Par sadarbību ar Baltkrieviju

"Tirdzniecībai ar Latviju mēs piešķiram īpaši lielu nozīmi," teica Baltkrievijas Republikas premjerministra vietnieks Boriss Batura vakardienas preses konferencē pēc izstādes "Belarus Expo 2000" un Baltkrievijas tirdzniecības dienu atklāšanas Rīgā, Dailes teātra telpās. B. Batura žurnālistiem pastāstīja, ka Latvija Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā ieņem piekto vietu — aiz Krievijas, Vācijas, Ukrainas un Polijas. Baltkrievijas tirdzniecības apjoms ar Lietuvu un Igauniju ir daudz mazāks — Lietuva gan ir Baltkrievijas ārējās tirdzniecības partneru pirmajā desmitā, taču Igaunijas vārds meklējams jau otrajā desmitā. Pērn preču apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pieaudzis par 28 procentiem, sasniedzot 300 miljonus ASV dolāru. Nostiprinās tiešie kontakti starp reģioniem un abu valstu lietišķajām aprindām. Latvijā jau reģistrēti 174 kopuzņēmumi, bet Baltkrievijā — 103 kopuzņēmumi ar Latvijas kapitāla daļu.

"Šī ir jau trešā Baltkrievijas eksportpreču izstāde Rīgā. Šo ekspozīciju popularitāte ar katru gadu augusi, taču mēs paši tomēr negaidījām, ka šī izstāde jau pirmajā dienā gūs tik lielu piekrišanu," atzina Baltkrievijas premjerministra vietnieks.

Baltkrievijas premjerministra vietnieks uzsvēra, ka preču eksports ir viena no trim Baltkrievijas ekonomiskās politikas prioritātēm. (Nākamās divas prioritātes esot dzīvokļu celtniecība un iedzīvotāju apgādāšana ar pārtikas produktiem.) "Cenšoties iziet pasaules tirgū, mēs Latvijai piešķiram lielu nozīmi arī kā valstij, no kuras, iespējams, ved ceļš uz citām Eiropas ziemeļu reģiona valstīm," teica B.Batura, atzīstot, ka Dailes teātra telpās un laukumā pie teātra jau kļuvis par šauru — "Belarus Expo 2000" piedalās jau vairāk nekā simt firmas (pērn — 40 uzņēmumi). Rīgas izstādē aplūkojama vesela Baltkrievijas traktoru, kravas mašīnu un ugunsdzēšanas tehnikas sērija, kā arī starptautiskiem standartiem atbilstoši trolejbusu un autobusu modeļi. Izstādes iekštelpās eksponēti stikla un porcelāna trauki, televizori, elektrotehnika, apģērbi, apavi, mēbeles, suvenīri, impozanti noformēti baltkrievu slavenie degvīni.

Atzinīgi "Belarus Expo 2000" un abu valstu ekonomiskos kontaktus novērtēja arī Latvijas ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs. "Es vienmēr saku, ka Latvijas uzņēmēji Austrumu tirgū ir gaidītāju lomā," teica V.Makarovs. "Kad uzlabojas ekonomiskā un politiskā situācija, mūsu uzņēmēji atceras savas intereses un palielina sadarbības apjomu." Ekonomikas ministrs izteica viedokli, ka tagad abu kaimiņvalstu attiecībās šāds brīdis ir pienācis, un drīzumā paredzams Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības tālāks kāpums. Pēc V.Makarova domām, šāda kāpuma priekšvēstnese varētu būt arī vairāku Latvijas banku pārstāvju interese par "Belarus Expo 2000". "Ir interese, un tai jāizpaužas konkrētā preču noieta kāpumā gan Latvijā, gan Baltkrievijā, " teica ministrs Makarovs, piebilstot, ka "mūsu cilvēkiem jāatceras senā tautas gudrība: es neesmu tik bagāts, lai pirktu lētu un sliktu mantu".

Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Baltkrievijas vicepremjeram Baturas kungam. Vai Baltkrievijas un Latvijas labo ekonomisko sadarbību varētu kaut kā iespaidot Baltkrievijas savienība ar Krieviju? Kā zināms, daļa Krievijas politiķu atkal un atkal izvirza propagandistisko Latvijas ekonomiskās blokādes ideju. Acīmredzot arī šāda ekonomikas politizēšana veido uzņēmēju piesardzīgu attieksmi, kas vēl padziļina Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas un Krievijas ekonomiskajiem sakariem.

B.Batura: — Es gribu uzsvērt, ka Baltkrievijas un Latvijas attiecības ir divu suverēnu valstu divpusējās attiecības. Pirmkārt, nevienā dokumentā, ko Baltkrievija parakstījusi ar Krieviju, nav paredzēts, ka Baltkrievija savienībā ar Krieviju zaudētu savu suverenitāti. Otrkārt, Baltkrievija un Latvija ir robežvalstis, kas abas ieinteresētas labās kaimiņvalstu attiecībās. Tā ka nav pamata nekādām bažām par mūsu ekonomisko sakaru drošību.

"Latvijas Vēstnesis": — Kāda vieta Baltkrievijas ekonomikā ir tūrismam?

B.Batura: — Diemžēl pagaidām ļoti maza. Tikai pērn mēs pieņēmām virkni lēmumu par starptautiskā tūrisma attīstību. Būtībā pie mums tikai sākas normāla, civilizēta tūrisma iespēju attīstīšana. Taču mums jau ir pirmie līgumi ar Angliju un dažām citām valstīm. Interese par mūsu valsti ir. Baltkrievijā arī ir daudz interesanta, ko parādīt tūristiem. Taču diemžēl līdz šim šī nozare mūsu ekonomikā bijusi baltais plankums.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Baltkrievijas ārlietu ministra pirmajam vietniekam Valentīnam Veličko. Jūs vairākus gadus bijāt Baltkrievijas vēstnieks Latvijā, ar kādām jūtām atbraucāt uz Rīgu tagad, savā jaunajā kapacitātē?

V.Veļičko: — Es atbraucu ar vislabākajām izjūtām. Vispirms jau tāpēc, ka jūtu dziļu gandarījumu par mūsu valstu ekonomisko sakaru attīstību. Domāju, ka šajā sekmīgajā attīstībā ir arī daļa mūsu valstu diplomātu nopelnu. Neviens jau neplāno dividendes no sliktām attiecībām. Un kaimiņvalstīm labas attiecības ir īpaši nepieciešamas. Taču vienpusīgi vektori bez atgriezeniskās saites nav mūsu izraudzītais ceļš. Baltkrieviju interesē abpusēja saimnieciskā sadarbība ar Latviju. Bez tam arī jūsu valsts ir ieinteresēta savu preču tranzītā caur Baltkrieviju, tikai jūs interesē mūsu autoceļi. Es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu valstu ekonomiskās attiecības attīstās tik sekmīgi. Žurnālisti man vairākkārt vaicājuši, kas Baltkrievijas kālija sāls eksportētājus piesaista tieši Ventspils ostai, jo nav noslēpums, ka virkne citu ostu — gan Klaipēdas un Kaļiņingradas ostas, gan Izmailas osta dienvidos — gribētu iegūt sev šīs preces tranzītu, un cenšas Baltkrieviju ieinteresēt ar zemākām cenām. Taču mūs ar Ventspili vieno ilgstošas sadarbības līgums. Bez tam Klaipēdas osta vēl neatbilst starptautiskajiem standartiem. Svarīgi arī, ka Ventspils ostā kālija sāls termināls ļauj uzkrāt šo mūsu eksportpreci lielos daudzumos, lai netiktu pārtraukts kuģu iekraušanas cikliskums. No Ventspils ostas Baltkrievijas kālija sāls tiek nosūtīta uz vairāk nekā pussimt valstīm. Baltkrievija ir ļoti ieinteresēta ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju, un mēs šai sadarbībai paredzam lielu nākotni.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors