Projekts

Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas

Apstiprināts LPS valdes sēdē 1995.gada 28.novembrī

I. Ievads

Pašvaldības — Latvijas Republikas valstiskās neatkarības garants. Pilnveidojot un attīstot pašvaldību iekārtu, pilsoņu vidū attīstās un nostiprinās atbildība par vietējo jautājumu izlemšanu, tādējādi stiprinot un stabilizējot demokrātiskās institūcijas, sekmējot visu Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir brīvprātīga sabiedriskā organizācija, kuru tās dalībnieces — pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības — ir izveidojušas kopīgo interešu pārstāvniecības un sadarbības attīstībai. Līdz šim LPS ir izdevies pozitīvi ietekmēt pašvaldību demokrātijas attīstības procesu, panākt visu Latvijas pašvaldību atbalstu un likumos garantētas tiesības pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.

Iespēja paust vienotu viedokli ir nozīmīgs Latvijas pašvaldību ieguvums. Lai šo iespēju saglabātu, LPS pastāvīgi jāapliecina šīs tiesības, pilnveidojot savu darbību, panākot arvien jaunu biedru brīvprātīgu iesaistīšanos un attaisnojot esošo biedru uzticību.

Šīs vadlīnijas uzskatāmas par pamatu LPS viedokļa izstrādei un darbībai periodā starp diviem LPS kongresiem.

II. Demokrātijas pamatprincipu īstenošana

Panākt, lai Satversmē un likumos tiktu garantēti:

• pašvaldības,

• subsidiaritātes,

• varu kompetences nodalījuma,

• administratīvās pārraudzības ierobežojuma,

• finansējuma un atbildības atbilstība,

• sarunu

principi. Izveidot sarunu sistēmu ar Saeimas komisijām un nodrošināt pašvaldību viedokļa pārstāvniecību līdz pat likumprojekta izskatīšanas trešajam lasījumam. Pašvaldību reformu padome izveidojama pie Saeimas.

Panākt, lai Satversmē un likumos pašvaldībām (vai vismaz LPS) tiktu garantētas likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā arī tiesības ierosināt Satversmes tiesā kompetences strīdus un tiesības apstrīdēt likumu un valdības lēmumu atbilstību Satversmei un savstarpējo atbilstību. Panākt, lai pašvaldību likumus (par pašvaldībām, par deputāta statusu, par vēlēšanām u.c.) nevarētu mainīt Satversmes 81.panta kārtībā.

LPS darbībā stingri ievērot mazākuma un neiestājušos pašvaldību tiesības.

III. Sociālā palīdzība iedzīvotājiem

Panākt valsts atbildību, lai katram iedzīvotājam tiktu garantēts likumā noteikts un atbilstoši inflācijai regulāri koriģēts iztikas minimums, realizējot to ar valsts mērķdotāciju palīdzību.

Pilnveidot pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, nosakot un patiesi ievērojot normatīvus katrai sociāli aizsargājamo kategorijai, kā arī pie šīs kategorijas piederošo iedzīvotāju skaitu pašvaldības teritorijā.

Valsts obligātā sociālā apdrošināšana atbalstāma vienīgi attiecīgas nodokļu samazināšanas gadījumā (nepalielinot iedzīvotāju maksājumu nastu).

Pašvaldības var brīvi piemērot sociālās palīdzības sniegšanas veidus vietējiem apstākļiem, kā arī deleģēt sociālās palīdzības sniegšanu sabiedriskām un privātstruktūrām, nodrošinot izdalīto līdzekļu izmantojuma pārraudzību.

IV. Izglītības un kultūras veicināšana

Panākt valsts atbildību par likumā noteiktām izglītības garantijām.

Pilnveidot pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, nosakot un patiesi izpildot izglītības iestāžu finansēšanas normatīvus. Nepieciešamības gadījumā šie normatīvi jānodrošina ar valsts mērķdotācijām.

Pašvaldības var brīvi finansēt piemaksas pedagoģiskajiem darbiniekiem par darba kvalitāti un mācību priekšmetiem ārpus valsts pasūtījuma, piešķirt stipendijas skolēniem un studentiem pašvaldību noteiktā kārtībā. Pieaugušo un profesionālā izglītība koordinējama ar pašvaldībām, ievērojot pašvaldību apstiprinātos teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības plānus.

Pašvaldībām jāgarantē iedzīvotāju brīvā laika organizēšanas un kultūras veicināšanas iespējas, nosakot un īstenojot attiecīgus normatīvus budžeta plānošanā. Pašvaldības brīvi īsteno šīs funkcijas atbilstoši teritorijas iedzīvotāju interesēm, uzņemoties politisku atbildību.

V. Vides un veselības aizsardzība

Veselīgai videi kopā ar aktīva dzīvesveida veicināšanu jākļūst par pašvaldību politikas neatņemamu elementu. Saimnieciskai darbībai jābūt videi draudzīgai, pakāpeniski palielināma pašvaldību loma vides aizsardzībā.

Eiropas Savienības standartu ieviešana jāsaskaņo ar ekonomiskajām iespējām, tie nedrīkst tuvākajā laikā pārmērīgi kavēt saimniecisko attīstību un iedzīvotāju labklājības izaugsmi.

Valsts garantēto bāzes programmu realizācija, ciktāl tā noteikta pašvaldību kompetencē, līdzekļu trūkuma gadījumos jānodrošina ar valsts mērķdotāciju palīdzību. Pašvaldībām jāļauj brīvi lemt par ambulatorās un vispārējās stacionārās palīdzības sniegšanas formām, piemērojot tās vietējiem apstākļiem, veicot tos kā pašvaldības pakalpojumu sniegšanu vai kā pašvaldības pasūtījumu.

Valsts obligātā veselības apdrošināšana atbalstāma tikai tad, ja iedzīvotāju maksājumu kopapjoms līdz ar to nepieaugs.

VI. Reģionālā attīstība

Īpaša uzmanība jāveltī lauku un mazpilsētu saskaņotai un kompleksai attīstībai.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju nodarbinātību un no tās izrietošo labklājību, saimnieciskās rosības pamatā jābūt atziņai, ka lauku pagastā sadarbībā ar tuvējo mazpilsētu var attīstīties gan lauksaimniecība, gan mežsaimniecība un koksnes pārstrāde, amatniecība, remontu darbnīcas un citas sīkas ražotnes, pārtikas pārstrāde, viesnīcas, apdrošināšanas un kredītiestāžu nodaļas, citas saimniecisko aktivitāšu formas.

Lai izvērtētu attīstības iespējas, katrā pagastā un pilsētā jāizstrādā sava attīstības programma un teritorijas plānojums. Tādēļ jānosaka normatīvi un jāpanāk budžeta garantijas teritorijas plānošanai katrā pašvaldībā.

Jāatzīst decentralizētas teritorijas plānošanas principi:

• valdības pārziņā jāpaliek tikai tautsaimniecības nozaru attīstības programmu savstarpējai saskaņošanai un nacionālā līmeņa projektiem;

• par attīstības pamatu jākļūst ekonomisko aktivitāšu dažādībai un sacensībai starp teritorijām;

• katras pašvaldības uzdevums ir atklāt teritorijas attīstības īpatnējās priekšrocības, piesaistīt kapitālu un citus resursus savai teritorijai.

Likumos jāgarantē un praktiski jāveicina pašvaldību ekonomiskās regulēšanas instruments:

• tiesības pašvaldībai izvēlēties — vai tieši veikt pakalpojumu, nodot to kā pašvaldības pasūtījumu privātajam sektoram vai privatizēt, saglabājot cenu un tarifu kontroli;

• licencējot vietējo uzņēmējdarbību;

• pārdodot vai iznomājot zemi;

• organizējot tirgus, izstādes un konferences;

• izveidojot vietējos tehnoloģiskos parkus un uzņēmējdarbības attīstības atbalsta centrus.

Pašvaldībās jāievieš tādas apkalpošanas formas, kuras nodrošinātu visas nepieciešamās informācijas sniegšanu vienā vietā un būtu orientētas uz katra iedzīvotāja apkalpošanas efektivitāti un maksimālu katra uzņēmēja piesaistīšanu teritorijas attīstībai.

Administratīvi teritoriālajai reformai jāsekmē līdzsvarota attīstība visos Latvijas novados, jāizlīdzina pašvaldību iespējas pilnvērtīgi veikt tām likumā paredzētās funkcijas un realizēt brīvās iniciatīvas iedzīvotāju labā. Šai reformai jārada priekšnosacījumi varas decentralizācijai un demokratizācijai:

• ekonomiskie priekšnosacījumi — īpašuma attiecību sakārtošana katrā teritorijā, pamatvilcienos pabeidzot zemes reformu un denacionalizāciju;

— likumdošanai jānosaka plašākas pašvaldību tiesības nodokļu un nodevu noteikšanā un administrēšanā;

• organizatoriskie priekšnosacījumi — informācijas apkopošana par katras teritorijas iedzīvotājiem, sociālo un saimniecisko situāciju;

— atklāta budžeta plānošana katrai pašvaldībai, pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmas rezultātu analīze;

— administratīvi teritoriālās reformas projekta plaša sabiedriska apspriešana.

Veicot jebkuras administratīvi teritoriālās reformas, tās iepriekš saskaņojamas ar attiecīgajām pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

VII. Pašvaldību īpašums

Panākt, lai viss publiskais īpašums, kas nav nepieciešams valsts funkciju veikšanai, tiktu reģistrēts kā pašvaldību īpašums.

Pašvaldību nekustamajam īpašumam jāgarantē pašvaldību finansiālā darbība, radot iespēju ņemt kredītus vai papildināt budžeta ieņēmumus, tos realizējot.

Pašvaldību zemes īpašumam jākļūst par teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības garantu.

Pašvaldībām jāgarantē tiesības ieguldīt savu īpašumu uzņēmējsabiedrībās, kā arī iznomāt īpašumu, lai izmantotu iegūtos līdzekļus teritorijas iedzīvotāju interesēs, uzņemoties par šo darbību politisku atbildību.

VIII. Pašvaldību budžets

Panākt, lai pašvaldību budžeta veidošanas pamatā būtu iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodokļi, piešķirot pašvaldībām šo nodokļu administrācijas tiesības un tiesības tos noteiktos apmēros mainīt.

Panākt, lai valsts pilnībā maksātu pašvaldībām zemes un īpašuma nodokļus par pašvaldības teritorijā esošajiem valsts īpašumiem.

Panākt, lai valstij nebūtu tiesību samazināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi, risinot valsts funkcijas (t.sk. bērnu un apgādājamo pabalstus, mazturīgo vai sociāli mazaizsargāto ģimeņu pabalstus) uz šo nodokļu rēķina.

Pilnveidot pašvaldību tiesības noteikt vietējo nodevu veidus un likmes.

Uzlabot pašvaldības aizņēmumu un saistību regulēšanas kārtību, nodrošinot kredīta iespējas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu attīstībai uz stabilu ilgtermiņa tarifu pamata.

Pilnveidot un padarīt atklātu informāciju par katras pašvaldības ieņēmumiem un izdevumiem, valdībai nodrošinot ikgadēju finansu pārskatu publikāciju.

Pilnveidot kritērijus katras pašvaldības nepieciešamo izdevumu aprēķinam, nosakot minimālā nodrošinājuma normatīvus, ievērojot iedzīvotāju struktūru, infrastruktūru un teritoriālo novietojumu, kā arī reālo inflācijas tempu.

Pilnveidot likumu par pašvaldību budžetu izlīdzināšanu, nodrošinot minimālos izdevumus un palielinot ieinteresētību teritorijas sociāli ekonomiskajā attīstībā.

I X. Pašvaldību politiķi un darbinieki

Pašvaldību politiķu tiesības regulējamas tikai likumos.

Izveidojama pašvaldību izpilddirektoru apvienība. Izveidojama pašvaldību darbinieku arodbiedrība. Izpilddirektoru apvienības un pašvaldību darbinieku arodbiedrību ikgadējās sarunās ar LPS līdzdalību jānoslēdz līgums par attiecību pamatprincipiem kārtējam gadam.

Principiāli jāpārskata civildienesta ieviešanas principi pašvaldībās, saglabājot valsts civildienesta kārtības progresīvos elementus, bet nodrošinot pašvaldību personāla un organizācijas suverenitāti.

Ikgadējās sarunās ar Ministru kabinetu obligāti iekļaujami ar pašvaldību darbinieku profesiju, izglītību, sociālo aizsardzību un pašvaldību ierēdņu un valsts ierēdņu savstarpējo statusu saistītie jautājumi.

Jāpanāk pašvaldību darbinieku izglītības fonda izveidošana un finansēšana atbilstoši likumā noteiktiem normatīviem, garantējot ikgadējas apmācības iespējas katram pašvaldību politiķim un darbiniekam.

X. LPS organizācijas attīstība

LPS jānostiprina līdz šim sasniegtais un jānovērš trūkumi. Par organizācijas attīstības vadmotīviem jākļūst:

• sakaru nostiprināšanai ar biedriem, it īpaši aktivizējot pagastu līdzdalību lēmumu sagatavošanā,

• orientācijai uz pakalpojumu un informācijas sniegšanu pašvaldībām,

• analītiskā un izpētes darba pilnveidošanai,

• pilnvērtīgai sabiedrības informācijai par pašvaldību vietu un lomu, par saimniecisko un sociālo problēmu patiesajiem cēloņiem un par tām atbildīgajām institūcijām.

Jāpanāk plašāka un vispusīgāka visas Latvijas pašvaldību pārstāvniecība pastāvīgajās komitejās un darba grupās. LPS viedokļa formulēšanā un dokumentu projektu sagatavošanā plašāk jāiesaista pašvaldību izpildinstitūciju darbinieki.

Jāpanāk, lai katrā rajonā izveidotos forums pašvaldību viedokļu koordinācijai un sadarbības veicināšanai, kas īpaši nepieciešams apstākļos, kad pastāv reālas varas centralizācijas briesmas.

Pilnveidojot pašvaldību žurnālu "Logs", jāpanāk, lai pašvaldību deputāti un darbinieki to atzītu par lietderīgas informācijas un pieredzes apmaiņas avotu. Jāpanāk šī izdevuma pašfinansēšanās iespējas.

Piesaistot starptautisko programmu palīdzību, jāpanāk pašvaldību datoru tīkla izveide, nodrošinot savstarpējo informācijas apmaiņu un valsts datu bāžu pieejamību.

XI. LPS līdzdalība starptautiskajās organizācijās

LPS jāizvirza pārstāvji Eiropas Padomes konsultatīvajā asamblejā — Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongresa abām palātām. LPS jāiestājas Eiropas Municipalitāšu un reģionu padomē (IULA Eiropas sekcijā), kļūstot par tās pilntiesīgu dalībnieci.

Šis līdzdalības galvenie uzdevumi:

• panākt Latvijas pievienošanos Eiropas Pašvaldību hartai, īstenojot pilnā apmērā šīs hartas visu paragrāfu prasības,

• īstenot aktīvu demokrātijas principu attīstības politiku, iestājoties par obligātām pašvaldību tiesību garantijām Eiropas Padomes dalībvalstu konstitūcijās,

• jauna pašvaldību tiesību pamatdokumenta sagatavošana un pieņemšana,

• sekmēt ekspertu, konsultantu un tehniskās palīdzības sniegšanu Latvijas pašvaldībām.

LPS jāaktivizē līdzdalība Baltijas Padomē. Šīs līdzdalības galvenie uzdevumi:

• nostiprināt un paplašināt sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas pašvaldībām, veicinot vienota Baltijas tirgus un politiskās sadarbības attīstību,

• veicināt Baltijas valstu politiskās savienības izveidošanu.

LPS jānodrošina līdzdalība starptautisko projektu — LODE, PHARE un citu programmu izstrādē un to realizācijā, tai skaitā konsultāciju un apmācības procesos mūsu kaimiņvalstīs.

XII. Pārrobežu sadarbība un pašvaldību partnerattiecības

Aktīvi jāsekmē pārrobežu sadarbība, kas atzīstama par vienu no Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā pamatelementiem. Rajonu un lielo pilsētu pašvaldību kontaktiem ar partneriem citās valstīs jākļūst par kultūras, izglītības, zinātnes un tirdzniecības sakarus veicinošu faktoru. LPS jāaktivizē līdzdalība Baltijas jūras valstu Subreģionālo konferenču organizācijā un kopējo vadlīniju noteikšanā.

Atbalstāmas un veicināmas vietējo pašvaldību aktivitātes sadarbības tīklu veidošanā.

Pašvaldību divpusējie sakari uzskatāmi par tradicionālu un lietderīgu zināšanu apmaiņas, kultūras apmaiņas un tirdzniecības veicināšanas elementu, kas nodrošina pašvaldību darba vispārējā līmeņa paaugstināšanos.

LPS jāveido datu bāze par sadarbības piedāvājumiem un jānodrošina atgriezeniskā saite, lai apkopotu atsevišķu starpreģionālās, tīklu un partnerattiecību sadarbības kontaktu rezultātā sasniegto.