skaitītāju rādījumiem ne vairāk kā 1,95 euro/m³ līdz 4 m³ mēnesī;

40.2.4. kanalizācijas pakalpojumiem ne vairāk kā 2,75 euro/ m³ līdz 4 m³ mēnesī;

40.2.5. asenizācijas pakalpojumiem līdz 49,60 euro kalendārajā gadā;

40.2.6. kompleksajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem ne vairāk kā 2,13 euro/ m³ līdz 4 m³ mēnesī;

40.2.7. dabasgāzei, atbilstoši skaitītāja rādītājiem līdz 0,823 euro/m³ līdz 3 m³ mēnesī;

40.2.8. sadzīves atkritumu apsaimniekošanai līdz 2,50 euro mēnesī;

40.2.9. dzīvojamās telpas apkures nodrošināšanai:

40.2.9.1 ar cieto kurināmo līdz 250,00 euro kalendārajā gadā;

40.2.9.2 ar gāzi un elektroenerģiju ne vairāk kā 1,229 euro/m² mēnesī septiņus mēnešus kalendārajā gadā (apkures sezonā);

40.3. elektroenerģijai atbilstoši skaitītāja rādījumiem līdz 100 kWh mēnesī;

40.4. gāzes balona (ar tilpumu ne vairāk kā 27 litru):

40.4.1. iegādei līdz 50,00 euro vienu reizi vienai dzīvojamajai telpai;

40.4.2. uzpildei divas reizes kalendārajā gadā līdz 30,00 euro.

41. Dzīvokļa pabalsta bārenim aprēķinam pilngadību sasniegušais bērns iesniedz apmaksātus rēķinus, čekus un kvītis par saņemtajiem pakalpojumiem un izdevumiem par iepriekšējiem mēnešiem, bet ne retāk kā vienu reizi 3 (trijos) mēnešos JSLP.

42. Dzīvokļa pabalsta bārenim apmērs nevar pārsniegt faktiskos izdevumus.

43. Dzīvokļa pabalstu bārenim pārskaita pilngadību sasniegušā bērna iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā.

44. Pilngadību sasniegušajam bērnam ir pienākums informēt JSLP, ja tiek mainīts, pārtraukts vai noslēgts jauns līgums ar kādu no noteikumu 39.punktā norādīto pakalpojumu sniedzējiem.

45. Ja laika posmā, kad pilngadību sasniegušais bērns saņem dzīvokļa pabalstu bārenim, mainās viņa dzīvesvieta vai tiek mainīts, pārtraukts vai noslēgts jauns līgums ar kādu no noteikumu 39.punktā norādīto pakalpojumu sniedzējiem, JSLP no jauna izvērtē dzīvokļa pabalsta bārenim piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī dzīvokļa pabalsta bārenim apmēru.

46. Vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi), kuras dēļ persona nevar apmierināt savas pamatvajadzības, piešķir līdz 65,00 euro apmērā vienai personai.

47. Lai saņemtu pabalstu, persona iesniedz argumentētu iesniegumu un, ja iespējams, dokumentus, kuri apliecina ārkārtas situācijas faktu.

48. Pabalstu piešķir, ja iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ārkārtas situācijas rašanās.

49. Lēmumu par vienreizēja pabalsta ārkārtas situācijā piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem JSLP vadītājs 10 (desmit) darbdienu laikā.

50. Pabalstu pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā vai izmaksā JSLP kasē.

51. Pilngadību sasniegušajam bērnam, kuram lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi bāriņtiesa, beidzoties ārpusģimenes aprūpei, piešķir:

51.1. vienreizēju pabalstu 250,00 euro apmērā sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei;

51.2. vienreizēju pabalstu divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā patstāvīgās dzīves uzsākšanai.

52. Pabalstu neizmaksā, ja pilngadību sasniegušais bērns atrodas brīvības atņemšanas iestādē. Pabalstu izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja iesniegums par pabalsta pieprasīšanu ir iesniegts Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

53. Pabalstu pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā.

54. Pilngadību sasniegušajam bērnam, kuram lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi bāriņtiesa, beidzoties ārpusģimenes aprūpei, piešķir ikmēneša pabalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja pilngadību sasniegušais bērns turpina mācības vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē, koledžā vai augstskolā un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības vai studiju programmu.

55. Pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam.

56. Pabalstu neizmaksā, ja pilngadību sasniegušais bērna atrodas brīvības atņemšanas iestādē.

57. Pabalstu pārskaita pabalsta pieprasītāja iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā.

58. Noteikumi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

59. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Jelgavas pilsētas pašvaldības 2012.gada 29.novembra saistošie noteikumi Nr.12-25 "Sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas noteikumi".

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš