Ministru kabineta rīkojums Nr. 766

Rīgā 2015. gada 2. decembrī (prot. Nr. 64 9. §)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 15. februāra rīkojuma Nr. 93 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (turpmāk – rīkojums Nr. 93) 1.8. apakšpunktu privatizācijai tika nodots nekustamais īpašums "Lūki" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6284 006 0389) – zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 6284 006 0389) 1,6 ha platībā (turpmāk – zemesgabals) un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 6284 006 0389 001 un 6284 006 0389 002) – Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts īpašuma objekts 2003. gada 26. jūnijā ierakstīts Rumbas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0010 3940 uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā;

1.3. pamatojoties uz rīkojuma Nr. 93  2. punktu, valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) 2006. gada 28. februārī pārņēma no Zemkopības ministrijas savā valdījumā valsts īpašuma objektu. Līdz ar to saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju" 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.4. sagatavojot valsts īpašuma objektu privatizācijai, tika konstatēts, ka tā sastāvā ir valsts mežs;

1.5. saskaņā ar valsts īpašuma objekta meža apsaimniekošanas plānā (sagatavojusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kurzemes mežierīcība" 2006. gada 11. maijā) iekļautajiem meža inventarizācijas datiem un atbilstoši valsts īpašuma objekta zemes robežu plānā (sagatavots 2006. gada 2. jūnijā) norādītajiem zemes lietošanas veidiem valsts īpašuma objekta sastāvā ir meža zeme 0,5 ha platībā;

1.6. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Savukārt atbilstoši Meža likuma 44. panta pirmajai daļai valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416. pantam atzīta par bezmantinieku mantu;

1.7. saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta "a" apakšpunkts paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem lauku apvidos – zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā;

1.8. atbilstoši Kuldīgas novada Būvniecības komisijas 2010. gada 7. aprīļa lēmumam Nr. 14 "Par zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu Kuldīgas novada Rumbas pagasta zemes īpašumam "Lūki" sadalīšanai" valsts īpašuma objektu nav atļauts sadalīt, nodalot no tā zemesgabalu 0,5 ha platībā, jo jaunizveidojamā zemes platība neatbilst Kuldīgas novada teritorijas plānojumam, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem. Kuldīgas novada pašvaldība 2014. gada 7. aprīļa vēstulē Nr. 07-05/714 norāda, ka valsts īpašuma objekta sadalīšana nav iespējama, jo tā neatbilst Kuldīgas novada teritorijas plānojumam, kas apstiprināts ar Kuldīgas novada domes 2013. gada 19. decembra lēmumu (prot. Nr. 17 73. p.) un izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2013/42 "Kuldīgas novada teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

1.9. atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 968. pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Ņemot vērā, ka valsts īpašuma objekta sastāvā esošās ēkas (būves) nav patstāvīgs īpašuma objekts, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītas ēkas nodalīt no zemesgabala un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu;

1.10. ievērojot to, ka likumdevējs ir noteicis ierobežojumus valsts meža zemes atsavināšanai un privatizācijai, nodrošinot, ka valsts meža zeme tiek saglabāta valsts īpašumā, valsts īpašuma objekts nav privatizējams vai atsavināms.

2. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta otro daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Administratīvā procesa likuma 51. pants nosaka, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85., 86., 87. un 88. pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. un 5. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses un administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.

3. Atbilstoši Meža likuma 1. panta 13. punktam un 2. panta pirmajai daļai Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 28. aprīļa sēdē (prot. Nr. 22 44. §) apstiprināto Meža politiku valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai, tādēļ likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts meža zemi, lai tā tiktu saglabāta valsts īpašumā un izmantota sabiedrības interesēs.

4. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā un izmantota sabiedrības interesēs, kā arī saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm.

5. Ņemot vērā šā rīkojuma 3. un 4. punktu, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktam rīkojumu Nr. 93 var atcelt daļā un izbeigt valsts īpašuma objekta privatizāciju.

6. Ņemot vērā minēto, rīkojuma Nr. 93 daļā nav ievērots tiesiskuma princips, jo konstatējama rīkojuma neatbilstība Meža likuma 44. panta trešajai daļai. Izvērtējot tiesiskuma principa piemērošanu kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu, priekšroka šajā gadījumā dodama tiesiskuma principam. Tiesiskās paļāvības pamatā ir princips, ka persona var paļauties uz to, ka iestāde rīkojas tiesiski. Tiesiskās paļāvības aizsardzība izriet no tiesiskas valsts principa, ar kuru saskaņā valsts rīkojas tiesiski, paredzami un skaidri. Līdz ar to atbilstoši tiesiskuma principam rīkojums Nr. 93 ir atceļams daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, jo tas ir prettiesisks un attiecīgi tā atcelšana atbilst Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 5. punktam.

7. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta otro daļu, likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu, Meža likuma 44. panta trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. un 5. punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt rīkojumu Nr. 93 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un svītrot rīkojuma Nr. 93 1.8. apakšpunktu.

8. Privatizācijas aģentūrai nodot valsts īpašuma objektu Finanšu ministrijas valdījumā.

9. Finanšu ministrijai pārņemt valsts īpašuma objektu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

10. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola