Ministru kabineta noteikumi Nr. 696

Rīgā 2015. gada 8. decembrī (prot. Nr. 66 26. §)

Noteikumi par pārtikā lietojamu sāli

Izdoti saskaņā ar
Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4. panta otro un ceturto daļu, 11.¹ pantu un
13. panta trešās daļas 3. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. obligātās nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasības pārtikā lietojamam sālim (turpmāk – pārtikas sāls) un prasības tā papildu marķējumam;

1.2. kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un gadījumus, kad to izmanto pārtikas ražošanā.

2. Latvijā ir tiesības izplatīt pārtikas sāli, kas likumīgi ražots vai laists apgrozībā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Turcijā vai kas ražots kādā Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

3. Pārtikas sāls ir produkts, kura sastāvā ir ne mazāk kā 97 procenti kristāliska nātrija hlorīda. Pārtikas sāli iegūst no jūras, dabiskajiem sāls šķīdumiem vai pazemes sāls iežu depozītiem.

4. Pārtikas sāli, ko izmanto pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī galapatērētājs, pēc izmantošanas veida iedala šādi:

4.1. galda jeb vārāmais sāls;

4.2. pārtikas ražošanas sāls.

5. Pārtikas sāli pēc fiziskā stāvokļa iedala šādi:

5.1. rupjais sāls;

5.2. smalkais sāls.

6. Smalkais sāls ir dabiska balta kristāliska viela bez smaržas, tas izšķīst bez nosēdumiem, ir irdens un nesacietē. Šķīdumos smalkajam sālim ir īss izšķīšanas periods.

7. Rupjais sāls ir dabiska balti pelēka kristāliska viela bez smaržas, tas šķīst ar nosēdumiem, ko veido nešķīstošās daļas. Nešķīstošo daļu maksimālais daudzums gala produktā ir 0,1–0,4 procenti.

8. Latvijā atļauts izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli.

9. Pārtikas sāls nedrīkst saturēt sāls sastāvam neatbilstošas organiskas vai neorganiskas vielas un piemaisījumus (piemēram, kukaiņus, kukaiņu atliekas, smilšu graudiņus, akmeņus un koksni vai iepakojuma materiāla daļas, metāliskas un plastikāta daļiņas).

10. Maksimāli pieļaujamās smago metālu normas pārtikas sālī noteiktas šo noteikumu pielikumā.

11. Pārtikas sāls jodēšanai izmanto nātrija jodīdu (NaI), nātrija jodātu (NaIO₃), kālija jodīdu (KI) vai kālija jodātu (KIO₃):

11.1. galda jeb vārāmajā sālī joda jonu saturs ir 0,002–0,005 procenti;

11.2. pārtikas ražošanas sālī joda jonu saturs ir 0,004–0,01 procents.

12. Pārtikas sāls fluoridēšanai izmanto nātrija fluorīdu (NaK) vai kālija fluorīdu (KF). Galda jeb vārāmajā sālī fluora jonu saturs ir 90–295 mg/kg.

13. Pārtikas sāli uzglabā sausās telpās, kurās relatīvais gaisa mitrums ir ne augstāks par 80 procentiem.

14. Pārtikas sāli marķē saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un fasētas pārtikas marķēšanu noteiktajām prasībām.

15. Tirdzniecībā lieto šo noteikumu 4. punktā minētos pārtikas sāls nosaukumus, tiem pievienojot šo noteikumu 5. punktā minēto norādi par sāls fizisko stāvokli.

16. Ja produkta ražošanā izmanto pārtikas sāli, produkta sastāvdaļu sarakstā var minēt tikai vārdu "sāls", ja vien netiek pievienots pārtikas sāls ar minerālvielām vai vitamīniem.

17. Izplatot pārtikas ražošanas sāli, tam pievieno sāls sastāva specifikāciju vai citu pavaddokumentu, kurā norādīts tā ķīmiskais sastāvs.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvas Nr. 2015/1535/ES, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. 

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 8. decembra
noteikumiem Nr. 696

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs