Ministru kabineta noteikumi Nr. 664

Rīgā 2015. gada 24. novembrī (prot. Nr. 62 17. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) pirmo atlases kārtu;

1.2. specifisko atbalsta mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta mērķa pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. kārtību, kādā nodrošina valsts atbalsta nosacījumu izpildi.

2. Specifiskais atbalsta mērķis ir uzlabot elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot infrastruktūras izbūvi teritorijās, kurās neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem, izmantojot pilnībā vai daļēji no optiskās šķiedras elementiem sastāvošus platjoslas piekļuves tīklus un nodrošinot datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s (turpmāk – "baltās" teritorijas). Šo noteikumu izpratnē lauku teritorijas ir Latvijas administratīvās teritorijas un apdzīvotās vietas (līdz ciemu līmenim) ārpus republikas pilsētām.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietotāji – komersanti, iestādes un mājsaimniecības.

4. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs:

4.1.1. līdz 2023. gada 31. decembrim pieaugums par 83 800 mājsaimniecībām, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

4.1.2. līdz 2018. gada 31. decembrim pieaugums par 78 700 mājsaimniecībām, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rezultāta rādītāji:

4.2.1. 206 000 mājsaimniecību lauku teritorijās, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

4.2.2. 75 % no kopējā pieslēgumu skaita ir pieslēgumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 8 821 904 euro apmērā.

5. Specifisko atbalsta mērķi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Specifiskā atbalsta mērķa pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 46 734 253 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 39 724 115 euro un privātais finansējums – 7 010 138 euro.

8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs var būt līdz 85 % no kopējām attiecināmām izmaksām, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto finansējuma deficīta procentuālo apmēru un nepārsniedzot šo noteikumu 7. punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjomu.

9. Publiska persona, publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus (Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē), kas projekta īstenošanas laikā noslēgusi līgumu ar finansējuma saņēmēju par viena vai vairāku optiskā tīkla piekļuves punktu izveidi ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūrai vai optiskā tīkla izbūvei, ir tiesīga finansējuma saņēmējam bezatlīdzības lietošanā nodot tikai tādu savu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai. Nekustamo īpašumu nodod uz projekta īstenošanas laiku un uz visu projekta īstenošanas rezultātā izveidotā optiskā tīkla un piekļuves punktu izmantošanas laiku (20 gadus pēc optiskā tīkla un piekļuves punktu pieņemšanas ekspluatācijā).

10. Pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumu par projekta īstenošanu, līdz 2018. gada 31. decembrim ir 46 734 253 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 39 724 115 euro un privātais finansējums – 7 010 138 euro, vienlaikus paredzot šo noteikumu 4.1.2. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja izpildi – pieaugums par 78 700 mājsaimniecībām, kurām pieejami platjoslas pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

12. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viens no šādiem kritērijiem:

12.1. tam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

12.2. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

12.3. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

12.4. pēdējos divus gadus saimnieciskās darbības veicēja (kas nav mazais un vidējais uzņēmums) parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, ir bijusi mazāka nekā 1,0.

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc tam, kad ir stājies spēkā ar sadarbības iestādi noslēgtais līgums par projekta īstenošanu, ir arī finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ietverot izmaksu un ieguvumu analīzi.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

14. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstāmās darbības ir:

14.1. optiskā tīkla piekļuves punktu izveide "baltajās" teritorijās;

14.2. optiskā tīkla izveide no maģistrālā tīkla līdz šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajiem piekļuves punktiem, lai nodrošinātu tehnoloģiskās neitralitātes principu un vismaz piecu elektronisko sakaru komersantu piekļuvi katrā optiskā tīkla piekļuves punktā.

15. Specifiskā atbalsta mērķa tiešās attiecināmās izmaksas:

15.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

15.2. būvniecības darbu uzdevumu priekšizpētes izmaksas, tostarp projekta inženierizpētes tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas izmaksas;

15.3. ar optiskā tīkla infrastruktūras izbūvi un optiskā tīkla piekļuves punktu izveidi saistītās ekspertīzes un izpētes izmaksas;

15.4. optiskā tīkla un piekļuves punktu būvniecības izmaksas:

15.4.1. optiskā tīkla un piekļuves punktu projektēšanas dokumentācijas izstrādes izmaksas, tostarp topogrāfijas izmaksas;

15.4.2. būvekspertīžu izmaksas;

15.4.3. būvdarbu un nepieciešamo būvmateriālu iegādes izmaksas;

15.4.4. būvdarbu uzraudzības izmaksas;

15.4.5. autoruzraudzības izmaksas;

15.5. optiskā tīkla un piekļuves punktu darbības kontroles iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

15.6. optiskā tīkla un piekļuves punktu testēšanas izmaksas, tostarp testēšanas dokumentācijas izstrādes izmaksas;

15.7. optiskā tīkla un piekļuves punktu darbības nodrošināšanas programmatūras projektējuma apraksta izstrādes, programmatūras iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

15.8. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

15.9. projekta vadības personāla izmaksas ne vairāk kā 56 580 euro gadā.

16. Šo noteikumu 15.1., 15.4.4. un 15.4.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

17. Šo noteikumu 15.4.1., 15.4.4. un 15.4.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz 10 % no projekta būvdarbu līguma summas.

18. Atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā ietvertajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

19. Neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir:

19.1. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

19.2. optiskā tīkla un piekļuves punktu izveides izmaksas, ja tie ir pieņemti ekspluatācijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

19.3. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 15. punktā un nav saistītas ar šo noteikumu 14. punktā minētajām specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstāmajām darbībām;

19.4. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 16. un 17. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

19.5. optiskā tīkla un piekļuves punktu, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas;

19.6. projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas.

IV. Projekta īstenošanas nosacījumi

20. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

20.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

20.2. ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos;

20.3. projekta izmaksu pieauguma gadījumā sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

20.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti, kā arī tos nav plānots finansēt no citiem valsts, pašvaldības un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

20.5. nodrošina, ka tā līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējumu nodrošina no tādiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts (šādi finanšu resursi nedrīkst rasties no finansējuma saņēmēja atbrīvojumiem no dividenžu samaksas par valsts kapitāla izmantošanu, valsts īpašuma ieguldīšanas finansējuma saņēmēja pamatkapitālā u. c.);

20.6. nodrošina un uztur aktuālu informāciju par projekta ietvaros izveidoto optiskā tīkla infrastruktūru (līdz apdzīvotās vietas ciemu līmenim), kā arī nodrošina trešajām personām vispārēju un nediskriminējošu piekļuvi informācijai;

20.7. pirms iepirkuma procedūru izsludināšanas par plānotajiem piekļuves punktiem rīko vismaz vienu mēnesi ilgu elektronisko sakaru komersantu publisko aptauju, ievietojot plānoto piekļuves punktu sarakstu finansējuma saņēmēja un Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē;

20.8. izstrādā un savā tīmekļvietnē uztur kartējumu, kas paredzēts:

20.8.1. projekta ietvaros un 2007.–2013. gada plānošanas perioda projekta ietvaros izbūvēto elektronisko sakaru transporta ("vidējās jūdzes") tīkla un attiecīgi potenciāli nodrošināmās pārklājuma teritorijas identificēšanai, kurā elektronisko sakaru komersantiem ar vienādiem nosacījumiem ir iespēja nodrošināt "pēdējās jūdzes" pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

20.8.2. projekta ietvaros un 2007.–2013. gada plānošanas perioda projekta ietvaros izbūvēto optiskā tīkla piekļuves punktu un izveidotās optiskā tīkla infrastruktūras pārklājuma teritorijas identificēšanai, par ko ir noslēgti līgumi ar konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un kur komersanti ir uzsākuši piedāvāt konkrētās teritorijas iedzīvotājiem iespēju saņemt interneta piekļuves ("pēdējās jūdzes") pakalpojumus ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu;

20.9. šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto kartējumu nodod publicēšanai un uzturēšanai Valsts reģionālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošajā Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā. Kartējumu nodod strukturētu vektordatu formātā, kur datu struktūra un datu formāts iepriekš saskaņots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un finansējuma saņēmēju. Valsts reģionālās attīstības aģentūra nodrošina sagatavotā karšu materiāla publicēšanu;

20.10. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības.

21. Finansējuma saņēmējs 20 gadus pēc projekta ietvaros izveidotā optiskā tīkla un piekļuves punktu pieņemšanas ekspluatācijā:

21.1. nav tiesīgs nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem, datu pārraides piekļuves pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem un balss telefonijas pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem. Minētie ierobežojumi neattiecas uz pakalpojumiem, kas ir saistīti ar valsts aizsardzības un drošības funkciju, kā arī valsts suverenitātes nodrošināšanu;

21.2. nedrīkst gūt peļņu no izveidotās infrastruktūras izmantošanas, nodrošinot, ka projekta ietvaros gūtie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā. Finansējuma saņēmējam jāatmaksā jebkāds iespējamais pārpalikums, kas iegūts no tīkla izmantošanas, Satiksmes ministrijai, kas pārraudzīs finansējuma saņēmēja gada grāmatvedības pārskatus un pārskatīs kompensācijas apmēru;

21.3. nodrošina jebkuram elektronisko sakaru komersantam vienlīdzīgus piekļuves nosacījumus.

22. Finansējuma saņēmējs nodrošina:

22.1. projekta rezultātu ilgtspēju vismaz septiņus gadus pēc projekta pabeigšanas;

22.2. projekta sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai 20 gadus pēc projekta pabeigšanas.

23. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

24. Projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

25. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

25.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tostarp netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

25.2. citos gadījumos, kas paredzēti līguma nosacījumos par projekta īstenošanu.

V. Valsts atbalsta nosacījumi un to īstenošanas uzraudzība

26. Valsts atbalsta nosacījumu izpildei un izpildes uzraudzībai tiek izveidota optiskā tīkla uzraudzības komiteja (turpmāk – komiteja), kas projekta īstenošanas laikā un vismaz 20 gadus pēc projekta ietvaros izveidotā optiskā tīkla un piekļuves punktu pieņemšanas ekspluatācijā nodrošina Valsts atbalsta nosacījumu uzraudzību, tostarp:

26.1. uzrauga optiskā tīkla piekļuves punktu izveides prioritāšu secības noteikšanu;

26.2. pirms finansējuma saņēmējs uzsāk darbību infrastruktūras attīstības plānošanā, sniedz priekšlikumus "balto" teritoriju kartes precizēšanā, apstiprina plānoto piekļuves punktu sarakstu un ievieto to Satiksmes ministrijas tīmekļvietnē;

26.3. apstiprina optiskā tīkla piekļuves tarifus un to noteikšanas metodiku;

26.4. apstiprina optiskā tīkla piekļuves nosacījumus.

27. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par elektronisko sakaru komersantu pieslēgumiem optiskā tīkla infrastruktūrai un sniedz priekšlikumus komitejai efektīvākai platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvei un elektronisko sakaru komersantu piesaistei optiskā tīkla infrastruktūrai, tostarp optiskā tīkla piekļuves punktiem.

28. Komiteja ir koleģiāla institūcija, kuras funkcijas un darbību nosaka Satiksmes ministrijas apstiprināts komitejas reglaments.

29.  Komitejas sastāvā ir šādi komitejas locekļi ar balsstiesībām:

29.1. Satiksmes ministrijas kā nozares ministrijas pārstāvji – komitejas priekšsēdētājs un komitejas priekšsēdētāja vietnieks;

29.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

29.3. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

29.4. katra plānošanas reģiona pārstāvis (plānošanas reģionu pārstāvjiem komitejas sēdes balsošanā kopīgi ir viena balss);

29.5. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvis;

29.6. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis (minēto organizāciju pārstāvjiem komitejas sēdēs kopīgi ir viena balss);

29.7. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares asociāciju pārstāvji (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares asociāciju pārstāvjiem komitejas sēdes balsošanā kopīgi ir viena balss).

30. Komitejas sastāvā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties:

30.1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis;

30.2. Konkurences padomes pārstāvis;

30.3. finansējuma saņēmēja pārstāvis.

31. Komitejas sastāvā novērotāja statusā var piedalīties:

31.1. Finanšu ministrijas pārstāvis;

31.2. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvis;

31.3. atbildīgās iestādes pārstāvis.

32. Projekta īstenošanas laikā un 20 gadus pēc projekta ietvaros izveidotā optiskā tīkla un piekļuves punktu pieņemšanas ekspluatācijā finansējuma saņēmējs vismaz reizi gadā iesniedz komitejā pārskatu par optiskā tīkla un piekļuves punktu izmantošanu, tostarp finanšu informāciju, kas saistīta ar tīkla darbību, un informāciju par optiskā tīkla un piekļuves punktu lietotājiem.

33. Satiksmes ministrija savā tīmekļvietnē publicē informāciju par apstiprināto valsts atbalsta shēmu un tās īstenošanas noteikumu pilnu tekstu, atbalsta saņēmēja nosaukumu, atbalsta summu, atbalsta intensitāti un izmantoto tehnoloģiju. Šo informāciju publicē pēc tam, kad pieņemts atbalsta piešķiršanas lēmums, to saglabā vismaz 10 gadus un nodrošina, lai tā bez kādiem ierobežojumiem būtu pieejama sabiedrībai.

34. Satiksmes ministrija kopš optiskā tīkla un piekļuves punktu izmantošanas sākuma dienas visā optiskā tīkla un piekļuves punktu izmantošanas termiņā reizi divos gados sniedz Eiropas Komisijai informāciju par projektu.

Ministru prezidenta vietā –
iekšlietu ministrs, satiksmes ministra
pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

Satiksmes ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards