Ministru kabineta rīkojums Nr. 748

Rīgā 2015. gada 1. decembrī (prot. Nr. 64 8. §)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 17. janvāra rīkojuma Nr. 33 "Par valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Kāpu ielā 155/157 un Vēsmas ielā 11, nodošanu privatizācijai" (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr. 33) 1.1. apakšpunktu privatizācijai tika nodots nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 017 1401), kas sastāv no zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 1401) ar kopējo platību 11840 m² (turpmāk – zemesgabals) un četrām ēkām (būvēm) (būvju kadastra apzīmējumi 1300 017 1401 001; 1300 017 1401 002; 1300 017 1401 003 un 1300 017 1401 005), Kāpu ielā 155/157, Jūrmalā (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts īpašuma objekts 2005. gada 7. novembrī ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6902 uz valsts vārda Veselības ministrijas personā;

1.3. pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojuma Nr. 33  2. punktu, valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) 2007. gada 8. martā no Veselības ministrijas pārņēma savā valdījumā valsts īpašuma objektu. Līdz ar to saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.4. starp bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Orthos" (vienotais reģistrācijas numurs 40003247306) (turpmāk – "Orthos") 2002. gada 15. maijā tika noslēgts zemesgabala nomas līgums un nomas līgums par valsts īpašuma objekta sastāvā esošo ēku nomu līdz 2052. gada 14. maijam veco ļaužu pansionāta izveidošanai. Privatizācijas aģentūra 2009. gada 5. martā noslēdza zemesgabala nomas līguma un valsts īpašuma objekta sastāvā esošo ēku nomas līguma pārjaunojuma līgumus. Saskaņā ar pārjaunojuma līgumiem nomnieka vietā iestājās sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RENTALS" (vienotais reģistrācijas numurs 40003579874) (turpmāk – RENTALS), pārņemot visas "Orthos" tiesības, saistības un pienākumus, kas izriet no noslēgtajiem nomas līgumiem;

1.5. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 6902 III daļas 1. iedaļas 2.1. ierakstu 2009. gada 6. aprīlī RENTALS ir nostiprinājis zemesgrāmatā nomas tiesības uz valsts īpašuma objektu līdz 2052. gada 14. maijam;

1.6. sagatavojot valsts īpašuma objektu privatizācijai, tika konstatēts, ka valsts īpašuma objekts atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā un tā sastāvā ir valsts mežs;

1.7. Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 6902 III daļas 1. iedaļā ierakstīta atzīme attiecībā uz zemesgabalu – ievērot Rīgas jūras līča 300 m aizsargjoslas režīma noteikumus 11840 m² platībā. Tāpat nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā attiecībā uz zemesgabalu reģistrēts apgrūtinājums – Rīgas jūras līča piekrastes 300 m aizsargjosla 11840 m² platībā;

1.8. atbilstoši Aizsargjoslu likuma 1. panta 1. punktam aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažādu veidu (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesa attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Savukārt šā panta otrā daļa nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās – krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla. Krasta kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 m sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas sauszemes veģetācija, izņemot gadījumus, ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kurā krasta kāpu aizsargjoslas platums nav mazāks par 150 m un kurā obligāti iekļauti īpaši aizsargājamie biotopi;

1.9. Jūrmalas pilsētas dome 2013. gada 28. marta vēstulē Nr. 14-1/737 apliecina, ka zemesgabals saskaņā ar Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 42 (prot. Nr. 17, 55. punkts "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"), atrodas krasta kāpu aizsargjoslā;

1.10. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

1.11. saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas mežu ierīcība" 2007. gada 12. aprīļa meža zemes inventarizācijas datiem zemesgabalā ietilpst meža zeme 0,6 ha platībā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemesgabalam reģistrēts lietošanas veids: mežu platība – 0,6 ha;

1.12. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Savukārt atbilstoši Meža likuma 44. panta pirmajai daļai valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu;

1.13. saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "b" apakšpunkts paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot vai atsavinot ēku (būvju) īpašniekiem pilsētās zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā;

1.14. atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 968. pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Ņemot vērā, ka Valsts īpašuma objekta sastāvā esošās ēkas (būves) nav patstāvīgs īpašuma objekts, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītas ēkas nodalīt no zemesgabala un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu;

1.15. tā kā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā un Meža likuma 44. panta trešajā daļā ir noteikts aizliegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas 300 metru teritorijā un valsts meža zemi, valsts īpašuma objektu nevar privatizēt;

1.16. ņemot vērā šā rīkojuma 1.6.–1.15. apakšpunktā konstatēto, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktu nav nepieciešams noskaidrot valsts īpašuma objekta nomnieka RENTALS viedokli, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu aizliegts atsavināt valsts īpašumā esošu zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu nav atsavināma vai privatizējama valsts meža zeme, kura ir valsts īpašuma objekta sastāvā.

2. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 6. panta otro daļu un Privatizācijas likuma 12. panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Administratīvā procesa likuma 51. pants noteic, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85., 86., 87. un 88. pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. un 5. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses un administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.

3. Atbilstoši Meža likuma 1. panta 13. punktam un 2. panta pirmajai daļai Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Nodrošinot minētā mērķa izpildi, likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts meža zemi.

4. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts vai pašvaldību īpašumā esošo zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiek veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm.

5. Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ņemot vērā šā rīkojuma 3. un 4. punktā konstatēto, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktam Ministru kabineta rīkojumu Nr. 33 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai var atcelt un izbeigt valsts īpašuma objekta privatizāciju.

6. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma Nr. 33 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai nav ievērots tiesiskuma princips, jo konstatējama rīkojuma neatbilstība Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktam un Meža likuma 44. panta trešajai daļai. Izvērtējot tiesiskuma principa piemērošanu kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu, priekšroka šajā gadījumā dodama tiesiskuma principam. Tiesiskās paļāvības pamatā darbojas arī princips, ka persona var paļauties, ka iestāde rīkojas tiesiski. Tiesiskās paļāvības aizsardzība izriet no tiesiskas valsts principa, saskaņā ar kuru valsts rīkojas tiesiski, paredzami un skaidri. Līdz ar to atbilstoši tiesiskuma principam Ministru kabineta rīkojums Nr. 33 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai ir atceļams, jo tā prettiesiskums ir acīmredzams un attiecīgi tā atcelšana atbilst Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 5. punktā noteiktajam.

7. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likuma 6. panta otro daļu, Privatizācijas likuma 12. panta ceturto daļu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Meža likuma 44. panta trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. un 5. punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 33 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un svītrot Ministru kabineta rīkojuma Nr. 33 1.1. apakšpunktu.

8. Finanšu ministrijai pārņemt valsts īpašuma objektu no Privatizācijas aģentūras un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

9. Privatizācijas aģentūrai, nododot šā rīkojuma 1. punktā minēto valsts īpašuma objektu Finanšu ministrijas valdījumā, nodrošināt, ka valsts īpašuma objekta sastāvā esošā zemes vienība, kā arī tai piegulošā teritorija ir sakārtota atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošo noteikumu Nr. 20 "Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi" prasībām.

10. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola