Ministru kabineta noteikumi Nr. 614

Rīgā 2015. gada 27. oktobrī (prot. Nr. 56 37. §)

Reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma
14. panta 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošana, novērtēšana un finansēšana ir Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda), Eiropas teritoriālās un pārrobežu sadarbības programmas un cita veida ieguldījumu koordinēšana, īstenošana un uzraudzība atbilstoši reģionālās politikas finansēšanas principiem, kas noteikti Reģionālās attīstības likumā.

3. Lai nodrošinātu šo noteikumu 2. punktā minēto ieguldījumu koordinēšanu, īstenošanu un uzraudzību atbilstoši reģionālās politikas finansēšanas principiem, tiek izveidota Reģionālās attīstības koordinācijas padome (turpmāk – padome), kuras sastāvā ir pa vienam balsstiesīgam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, Novadu apvienības, katra plānošanas reģiona, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvim. Padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Padome, pildot šajos noteikumos noteiktos pienākumus, atrodas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra funkcionālā pārraudzībā.

4. Padomes vadītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos.

II. Padomes kompetence reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā, novērtēšanā un finansēšanā

5. Padome:

5.1. izskata un saskaņo nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību iesniegtos attīstības programmu investīciju plānus (turpmāk – investīciju plāns), izvērtējot to atbilstību pašvaldību attīstības programmām un nodrošinot to atbilstību integrētas pieejas principiem, kā arī izskata projektu ideju konceptus, ko iesniegušas pašvaldības, kurās neietilpst reģionālas nozīmes attīstības centri (89 novadu pašvaldības);

5.2. izskata un saskaņo pašvaldību iesniegtās projektu idejas, nodrošinot to atbilstību normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda 2014.–2020. gadam plānošanas dokumentiem un pašvaldību attīstības programmām;

5.3. izvērtē plānotos un veiktos visu veidu ieguldījumus teritorijās, radot priekšnosacījumus visu pašvaldību attīstībai nozīmīgu investīciju projektu koordinētai īstenošanai un teritoriju līdzsvarotai attīstībai, tai skaitā novēršot finanšu avotu pārklāšanās risku.

6. Lai īstenotu šo noteikumu 5. punktā minētās funkcijas, padome pilda šādus uzdevumus:

6.1. izskata attiecīgā plānošanas reģiona (plānošanas reģiona, kurā atrodas pašvaldība) atzinumu par pašvaldības iesniegto projektu ideju atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm;

6.2. izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un nozaru ministriju atzinumus par pašvaldības investīciju plāna vai tā grozījumu atbilstību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentiem un izstrādātajiem ieviešanas nosacījumiem;

6.3. atbilstoši šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajiem atzinumiem pieņem lēmumu par:

6.3.1. nacionālas nozīmes attīstības centru investīciju plānu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1301/2013 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un mērķi "Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai" un par Regulas Nr. 1080/2006 atcelšanu 7. panta 1. punkta prasībām (informācija par ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un klimata izaicinājumu risināšanu pilsētās, kā arī pilsētu un lauku mijiedarbību, investīciju plāns ar integrēto teritoriālo investīciju sadaļu);

6.3.2. nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību investīciju plānu integrētajās teritoriālajās investīcijās iekļauto specifisko atbalsta mērķu 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – 3.3.1. specifiskais atbalsta mērķis), 4.2.2. "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis), 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" (turpmāk – 5.6.2. specifiskais atbalsta mērķis), 8.1.2. "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" (turpmāk – 8.1.2. specifiskais atbalsta mērķis), 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" (turpmāk – 8.1.3. specifiskais atbalsta mērķis) un 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākums) projektu ideju (prioritāro un alternatīvo) Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjomu katram projekta iesniedzējam (katra integrēto teritoriālo investīciju specifiskā atbalsta mērķa ietvaros), izvērtējot investīciju plānā iekļauto projektu ideju atbilstību specifiskā atbalsta mērķa attiecīgajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, attiecināmajām izmaksām un sasniedzamajiem rezultātiem;

6.3.3. reģionālas nozīmes attīstības centru investīciju plānu projektu ideju (prioritāro un alternatīvo) Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjomu pašvaldībai 3.3.1. un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, izvērtējot investīciju plānā iekļauto projektu ideju atbilstību specifiskā atbalsta mērķa attiecīgajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, attiecināmajām izmaksām un sasniedzamajiem rezultātiem;

6.3.4. projektu ideju Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjomu pašvaldībās 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, balstoties uz Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumu;

6.4. izskata un saskaņo pašvaldības investīciju plānus vai to grozījumus, bet nepieņem lēmumu par:

6.4.1.  9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākuma atbalsta izmantošanu pirms 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2.1. pasākums) ietvaros izstrādāto reģionālo deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas Labklājības ministrijas izveidotajā Sociālo pakalpojumu attīstības padomē;

6.4.2.  8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa atbalsta izmantošanu, pirms sagatavots 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānoto investīciju kartējums vispārējā izglītībā;

6.4.3.  8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa atbalsta izmantošanu, pirms sagatavots 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānoto investīciju kartējums profesionālajā izglītībā, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekts par 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu;

6.4.4.  4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa atbalsta izmantošanu attiecībā uz novadu pašvaldībām (110 novadu pašvaldībām) pirms šā specifiskā atbalsta mērķa vajadzību analīzes, teritoriālā kartējuma, projektu atlases kritēriju apstiprināšanas un lēmuma pieņemšanas par projektu ideju konceptu priekšatlases rezultātiem;

6.5. izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto apkopojumu (atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai) par pašvaldību projektu ideju papildinātību, aptverot visus specifiskos atbalsta mērķus, un pieņem lēmumu par:

6.5.1. papildinošo projektu idejām, kurām nepieciešams nodrošināt savstarpēji saistītu vērtējumu, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu apstiprināšanas laika grafiku, saraksta un indikatīvā finansējuma apjoma virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā;

6.5.2. nosacījumiem (ja nepieciešams), kas tiek ietverti papildinošo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos (lai novērtētu, vai projekta iesniegumā ir iekļautas padomes lēmumā noteiktās prasības) un kas ir jāievēro attiecībā uz papildinošajiem projektiem to īstenošanas laikā, lai nodrošinātu, ka papildinošo projektu kopējais mērķis tiek sasniegts;

6.6. pieņem lēmumu par 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa (89 novadu pašvaldībām, kurās neietilpst reģionālas nozīmes attīstības centri) un 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa (110 novadu pašvaldībām) projektu ideju konceptu priekšatlases rezultātā atbalstāmajiem projektu ideju konceptiem, to Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru un sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem;

6.7. saskaņo pašvaldības investīciju plāna projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju apjomu pašvaldībām ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (110 novadu pašvaldībām) 8.1.2. un 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, izvērtējot investīciju plānā iekļauto projektu ideju atbilstību specifiskā atbalsta mērķa attiecīgajiem mērķiem, atbalstāmajām darbībām, attiecināmajām izmaksām un sasniedzamajiem rezultātiem;

6.8. saskaņojot katras pašvaldības projekta idejas konceptu 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākuma ietvaros, izvērtē tā atbilstību 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākuma mērķim, atbalstāmajām darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī atbilstību 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2.1. pasākuma ietvaros izstrādātajam un šo noteikumu 6.4.1. apakšpunktā minētajā Sociālo pakalpojumu attīstības padomē apstiprinātajam reģionālajā deinstitucionalizācijas plānā iekļautajam sabiedrībā balstīta pakalpojuma risinājumam (tai skaitā mērķa grupas personu vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu izvietojuma plānam, pakalpojuma plāna ieviešanas laika grafikam, pakalpojuma plāna ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēram, pašvaldību sadarbības koordinācijas modelim plānoto sociālo pakalpojumu (izvēlētā risinājuma) attīstībai un sniegšanai, ja nepieciešamais pakalpojums pieejams vai plānots arī citas pašvaldības administratīvajā teritorijā);

6.9. reizi gadā izskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto ziņojumu par atbildīgo iestāžu specifisko atbalsta mērķu teritoriālo kartējumu analīzi atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam, Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem un rādītājiem Latvijas Republikas administratīvajās teritorijās, to savstarpējo efektu un ietekmi uz teritoriju attīstību, kā arī minēto mērķu atbilstību pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un investīciju plāniem.

7. Grozījumus šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā noteiktajā integrēto teritoriju investīciju specifisko atbalsta mērķu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un sasniedzamo iznākuma rādītāju sadalījumā, ņemot vērā pašvaldību investīciju plānus (izņemot 8.1.2. un 8.1.3. specifisko atbalsta mērķi un 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākumu), var sagatavot biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija", ievērojot visu integrēto teritoriju investīciju specifisko atbalsta mērķu sasniedzamos rezultātus, integrēto teritoriju investīciju specifisko atbalsta mērķu noteikto kopējo finansējuma apmēru un ievērojot nosacījumu, ka šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā noteiktās katra integrēto teritoriju investīciju specifiskā atbalsta mērķa kopējās sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības pašvaldībai nesamazinās.

III. Padomes darba organizācija

8. Padomes sēdes ir atklātas.

9. Padomes vadītāja prombūtnes laikā padomi vada vadītāja vietnieks.

10. Padomes locekļi nosaka personas, kuras viņus aizvieto.

11. Padomes sekretariāta funkcijas veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

12. Padomes sekretariāts:

12.1. tehniski nodrošina padomes darbu;

12.2. ne vēlāk kā četras nedēļas pirms plānotās sēdes informē padomi un pašvaldības par kārtējās sēdes provizorisko norises laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem, aicina iesniegt papildu priekšlikumus iekļaušanai sēdes darba kārtībā, kā arī nosūta uzaicinājumu iesniegt pašvaldību investīciju plānu projektu ideju konceptus. Pašvaldības iesniedz investīciju plānus vai projektu ideju konceptus, lai nodrošinātu šo noteikumu 6. punktā noteikto uzdevumu izpildi;

12.3. nedēļas laikā izvērtē priekšlikumus par sēdes darba kārtībā papildus iekļaujamajiem jautājumiem un sagatavo precizēto padomes sēdes darba kārtības projektu un attiecīgos sēdes materiālus;

12.4. divas nedēļas pirms padomes sēdes nosūta padomes locekļiem precizēto sēdes darba kārtību, sēdes materiālus un uzaicinājumu uz sēdi, veic sēdes dalībnieku – padomes locekļu vai viņu aizvietotāju – apzināšanu, kā arī aicina nozaru ministrijas un plānošanas reģionus sniegt atzinumus par izskatāmajiem materiāliem;

12.5. nodrošina sēžu protokolēšanu, tai skaitā atspoguļojot sēdē pieņemtos lēmumus attiecībā uz nepieciešamību precizēt pašvaldību investīciju plānu vai projektu ideju konceptus;

12.6. apkopo padomes lēmumus par:

12.6.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjomu un sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem reģionālas nozīmes attīstības centriem 3.3.1. un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros;

12.6.2. atbalstāmajiem projektu ideju konceptiem, to Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjomu un sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem novadu pašvaldībām (110 novadu pašvaldībām) 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros un novadu pašvaldībām, kurās neietilpst reģionālas nozīmes attīstības centri (89 novadu pašvaldībām), 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētās projektu ideju konceptu priekšatlases rezultātiem;

12.6.3. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjomu un sasniedzamajiem iznākuma rādītājiem, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņoto Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumu;

12.7. apkopo padomes lēmumus un, pamatojoties uz tiem, sagatavo priekšlikumus atbildīgajām iestādēm, vadošajai iestādei un par nozaru politiku atbildīgajām ministrijām par iespējamām izmaiņām specifiskajos atbalsta mērķos, lai tiktu nodrošināta teritoriju līdzsvarota attīstība;

12.8. uzglabā padomes sēžu un rakstisko procedūru materiālus, protokolus un izziņas. Materiālu uzglabāšanai izveido padomes locekļiem un uzaicinātajām personām pieejamu elektronisku vietni, kā arī projektu ideju un projektu ideju konceptu reģistru.

13. Padomes sekretariāts padomes sēdes protokolu noformē piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes un nosūta saskaņošanai visiem padomes locekļiem. Ja triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas netiek saņemti iebildumi, sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu. Padomes sēdes protokolā iekļauj sēdes darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī norāda personas, kuras piedalījušās un kuras nav piedalījušās sēdē. Sēdes protokolu paraksta padomes vadītājs. Padomes loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu rakstiski iesniegto atsevišķo viedokli.

14. Padomes darbā novērotāja statusā ir tiesības piedalīties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvim, kā arī pašvaldības pārstāvim, ja tiek izskatīts attiecīgās pašvaldības investīciju plāns, projektu ideju koncepti vai citi saistītie jautājumi.

15. Padomei ir tiesības uzaicināt piedalīties padomes sēdē ekspertus – attiecīgās nozares speciālistus, kuriem ir tiesības izteikt viedokli par jautājuma iespējamiem risinājumiem, lai nodrošinātu objektīva lēmuma pieņemšanu.

IV. Padomes lēmumu pieņemšanas kārtība

16. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no balsstiesīgajiem padomes locekļiem vai viņu aizvietotājiem.

17. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo Padomes locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

18. Padomes vadītājam ir tiesības ierosināt pieņemt lēmumu rakstiskā procedūrā.

19. Ja padomes vadītājs ierosina lēmumu pieņemt rakstiskā procedūrā, tiek ievērota šāda kārtība:

19.1. sekretariāts informē par rakstiskās procedūras uzsākšanas termiņu un elektroniski nosūta padomes locekļiem izskatāmos materiālus;

19.2. padomes locekļi desmit darbdienu laikā (ja izskatāmais jautājums nav steidzams) vai triju darbdienu laikā (ja izskatāmais jautājums atzīts par steidzamu) pēc materiālu saņemšanas elektroniski nosūta sekretariātam atzinumu, kurā iekļauts padomē pārstāvētās institūcijas viedoklis;

19.3. ja par izskatāmo jautājumu nav saņemti iebildumi, uzskatāms, ka lēmums pieņemts, koleģiāli vienojoties. Ja atzinumā ir izteikti iebildumi, sekretariāts triju darbdienu laikā pēc iebildumu saņemšanas sagatavo izziņu un elektroniski nosūta padomes locekļiem un iesaistītajām pašvaldībām;

19.4. pašvaldība, saņemot izziņu, piecu darbdienu laikā izvērtē un precizē iesniegto investīciju plānu vai projekta idejas konceptu atbilstoši iesūtītajiem iebildumiem un elektroniski nosūta sekretariātam. Sekretariāts divu darbdienu laikā precizē šo noteikumu 19.3. punktā minēto izziņu un elektroniski nosūta padomes locekļiem saskaņošanai, pievienojot pašvaldību atkārtoti iesniegtos materiālus;

19.5. padomes locekļi, saņemot šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētos materiālus, triju darbdienu laikā elektroniski nosūta sekretariātam atzinumu, kurā ir iekļauts padomē pārstāvētās institūcijas viedoklis;

19.6. ja padomes locekļi šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minētajos termiņos ir izteikuši iebildumus vai šo noteikumu 19.3. un 19.4. apakšpunktā minētās saskaņošanas ietvaros nevienojas par precizētajiem materiāliem, padomes vadītājs pieņem lēmumu:

19.6.1. pārtraukt rakstisko procedūru un jautājumu izskatīt nākamajā padomes sēdē, kur lēmums tiek pieņemts ar padomes locekļu balsu vairākumu (balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss);

19.6.2. noslēgt rakstisko procedūru, pieņemot lēmumu elektroniski ar balsu vairākumu (balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss);

19.7. sekretariāts triju darbdienu laikā sagatavo padomes lēmumu par rakstiskās procedūras rezultātiem un padomes vadītājs to paraksta.

20. Ja pašvaldība iesniedz aktualizētu investīciju plānu vai projekta idejas konceptu, par kuru jau ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums un kas jau ir izskatīts padomē (vai šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā grozījumus iesniedz biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"), padomes vadītājs, izvērtējot izmaiņu apjomu, nodod to  atkārtotai izskatīšanai padomē vai pieņem lēmumu par izmaiņu saskaņošanu.

V. Padomes lēmumu pieņemšanā iesaistīto institūciju kompetence

21. Lēmumu pieņemšanā padomē piedalās:

21.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, Novadu apvienības un katra plānošanas reģiona pārstāvis, pieņemot lēmumu par visiem padomē izskatāmajiem jautājumiem;

21.2. Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.3. un 6.6. apakšpunktā minēto lēmumu par 3.3.1. un 5.6.2. specifisko atbalsta mērķi;

21.3. Ekonomikas ministrijas pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.3. un 6.6. apakšpunktā minēto lēmumu par 4.2.2. specifisko atbalsta mērķi;

21.4. Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.3.1., 6.3.2. un 6.8. apakšpunktā minēto lēmumu par 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa 9.3.1.1. pasākumu;

21.5. Izglītības un zinātnes ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.3.1., 6.3.2., 6.3.3. un 6.7. apakšpunktā minēto lēmumu par 8.1.2. specifisko atbalsta mērķi;

21.6. Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.3.1. un 6.3.2. apakšpunktā minēto lēmumu par 8.1.3. specifisko atbalsta mērķi;

21.7. Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, pieņemot šo noteikumu 6.5. un 6.9. apakšpunktā minēto lēmumu.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc šo noteikumu 12.6. apakšpunktā minēto lēmumu apkopošanas sagatavo attiecīgus Ministru kabineta rīkojumu projektus iesniegšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards