Piektdien, 15.decembrī, darbu beidza starptautiskā izglītības darbinieku konference "Izglītības darba kvalitāte".

Aizvadītajās trijās darba dienās pedagogi un zinātnieki dalījās pieredzē par izglītības darba kvalitāti demokrātiskā valstī, izglītības darba kvalitātes kritērijiem un izglītības darbinieku profesionalitāti, kā arī par vispārīgākiem jautājumiem, kuru risinājums ietekmē skolas darbības efektivitāti.

Interesantu un plašu informāciju par izglītības darbu Zviedrijā sniedza Ingrida Nandrupa (Zviedrija, Norčēpinga). Zviedrijas skolām šobrīd izvirzīti trīs galvenie uzdevumi, kas cieši saistās ar sabiedrības attīstību:

— skolēni jāaudzina tā, lai viņi zinātu un respektētu tās vērtības, kas balsta sabiedrību;

— bērniem jāizaug par piloņiem, kas spēj aktīvi darboties demokrātijas apstākļos;

— jauniešiem jābūt sagatavotiem dzīvot mainīgā nākotnē un veikt darbu, kam ir jaunas prasības.

Zviedrijā gan vecākiem, gan skolēniem ir liela iespēja ietekmēt pašreizējo izglītības sistēmu. Jaunākie skolēni (no 9 gadiem) var izvēlēties atsevišķus mācību priekšmetus, savukārt vecākie skolēni (sākot ar 16 gadiem) jau paši rada savu mācību programmu, protams, konsultējoties ar skolotājiem, vecākiem un psiholoģisko dienestu. Vecākiem ir tiesības izvēlēties, kuru skolu viņu bērni apmeklēs, tāpat noteikt vecumu, kad viņi uzsāks mācības (6 vai 7 gados).

Ingrida Nandrupa zviedru pedagogu pamatprincipus raksturoja šādi: "Mēs vēlamies, lai, nonākot problēmsituācijās, bērni būtu radoši un dinamiski. Agrāk bērniem vajadzēja reproducēt to, ko mācīja skolotājs un kas bija iegūstams no grāmatām. Tagad mēs gribam, lai skolēni mācītos radoši un paši meklētu informāciju. Līdz ar to mainās skolotāja loma. Tagad skolotājam nav vis jārāda un jāpaskaidro, kā viss notiek, bet gan jārada tādas situācijas, kurās skolēni paši varētu rast risinājumus. Skolotājs ar savu darbību drīzāk līdzinās trenerim vai gidam, nevis lektoram".

Savukārt Arto Lāmanens (Somija, Helsinki) analizēja savas valsts nacionālo mācību plānu no dažādiem aspektiem, tajā skaitā arī no demokrātisko principu un pat ekonomiskā aspekta.

Par konferences sarunu tematu — skat. arī 2.lpp.

"LV" informācija