7. decembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.191., 192., 193.

Sēdi vada 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

J.Vidiņš. ( Runas nobeigums. Sākums - iepriekšējā "LV" numurā) Un kas notiks ar veselības aprūpi pie jūsu, kā krievi saka "čutkoje rukovodstvo", es varu tikai iedomāties. Un man ir grūti iedomāties, ka normāls cilvēks, kuru es ļoti cienu, - Kuprijanova, varētu balsot par šo valdību, ja Saulītis ir šajā valdībā.

Cienījamie deputāti, es aicinu šajā balsojumā atmest partiju politiskās intereses, jo es zinu, ka pretējā blokā ir ļoti daudz normāli domājošu Latvijas patriotu, labu saimnieku, godīgu cilvēku. Es tiešām šoreiz aicinu jūs padomāt par jūsu partijas vadoni, kas jūs pievils tāpat kā pievils visu Latvijas valsti un visu Latvijas tautu, ja mēs viņu šodien apstiprināsim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, es atļaujos jums izteikt aizrādījumu par psihiskā stāvokļa noteikšanu no Saeimas tribīnes. Tā tomēr nav deputāta prerogatīva. Paldies! Jums vārda tiesību vairs nav.

Apiņa kungs, atvainojiet, lūdzu! Es jums vēl nedevu vārdu tāpēc, ka mēs esam saņēmuši iesniegumu. Tas ir jāizlemj, pirms jūs runājat, jo tuvojas pārtraukums. "Lūdzam nepasludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz jautājuma izskatīšanai par uzticību valdībai, kā arī slēgt runātāju sarakstu Saeimas Kārtības ruļļa 65. pantam atbilstīgi." 10 deputātu paraksti - Mauliņš, Ķezbers, Kreituss, Kaksītis, Jurkāns, Dozorcevs, Bišers, Bāns, Strods, Saulītis.

Lūdzu zvanu! Nevēlas neviens runāt "par" un "pret"? Lūdzu, Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šā priekšlikuma iesniedzēji acīmredzot nav lāgā sapratuši, kas šodien ir par dienu. Ja tiešām mēs šeit taisāmies apspriest valdības darbu, kura taisās nopietni strādāt trīs gadus, tad acīmredzot es ceru, ka te vēl daudzi runātāji pieteiksies, un acīmredzot cilvēkiem ir jāaiziet tagad pusdienās un jābūt pārtraukumam, ir jānāk un jāļauj visiem kārtīgi izteikt savas domas un izanalizēt šīs deklarācijas. Tas taču nav loģisks priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad viens "pret" ir runājis. Lūdzu, "par" vēlas kāds runāt? Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

A.Kreituss (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Es domāju, ka mūsu priekšlikums ir slēgt runātāju sarakstu. Es varu pateikt, ka mēs neviens tur neesam pierakstījušies. Es domāju, ka tāda stila runas, kad saka, ka viņi to nevarēs un viņi to nedarīs - nākotnes formā, diez vai šodien ir īsti vietā, jo mēs ne 10 minūtes neesam sākuši neko darīt. Tāpēc es aicinu deputātus šim jautājumam pieiet ar sapratni. Protams, mēs labprāt noklausīsimies visus aizrādījumus, un tos mēs varēsim vēl uzklausīt gan preses konferencē, gan pēc tam individuāli, bet es domāju, ka labākais rādītājs visiem būs balsojums un nevajadzētu šeit liekas kaislības uzkurināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Šajā iesniegumā ir divi atsevišķi priekšlikumi. Tā kā, ja balsojam, tad mums ir jābalso tagad tūlīt par diviem atsevišķiem priekšlikumiem. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Par katru atsevišķi!") Pirmais ir slēgt runātāju sarakstu. Tātad slēgt debatētāju sarakstu. Es atvainojos, Jirgena kungs, jūs par pirmo priekšlikumu vēlreiz? Lūdzu, Jirgens, slēgt runātāju sarakstu, jo iepriekšējie, ja mēs dalām divos balsojumos, runāja par pusdienas pārtraukumu. Tagad viens pašlaik runā par runātāju saraksta slēgšanu.

A.Jirgens (TB). Man ļoti patika Čevera kunga uzstāšanās un fragments no deklarācijas, kurā viņš lasīja, ka neatkarīga Latvijas valsts nav iedomājama bez demokrātijas. Es domāju, ka to vajadzētu atcerēties arī praktiskajā darbībā un neierosināt šādus nedemokrātiskus priekšlikumus, un saprast, ka valdības apstiprināšana ir viens no Saeimas darba galvenajiem jautājumiem un ka šeit ir jādod vārds visiem, kuri vēlas izteikties šajā jautājumā. Un es lūdzu ievērot šo demokrātiju ne tikai vārdos, bet arī darbos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt jautājumā par runātāju saraksta slēgšanu? Nav. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam vispirms par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - 5. Pieņemts.

Otrs priekšlikums, par ko arī ir runāts "par" un "pret",- nepasludināt Saeimas sēdes pārtraukumu līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 46, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām darbu. Vārds debatēs Pēterim Apinim, "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam!

P.Apinis (LC). Jūsu ekselence Prezidenta kungs! Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es drīkstu runāt? Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Zinot to, ka tagad turpinās debates vēl astoņi cilvēki, tiem, kas vēlas iziet no zāles, lūgums to izdarīt klusi un netraucēt tos, kas vēlas runāt un dzirdēt runātāju.

P.Apinis. Es patiesi ceru, ka Latvijai beidzot būs pilntiesīga 6.Saeimas apstiprināta valdība. Ir vairāk nekā sarežģīti strādāt tajā laikā, kad ir jānoliek pilnvaras. Kas nāks tavā vietā, kādam politiskajam pasūtījumam ir sastādāms budžets un kādam ir veicamas reorganizācijas? To varētu salīdzināt ar vieglatlētikas stafeti, kur sportists savā etapā no visa spēka finišējis, taču tad saņem uzdevumu skriet tālāk, jo esot aizkavējusies maiņa un neesot zināms, kad tā atnāks.

"Latvijas ceļam" šodien ir brīvais balsojums, un es drīkstu izvēlēties, kuru pogu spiest. Tajās dažās nedēļās, kuras man ir nācies pavadīt Saeimas namā, esmu barots ar visdažādāko un pretrunīgāko informāciju. Gan Saeima, gan Latvijas tauta, šķiet, ir sadalījusies divās daļās. Viena redz ārkārtīgu Latvijas sabrukumu, pie kā, protams, ir vainojams tikai un vienīgi "Latvijas ceļš" un tā līdzskrējēji. Otri uzskaita veiksmes un atgādina priekšvēlēšanu solījumus, norāda uz nekonsekvencēm starp solījumiem un darbiem, kā arī salīdzina dažu partiju izglītības līmeni, pieredzi, varēšanu, darba spējas un īpaši personības, kas varētu ieņemt vienu vai otru posteni. Vēlos uzsvērt, ka abos blokos strādā daudz gudru, zinošu, godprātīgu un Latvijas valstij lojālu cilvēku. Protams, viņiem ir dažāds viedoklis atsevišķos jautājumos, bet nekādā ziņā ne tik atšķirīgs, lai celtu barikādes viens pret otru. Jo vairāk es iepazīstu Nacionālā izlīguma bloka cilvēkus, jo vairāk pārliecinos, ka tajā strādā cilvēki, kas ar sirdi un prātu ir uzticami savai zemei, savai tautai, tās pārticībai un laimei. Katrā ziņā nevienai no Saeimā ievēlētajām partijām nebūtu iemesla tīšu prātu bloķēt Latvijas likumdošanas pilnveidošanu, kas, protams, ir Saeimas galvenais uzdevums.

Iespējams, esam kļūdījušies, izvēloties jautājumus, ko Saeimas pirmajās nedēļās izskatīt. Lai partijas sastādītos, sākumā bija skatāms likums, teiksim, par ārsta praksi, ārstniecības noteikumiem vai kāds likums par izglītību, jo tad mēs varētu sastrādāties un nesaskatīt viens otrā ienaidniekus vai vismaz pārtraukt visus jautājumus skatīt tikai caur Panteļējeva kunga, Straumes kunga, Čepāņa kunga, Čevera kunga vai Saulīša kunga pacelta vai nolaista īkšķa prizmu.

Dažbrīd man šķiet, ka vienīgā atšķirība starp abiem blokiem ir tikai attieksme pret banku "Baltija". Esmu dzirdējis, ka dažas partijas ir subsidētas priekšvēlēšanu cīņā no kāda pilsoņa Laventa vai Stendzenieka, tādēļ vēlas redzēt Laventu brīvībā un pie bankas "Baltija" stūres. To veica ar protesta vēstulēm, apturot tiesas sēdes. Atsevišķi deputāti lidinās uz Londonu aprunāties ar Stendzenieku. Otra daļa Laventā redz blēdi, protams, atbilstoši Latvijas likumdošanai. Katrā ziņā man visi argumenti un viedokļi, kas sadalījuši Latvijas Saeimu divās līdzīgās daļās, nešķiet pārlieku nopietni. Vēl vairāk. Būdams dziļi pārliecināts, ka Grīnblata veidotā valdība strādātu efektīvi, gudri un Latvijas valstij noderīgi, uzskatu, ka perfekti darboties spējīgu valdību spēj sastādīt arī Nacionālā izlīguma bloks, un īpaši ir priecīgi, ka tas cenšas sastādīt profesionāļu valdību. Te nu mani sagaida neliela vilšanās. Nacionālā izlīguma bloks valdību cenšas sastādīt nevis pēc profesionālajām spējām, zināšanām, pieredzes, varēšanas, bet tikai un vienīgi pēc politiskajām ambīcijām.

Tā kā varu kļūt nekorekts, vērtējot izglītību, iekšlietas vai ekonomiku, paudīšu savu viedokli veselības aprūpē un sociālajos jautājumos. "Saimnieka" deputātu vidū ir Valdis Nagobads, Rīgas slimokases direktors, izcils latviešu medicīnas organizators, lielisks ārsts, kolēģu vidū godāts, padoto mīlēts. Visu, ko Valdis līdz šim ir uzsācis, viņš veiksmīgi paveicis līdz galam. Domāju, šobrīd Latvijā nav labākas kandidatūras veselības ministra postenim. Zinot Valda darba spējas, plašās zināšanas un pieredzi, esmu pārliecināts, ka viņš tiktu galā ar visām labklājības problēmām. Vienības partijas sastāvā ir vēl viens izcils veselības aizsardzības un sociālās aizsardzības organizators - profesors Viktors Kalnbērzs. Nezināmu apsvērumu dēļ Ziedonis Čevers, valdību sastādot, priekšroku dod Saulītim, kurš medicīnā gan savulaik saņēmis diplomu, bet no visām darbavietām ātri izmests un pusotru gadu pēc augstskolas beigšanas no iespējas jebkad pildīt ārsta pienākumus atbrīvots. Katrs, kurš cik necik orientējas medicīnas finansēšanā, struktūrā, organizācijā, kā arī darba likumdošanā, bezdarba problēmās, sociālās palīdzības un pensiju finansēšanas struktūrās, var godīgi pateikt, ka Saulīša presē paustais viedoklis par sociālajiem jautājumiem ir murgs. Es pieļauju, ka dermatoveneroloģijas profesors Andris Rubins lieliski tiktu galā ar sifilisa un gonorejas ārstēšanu Latvijas mērogā, bet viņam ir atsevišķu zināšanu robi likumdošanā un ekonomikā, par ko liecina atsevišķas problēmas ar G-24 kredīta izmantošanu. Gluži tāpat laikam ir ar Aizsardzības ministriju, kurā savu darboties spēju gatavojas pierādīt Odisejs Kostanda. Es vēl atceros teicamo sadarbību starp Kostandu un Čeveru laikos, kad Čevers bija iekšlietu ministrs. Cik atceros, sadarbība pārsvarā izpaudās nesaudzīgos mēģinājumos viens otram pierādīt oponenta intelektuālo mazspēju. Tomēr dot Kostandam iespēju komandēt bruņotos spēkus ir vairāk nekā bīstami, tas ir gadījums, kad bērnam tiek rokās doti sērkociņi. Bet "Saimniekā" taču ir cilvēks, kas ir izvedis krievu karaspēku no Afganistānas, kas ir atzīts militārs speciālists, viņu Nacionālā izlīguma bloks gan ir plānojis iekšlietās. Kā deputātam man nav īsti skaidrs, vai augsti godājamajam Ērikam Kažam nav interešu konflikts, atrodoties satiksmes ministra postenī, jo, cik noprotu, viņa pamatbizness saistās ar tranzītu un automobiļu tirdzniecību. Ja eventuālais finansu ministrs, VEF ģenerāldirektors Aivars Kreituss nomaksātu visus VEF parādus sociālajam budžetam, katrs pensionārs Latvijā varētu saņemt par 2 latiem vairāk. Kad kāds saka, ka Ziedonis Čevers apzināti veido Latvijas valdību pēc principa - jo sliktāk, jo labāk - es tam neticu. Daudzi mani draugi, kam uzticos, labi pazīst Ziedoni Čeveru un man viņu ir raksturojuši. Un jāteic, neviens viņu nav raksturojis kā muļķi. Vēl vairāk, Ziedonim Čeveram piemītošais gribasspēks, pašpārliecinātība, darba spējas liek domāt, ka viņš negrasās sastādīt valdību tikai tālab, lai pēc īsa brīža ar kaunu un negodu demisionētu. Tad kālab viņš par ministriem laiku pa laikam izvēlas tādu "prāta vētru" kā Saulīti. Zinu jau zinu, ko klusītiņām kaktos saka paši "Saimnieki", bet skaļi visi žurnālisti. Čevers jau pats tos divus iepriekšminētos negrib, bet bloka saglabāšanas interesēs viņam jādod dažu "lielo" ministru posteņi Zīgerista partijai. Bet arī šeit taču ir izeja. Zīgerista partijā ir daudzi spožu cilvēku, zinoši, radoši, ar labu izglītību. Piemēram, nu, man ir bijis prieks iepazīties ar Grīnberga kungu, Pūres dārzkopības saimniecības direktoru, pieredzējušu lauksaimnieku, un, cik esmu dzirdējis, idejām bagātu, darboties prieku pārbagātu, labu izglītību baudījušu cilvēku. Ir izcils finansists profesors Zelgalvis. Es atvainojos, ja iejaucos Nacionālā izlīguma bloka iekšējās lietās. Tomēr, ja man nāksies balsot par Saulīti kā labklājības ministru, es nespēšu atturēties un balsošus pret. Un tālab es griežos pie Ziedoņa Čevera ar lūgumu nejokoties ar sociālajiem jautājumiem un tautas veselību. Man kā Latvijas iedzīvotājam ir tiesības prasīt ne tikai gudru premjerministru, dažus gudrus ministrus, bet arī gudru Latvijas valdību. Politikā man allaž ir bijušas autoritātes, un viens no tādiem ir Jānis Jurkāns. Tas nenozīmē, ka man viedoklis ar viņu vienmēr ir saskanējis, taču viņam ir stabila politiķa stāja un allaž pamatots viedoklis. Un es nekādi nevaru iedomāties Jāni Jurkānu sēžam pie viena valdības galda ar dažiem iepriekš minētajiem un vēl dažiem vārdā nenosauktiem ministriem.

Cienījamie kolēģi! Stabilu Latvijas valdību nevar izveidot bez visu šeit klātesošo piedalīšanās. Man nav saprotama Ziedoņa Čevera steiga, tas, ka viņš nevarēja rast kompromisu. Mazliet palēninājis notikumu gaitu, viņš būtu izveidojis cienījamu un godājamu valdību. Ja šodien Saeimai pietiks drosmes un pašcieņas neapstiprināt šo sarakstu, Latvijai paveras vienreizēja iespēja sastādīt stabilu Latvijas valdību savai zemei un savai tautai. Es jums pateicos, lai labi veicas, ja jūs apstiprina!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs gribu informēt par runātāju sarakstu secībā, kā ir iesniegts, jo es skatos, ka daļa runātāju ir šīs telpas atstājuši, lai jums neiznāktu aizkavēties, kad jāiet tribīnē. Tātad secība ir šāda: tūlīt runās Andris Tomašūns, pēc tam - Paulis Kļaviņš, Modris Lujāns, Dzintars Ābiķis, Aleksandrs Kiršteins, Juris Dobelis, Juris Sinka, Pēteris Tabūns. Tātad vārds Andrim Tomašūnam, frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam!

A.Tomašūns (LC). Labdien, godājamais Valsts prezident! Prezidij un cienījamā Saeima! Ne katru dienu šajā ēkā ir bijušas runas par tik svarīgu jautājumu kā valdības sastādīšana, un, protams, ja reiz ir pienācis šis brīdis, kad mēs balsosim par to, kādai būt Latvijas valsts izpildvarai un tai varai, kas nodarbosies arī ar lielāko daļu no likumprojektu sagatavošanas, tad nevar klusēt. Un, protams, vislabāk būtu runāt katram tikai par to sfēru, kuru viņš varbūt vislabāk pārvalda vai zina. Un es esmu izvēlējies šodien par savu sarunas tēmu šajā deklarācijas un valdības sastādīšanas sakarā izglītību. Klausoties Čevera kunga uzstāšanos, dzirdējām, ka liela vieta šajā deklarācijā ir atvēlēta kultūrai, izglītībai un zinātnei. Es ļoti rūpīgi izlasīju šo sadaļu, mēģināju atrast kopsakarības arī ar citām šīs deklarācijas sadaļām, un šobrīd mani pirmie secinājumi, kur jāspriež ir tikai par vārdiem, bet kur nevar vēl spriest par darbiem, ir šāda. Ja runājam par profesionāļu valdību, tad laikam ir jāmaina terminoloģija un jāsāk apgalvot, ka par profesionāļu valdībām sauc tādas valdības, kurās ir vismaz četri bijušie ministri. Jautājums, vai šīs deklarācijas rakstītāji vismaz izglītības sadaļā ir rēķinājušies ar to, ka Latvija jau vairākus gadus ir neatkarīga un sākusi veidot un nostiprinājusi savu likumdošanas bāzi, un jebkura lieta šajā valstī ir saistīta ne tikai ar cilvēku kādu personīgo iegribu, bet ir saistīta arī ar spēkā esošo likumdošanu. Un, izlasot šo sadaļu par izglītību, jāsecina, ka nevar runāt šobrīd par to, ka šī valdība gatavotos turpināt iesāktās reformas. Drīzāk varētu runāt par to, ka šī valdība ir sadomājusi veikt dažas kontrreformas, tātad atgriezties atpakaļ pie tā, ko mēs esam sekmīgi iepriekšējos gados likvidējuši vai no kā esam atteikušies, un mēģinās to atjaunot. Es ilustrēšu varbūt ar dažiem piemēriem, lai šis manis teiktais apgalvojums neliktos vieglprātīgs.

Sadaļā par pašvaldībām ir tāda priekšpēdējā rindkopa, ka valdība rūpēsies, lai pastiprinātu pašvaldību atbildību izglītības, veselības un sociālās palīdzības funkciju realizācijā un tā tālāk. Tur ir dažādi normatīvi, kas būs, bet tajā pašā laikā nākamajā lapā šī kultūras, izglītības un zinātnes sadaļa apgalvo, ka valdība nevis gatavojas pastiprināt pašvaldību atbildību un patstāvību, bet gatavojās to ierobežot. Nu, piemēram, tajā pašā sadaļā par izglītību, kas attiecas uz mācību grāmatu iegādi. Parādās tāds jēdziens, kas šobrīd nepastāv vispār nevienā likumdošanas aktā, bet kas bija padomju laikos, tas ir, bezmaksas mācību grāmatas. Un sanāk, ka šī valdība gatavojas pamatskolu bibliotēkas atkal sākt apgādāt ar grāmatām, kā tas bija kādreizējos laikos, kad pastāvēja skolu bibliotēku kolektors. Tā ir tīra pašvaldību funkcija - nodrošināt skolas ar mācību grāmatām. Valdība gatavojas šeit jaukties iekšā.

Tālāk. Sadarbībā ar pašvaldībām valdība nodrošinās ar sabiedrisko transportu no skolām attālu dzīvojošos bērnus, īpaši pamatskolas vecumā. Cik ir zināms, valdībai nav autobusu parku, ko viņa varētu kaut kādā veidā piedāvāt rajonu pašvaldībām vai pagastiem un kas varētu nodarboties ar skolēnu pārvadāšanu. Tajā pašā laikā liekas, ka šīs deklarācijas sastādītāji nav lasījuši tos noteikumus, kurus Ministru kabinets ir izstrādājis un kuri paredz kārtību, kādā skolēniem tiek finansēta viņu pārvietošanās no dzīvesvietas uz skolu. Šādas lietas varētu turpināt vēl gandrīz katrā rindkopā, vilkt ārā viņas un mēģināt šeit analizēt, bet šī terminoloģija, kura ir lietota, dažos gadījumos pat liedz iespēju analizēt šo izglītības sadaļu. Nu, piemēram, šāds teikums: "Sevišķa uzmanība tiks veltīta mazo lauku skolu atbalstam". Tāds jēdziens kā mazā lauku skola juridiski vispār nepastāv. Ir trīs veidu skolas, ir valsts, pašvaldību un privātās skolas. Par ko šeit īsti iet runa, kādas skolas tiks uzskatītas par mazākām un kādas netiks uzskatītas?

Tālāk. Obligāti tiks iekļauti kultūrizglītojošie mācību priekšmeti, kuru apguve veidos katras nācijas identitāti. Tātad secinājums viens - nevis cilvēki veidos šo identitāti savā darba procesā, bet ar to nodarbosies tagad mācību priekšmeti, kuri būs piedevām arī obligāti. Šobrīd nekas netraucē skolās mācīt visdažādākos mācību priekšmetus, ja ir apstiprinātas attiecīgas mācību programmas un vai nu valsts apmaksājamo stundu skaitā attiecīgā pašvaldība no saviem līdzekļiem piešķir naudu, lai varētu mācīt to skolā, ja tāda ir vecāku griba un vēlēšanās.

Tālāk - ļoti interesants termins. Tā ir pēdējā rindkopa šajā izglītības sadaļā, kur iet runa par fizisko kultūru un sportu. Tiks izveidota demokrātiska sporta attīstības sistēma. Tātad līdz šim ir bijusi nedemokrātiska sporta attīstības sistēma. Un vispār sportam tiek pielīdzināts šis apgalvojums, ka tas var būt demokrātisks. Ir sajaukta varbūt vārdu kārtība, par to autori nav īpaši domājuši, bet mainās pilnīgi jēga un doma. Tālāk - šī skolu tīkla optimizācija. Tas ir process, kurš jau ir sācies, bet šī valdība gatavojās viņu uzsākt par jaunu vai arī atteikties no šīs jau iesāktās reformas. Tālāk - izglītības, zinātnes un sporta iestāžu likvidēšana, īpašu uzmanību pievēršot atkal mazajām lauku skolām. Ko nozīmē šie apgalvojumi par optimizāciju un nepieļautu jeb nepamatotu izglītības, zinātnes, kultūras un sporta iestāžu likvidēšanu? Tā ir atkal jaukšanās iekšā pašvaldību kompetencē. Jā, protams, var apgalvot, ka varbūt Latgales pusē, teiksim, iejaukšanās šobrīd tiek prasīta dažādos veidos, dažādās programmās, un tajā skaitā varbūt arī jebkuras skolas, kurā ir latvieši un latviešu valodā notiek mācības, uzturēšana, atbalstīšana un vēršana vaļā kā politisks mērķis. Tajā pašā laikā šī optimizācija, kura jau šobrīd ir sākusies, liecina, ka Latvijā, varbūt Kurzemes pusē, Vidzemē, ir skolas, kuras vienkārši nav iespējams vairs uzturēt, kur varbūt skolēnu noturēšana par katru cenu kādā skolā ir taisni kaitnieciska, jo varbūt šos līdzekļus, kas paredzēti skolas uzturēšanai, izdalīt autotransporta iegādei un biļešu apmaksai, lai aizvestu bērnus uz labāku skolu, ir daudz racionālāk un izdevīgāk.

Protams, skatoties uz šo deklarācijas sadaļu, nevilšus acis meklēja arī atbildi - nu kurš tad būs tas cilvēks, kas nodarbosies ar šīs deklarācijas realizēšanu. Un mani tas pārsteidz, protams, tāpat kā daudzus izglītības darbiniekus, kuri vēl vakar zvanīja pēc attiecīgā televīzijas paziņojuma un prasīja, kas tas ir par cilvēku. Un es nevarēju atbildēt, kaut gan izglītības pārvaldes sfērās daudz esmu apgrozījies un saticis ļoti daudzus cilvēkus. Nezināms cilvēks nāk. Un vienīgā iespēja varbūt nedaudz ar viņu iepazīties... Mēs visi diez vai esam lasījuši viņa zinātniskos darbus par smilšu ērkšķu audzēšanu, tas varbūt būtu par daudz prasīts, lai mēs visi būtu tos izstudējuši. Bet izglītības un kultūras avīzē ir intervija šodien ar šo cilvēku, ar Lapas kungu un mani pārsteidz tas, ka viņš tur apgalvo, ka šobrīd mūsu komisijā esošais jaunais izglītības likums ir Tautas kustības Latvijai sagatavots dokuments, kaut gan mums viņš tika parādīts ar attiecīgu atzīmi, ka to ir iesniegusi valdība, un cik es zinu no sava darba pieredzes, tad ar to nodarbojas Izglītības ministrija, nevis Lapas kungs, kā viņš apgalvo šajā intervijā.

Tālāk vēl viens interesants apgalvojums, kas liecina par šī cilvēka nekompetenci šobrīd, kad viņš var mierīgi apgalvot, ka nepastāv nekādas izglītības koncepcijas valstī. Tātad viņš tās vienkārši nav lasījis. Nu un tāds sīkums, ka viņš taisās ar izglītības ministru parunāties kaut kad tad, kad viņam varbūt būs laiks un būs vēlēšanās, nevis pirms šī svarīgā darba uzņemšanās. Un, godīgi sakot, lai neapvainojās varbūt Lapas kungs, jo man liekas, ka piemēram, te vajadzēja pameklēt šajā kustībā kādu labāku kandidātu šim ministra amatam. Man liekas, ka varbūt Liepas kungs bija daudz labāks un daudz pazīstamāks cilvēks. Bet man liekas, ka vienkārši Kostandas kungs ir nolēmis tikt vaļā no sava palīga un tāpēc ir piedāvājis viņam šādu iespēju ar godu aiziet, iekļūstot šajā ministra krēslā.

Vēl viena lieta, kas mani uztrauc, un tas droši vien saistās arī ar iepriekš dzirdētajām politiskajām nostādnēm, kuras kritizēja šeit iepriekšējie runātāji. Šīs mazās lauku skolas, protams, ir emocionāli simpātiska lieta un tā populistiski daudz kur skan, bet daudz uztraucošāks ir šis jautājums, kurš parādās vienā no punktiem, ka jāuzlabo darbs arodizglītības jomā. Tā pati par sevi, protams, ir vajadzīga lieta, bet valdība, izrādās, nodarbosies ar skolu reklamēšanu un parādīs to īpatnības, iesaistīs jauno speciālistu izglītošanā iespējamos darba devējus. Tātad valdība ar to nodarbosies, nevis darba devēji meklēs sev izglītotus darbiniekus. Un ir vēl arvien saglabājusies šī tendence, ka, lūk, šī valdība domās par to, kā turpināt seno padomju tradīciju - veidot strādnieku un zemnieku valsti. Šodien esošā valdība vai aizejošā valdība par prioritāti ir izvirzījusi valsts ģimnāziju tīkla izveidošanu. Tātad mācību iestādes skolēniem, kas studēs augstskolās, kas būs tas inteliģences un intelekta zieds jau tuvākajā nākotnē. Bet tā vietā, lai varētu turpināt šo reformu, mēs sāksim nodarboties ar strādniecības un zemniecības problēmu risināšanu, šajā izglītībā nedomājot varbūt par valsti kopumā un nesaistot to ar tautsaimniecības attīstību un visām citām ar to saistītajām lietām.

Šādas nianses droši vien varētu arī citi speciālisti atrast šajā tekstā ļoti daudzas un par visām tām varētu runāt. Un, protams, būtu daudz interesantāk runāt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo programmu, šo deklarāciju, tādā diskusijas veidā, jo es saprotu ļoti labi, ka šobrīd atbildes es nesagaidīšu. Bet bažas ir katrā ziņā lielas. Ja nāk pie varas cilvēki, kas taisās izglītības sfērā kaut ko vērst atpakaļ un atteikties no tā, kas ir sasniegts, un ja nevar ieraudzīt šajā dokumentā šo reformu virzību tālāk uz priekšu, tad tas ir ļoti nožēlojami. Un lai piedod varbūt Lapas kungs un lai piedod arī Kostandas kungs un viņa partija, bet es būšu spiests balsot pret. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies, Tomašūna kungs, ka jūs pats visos jautājumos atvainojāties! Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Pie šīs deklarācijas, ko dzirdējām un ko arī varam lasīt, vēlos vispirms pievērsties tam, kā man tur trūkst un par ko esmu pārliecināts, ka trūkst un to tā vērtēs ne mazums Latvijas pilsoņu, mūsu vēlētāju.

Kā trūkst šinī deklarācijā? Tas ir kaut kas diezgan liels, tas nav sīkums, kas trūkst. Un tam ir sakars ar nodaļām par izglītību un kultūru. Tautas izglītība un zināšanas uzskatāmas par Latvijas galveno nacionālo bagātību. Es gribētu vaicāt - bez reliģijas? Mīļie draugi, bez reliģijas? Šos okupācijas gadus tāda tautas izglītība jau visu laiku tika kopta, un mums ir cilvēki ar augstāko izglītību, cilvēki, par kuru neveiksmi politiskajā jomā mēs esam sašutuši. Tiem ir augstākā izglītība, bet trūkst kaut kā augstāka par augstāko izglītību. Un to nespēs dot nekāda cita veida vērtības, ja mēs nepievērsīsimies šai vienai lielajai, augstajai vērtībai, kas ir raksturīga visai civilizētajai pasaulei, es gribētu teikt, katrā ziņā Eiropai raksturīga. Nav iedomājama Eiropas kultūra un izglītība bez zināšanām par kristietības vēsturi, ko ļoti aktīvi centās izskaust no cilvēku apziņas visa padomju laika, padomju režīma valdīšana, un ne tik vien izskaust no cilvēku apziņas, bet arī dot veselai virknei jēdzienu negatīvu lādējumu, lai cilvēki jau no bērnu dienām pierod zināt, ka reliģija ir muļķība, ticība ir tikai vecu cilvēku lieta, baznīca atmirst, ticīgie izsīkst, tiem nav nākotnes... Viss tika ļoti mērķtiecīgi veikts. Lūdzu, Čevera kungs, kur jūs šinī savā valdības programmā esat paredzējuši atjaunot to, dot iespēju tam, kas visu laiku ir nīdēts, atkal no jauna plaukt? Te ir liels trūkums, un es uzskatu, ka šeit tiek lauzts vēlētājiem dotais solījums, jo es pamanīju arī jūsu deklarācijā, it īpaši "ceļa"... nevis "ceļa", bet "Latvijai"... savienības Latvijai deklarācijā solījumus un pūles pie baznīcām un garīdzniecības, un tā tālāk... Mēs... mēs esam tie, kas par to gādās. Kur tas šeit ir? Tātad trūkst. Un, redziet, es esmu pārliecināts, ka, šādā veidā ejot uz priekšu, mēs nekur tālu netiksim. Varam mēs runāt par tautsaimniecību, par tiesībām, par sociālo politiku, par visu to mēs varam runāt. Bet, ja trūkst pamata godīgumam, ja mēs nevaram uzticēties viens otram, tad mēs nekur tālu netiksim ar vislabākajām tautsaimnieciskajām receptēm.

Tad vēl. Kas neapmierina? Kas neapmierina? Neapmierina tas, ka jūs pašā šīs deklarācijas sākumā cerat konsolidēt kopējai darbībai, laikam jau taču visu Saeimu jeb lielāko daļu, atmetot šaurās partiju vai atsevišķu politiķu intereses... Vai es esmu pārkāpis laiku? Es ceru, ka ne... (Starpsauciens no zāles: "Vēl 10 minūtes!")

Sēdes vadītāja. Jums vēl ir 10 minūtes un 18 sekundes.

P.Kļaviņš. Paldies! Tātad konsolidēšanās jautājums. Vai jūs tiešām domājat, ka var runāt par konsolidāciju, ja, teiksim, jums pozitīvā iznākumā tiešām Saeimas neliels vairākums nobalso par šo kabinetu un par šo deklarāciju? Tā būs konsolidācija, kuras ārpusē paliks tās politiskās organizācijas, kas savus viedokļus nemaina, kas netaisa rokādi no vienas dienas uz otru. Tās paliks ārpusē. Un tad tā būs konsolidācija? Ļoti apšaubāma konsolidācija.

Un visbeidzot man šis teikums tā galīgi nepatīk, kur ir teikts, ka jāatmet būtu šaurās partiju vai atsevišķu politiķu intereses. Politiķu intereses varbūt, bet partiju intereses es pat nedomāju atmest. Es nestrādātu Latvijas Kristīgo demokrātu savienībā, ja šīs partijas intereses, kas ir skaidri formulētas pamatprogrammā, nesaskanētu visnotaļ, līdz pēdējam punktam, pēc mūsu labākās pārliecības ar latviešu tautas interesēm. Tā ka atmest partiju intereses var tikai tie, kuriem nav partiju principu. Tie var atmest.

Un visbeidzot man jānāk tomēr ar ierosinājumu noraidīt šo kabinetu un tā programmu ar sekojošu pavisam lietišķu apsvērumu. Tas būs lētāk latviešu tautai. Lētāk būs mēģināt vēlreiz no šīs Saeimas sastāva veidot kabinetu un veidot vēlreiz vienu programmu, kas izskatītos kaut cik savādāka. Tāda iespēja ir. Ja mums šodien neizdodas sastādīt, apstiprināt sastādīto kabinetu, tad tas nenozīmē, ka mēs ejam mājās un nekāds cits ceļš vairs pāri nepaliek kā tikai jaunas vēlēšanas. Ir vēl.

Trešā iespēja ir. Un es varu iedomāties, ka šī trešā iespēja varētu būt tā labākā, kādu varam sasniegt ar šo nelaimīgo Saeimas sastāvu, par kuru liekas, ka itin neviena politiskā organizācija īsti apmierināta un iepriecināta nav. Bet trešais mēģinājums varētu būt labāks. Un kā es to iedomājos? Es to iedomājos tādā veidā, ka tad varētu pie malas palikt tie, kas, es nezinu, no kura laika, bet diezgan sen jau atpakaļ ir pieraduši sēdēt vadošās pozīcijās un, augstākais, ja tad kaut kas ir jāmaina, tad mainīt nosaukumu, mainīt manis pēc arī kaut kādu principu, kam netic, bet nemainīt šo varas pozīciju. Tiem vajadzētu paiet mazliet iesāņus, ne galīgi, var jau palikt, mums jau izvēles nav lielas, kas mēs esam, ar tiem mums jādzīvo. Bet trešajā gājienā varētu izveidoties tāda diezgan stabila, tiešām stabila koalīcija. Sauksim viņu par varavīksni vai citādi kā, tas diezgan vienalga ir, bet tai pamatā vajadzētu būt nevis personālijām, nevis cilvēkiem, cilvēku mums ir ļoti daudz, izglītotu cilvēku mums uz katru ministra posteni, es domāju, Latvijā ir vismaz divdesmit cilvēku. Ja mēs salīdzinām ar to, kas šodien ir piedāvāts, tad tāda izglītības līmeņa un intelektuālo spēju cilvēku tiešām Latvijā netrūkst. Bet jāsāk būtu manuprāt pie trešā mēģinājuma ar kaut ko citu, varbūt ar saviem septiņiem darbības principiem, ko mēs ar parakstu apņemamies, dzelžaini apņemamies īstenot. Lai varētu rasties šī cerība, mēs tiešām sāksim ceļu ārā no nabadzības, no posta, no likumu nesakārtotības, no visas tās nelaimes, kurā, liekas, mēs grimstam dziļāk un grimsim dziļāk, ja pie šāda rezultāta nenonāksim, ja būs tā, ka jāmēģina pāris mēnešus eksperimentēt, valdībai nodarboties ar nesekmīgiem eksperimentiem, par kuriem var jau tagad spriest, ka tiem nebūs lemts īstenoties, jo pretišķības un neskaidrības, un vispārības, un konkrētības trūkums ir pārāk liels. Tāpēc lētāk būs mūsu vēlētājiem, ja mēs vēl papūlēsimies šinī darbā un varbūt nonāksim pie trešā mēģinājuma. Bet tie, kas šodien domā un ir ļoti pārliecināti, ka tikai tā un ne citādi, kā šodien mums ir ierosināts, vajadzētu veidot valdību, lai nesaka, ka citas iespējas nebija, ka viņi ir izdarījuši vienīgo pareizo izvēli. Vienīgā pareizā tā nebūs vis šodien. Tātad lūdzu rīkoties ar pilnu atbildību par to, kam tas nāks par labu. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, Latvijas Sociālistiskās partijas "Līdztiesība" bloka deputāts!

M.Lujāns (LSP). Cienījamie kolēģi! Es jau pilnīgi jūtos neērti, ka man tāda maza, īsa runa pēc tādām garām un skaistām runām no "ceļa" puses un arī no pārējo Nacionālā bloka kolēģu puses. Tā ka es centīšos ieekonomēt jūsu laiku salīdzinoši. Žēl, protams, ka daudzi aizgājuši pusdienās, un dabiski, ka kabineta vēlēšana vai, teiksim, apspriešana - tā tāda diezgan ikdienišķa parādība. Bet cerams, ka arī Prezidenta kungs dzirdēs mūsu viedokli, ieturot maltīti.

Pieteiktais valdības sastāvs var strādāt. Labāk vai sliktāk par iepriekšējo - to mēs redzēsim vistuvākajā laikā. Un tagad zīlēt kafijas biezumos nav jēgas. Šī valdība ir pietiekoši profesionāla un mēreni politizēta. Šai valdībai būs problēmas, bet tās būs pavisam citas, nekā šeit mēģina iestāstīt Nacionālais bloks. Galvenā problēma - valdības pretrunīgais politiskais stutējums. Pirmsvēlēšanu kampaņā vieni nākošās valdības veidotāji sasolīja pensijas, citi - nacionālā biznesa ziedu laikus. Vieniem sāp sirds tikai par pilsoņiem, citiem rūp arī nepilsoņi. Kā tas viss sadzīvos ne uz papīra? Es runāju ne par valdības deklarāciju, bet valdības ikdienas darbu un, galvenais, budžetu. Šodien grūti teikt. Iepriekšējai valdībai šādu problēmu nebija. Tai bija izteikti sterila sociālā programma. Jaunajai valdībai būs jāizspraucas caur adatas aci, lai vēlētāju acīs saglabātu uzticību sev un nekļūtu par apzīmētāju, kas raksturotu bezatbildīgu solījumu jūkli. Valdībai neizdosies sagrozīt tautai galvu ar lētām nabagu dāvanām un bezgala zīmētam iestāšanās Eiropā perspektīvām, lai izpatiktu visiem - gan tiem, kam tukšs vēders, gan tiem, kas grib ļoti labi nopelnīt. Es nekļūdīšos, ja teikšu, ka tik pretrunīga kreisi un labi centriska bloka, kurš veidotu valdību, nav bijis pasaules parlamentu vēsturē. Teiktais nenozīmē, ka man grūti izšķirties par topošo balsojumu. Kā es jau teicu, pieteiktais valdības sastāvs var strādāt. Tas var būt arī noturīgs laikā, pat noturīgāks nekā "Latvijas ceļa" valdība, kura pamanījās divarpus gadu laikā pazaudēt visu savu ietekmi un nobeidza savu darbību ar populistisku solījumu atrisināt banku piešmaukto iedzīvotāju problēmas uz citu Latvijas iedzīvotāju kabatas rēķina. Jaunajai valdībai būs jāstrādā ļoti neordināri.

Pretrunas, kas pastāv valdību veidojošajā blokā, es runāju par objektīvām pretrunām, nevis par nesaskaņām, var pārvērst par spēku, kurš izstums Latviju no ekonomiskās un politiskās krīzes. Nabadzībā nogrimušās bloka elektorāda daļas saprot, ka vairs nevar dzīvot, cerot uz kārtējo lieso pabalstu, vai tas nāk no izsīkušajiem valdības finansu resursiem vai no Rietumu labvēļiem. Ir jāstrādā, un darba vietas ir atkarīgas no valdības politikas attiecībā uz nacionālo uzņēmējdarbību. Savukārt pārtikušajam bloka elektorātam, es domāju, ir pēdējais laiks pieprasīt no valdības apstādināt tautas grimšanu nabadzībā, jo citādi tas var pazaudēt visu. Es ceru, ka valdībai izdosies pārvērst izmaiņas sabiedrības apziņā nosvērtā ekonomiskajā politikā, atrast vidusceļu, adekvāti reaģējot uz reālām, nevis izdomātām problēmām. Vienmēr ir bijis grūti, bet vienmēr arī iespējami. Ja tikai pietiek labas gribas un skaidra saprāta. Es ceru, ka pieteiktajam valdības sastāvam pietiks gan viena, gan otra. Ja ne, tad lai topošie ministri nedomā, ka es klusēšu, klusēšu tādēļ, ka kādreiz biju par viņiem nobalsojis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iekavu atvērums: "Uvažajemij predsedaķeļ Saeimi, sehr geehrten Abgeordneten!" Nav taču svarīgi, kādā valodā runāju, jo galvenais jau - ka tikai labs cilvēks. Un es uzskatu, ka es esmu labs cilvēks. Iekavas aizvērtas.

Kāpēc es šādi iesāku savu uzstāšanos? Līdzšinējā notikumu attīstība pēcvēlēšanu periodā, kā arī izglītības sadaļa deklarācijā liecina par to, ka mēs varam sākt novirzīties no ceļa uz vienkopienas valsti. Es nebūt negribu idealizēt iepriekšējās Saeimas un valdību darbu, taču varu droši apgalvot, ka pēc 1990.gada 4.maija deklarācijas Latvijas Republikas Augstākā padome, 5.Saeima un valdība pieņemtajos likumos un lēmumos noteikti virzīja Latvijas sabiedrību uz Latviju kā vienkopienas valsti. Par to, ka tie nav tikai tukši vārdi, liecina objektīvā statistika. Sešus gadus atpakaļ Latvijā latviešu skolās jeb, pareizāk sakot, skolās ar latviešu mācībvalodu mācījās 51,8 procenti skolas vecuma bērnu. Īstenībā cipari varēja būt nedaudz citādāki, apmēram 50 pret 50, jo tanī laikā krievu mācībvalodas plūsmā nebija 12.klases. Šogad, šajā mācību gadā, pirmajās klasēs 66,5 procenti bērnu mācās latviešu mācībvalodas plūsmā. Tātad lēciens šajos dažos gados ir bijis ārkārtīgi liels. Pat tajās apdzīvotajās vietās, pilsētās un rajonos, kur ir izteikts cittautiešu pārsvars skaita ziņā, dati ir pavisam citādi, nekā tie bija gadus sešus atpakaļ. Piemēram, Liepājā šogad pirmajās klasēs 688 bērni sāka mācīties latviešu plūsmā, 635 - krievu plūsmā, krievu valodas plūsmā. Jūrmalā - attiecīgi 418 un 344, Ventspilī - 326 un 316, Krāslavas rajonā, pat Krāslavas rajonā - attiecīgi 302 pret 269, Daugavpils rajonā - 326 pret 314. Jā, es atzīstu, ka pirmkārt jau sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ dabiskais pieaugums Latvijā kopumā ir ar mīnus zīmi diemžēl. Bet tomēr atsevišķi skaitļi vieš zināmu optimismu man kā latvietim. Jo, piemēram, tādā pilsētā kā Liepāja, kur iedzīvotāju vidū latviešu ir tikai aptuveni 40 procentu, pagājušajā gadā, ja mēs rēķinām dzimušos pēc mātes tautības, latviešu mātēm dzima attiecīgi 535 bērni pret 416 bērniem cittautiešiem. Jūrmalā šis rādītājs arī ir stipri līdzīgs, un stipri līdzīgas tendences ir vērojamas visā Latvijā. Ko tas liecina? Ka neatkarīgā Latvijas valsts un arī neatkarīgās Latvijas parlamenta un valdības līdzšinējā politika tomēr ir radījusi labvēlīgākus apstākļus, nesalīdzināmi labvēlīgākus apstākļus latviešu nācijas izdzīvošanai un Latvijas kā vienkopienas valsts pastāvēšanai nākotnē. Jā! Pavērsiens ir noticis. Tā ir realitāte! Bet es gribu apgalvot, ka tomēr šis pavērsiens vēl nav pietiekami stabils. Vēl 1994.gadā tikai 67 procenti Krāslavas rajona skolas vecuma latviešu bērnu mācījās skolās ar latviešu mācībvalodu. Es vēlreiz atkārtoju - tikai 67 procenti latviešu bērnu mācījās skolās ar latviešu mācībvalodu. Vēl šur tur Latgalē atsevišķos pagastos nav atjaunotas mazās latviešu skolas, un arī tur latviešu bērni bieži vien attāluma dēļ, transporta nenodrošinātības dēļ ir spiesti iet skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda. Un tāpēc šajā sakarībā es tiešām brīnos par to, ka mūsu masu informācijas līdzekļi praktiski neveltīja uzmanību Čevera kunga izteikumam jau, var teikt, pirmajā pasludinātā Nacionālā izlīguma bloka sēdē un tas tā bija, ka, lūk, Latgalē būtu vajadzīgs iecelt kādus krievu tautības cilvēkus, lai pārraudzītu situāciju šajā reģionā. Es precīzi neatceros šī izteikuma formu, bet tā doma tāda bija. Es domāju, ka Latgalē tiešām ļoti daudz cilvēku, it īpaši tie, kas dzīvo jauktajās ģimenēs, vēl mēģina orientēties, vai iet uz latviskā pusi vai tomēr ne. Un šajā sakarībā es gribētu teikt, ka šāds izteiciens atstāj ārkārtīgi smagu psiholoģisku iespaidu uz attiecīgajā reģionā dzīvojošajiem. Jo tiešām, neskatoties uz visiem tiem optimistiskajiem cipariem, ko es te saucu, Latgalē situācija tieši šajā ziņā joprojām ir ārkārtīgi smaga.

Septiņi iespējamie valdības ministri pārstāv Tautas kustību Latvijai, kuras vadītājs diemžēl neprot latviešu valodu. Un šeit es gribētu atgādināt to, ko es sākumā teicu un ko, starp citu, es arī publiski esmu dzirdējis no viena otra Nacionālā izlīguma bloku pārstāvošā deputāta, ka nav jau tik svarīgi, kādā valodā es runāju, galvenais jau - ka tikai labs cilvēks. Es ļoti labi atceros, ka šis sauklis interfrontes mītiņos piecus gadus atpakaļ bija viens no populārākajiem. Tas tika rakstīts transparentos, un tā tālāk.

Arī tas, ka Tautas saskaņas partija aicina uz to, lai pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties visi Latvijā dzīvojošie, kas sasnieguši attiecīgo vecumu, ne tikai pilsoņi, ņemot vērā to, ka, piemēram, izglītības iestādes atver pēc šobrīd pastāvošās likumdošanas pašvaldība un arī par izglītības iestāžu slēgšanu lemj pašvaldība. Es negribētu arī šobrīd vainot Daugavpils vadību, ka tā gatavojas nefinansēt vairs no pašvaldības līdzekļiem Daugavpils mākslas skolu jeb tā saukto Saules skolu, kura dažus gadus atpakaļ tika atvērta un kurā mācības notiek latviešu valodā, un ka tā ir tieši šobrīd atsūtījusi uz Saeimu lūgumu, lai valsts pārņemtu šo skolu savā finansējumā, tātad no lielā budžeta. Es pieļauju iespēju, ka Daugavpils vadībai ir objektīvas grūtības. Bet tanī pašā laikā ir interesanti, ka šī vēstule tapusi tieši šobrīd, pēc 6.Saeimas vēlēšanām, jo budžets jau faktiski tika sākts stādīt stipri ātrāk, vēl iepriekšējās Saeimas laikā, iepriekšējās un vēl arī tagadējās valdības laikā.

Man ir ļoti labs kontakts ar Valodas inspekciju un ar daudziem valodas inspektoriem personīgi, un diemžēl, vismaz viņi tā apgalvo un, starp citu, es arī šur tur to esmu izjutis uz savas ādas, ka tieši pēdējā laikā, pēc Saeimas vēlēšanām, cittautiešu attieksme pret valodu, pret valsts valodu ir nedaudz mainījusies uz slikto pusi. Protams, var apgalvot, ka tas ir subjektīvi, bet vismaz tādu informāciju man sniedz Valodas inspekcija. Es biju vienā nelielā Kurzemes mazpilsētā - Saldū, un tur arī ir interesanti. Tā ir ļoti latviska pilsēta. Tur ir neliela krievu vidusskoliņa, un interesanti, ka nu burtiski līdz pēdējam laikam krievu skolotāji ļoti centās ar saviem latviešu kolēģiem, kuru arī diezgan daudz strādā šajā skolā, runāt latviešu valodā, bet diemžēl pēdējā laikā attieksme ir mainījusies, un manā izpratnē ne uz labo pusi.

Vēl mani dara uzmanīgu tas fakts, ka Nacionālā izlīguma bloka iespējamā valdība tomēr kā uz realitāti balstās uz sociālistu partijas balsīm, kura faktiski, un to neviens nevar noliegt, ir sava laika frakcijas "Līdztiesība" mantiniece un interfrontes mantiniece. Tā tas, es domāju, ir, to neviens nenoliegs, un savā laikā manis minētā frakcija Augstākajā padomē, kā arī attiecīgā organizācija gan balsoja, gan arī publiski iestājās pret Latvijas neatkarību.

Tanī pašā laikā es pieļauju iespēju, ka šo valdību apstiprinās, un es nekādā gadījumā negribu, lai Saeima nonāktu dziļā konfrontācijā. Un es gadījumā, protams, ja šo valdību apstiprinās, aicinu visas Saeimas frakcijas darboties konstruktīvi un darboties tā, lai Latvijas valsts kļūtu stiprāka un mēs savā attīstībā ietu tikai uz priekšu. Un es pieļauju iespēju, ka tās manas bažas, ko es šeit mēģināju izklāstīt ar faktiem, nav pamatotas. Bet es no savas puses noteikti apsolu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā, nu tā tas ir sagadījies, pārsvarā ir Nacionālā bloka un "Latvijas ceļa" deputāti, ka mūsu komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu likumdošanas pēctecību dzelžainā virzībā uz vienkopienas valsti. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts M.Gailis: "Teicami!" No zāles deputāts A.Kiršteins: "Vai nav priekšlikumu?")

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Kiršteina kungs, Prezidijā nekādu priekšlikumu nav!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ceru, ka šodienas debates, un es arī ceru, ka iespējamā Ministru prezidenta atbildes beigās palīdzēs mums saprast vairākas lietas.

Tātad pirmais. Vai šodien ir iespējams un vai vispār ir iespējams sastādīt plašāku valdību, kura var turpināt daudz nopietnākā līmenī ekonomiskās reformas, jo nenoliedzami ir izveidojusies bīstama situācija, ka Latvija no vidēja riska zonas sāk pārvietoties ekonomiskajā jomā uz augsta riska zonu, bet Lietuva - no augsta riska zonas uz vidēja riska un Igaunija - no vidēja ekonomiskā riska zonas jau uz zemu riska zonu. Mēs sākam atpalikt ārzemju kapitālieguldījumu ziņā, un jaunajai valdībai jebkurā gadījumā būs ļoti nopietni jāstrādā pie ļoti daudzām problēmām. Vai šādā situācijā ir attaisnojami kādi atviegloti risinājumi, nepārdomāti solījumi, no kā vajadzētu, protams, izvairīties? Tas, protams, ir šīs valdības deklarācijas galvenais uzdevums.

Otrs jautājums. Vai valdības deklarācija ir tukšu solījumu pakete vai labi realizējamu, faktiski realizējamu dokumentu, materiālu kopa, kuru varētu varbūt arī uzlabot, padarīt vēl labāku darba gaitā?

Un trešais jautājums ir pats valdības sastāvs ar Latvijas vēsturē laikam nebijušu ministru skaitu - 27. Vai šie ministri šādā skaitā un tieši šādā sastāvā varēs realizēt visas tās labās idejas, kuras neapšaubāmi arī ir šajā deklarācijā, vai arī šāds valdības sastāvs bija nepieciešams tikai, lai apmierinātu visu to politisko grupu intereses, kuras piedalās šīs valdības sastādīšanā un kurām ir pilnīgi pretējas programmas ļoti daudzos svarīgos ekonomiskajos, politiskajos un morāli ētiskajos jautājumos?

Es šeit pieminēju morāli ētiskos jautājumus ne tāpēc, ka var būt cilvēki, kas ir profesionāli meļi un var stāstīt, teiksim, vienu dienu, otru dienu, ka viņi ir bijuši dažādās organizācijās vai ka tauta tiks pabarota ar rīsiem un šprotēm, vai, piemēram, dažas dienas tiek stāstīts arī no deputātu puses, ka kāds politiskas partijas vadītājs ir cietis autokatastrofā, taču pēc tam izrādās, ka viņš ir sasitis galvu un salauzis skrimšļus, bet nav cietis autokatastrofā. Tas ir atkal cits jautājums.

Bet, ja runā nopietni, tad pirmais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka konsolidēties, kā rakstīts šajā deklarācijā, kopējai darbībai, atmetot šauras partijas intereses, ir iespējams. Un tiekoties divas reizes oficiāli frakciju līmenī ar Ministru prezidenta kandidātu Čevera kungu, es domāju, to apliecināja pilnīgi visas frakcijas. Bija iespējams tieši tā, kā šeit ir ierakstīts valdības deklarācijā, konsolidēties kopīgai darbībai, atmetot šauras partiju intereses.

Man šajā valdības deklarācijā patīk arī otrais teikums, ka jāpārvar dzīšanās pēc tūlītēja izdevīguma, upurējot Latvijas stratēģiskās intereses. Vai tas ir izdarīts? Diemžēl man jāatbild - nē! Vai valdība no viena bloka ir tā, kas tiešām upurē šauru izdevīgumu Latvijas stratēģisko interešu dēļ?

Vai ir iespējams izveidot valdību ar tādu atbalstu šeit, Saeimā, lai vismaz 65 deputāti vai vismaz vairāk par 60 deputātiem nobalsotu? Es gribu pateikt, ka bija iespējams pilnīgi reāli. Jo mums partijas pašreiz ir trīs lielas grupas šeit, un es varētu nosaukt, ka lielākā, protams, ir partija "Saimnieks" ar šīm 18 vietām. Ir otra, tātad "Kustība Latvijai", ir "Latvijas ceļš" un ir arī kristīgie demokrāti, zemnieki un LNNK, kuriem kopā arī ar vienu brīvo deputātu ir 17 balsis. Kopā acīmredzot ar samērā nelielām atšķirībām ekonomiskajās programmās varēja izveidot ļoti stabilu valdību. Kad mēs jautājām Ministru prezidenta kandidātam, kāpēc netiek uzreiz veidota šāda valdība, lai to atbalstītu, lūk, šis vairākums, mēs faktiski saņēmām atbildi, ka ir bijis tāds solījums, kā mēs teicām, "pionieru solījums", veidot šo valdību no viena bloka, pieaicinot tikai atsevišķus cilvēkus. Šādā veidā jau nevar sastādīt valdību, jo valdības jau veido politiskās partijas un frakcijas, saskaņojot ekonomiskās programmas un ārpolitiskās programmas. Un, kā es jau teicu, šīs morāli ētiskās vērtības, kopīgi strādājot pie valdības deklarācijas, apspriežot savās frakcijās un izveidojot šādā veidā kopīgo dokumentu. Bet nevar pie gatavas valdības un pie ne visai gatavas valdības deklarācijas pieaicināt no katras partijas vienu vai divus cilvēkus un teikt - redziet, izveidosim vienu tādu kopīgu valdību, kura atbildīs, es vēlreiz gribu citēt valdības deklarāciju, Latvijas stratēģiskajām interesēm.

Rezultāts pašreiz ir tāds, ka puse deputātu, apmēram puse deputātu tātad, neatbalstīs šīs valdības darbību. Un deklarācijā parādās visas tās nepilnības, kuras varēja novērst, ja tiešām kāds tik ļoti iestājas par šīm Latvijas nacionālajām interesēm.

Vispirms jau kaut vai tāds piemērs, ka šī deklarācija netika iesniegta acīmredzot valodas korektūrā, jo pretējā gadījumā neparādītos tādas brīnumainas lietas kā, runājot par kultūru, teiksim, tāds teikums, ka tiks ieturēts noteikts kurss uz kultūras uzplaukumu. Es saprotu, ka kultūru vai nu veicina vai atbalsta, bet neietur noteiktu kursu. Vai arī tas, ka kultūras potenciāls ir pamatresurss. Tā ir septiņdesmito gadu augstāko partijas skolu leksika, un te man gribētos teikt, ka Dunkera kungam, kas būs kultūras ministrs, taču bija ļoti vienkārši šo visu izlasīt un izsvītrot ārā ar sarkanu zīmuli. Tas vienkārši rāda to, cik liela paviršība ir pieļauta jau šādās deklarācijas varbūt ārējās formās un izpausmēs.

Protams, visnopietnākā lieta ir tāda, vai šī valdība ar 27 ministriem jebkurā gadījumā ievēros taupības režīmu un bezdeficīta budžetu.

Ja mēs skatāmies tādas sadaļas kā sociālā politika un tautsaimniecība, tad es viegli secināju, ka budžeta deficīts būs jāpalielina nākošā gada laikā vismaz 10 reizes. Tas nu gan ir jāpasaka Ministru prezidenta kandidātam godīgi. Tas ir minimums - 10 reizes būs jāpalielina budžeta deficīts, lai izpildītu tikai varbūt trešo daļu no tiem solījumiem, kas šeit ir ierakstīti.

Ko nozīmē ilgtermiņa dzīvokļu kreditēšanas programma 25-30 gadiem uz praktiski maziem procentiem? Latvijā pašreiz apmēram 1 miljonam cilvēku ir neapmierinoši dzīves apstākļi. Tas nozīmē apmēram 3000 jaunu dzīvokļu pie vidējas izmaksas - 20 tūkstoši latu. Dzīvokļi būs vēl dārgāki. Tas ir apmēram 6 miljardi latu jeb 10-11 miljardi dolāru, kas nepieciešami šādas programmas īstenošanai. Protams, tas tiks realizēts, es domāju - Latvijā, bet acīmredzot ne ātrāk kā pēc kādiem septiņiem vai astoņiem gadiem. Ierakstīt ar vieglu roku nozīmē vienkārši piemānīt šos cilvēkus.

Ko nozīmē eventuālā labklājības ministra raksti avīzēs, ka no Vācijas te ripos milzīgi daudz smago automobiļu kravu ar rīsiem, ar šprotēm, ko izdalīs vietējiem iedzīvotājiem, ja Latvijas lauksaimniecības produkcijas realizētājiem ir pašiem problēmas ar šīs produkcijas realizēšanu. Ko nozīmē ievest bezgalīgos daudzumos lētas, otrās šķiras, teiksim, tekstilpreces vai lietotus apģērbus un izdalīt viņus trūcīgajiem, ja Latvijas tekstilrūpniecība nevar pilnībā realizēt savu produkciju? Es domāju, ka šīs lietas vajadzētu nopietni apsvērt.

Jā, vēl ir ļoti interesanta programma. Tiks dotēta bezmaksas medicīniskā palīdzība katram - arī turīgajam. Pie tirgus ekonomikas. Arī miljonāriem. Var būt 15 vai 20 procentu cilvēku, kuri dzīvo samērā labi. Kāpēc viņiem būtu pilnīgi jādotē šī minimālā programma, ja valstij ir knapi naudas, lai varētu dotēt invalīdiem un mazturīgajiem šo veselības aizsardzības programmu? Taču varbūt tad vajadzēja rakstīt skaidri un gaiši, ka jāliek uzsvars uz šīm iemaksām, uz apdrošināšanas sistēmu un valstij nav jāpalīdz bagātniekiem un tiem, kuri spēj paši rūpēties par savas veselības aizsardzību. Tajā pašā laikā, es domāju, arī Saeimas deputāti varētu apmaksāt šo savas veselības aizsardzības minimālo programmu, nevis gaidīt no valsts kaut kādu bezmaksas ārstēšanu.

Izglītība. Pirmais, ko es gribēju šajā valdības deklarācijā atrast - kāda tad ir valdības politika pret valsts valodu vispārizglītojošās skolās, vidusskolās. Es vispār šādu sadaļu neatradu. Es atradu vispār kaut ko brīnumainu šajā valdības deklarācijā. Es citēšu: "Jebkuras valodas skolās ir jārada apstākļi skolnieku iesaistīšanai kultūras tradīcijās." Vai es pārklausījos vai tā ir kaut kāda kļūda? Es ceru, ka eventuālais Ministru prezidents mums izskaidros šo lietu. Kas tad Latvijā tagad būs? Jebkuras valodas vidusskolas visās vietās, arī novuss, kas ir viena no latviešu tautas tradīcijām. Tātad būs arī novusa turnīri, teiksim, dažādu valodu skolās. Un mēs it kā būsim izpildījuši šo valdības deklarācijas prasību.

Mēs taču visu laiku runājām, ka viss darbs Izglītības ministrijā bija orientēts uz to, lai šī nācijas veidošana un integrēšana uz šīs vienkopienas, nevis divkopienu valsti tiktu veidota caur šo valsts valodu, caur izglītības reformu. Mēs taču esam iesnieguši pat likumu tagad par valsts valodu. Un, ja parādās kaut kas tāds par jebkuras valodas apmācībām skolās, tad man vienkārši ir skaidrs, ka šeit vai nu nav panākta vienošanās - es saprotu, ka varbūt ir jāturas pie sociālistu balsīm par katru cenu šeit - vai arī vienkārši šis jautājums ir kaut kādā veidā izlaists no redzesloka.

Tagad vissmagākā lieta, protams, ir tautsaimniecība. Par šo tautsaimniecību varētu varbūt runāt pāris stundu, bet mani uztrauc tikai viena lieta. Un tas ir tas, ka tiks noteiktas kaut kādā veidā administratīvi, tikai nav teikts, kas to noteiks - partija vai valdība, vai frakcija - valstiski stratēģiskās nozares un rūpnīcas, kuras nebūs pakļautas privatizācijai. Tātad faktiski šajā valdības deklarācijā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiks apturēta privatizācija. Tas ir ļoti interesanti, jo noteikt, kādā veidā mēs varētu, teiksim, apturēt privatizāciju vienā jomā un administratīvi regulēt kaut kādu paātrinātu privatizāciju otrā jomā, ir ļoti bīstams eksperiments. Un tas praktiski ir atkārtots visās NVS valstīs - gan Ukrainā, gan Baltkrievijā, un rezultāts ir redzams. Un es domāju, ka te ir ļoti nepārdomāti ierakstīt šādus bīstamus eksperimentus, ka mēs atgriežamies pie administratīvi centralizētās tautsaimniecības vadīšanas. Jūs daudzās vietās izlasīsiet, ka tiks pārskatītas un likvidētas dublējošās institūcijas, bet galvenais, ka valdība noteiks, valdība regulēs, valdība subsidēs un tā tālāk.

Šeit ir arī viens liekulības piemērs. "Tiks noteikts alkoholisko dzērienu un tabakas ražošanas, importa un tirdzniecības valsts monopols".

Mīļie deputāti! Valsts monopols. Ja mēs gribam atņemt valsts monopolu tirdzniecībai, tad ir jābūt valsts veikaliem kā ALKO sistēmai Somijā, ja tiek šeit iesniegts likums, kurā šņabi paredzēts sākt pārdot no sešiem rītā, un pēc tam kvēli saka, ka, lūk, šis ir tas īstais likums, jo katrs var saņemt licenci un tirgot degvīnu pēc šī iesniegtā projekta no pulksten 6.00 rītā līdz 22.00 vakarā, tad būtu vismaz kautrējušies teikt, ka tas ir domāts dzeršanas ierobežošanai. Vismaz vajadzēja rakstīt, ka no 13.00 vai 14.00 dienā līdz 18.00 vakarā, es nezinu. Bet tas atkal, protams, ir ētikas jautājums.

Vēl es gribu pieminēt ārpolitiku. Te jau pareizi Vītola kungs pieminēja, ka nekādas garantijas Latvijai nedos ne Krievija, ne Amerikas Savienotās Valstis. Es tikai gribētu pateikt, ka šadas garantijas nav pat arī Izraēlai, kurai ir ļoti spēcīgi izstrādāta aizsardzības sistēma, un vienkārši ļoti naivi ir ierakstīt ārpolitiskajā deklarācijā šādas lietas. Galīgs mīts ir, piemēram, teikums, ka valdība uzskata par nepieciešamu precizēt sertifikātu pielietošanas iespējas lielo uzņēmumu privatizācijā, dodot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem tos izdevīgi realizēt. Es domāju, ka vairāk vai mazāk, sliktāk vai labāk iepriekšējā Saeimas sastāvā tika izstrādāti šie projekti par sertifikātu realizēšanu zemes reformā, dzīvokļu privatizācijā, mazajā privatizācijā. To visu varētu atbalstīt, bet es domāju, ka valdībai jau nu ir skaidrs un Kreitusa kungam vislabāk, ka vienīgā problēma ir šie no PSRS smagās industrijas mantotie lielie, ražošanai nepiemērotie korpusi ar milzīgiem siltuma zudumiem, kā "Liepājas metalurgs" - 5 līdz 6 miljoniem. Un, ja valdība raksta, ka viņa gribēs par sertifikātiem, tā sakot, šos milzīgi neefektīvos korpusus un uzņēmumus iedot pensionāriem vai vēl kādiem, tad tā ir aplama ideja.

Beigās es gribētu pateikt, ka es ļoti cienu partiju avīzes, un es gribētu citēt kāda politiķa teicienu, ka partijas prese ir derīga tikai sprāgušu zivju ietīšanai. Es tam pilnīgi piekrītu. Bet šeit ir labs teiciens - ja vienā maisā ieliek, es uzvārdus necitēšu, jo šie uzvārdi bija noteikti, ja vienā maisā ieliek jau iepriekš minētos blēžus un gāž ar rungu, tad, ticiet man, garām nekad jūs netrāpīsiet.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu laiks ir beidzies! Cik minūšu.

A.Kiršteins. Paldies par uzmanību, un es aicinu tomēr šajā gadījumā izmantot to, kas ir ierakstīts šajā valdības deklarācijā, - nepalaist garām izdevību tomēr sastādīt tādu valdību, kuru atbalstītu vairāk nekā 60 līdz 65 procenti, un izdarīt to, ko mēs jau teicām Čevera kungam, ka, atturoties balsot par šo valdību, mēs dodam Čevera kungam iespēju iesaistīties daudz nopietnākā valdībā un acīmredzot nospēlēt daudz lielāku lomu Latvijas politikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs! Nav godīgi pateikt paldies par uzmanību un pēc tam turpināt runāt. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es laikam sākšu ar to, ka izteikšu zināmu atzinību Čevera kungam par viņa lielo uzņēmību. Un es saprotu arī tās dvēseles mokas, kādas viņš pārdzīvo šajā brīdī. Bet tomēr varbūt vismaz daļēji mēģināsim novērtēt to, kas atbilst patiesībai. Un, ja nu ir kaut kur pārlieku dominējis pēcrevolūcijas lozungs Krievijā, ka galvenais nav zināšanas, bet galvenais ir pārliecība, tad tas ir ļoti spilgi parādījies, sastādot šo valdību. Ideāli. Es domāju, ka nākotnē mūsu vēstures studētāji varēs noteikti runāt par šo mūžam dzīvo ideju ietekmi uz šodienas Latviju. Te ir ļoti jauks mēģinājums ideāli sadalīt vietas starp visiem partneriem, lai maksimāli nodrošinātu to minimālo pāreju pār 50. Un skaidrs ir arī tas, ka šīs runas, kurās izskan kritika par deklarāciju, kritika par šīs valdības veidošanas procesu, daļu vismaz uzjautrina un nekādas nopietnas klausīšanās šeit nav. Un to vajadzētu vienreiz visiem saprast šeit un nerunāt liekulīgi, jo to jau mēs redzējām tad, kad apsprieda iepriekšējās valdības iesniegto deklarāciju. Tā bloka pārstāvji, kas šodien pretendē uz vietu valdībā, neizrādīja absolūti nekādu interesi par šo deklarāciju, pilnīgi atteicās runāt par to šeit, jo viņiem bija skaidrs, bija saskaitīts, vai pietiks balsis, lai izgāztu šo valdību, vai nepietiks, un nebija jāvelk laiks un lieki te jāuzstājas. Loģiski, un tā arī šodien vajag runāt - jums pietiek tās 50 balsis vai 51. Nu un viss ir kārtībā. Man jau daži pārstāvji no šī bloka teica, ka sportā arī pietiek uzvarēt arī viena punkta starpību, ar tā skaitās uzvara. Jā, nu jautājumā par uzvaru... Šodien arī presē parādījās - uzvarēs Čevera valdība, uzvarēs... Ko viņi uzvarēs? Viņi neko neuzvarēs, un, ja nu kaut ko uzvarēs, tad varbūt palasīsim vēsturi nedaudz un atcerēsimies, ka bija tāds jēdziens kā "Pirra uzvara" Varbūt par šo jēdzienu pēc kāda gada mēs parunāsim šeit un paskatīsimies, kurš tad smaidīs un kā viņš smaidīs. Ir ļoti lietderīgi kādreiz atcerēties kaut vai neseno pagātni. Gribētos arī atgādināt varbūt šeit vienu tādu faktu, kas man kādreiz izraisa pārdomas, cik ārkārtīgi populāri bija 1988.gadā seši cilvēki, kuri bija galvenie Latvijas Tautas frontes vadītāji. Neviena no viņiem šodien nav vairs starp vadošajiem Latvijas politiķiem. Un laiciņš nemaz tik ilgs nav pagājis. Tā ka, nu, turpināsim šo sacensību, galu galā es ceru, ka tā būs Latvijas labā. Protams, saruna ir sākusies. Ceru arī, ka šī saruna būs par darbu, jo jēdziens "darbs" te ļoti bieži izskanēja visu laiku nepārtraukti. Nu labi, ja jau runājam par darbu, tad arī atcerēsimies, kurš atbild par savu darbību, kā nosaka Latvijas Republikas Satversme, it īpaši 27. un 59.pants, kas būs ļoti bieži jāatceras. Ministru kabinets par savu darbību atbild Saeimas priekšā. Nejauksim tiesības un pienākumus. Un tomēr galvenais darbs, vismaz tā vajadzētu būt, ritēs šeit, Saeimā, un pieprasījumi un jautājumi, un izteikumi nāks no šejienes un atbildes nāks no Ministru kabineta, un nekad nebūs otrādi.

Tagad par iecerēto valdību. Protams, skaidri mēs varam noteikt - jebkurā gadījumā ir darbības mērķi, ir darbības mehānisms, ir ieceres un ir komanda, izpildītāji. Un bez tam visam ir jābalstās uz sistēmas stabilitāti. Un tāpēc īsi par katru no manis minētajiem jēdzieniem. Nu, protams, mērķi ir brīnišķīgi. Man bieži acīs ieriesās asaras, lasot šo deklarāciju. Es atceros utopistu darbus, atceros Sensimona un Furjē izteiktās idejas, it īpaši Furjē būdiņas. Šad un tad pārlasiet, tas ir ļoti veselīgi. Man liekas, ka tie vīri drusciņ nopietnāk uz tām lietām skatījās. Un, protams, laika ierobežotības dēļ, kā es redzēju, 51 deputātu galīgi neinteresēja šīs valdības deklarācijas apspriešana, tāpēc diemžēl man nebūs iespējams dziļāk ieskatīties, bet man ļoti patīk tas sākums. Te šī bloka partijas ir apvienojušās ar mērķi pilnvērtīgi īstenot vēlētājiem dotos solījumus. Es ļoti labi atceros vienu no šīm partijām, kura jau pirms vēlēšanām apsolīja sarīkot grandiozāko uguņošanu Latvijas vēsturē par godu galīgai uzvarai pār komunismu. Es tagad saprotu, ka visas šīs partijas nu ir apvienojušās un turpinās svinēt galīgo uzvaru pār komunismu. Nu brīnišķīgi! Es domāju, ir ļoti interesanti šad un tad pārlasīt tiešām šādus solījumus, šādas izrunāšanās un saprast, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši nav nekādu principu. Vajadzības gadījumā viņš komunistu kaut kur uzsēdinās, vajadzības gadījumā viņš to komunistu no turienes nocels nost un ietērps goda svārkos. Visu noteiks situācija. Un ja šo piecu komunistu pēcteču balsis šodien ir ļoti vajadzīgas, tad, dabīgi, nekādas runas vairs nevar būt, kad tie ir kaut kas slikts.

Tālāk ir interesanti, protams, vairāki punkti, bet es tikai divus minēšu. Piemēram, es saprotu tā - ja raksta, tad uzraksta kaut ko tādu, kas rāda ceļu uz tavu mērķu īstenošanu. Ja tikai ierobežojas ar pašas lietas nosaukšanu, ar to, ka demogrāfiskās situācijas atveseļošanai valsts veiks ilglaicīgu pasākumu kompleksu... Nu labi, ko nozīmē - veiks kompleksu, par to lai runā literāti. Bet kas tad tas būs? Nekavējoties tiks izstrādāts tas un tas, uz ko balstīsies tas. Pēc atvieglotiem noteikumiem saņems medikamentus, kā arī Latvijā ražotus produktus un preces. Tātad skaidrs, ka tie, kas ēdīs Latvijā ražotus produktus un preces, var būt droši, ka viņi varēs sekmīgi risināt demogrāfiskās problēmas. Nekas cits par šo jautājumu šeit vairs pateikts nav.

Otrs. Cik reižu nav runāts par robežapsardzību un par viņas problēmām! Cik reižu nav runāts par to, ka Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kurā robežapsardzības spēkiem ir stingri atšķirīga pakļautība no praktiski visām Eiropā esošajām valstīm! Mēs arī labi zinām, ko esam saņēmuši no šīm Eiropas valstīm, kur ir bijusi runa par īpašu uzmanību Baltijas valstīm attiecībā uz robežu apsardzību un par nespēju šodien nopietni ieguldīt līdzekļus, pamatojoties uz mūsu struktūru īpatnējo pakārtotību. Bet es saprotu - ja šeit šodien būtu runa par robežapsardzības saistību ar Iekšlietu ministriju, tādā gadījumā Kostandas kunga pakļautībā būtu ļoti varena komanda, pulka orķestris un trīs pavāri, un augšā būtu aizsardzības ministrs.

Vēl šis un tas īpatnējs ir šajā deklarācijā. Šī milzīgā liekulība, ko daži nodemonstrēja šodien, runādami par valsts monopolu, vai nu neprazdami noformulēt to vai nesaprazdami, kas tas tāds ir, bet tanī pašā laikā šeit ir ielikuši šo jēdzienu. Nu tad vienā dienā vismaz nevajag rīkoties dažādi, runājot par vienu un to pašu jautājumu!

Un beigās parunāsim par komandu un par stabilitāti. Komanda ir ļoti savdabīga. Un, kad ieskatās dažos ministros, nu, goda vārds, neko vairāk par smaidu man šie uzvārdi izraisīt nevar. Nu tur nav nekāda runa par darbošanos, tie cilvēki nestrādās, es jau šodien to pasaku. Taču īpaši daži, kuriem ir ļoti savdabīgas iestrādes, tie gan strādās. Bet viņi strādās ne jau nu valsts labā. Dažās ministrijās kā vadītāji ir iecerēti cilvēki ar milzīgu pieredzi tieši šādu ministriju darba īstenošanā, tas ir, viņi izmantos šo ministra posteni, lai sekmīgi kārtotu savas lietas. Un tas ir pilnīgi skaidri un gaiši te ielikts. Vai tiešām tas nav redzams? Nu nekas, laba komanda acīmredzot. Varbūt vienā virzienā tā varēs arī sekmīgi sadarboties.

Nu un tagad runāsim par to stabilitāti. Nu kā jūs iedomājaties stabilu darbu, kad te lasīs uz pirkstiem, vai Kreituses kundze ir atgriezusies no komandējuma vai nav, vai Amerika kungs atbrauks šodien vai neatbrauks, izskatīsim šo jautājumu pirms vienpadsmitiem vai pēc. Vai tad tā ir nopietna attieksme pret valdības veidošanu? Ja ir runa par to, ka mēs par katru cenu pierādīsim, ka mēs varam iegūt šo pārsvaru, tad tā arī vajag pateikt, bet te nevajag runāt par kaut kādu tur varavīksni un par citām debess parādībām.

Tā ka, protams, darbs turpināsies. Es, protams, novēlu mums visiem labu garastāvokli, apstiprinot vai neapstiprinot vai nu šo vai citu valdību, jo Latvijas labā mums būs jāstrādā, un es ceru, ka mums visiem pietiks prāta un izturības veikt sekmīgi šo darbu. Tā ka es novēlu mums visiem šādu izturību tieši viena mēneša jubilejā, kopš mums ir izdevies noturēties Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Sinka, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

J.Sinka (TB). Ļoti cienītais Valsts prezidenta kungs, Prezidij, dāmas un kungi! Es sākotnēji biju iecerējis pārāk gari nerunāt, proti, aicināt Vienības partijas frakcijas deputātus un arī citu frakciju deputātus pārdomāt, kamēr ir laiks, un atbalstīt vēl vienu mēģinājumu sastādīt Nacionālā bloka vadībā valdību. Tāpat lūdzu Valsts prezidenta kungu nākotnē šo iespēju apsvērt.

Bet tagad es, tāpat kā daži iepriekšējie runātāji, izteikšu komplimentus Čevera kungam. Proti, par viņa sākotnēji, pasvītroju, sākotnēji korekto izturēšanos. Kad nu mēs pēc kārtīgas apdomāšanās... kad es saku "mēs", es domāju "Tēvzemei un Brīvībai" frakciju, partiju... pateicām, ka mēs nevaram pieņemt šo piedāvājumu, proti, ministru posteņus Čevera kunga valdībā, lai gan tas ir glaimojoši vienmēr katram cilvēkam, arī man personīgi, bet kad nu mēs to bijām pateikuši, tad mēs atvadījāmies, paspiedām rokas un Čevera kungs teica: nu, kolēģi, uz sadarbošanos! Tad es atceros, pirms balsošanas par Māra Grīnblata piedāvāto programmu Kreitusa kungs pienāca pie mūsu gala, un tā pavisam mīlīgi un korekti mēs vienojāmies, ka mums debašu nebūs. Atkal ļoti korekti. Varētu teikt - no abām pusēm. Bet tas, kas notika šodien, tas nu nemaz nebija korekti. Mūsu pusei, patiesību sakot, aizbāza muti. Es zinu, Kārtības rullis to atļauj, par to jau mēs te nestrīdamies, mēs strīdamies par morāli. Un vēl būs laiciņš, kad es runāšu par morāli, jo te jau citēja vairākus filozofus. Bet, redziet, tā morāle ir tāda, kas šinī ļoti ļoti būtiskajā jautājumā kārtīgā demokrātijā pienākas. Un es te nu saredzu ne visai labu sākumu Čevera kunga valdībai, jo trūkst šīs demokrātiskās pamatnes. Īstiem demokrātiem jāļauj saviem pretiniekiem izrunāties pēc sirds patikas, un kādreiz viņi pat nodara pāri savai lietai, par daudz runājot. Bet par to, protams, slavenie psihologi nebija padomājuši. Bet jautājuma princips ir tas, ka mums aizbāza muti. Un tātad, protams, vēl viens runātājs, saraksts slēgts un tā tālāk. Jā, nu uz tādas bāzes Latvijas parlaments nevar darboties. To dzird arī visa pasaule, bet mēs vēl tik cēli runājam par ieiešanu Eiropas struktūrās. Lai gan reiz no Ķezbera kunga es dzirdēju izteikumu, ka vispirms Latvijai ir jākļūst bagātai un tad mēs varēsim parunāt par to ieiešanu Eiropā. It kā tas viss izklausījās loģiski. Tagad, protams, par to neviena vārda nav tajā deklarācijā, kura, starp citu, ir krietni mazāk izstrādāta nekā mūsu Nacionālā bloka un sabiedroto kopējā programma. Tādēļ vien būtu vērts vēlreiz apsvērt iespēju Nacionālajam blokam piedāvāt šo darbu turpināt.

Bet atgriezīsimies pie morālām lietām. Pie Bībeles. Es apsveicu Čevera kungu, ka viņš zina, ka "iesākumā bija vārds". Iesākumā bija vārds, tas bija mūsu radītājs. Dievs. To es saku arī tiem ateistiem vai agnostiķiem šeit. Un tas vārds darīja mūs brīvus, un brīvība nozīmē arī brīvu vārdu, ko apspieda piecdesmit gadu mūsu okupanti un ko tagad iecerējuši vadītāji, Latvijas vadītāji, mums liegt. Vēl tikai viens runātājs pēc manis, un tas ir viss... Un es jums iepriekš jau pasaku, ka es mēģināšu pēc visiem noteikumiem vēl piecas minūtes runāt, kas man ir atļauts, un tad ir viss. Tad vairs nav iespējams runāt. Turpretī visās citās demokrātiskajās valstīs, ja iet runa par valdības programmu, par jaunu valdību, tiešām dod iespēju izrunāties un izteikt savu viedokli. Šeit tas ir liegts. Vai tur ir atbilde? Te Čevera kungs teica, ka vajadzētu apkarot šo principu - dzīšanos pēc tūlītēja izdevīguma. Nu kāda tad nu bija dzīšanās pēc tūlītēja izdevīguma šeit? Mēs bijām "džentlmeņi", lieku to pēdiņās, protams, un neiebildām, nekurnējām, kad šorīt Čevera kungs paziņoja, ka tomēr šo jautājumu par valsts valdības sastādīšanu atliekot. Atliekot mēs jau visi zinājām, ka Andris Ameriks bija aizķēries Francijas streikotāju dēļ, bija jau jāpavelk garumā. Bija vairāk jāparunā par alkoholismu, vai ne? Par monopolu. Un tad Andris Ameriks ieradās. Bet tad, kad nobalsoja par pusdienas pārtraukuma anulēšanu, gan jau visiem bija zināms, ka divi mums ļoti tuvi mūziķi - dziedātājs un, ja nemaldos, klarnetiste, proti, Ingus Pētersons un Dita Krenberga, laulājās jaunajā Ģertrūdes baznīcā pulksten vienos, un tam tēvam šie "džentlmeņi", kas tagad grib pār mums valdīt, nolēma liegt iespēju būt klāt šajā aizkustinošajā ceremonijā. Nu, šķiet, viss ir izdevies laimīgi, bet ne jau pateicoties Čevera kungam un viņa blokam - o, nē! Varbūt pateicoties kolēgām, kas mazliet ilgāk runāja, lai gan tas nav tas iemesls, kāpēc mēs te runājām. Jo šis temats ir ļoti ļoti būtisks. Tā ka es uzdrošinos savas frakcijas vārdā apsveikt Ingu Pētersonu un Ditu Krenbergu... (Aplausi.) Mēs esam priecīgi par viņu laulības dzīves sākumu.

Tad mūsu frakcijā, kurai pat mūsu pretinieki izteica komplimentu par samērā korektu vēlēšanu kampaņu, mēs nolēmām atturēties no personāliju pieminēšanas. Bet šeit nu, saņēmis sitienu zem jostas, es vairs tā nevaru to solīt un tā rīkoties, proti, man tomēr daži vārdi nāk prātā.

Pirmais ir nesen šeit, Rīgā, godātais, astoņdesmit gadu jubileju sasniegušais vēsturnieks Uldis Ģērmanis. Un Ķezbera kungs viņu droši vien ļoti labi pazīst. Redziet, tur ir tie laiki padomju diplomātijā. Tie bija tie laiki, septiņdesmitie un sešdesmitie gadi, ko mēs, trimdinieki, saucam par "kultkoma laikiem". Man nav jāatšķetina, ko kultkoms nozīmē, bet arī par to daļēji Ķezbera kungs bija pāris gadus atbildīgs kā priekšsēdis. Tajā laikā kultkomam par ārzemju ceļojumiem atskaitījās Kreitusa kungs, to jūs visu varat izlasīt Ulža Ģērmaņa grāmatā, piemēram, neatkarīgi no tā, ka man pašam personīgi ir informācija. Es tikai uzskaitu dažus cilvēkus, kuriem jūs gribat uzticēt Latvijas nākotni, jo viņi jau ir bijuši pie varas. Un, kad es saku - dotiet iespēju Nacionālajam blokam vēlreiz pamēģināt, tad es tomēr lielākoties runāju par cilvēkiem, kuri mums ir mazāk pazīstami, kuri nav ne ar ko tādā valdīšanas līmenī izcēlušies. Un es jums saku, ka risks ar viņiem būs krietni mazāks nekā ar tiem, kas ir mums pazīstami. Es domāju, ka jums būtu... Lai gan es neesu profesors kā Grinovska kungs, kas, starp citu, ļoti jauki runāja par lauksaimniecības nākotni. Tur man ir personīgas domas un bažas, ka arī šajā deklarācijā par maz uzmanības ir pievērsts lauksaimniecībai. Neesmu profesors, nelietošu ar svešvārdiem izrotātus teikumus, kā to dara augstskolā, runājot ar studentiem, bet tikai piemetināšu, ka jā, tiešām, mūsu Latvijas, mūsu tēvzemes lauki ir pieauguši ar nezālēm un tās vietas gaida jau krūmus. Un es domāju, ka Nacionālais bloks un partneri varētu atrast labu vietu visu to pārējo frakciju deputātiem, kam tiešām tuva ir Latvijas nākotne. Bet to Latvijas nākotnes aizsargāšanu es nesaredzu. Es nesaredzu šajās rokās, kuras mums tiek piedāvātas, kurās ietilpst, jā, piemēram, tāds veidojums kā Drošības fonds. Ej nu sazini. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sinkas kungs! Es jums atļaušos atgādināt Saeimas Kārtības ruļļa 62.pantu, kas nosaka: "Neviens deputāts, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm." Tā ka jūsu tiesības runāt trešo reizi un cik ilgi gribat ierobežo nevis Saeimas balsojums, bet Saeimas Kārtības rullis.

Runātāju sarakstu noslēdz Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Augsti godātais Prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Žurnālisti! Radioklausītāji! Kāpēc es uzrunāju tā, visus? Es domāju, ka tam ir pamats, šodien ir diena, kuru gaida valsts. Tā ir valdības apstiprināšana, un tas ir ļoti ļoti nozīmīgi. Es jau esmu teicis, paspējis šīs Saeimas laikā sacīt, ka šī 6.Saeima ir savā ziņā fantastiska. Lūk, šoreiz no kāda aspekta. Es esmu pēdējais laimīgais, kurš iekļuvis šodien, apspriežot valdību, Ēdenes dārzā. Ticis pie runāšanas. Citiem tas ir liegts, apspriežot šo ļoti svarīgo jautājumu. Tā jau var nonākt tik tālu, ka grūti pat prognozēt. Tā jau var nonākt tik tālu, ka ar 51 balsi nobalso, ka pārējie, atlikušie vispār šeit nav vajadzīgi un var nepiedalīties sēžu zālē. Cienījamie kolēģi! Tas nav prāta darbs. Bet es uzreiz pateikšu vienu niansi, kurai es nepiekrītu. To, ko teica nupat, pirms manis, cienījamais Sinkas kungs. Es pateikšu, ka nē, diez vai Nacionālais bloks pašlaik tik ļoti tīko, lai viņam uzticētu atkal sastādīt šo valdību. Mēs runājam šajās pēdējās dienās par to, ka jāatrod mums šeit, Saeimā, 100 deputātiem kompromisa variants. Tas būtu tas gudrākais, tas būtu tas optimālākais variants, kas šajā situācijā būtu pieņemams. Šodien izvērsās debates, un, kā jau es teicu, es iekļuvu pat šajā savdabīgajā Ēdenes dārzā pie runāšanas. Iepriekšējā reizē, kad tika spriests par to - apstiprināt vai neapstiprināt Grīnblata kunga sastādīto valdību, šeit no tribīnes nerunāja it neviens. Vai tāpēc, ka šis spēku samērs bija tik ļoti skaidrs, ka 51 vai 52 nobalsos "pret", pārējie - ne. Es domāju, ne tāpēc. Ne tāpēc! Bet tāpēc, ka Grīnblata kunga sastādīto valdību deputāti, arī Nacionālā izlīguma bloka deputāti, vērtēja pavisam savādāk. Visi saprata, ka šīs valdības darbība būs prognozējama. Šīs valdības darbība būs prognozējama. Zinās, ko no tās var sagaidīt, ko tā darīs un kā darīs. Šodien diemžēl, Čevera kungs, man par sarūgtinājumu un, es ceru, jums par sarūgtinājumu mums šīs pārliecības nav. Un es jūtu un zinu, ka pārliecības nav arī jūsu bloka cilvēkos, vismaz vienā lielā daļā. Un daži ir pavisam šaubīgi, jo nezina, kā īsti izlemt. Un kāpēc? Jūs ļoti labi teicāt par to, ka visa pamatā mums jāliek darbs, darba mīlestība, un tā tas ir. Savādāk mēs, kā mēdz sacīt, uz zaļa zara netiksim. Bet, redziet, darba mīlestība vai darbs - kā labā? Ar kādu nolūku? Un mani uztrauc kaut vai šī valdības sastādīšanas metode. Metode nav, lai sastādītu valdību profesionāļi, diemžēl nav. Jūs teicāt, ka tā būs profesionāļu valdība. Es gribu apgalvot, ka šī būs superpolitiska valdība. Super! Jo izvēles nav. Un te jau daudzi runāja. Es neatkārtošos par atsevišķām personālijām. Nav pēc viņu profesionalitātes, bet ir tieši pēc piederības partijai. Un pēc tā, kā attiecīgais cilvēks rīkosies. Un es īpaši neanalizēšu atsevišķus cilvēkus. Es tikai brīnos, kāpēc jūs neaicināt, jūsu rindās ir gudri cilvēki, kurus jūs atstājat malā. Tas pats Liepas kungs - profesors no Lauksaimniecības universitātes, kurš varētu vadīt kādu no ministrijām vai būt valsts ministrs. Bet jūs izvēlaties pavisam kaut ko citu. Bet, protams, tā ir jūsu izvēles daļa, gribēšana un tā tālāk. Bet tāpēc mums paliek, lūk, šīs šaubas. Bet vislielākās šaubas man, cienījamie Nacionālā izlīguma bloka deputāti, ir, lūk, par ko. Ka jūsu darbību arī valdībā vadīs ne jūsu pārliecība, ne jūsu latviskums, bet Sociālistiskās partijas vai "Līdztiesības", starp kurām es velku vienlīdzības zīmi, interfrontes partijas dažu deputātu diktāts. Tas mani sarūgtina visvairāk.

Un par to mēs esam pārliecinājušies. Es nerunāju tukšu. Par to jau šodien arī šeit tika runāts. Vidiņa kungs to pieminēja un vēl daži citi kolēģi, jo šie balsojumi - gan par Prezidiju, gan par komisijām, gan kas šodien jau parādījās, ir viņu diktēti. Un tas ir visdrūmākais, ka šiem pieciem cilvēkiem, es atļaujos teikt no šīs tribīnes, ne īpaši, ļoti maigi izsakoties, rūp šīs Latvijas intereses, šī Latvijas neatkarība, bet intereses ir pavisam citas. Taču šīs piecas balsis ir ļoti vajadzīgas. Un ko tad jūs - dancosiet viņu, šo piecu cilvēku pavadā, kuri raustīs šo diedziņu? Cik tad jūs paliekat bez šiem pieciem? Lūk, tas mani īpaši satrauc. Un tāpēc es labprāt it kā gribētu novēlēt jums, Čevera kungs, šo smago darbu, ļoti smago darbu, bet, lūk, mums paliek šīs šaubas. Un manī personīgi paliek vislielākās šaubas par to, ka mums, lai gan sapulcējušies šeit pilsoņi, esam Saeimā vairumā latvieši, nebūs darbības, lai īstenotu to, uz ko mēs esam cerējuši visos atmodas gados un vēl pirms atmodas visos 50 okupācijas gados, - šo latvisko Latviju. Tā ir ļoti būtiska. Ne jau... Te izskan domas dažreiz par kaut kādu Latviju latviešiem. Pasarg Dievs! Par to mēs nerunājam! Latvisku Latviju! Nacionālu Latviju! Neatkarīgu Latviju! Par to ir runa.

Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu vēlreiz aicināt padomāt, vai patiešām mums nevajadzētu apstāties kādu minūti, vēlreiz padomāt un izvēlēties šo trešo, šajā situācijā ļoti optimālo un laikam gan vislabāko variantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atvainojos, cienījamie deputāti! Tad, kad sāka runāt Tabūna kungs, mēs saņēmām pieteikumu otrreiz uzstāties. Deputāts Juris Sinka, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcija. Piecas minūtes. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēdes kundze! Es esmu ļoti patīkami pārsteigts, jo es gandrīz jau sāku pats ticēt, ka esmu jau divreiz runājis. Nu var būt, ka es šad un tad atkārtojos. Izrādās, ka tomēr šī ir otrā reize. Jā, nu, kā jau es teicu, diemžēl, ja viena puse netaisni sit zem jostas vietas, tad es varbūt mazliet turpināšu. Un tagad man jārunā par Labklājības ministriju, kurā ir ministrs un divi valsts ministri (Starpsauciens no zāles: "Trīs, trīs!"), ieskaitot Ziediņa kungu, kas visi nāca klajā dažādos veidos, gan mutiski, gan rakstiski, ar apvainojumiem pret "Tēvzemei un Brīvībai" tīri politiskā plāksnē un ar apvainojumiem pret mani un manu ģimeni personīgā plāksnē. Un tā, es varu iedomāties, ir daļa no tās politiskās spēles, ko pēkšņi nolēma spēlēt Joahims Zīgerists, ar kuru man personīgi arī nekāda ienaida nekad nav bijis, bet tā nu tas laikam ir. Tikai atskaitot to, ka ne es, ne mana ģimene, ne arī mana frakcija nav nekad šīm minētajām personām uzbrukusi. Tieši otrādi - mēs esam viņām palīdzējuši. Bet es tagad detaļās neieiešu. Es tagad tikai izsaku komplimentu, es gan vēl nezinu to patiesību, Kostandas kungam, ka viņš savā biogrāfijā... Un, redziet, tur jau ir tā starpība, toreiz, kad nenotika debates par Grīnblata kunga programmu, tad es galvoju, ka lielais vairums vai nu nebija paspējis vai citu iemeslu dēļ nebija iepazinies ar to rakstīto. Bet mēs esam palasījuši, vai ne. Un es zinu, ka Kostandas kunga biogrāfijā ir teikts, ka viņš pārvaldu vācu un angļu valodu sarunu līmenī. Ne visai sen, atceros, mana svaine Vācijā palīdzēja Kostandas kungam sarunās ar vāciešiem, un, cik es atceros, viņam gāja bezgala grūti. Nu tad es ceru, ka viņš ir īsā laikā tiešām to apguvis, un, man liekas, pārspējis savu meistaru... Redziet, tā tas ir. Tomēr ar visu to sājo humoru jājautā, kāpēc politiskajā dzīvē liekties tik zemu un sākt lietot melus un uzbrukumus. To, starp citu, vēl turpina darīt Joahima Zīgerista vārdā arī viņa atbalstītājs un draugs Mavriks Vulfsons. Redziet, kā tas ir! Un viņš un Joahims, vai lai es jums atgādinu, es to pārtulkoju un ar brīvkunga fon Štetena atļauju publicēju "Dienā"... Jā, man 57 sekundes, paldies par tām! Jūs zināt, ka viņš bija... abi šie kungi bija nelietīgi velti valkājuši rakstu, kas nemaz viņiem nebija adresēts, vai ne, it kā tas būtu šī pazīstamā vācu politiķa uzbrukums "Tēvzemei un Brīvībai" un man. Un uz to brīvkungam fon Štetenam bija atbilde, un viņš man deva atļauju to publicēt, un tie vairs nav joki, tā ir tā mūsu politiķu, mūsu pretinieku darbības kvalitāte. Es ceru, ka šī valsts un šis parlaments ar tādu kvalitāti tālāk nenodarbosies.

Sēdes vadītāja. Sinkas kungs, jūsu laiks ir beidzies!

J.Sinka. Es to ļoti apzinos, priekšsēdes kundze! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Un Kārtības rulli es jums neatgādināju tāpēc, ka jūs bijāt runājis vienu vai divas reizes, bet gan tāpēc, ka jūs savā runā izteicāt nožēlu, ka Saeima neļauj runāt, cik ilgi grib un cik reizes grib, par valdības deklarāciju. Paldies! Debates pasludinu par pabeigtām. Lūdzu zvanu! Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Mans pienākums ir nolasīt Saeimas lēmuma projektu. "Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā: Ministru prezidents - Ziedonis Čevers, aizsardzības ministrs - Odisejs Kostanda, ārlietu ministrs - Jānis Jurkāns, ekonomikas ministrs - Ernests Jurkāns, finansu ministrs - Aivars Kreituss, iekšlietu ministrs - Dainis Turlais, izglītības un zinātnes ministrs - Ilmārs Lapa, kultūras ministrs - Oļģerts Dunkers, labklājības ministrs - Andris Saulītis, tieslietu ministrs - Aivars Dātavs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Alberts Kauls, zemkopības ministrs - Roberts Dilba, satiksmes ministrs - Ēriks Kaža, īpašu uzdevumu ministrs Baltijas valstu un Eiropas Savienības jautājumos - Ivars Ķezbers; valsts ministri: rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Juris Dzenis, enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Kārlis Purnis, ieņēmumu un kredītpolitikas valsts ministre Finansu ministrijā - Sarmīte Jēģere, izglītības valsts ministre Izglītības un zinātnes ministrijā - Sandra Paura, zinātnes valsts ministrs Izglītības un zinātnes ministrijā - Juris Roberts Kalniņš, veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Andris Rubins, sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Egils Ziediņš, darbu lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Jānis Strods, vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - Juris Iesalnieks, reģionālās attīstības valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - Jānis Vanags, mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Antons Kažemaks, kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Jānis Muižnieks, zvejniecības valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Ivars Amoliņš."

Tāds ir lēmuma projekts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par tikko kā nolasīto Saeimas lēmuma projektu! Zvans atskanēja pirms nolasīšanas, lai laicīgi deputāti varētu sanākt zālē. Ja vajag, lūdzu, atkārtojiet vēlreiz! Atsaukt balsošanas režīmu pieprasīja, Panteļējeva kungs, jūsu frakcijas pārstāvji. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 45, atturas - 5. Atkārtoju deputātiem Kārtības ruļļa 141. pantu pirmo daļu: "Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana."

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Lūdzam pārtraukumu!" Piecu deputātu paraksti: Kreituss, Bišers, Rāzna, Zaķis, Ķezbers. Diemžēl par pārtraukumu mēs nevaram balsot, jo, pirms viena lieta nav izlemta, mēs nevaram pāriet pie nākamās.

Tāpēc atkārtojums vēlreiz. Ņemiet vērā 141.panta kārtību, ka pie neizšķirta balsojuma atkārtojam vēlreiz un pie atkārtoti neizšķirta rezultāta Saeimas lēmums netiek pieņemts. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 45, atturas - 5. (Aplausi.) Lēmums nav pieņemts.

Godātie deputāti, sēde vēl nav beigusies! Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Pirms rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Pēterim Apinim, "Latvijas ceļa"... Apiņa kungs, jūs noņemat savu vēlmi runāt? Paldies! Apiņa kungs atsakās no sava lūguma sniegt paziņojumu. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei!

Godātie deputāti! Balsoja 100, reģistrējās 83, tāpēc, lūdzu, ieņemiet savas vietas un paklausieties reģistrācijas rezultātus, jo Saeimas Prezidijs neņems vērā attaisnojumu, ka jūs nedzirdējāt, ko saka. Es vēlreiz atkārtoju, godātie deputāti! Esiet tik laipni un ieņemiet savas vietas, lai dzirdētu reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Edgars Bāns...

- Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Vladilens Dozorcevs… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Guntis Eniņš… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Gunta Gannusa… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere. Guntars Grīnblats… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Viktors Kalnbērzs… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Jānis Kalviņš… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Aleksandrs Kiršteins… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Paulis Kļaviņš… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Aida Prēdele… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Anna Seile… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Pēteris Tabūns… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Leonards Teniss… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Anatolijs Tučs… - Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Gundars Valdmanis… -Sēdes vadītāja: zālē.

Sēdes vadītāja. Nākamā sēde - 14.decembrī. Paziņoju sēdi par slēgtu.

Saeimas ziņas

Juridiskajā komisijā

 

Otrdien, 12.decembrī, Saeimas Juridiskā komisija nolēma iesniegt Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu". Kā zināms, patlaban spēkā ir 18.jūlijā Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi par transporta līdzekļu apdrošināšanu. Taču, kā atzina komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis, MK nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to darbību. Tāpēc galveno uzmanību, izstrādājot likumprojektu, deputāti pievērsa tam, lai obligātā apdrošināšana nestātos spēkā ar 1996.gada 1.janvāri un lai būtu visiem transporta līdzekļu īpašniekiem pieņemami tarifi, kā arī tiktu garantēta apdrošināšanas firmu pastāvēšana.

Komisija sagatavoja arī vēstuli Ministru kabinetam, kurā lūdza MK Saeimas sesiju starplaikā Satversmes 81.panta kārtībā noteikt, ka obligātā apdrošināšana stājas spēkā nevis no 1996.gada 1.janvāra, kā paredzēts patlaban spēkā esošajā noteikumu redakcijā, bet gan no 1.aprīļa, kā arī atbilstoši noteikt, ka 1 mēnesi vēlāk stājas spēkā noteikumu 4. un 5.pants, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa neapdrošināšanu. Vēstulē komisija arī lūdz MK izstrādāt tarifus.

Saeimas preses dienests

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

 

Otrdien, 12.decembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, noklausoties Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Z.Ziediņa, Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres V.Slaidiņas un Valsts zemes dienesta pārstāvju sniegto informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas neapmierinošo organizāciju, nolēma ierosināt Ministru prezidentam, tieslietu ministram un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājam sadarbībā ar Pašvaldību savienību nekavējoši organizēt likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpildi un privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo likumu grozījumu izstrādi, normatīvo aktu pieņemšanu, kā arī nodrošināt privatizācijas procesā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju darbības koordināciju. Ministru prezidenta un tieslietu ministra informāciju par šā lēmuma izpildi komisija nolēma noklausīties 1996.gada 30.janvārī.

Deputāti apsprieda arī jautājumu par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas finansējumu 1996.gadā un nolēma atkārtoti atgriezties pie tā, kad būs sagatavots un iesniegts Saeimā apspriešanai 1996.gada budžeta projekts.

Trešdien, 13.decembrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Tā kā sēdē nepiedalījās Rīgas Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis, kuru komisija bija uzaicinājusi uz šī jautājuma apspriešanu, komisija nolēma atkārtoti atgriezties pie šī likumprojekta 14.decembrī.

Saeimas preses dienests

 

Saeimas 14.decembra sēdes

darba kārtība

Akceptēta Saeimas Prezidija 11.decembra sēdē

 

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1.	1. Likumprojekts "Vietvārdu aizsardzības likums". (Reģ.nr.54) (dok.nr.102; nr.102a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija
2.	2.Likumprojekts "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu". (Reģ.nr.56) (dok.nr.106; nr.106a) Juridiskā komisija
3.	3. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". (Reģ.nr.57) (dok.nr.108; nr.108a) Ministru kabinets
4.	4. Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". (Reģ.nr.58) (dok.nr.109; nr.109a) Deputāti J.Straume, M.Grīnblats, J.Sinka, A.Jirgens, V.Balodis
5.	5. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". (Reģ.nr.59) (dok.nr.110; nr.110a) Ministru kabinets
2.Par atvaļinājuma piešķiršanu
6.	Deputātam K.Druvam (dok.nr.115)
II. Atbilde uz deputātu jautājumu
7.	LR aizsardzības ministra M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu I.Ķezbera, J.Zaķa, J.Celmiņa, Ē.Kažas un E.Jurkāna jautājumu par Latvijas militāras sadarbības līgumu ar Uzbekistānu. (dok.nr.94)
III. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata
8.	1. Lēmuma projekts "Par deputāta Imanta Liepas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". (dok.nr.116)
9.	2. Lēmuma projekts "Par deputāta Imanta Liepas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". (dok.nr.116)
IV. Likumprojektu izskatīšana
10.	1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (Reģ.nr.49) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.nr.84; nr.111) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija
11.	2. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību".(Reģ.nr.12) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.23; nr.91) Ārlietu komisija
12.	3. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". (Reģ.nr.39) (1.lasījums) (dok.nr.65;nr.98) Sociālo un darba lietu komisija
13.	4. Likumprojekts "Par prekursoriem". (Reģ.nr.5) (1.lasījums) (dok.nr.12;nr.96) Sociālo un darba lietu komisija
14.	5. Likumprojekts "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību". (Reģ.nr.6) (1.lasījums) (dok.nr.7;nr.97) Sociālo un darba lietu komisija
15.	6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ.nr.8) (1.lasījums) (dok.nr.4;nr.103) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija
16.	7.Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". (Reģ.nr.16) (1.lasījums) (dok.nr.34) Latvijas Valsts Prezidents
	8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". (Reģ.nr.15) (1.lasījums) (dok.nr.32) Deputāti P.Putniņš, K.Druva, A.Prēdele, A.Naglis, M.Vītols
Alternatīvais likumprojekts
	9. "Grozījums likumā" Par maternitātes un slimības pabalstiem"". (Reģ.nr.55) (1.lasījums) (dok.nr.104) Sociālo un darba lietu

komisija