Ministru kabineta noteikumi Nr. 698

Rīgā 2015. gada 8. decembrī (prot. Nr. 66 43. §)

Adresācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto daļu un
piektās daļas 1. un 2. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas un Valsts adrešu reģistra, tai skaitā adrešu klasifikatora (turpmāk – klasifikators) uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību;

1.2. Valsts adrešu reģistra datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;

1.3. personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par Valsts adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

2. Adresācijas objekts ir:

2.1. republikas pilsēta;

2.2. novads;

2.3. novada pilsēta;

2.4. novada pagasts;

2.5. ciems;

2.6. iela (arī laukums);

2.7. viensēta;

2.8. dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka (turpmāk – ēka);

2.9. zemes vienība, uz kuras ir atļauts būvēt šo noteikumu 2.7. un 2.8. apakšpunktā minētos objektus (turpmāk – apbūvei paredzēta zemes vienība);

2.10. telpu grupa.

3. Adrese ir šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā (turpmāk – adrešu reģistrs).

4. Adrešu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Valsts zemes dienests.

5. Adrešu reģistrā reģistrē šādu informāciju par adresācijas objektu:

5.1. adresācijas objekta tips;

5.2. adresācijas objekta nosaukums vai numurs, saglabājot vēsturisko nosaukumu vai numuru, ja ir notikusi nosaukuma vai numura maiņa;

5.3. no pašvaldības domes vai pašvaldības kompetentās institūcijas saņemta informācija par adresācijas objekta alternatīvo nosaukumu, ja vienlaikus ar oficiāli apstiprināto nosaukumu lieto citu nosaukumu;

5.4. adresācijas objekta statuss – eksistējošs vai likvidēts;

5.5. adresācijas objekta izveidošanas vai pirmreizējās reģistrācijas datums, ja nav zināms precīzs adresācijas objekta izveides datums, un likvidācijas datums, ja adresācijas objekts beidzis pastāvēt;

5.6. adresācijas objekta apstiprinājuma pakāpe:

5.6.1. oficiāls apstiprinājums, ja par adresācijas objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju iesniegts normatīvajos aktos norādītais dokuments un adrešu reģistrā reģistrēta šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minētā informācija;

5.6.2. daļējs apstiprinājums, ja par adresācijas objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju iesniegts pašvaldības domes vai pašvaldības kompetentās institūcijas cita veida rakstisks tā pastāvēšanas apliecinājums;

5.6.3. citu valsts informācijas sistēmu apstiprinājums, ja dati par adresācijas objektu iegūti no citām valsts informācijas sistēmām;

5.7. informācija par dokumentu, ar kuru saskaņā veikta adresācijas objekta reģistrācija vai datu aktualizācija, norādot dokumenta autora nosaukumu, datumu, veida nosaukumu un numuru, ja tāds ir;

5.8. administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatora kods šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem;

5.9. pasta indekss šo noteikumu 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem;

5.10. pazīme "plānota adrese" šo noteikumu 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem līdz kadastra objektu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

5.11. pazīme "adrese bez ēkas" šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minētajiem adresācijas objektiem līdz ēku reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

5.12. adresācijas objektu telpiskie attēli Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, attēlojot šādus grafiskos objektus:

5.12.1. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5. apakšpunktā minēto adresācijas objektu robežas;

5.12.2. šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minēto adresācijas objektu viduslīnijas;

5.12.3. šo noteikumu 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minēto adresācijas objektu punktus.

6. Papildus adresācijas objektiem adrešu reģistrā reģistrē informāciju par valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, norādot to nosaukumus un numurus, ja tādi ir, kā arī valsts autoceļu un pašvaldību ceļu ass līnijas.

7. Adresācijas sistēma ir adreses un tās elementu veidošanas, piešķiršanas, maiņas, likvidācijas, adreses pieraksta formas precizēšanas un adreses pieraksta kārtība.

8. Adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus:

8.1. administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties;

8.2. katram adresācijas objektam (funkcionāli saistītam objektu kopumam) piešķir vienu adresi;

8.3. adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā;

8.4. viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes;

8.5. ciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības formu;

8.6. adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem.

9. Pašvaldības domei vai pašvaldības kompetentai institūcijai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, likvidēt vai precizēt adreses pieraksta formu, ja reģistrētā adrese neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

10. Pilsētu un ciemu teritorijās ielai pēc tās izbūves piešķir nosaukumu saskaņā ar teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu.

11. Apbūvei paredzētai zemes vienībai adresi piešķir līdz būvprojekta saskaņošanai. Ja nepieciešams, adresi apbūvei paredzētai zemes vienībai var piešķirt, jau veidojot jaunu zemes vienību.

12. Ja apbūvei paredzētai zemes vienībai adrese ir piešķirta:

12.1. pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētas zemes vienības, un ar to funkcionāli saistītajām ēkām saglabā zemes vienībai piešķirto adresi;

12.2. katrai nākamajai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām, kuras būvēs vai ir uzbūvētas uz apbūvei paredzētas zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi.

13. Ja uz apbūvei paredzētas zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai un ar to funkcionāli saistītajām ēkām piešķir atsevišķu adresi neatkarīgi no tā, vai ēkas ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

14. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izbūvei vai gadījumā, ja brauktuvei noteikts ceļa statuss, apbūvei paredzētai zemes vienībai adresi var nepiešķirt, bet ēkai kopā ar zemes vienību saglabā vai piešķir nosaukumu. Divu mēnešu laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par iepriekš piešķirto adrešu maiņu, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas nosaukumu aizstājot ar numuru un piesaistot to ielas nosaukumam.

15. Novadu un novadu pagastu apvidos, kas atrodas ārpus ciemiem, apbūvei paredzētai zemes vienībai, viensētai vai ēkai piešķir nosaukumu, neizmantojot ciparus.

16. Apvienojot divas vai vairākas ēkas vienā ēkā, saglabā nosaukumu vai numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām ēkām.

17. Pilsētās un ciemos apbūvei paredzētu zemes vienību un ēku numurus piešķir šādā kārtībā:

17.1. ielās – no ielas sākuma augošā secībā virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus;

17.2. laukumos – nepāra un pāra numurus augošā secībā;

17.3. ja apbūve iespējama tikai vienā ielas pusē, – nepāra vai pāra numurus augošā secībā.

18. Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, pašvaldība savā teritorijā, piemērojot vienotu praksi, apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas numuru papildina ar vienu no šādiem adreses papildelementiem:

18.1. latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm);

18.2. mazo burtu "k" un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

19. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.

20. Ja apbūvei paredzēta zemes vienība vai ēka atrodas pie ielas, kas ir divu administratīvo teritoriju robeža, pašvaldības savstarpēji saskaņo numuru piešķiršanas kārtību.

21. Pašvaldība izvērtē nepieciešamību piešķirt numuru nedzīvojamo telpu grupai. Telpu grupu numerācijas kārtību nedzīvojamās ēkās nosaka tās īpašnieks (valdītājs) vai īpašnieki (valdītāji), savstarpēji vienojoties.

22. Numuru telpu grupai pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija piešķir, pieņemot ēku ekspluatācijā un pamatojoties uz būvprojektā norādīto informāciju, ja tā atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

23. Ja telpu grupai numurs nav piešķirts un par ēku nav saglabājušies ēku raksturojoši dokumenti, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija numuru telpu grupai piešķir, pamatojoties uz ēkas īpašnieka (valdītāja) sniegto informāciju. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija var pieprasīt no ēkas īpašnieka (valdītāja) telpu grupas numura apstiprināšanai nepieciešamo informāciju.

24. Numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malējās kāpņu telpas augošā secībā no zemākā stāva uz augstāko stāvu. Ēkā, kuru veido telpu grupas ar izeju uz āru, numurus telpu grupām piešķir, sākot no ēkas kreisās malas augošā secībā uz ēkas labo malu. Vienā ēkā telpu grupas numuri nedrīkst atkārtoties. Lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, telpu grupas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm).

25. Telpu grupai, kas veidota:

25.1. apvienojot vairākas telpu grupas, saglabā numuru, kas piešķirts vienai no apvienotajām telpu grupām. Pārējo ēkas telpu grupu numerāciju nemaina;

25.2. atdalot to no citas telpu grupas, atdalītajai telpu grupai piešķir numuru, kas bija noteikts vienai no apvienotajām telpu grupām, papildinot to ar latviešu alfabēta lielo burtu (bez diakritiskām zīmēm). Pārējo ēkas telpu grupu numerāciju nemaina.

26. Ja ēku veido viena telpu grupa, telpu grupai numuru nepiešķir.

27. Koplietošanas telpu grupai numuru nepiešķir.

28. Lēmumā par adreses piešķiršanu pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija norāda:

28.1. adresācijas objekta atbilstību konkrētam šo noteikumu 2. punkta apakšpunktam;

28.2. hierarhiski augstākos adresācijas objektus;

28.3. ēkas un ar to funkcionāli saistīto ēku, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas kadastra apzīmējumu, ja tāds ir.

29. Lēmumā par adreses maiņu pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija norāda:

29.1. adresācijas objekta atbilstību konkrētam šo noteikumu 2. punkta apakšpunktam;

29.2. hierarhiski augstākos adresācijas objektus;

29.3. līdzšinējo adresācijas objekta nosaukumu vai numuru;

29.4. jauno adresācijas objekta nosaukumu vai numuru;

29.5. adresācijas objekta kodu adrešu klasifikatorā.

30. Beidzot pastāvēt adresācijas objektam, izņemot telpu grupu, pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija pieņem lēmumu par adreses likvidēšanu. Ja beidz pastāvēt telpu grupa, telpu grupas adresi dzēš no adrešu reģistra bez lēmuma pieņemšanas par adreses likvidēšanu.

31. Grafisko pielikumu pievieno:

31.1. lēmumam par nosaukuma piešķiršanu ielai vai laukumam – attēlojot ielas vai laukuma telpisko novietojumu;

31.2. lēmumam par adreses piešķiršanu viensētai, ēkai, apbūvei paredzētai zemes vienībai – attēlojot viensētas, ēkas vai apbūvei paredzētas zemes vienības telpisko novietojumu. Grafisko pielikumu var nepievienot lēmumam par adreses piešķiršanu viensētai, ēkai vai apbūvei paredzētai zemes vienībai, ja lēmumā ir norādīts kadastra apzīmējums.

32. Ja adrese mainīta, kā arī ja precizēta pieraksta forma atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.

33. Adreses pieraksta specifikācija nosaka adreses un tās elementu pieraksta kārtību, kas lietojama dokumentos.

34. Republikas pilsētā adreses pierakstā norāda:

34.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

34.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

34.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot domuzīmi;

34.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu.

35. Novada pilsētā adreses pierakstā norāda:

35.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

35.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētas zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

35.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot domuzīmi;

35.4. ceturtajā pozīcijā – pilsētas nosaukumu;

35.5. piektajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

36. Ciemā adreses pierakstā norāda:

36.1. pirmajā pozīcijā – ielas nosaukumu (ja tāds ir);

36.2. otrajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru vai nosaukumu;

36.3. trešajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot domuzīmi;

36.4. ceturtajā pozīcijā – ciema nosaukumu;

36.5. piektajā pozīcijā – novada pagasta nosaukumu (ja tāds ir), aiz tā lietojot saīsinājumu "pag.";

36.6. sestajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

37. Novada, novada pagasta apvidū, kas atrodas ārpus ciemiem, adreses pierakstā norāda:

37.1. pirmajā pozīcijā – apbūvei paredzētās zemes vienības, viensētas vai ēkas nosaukumu;

37.2. otrajā pozīcijā – telpu grupas numuru (ja tāds ir), tā priekšā lietojot domuzīmi;

37.3. trešajā pozīcijā – novada pagasta nosaukumu (ja tāds ir), aiz tā lietojot saīsinājumu "pag.";

37.4. ceturtajā pozīcijā – novada nosaukumu, aiz tā lietojot saīsinājumu "nov.".

38. Ja nepieciešams, adreses pieraksta beigās norāda pasta indeksu.

39. Apbūvei paredzētas zemes vienības, viensētas vai ēkas nosaukuma vai numura rakstībā ievēro šādas prasības:

39.1. nosaukumu vai numuru, kas nav piesaistīts ielas nosaukumam, liek pēdiņās;

39.2. numurus raksta ar arābu cipariem;

39.3. nosaukumu, ko veido viens vārds, raksta ar lielo sākumburtu (pārējie burti – mazie);

39.4. nosaukumā, ko veido vairāki īpašvārdi, tos visus raksta ar lielo sākumburtu;

39.5. nosaukumā, ko veido divi vai vairāki vārdi, bet nākamie nav īpašvārdi, tos raksta ar mazo sākumburtu;

39.6. nosaukumā, ko veido vārds, kam seko numurs, numuru raksta ar arābu cipariem un no vārda to atdala ar atstarpi;

39.7. nosaukumā, ko veido numurs, kam seko vārds, numuru raksta ar arābu cipariem, aiz numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta attiecīgo vārdu;

39.8. dzelzceļa ēkas nosaukumā, kur norādīts kilometrs, to raksta aiz nosaukuma, atdalot ar atstarpi. Aiz kilometra numura liek punktu un, atdalot ar atstarpi, raksta kilometra apzīmējumu "km";

39.9. nosaukumā vai numurā, kas papildināts ar korpusa numuru, aiz nosaukuma vai numura, atdalot ar atstarpi, raksta mazo burtu "k", aiz tā – defisi (neatdalot ar atstarpi) un korpusa numuru;

39.10. ja līdz adresācijas sistēmas izveidošanai apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķirts dubultnumurs, starp numuriem liek slīpsvītru. Numurus un slīpsvītru ar atstarpi neatdala. Otrais numurs ir lielāks par pirmo, un abi numuri ir vai nu pāra skaitļi, vai nepāra skaitļi;

39.11. ja aiz numura seko burts, to no numura ar atstarpi neatdala.

40. Klasifikatoru uztur un tā datus aktualizē adrešu reģistrā, vienlaikus saglabājot vēsturiskos datus par adresācijas objektiem, to tipiem un kodiem.

41. Adresācijas objektus klasifikatorā klasificē pēc to tipiem, ņemot vērā administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību, apdzīvotu vietu, ielu, ēku, apbūvei paredzētu zemes vienību un telpu grupu savstarpējo hierarhiju.

42. Katram adresācijas objektu tipam piešķir trīszīmju kodu intervālā no 101 līdz 199 (1. pielikums).

43. Saites starp adresācijas objektu tipiem (2. pielikums) nosaka, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

43.1. hierarhiski augstākais adresācijas objekts ir Latvijas Republika;

43.2. katrs adresācijas objekts, izņemot Latvijas Republiku, ir saistīts ar vienu hierarhiski augstākam adresācijas objektu tipam atbilstošu adresācijas objektu.

44. Katram adresācijas objektam neatkarīgi no adresācijas objekta tipa piešķir unikālu adresācijas objekta kodu.

45. Adresācijas objekta kods ir adrešu reģistra automātiski ģenerēts deviņzīmju skaitlis robežās no 100000000 līdz 999999999.

46. Adresācijas objekta kods ir nemainīgs visu adresācijas objekta pastāvēšanas laiku neatkarīgi no izmaiņām administratīvajā iedalījumā un nosaukuma vai numura maiņas.

47. Mainoties adresācijas objekta tipam, adresācijas objektam piešķir jaunu adresācijas objekta kodu.

48. Adresācijas objektam, kas beidzis pastāvēt, piešķirto adresācijas objekta kodu citam adresācijas objektam atkārtoti nepiešķir, un to saglabā adrešu reģistrā.

49. Adrešu reģistrā reģistrē informāciju:

49.1. par administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumiem – atbilstoši normatīvajiem aktiem;

49.2. par ciemu nosaukumiem, pamatojoties uz pašvaldības domes pieņemtu lēmumu;

49.3. par ielas nosaukuma, viensētas, ēkas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidāciju, kā arī par pieraksta formas precizēšanu, pamatojoties uz pašvaldības domes vai pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju;

49.4. par pasta indeksiem – atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" informācijai.

50. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" pēc Valsts zemes dienesta rakstiska pieprasījuma elektroniskā veidā sniedz aktuālas ziņas par pasta indeksu teritoriju robežām.

51. Valsts zemes dienests pasta indeksus regulāri salīdzina ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" informāciju.

52. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija piecu darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas sniedz strukturētā veidā Valsts zemes dienestam šo noteikumu 49.2. un 49.3. apakšpunktā minētos datus tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot datu apmaiņas saskarnes, kas nodrošina automātisku datu apmaiņu ar Valsts zemes dienestu atbilstoši adrešu reģistra datu struktūrai.

53. Valsts zemes dienests informāciju par adresācijas objektu reģistrē adrešu reģistrā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja Valsts zemes dienests konstatē, ka iesniegtie dati neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Valsts zemes dienests informāciju par adresācijas objektu adrešu reģistrā nereģistrē un par to paziņo pašvaldībai.

54. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija triju mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta sniedz precizētus adrešu reģistrā reģistrējamos datus.

55. Ja pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija triju mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas no Valsts zemes dienesta nesniedz precizētus adrešu reģistrā reģistrējamos datus, Valsts zemes dienests par to informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

56. Dokumentos, oficiālajā informācijā un visās valsts informācijas sistēmās un reģistros izmanto adrešu reģistrā norādīto adresi.

57. Adrešu reģistra dati ir vispārpieejami, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

58. Adrešu reģistra datus Valsts zemes dienests izsniedz:

58.1. tiešsaistes datu pārraides režīmā:

58.1.1. datubāzes replikācijas veidā;

58.1.2. izmantojot informācijas sistēmas servisus;

58.2. elektronisku datņu veidā un vektordatu formātā Valsts zemes dienestam pieejamos formātos, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola (File Transfer Protocol jeb FTP) serveri vai lietojot Valsts zemes dienestam pieejamus no platformas neatkarīgus datņu formātus un datu pārraides protokolus;

58.3. papīra dokumenta un elektroniska dokumenta veidā – informāciju par adresācijas objektu. Attiecīgajā dokumentā iekļautās informācijas apjomu publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv).

59. Par adrešu reģistra datu izmantošanu no valsts informācijas sistēmu savietotāja nav jāslēdz rakstiska vienošanās. Adrešu reģistra datu izmantošanu no valsts informācijas sistēmu savietotāja regulē normatīvie akti, kas nosaka valsts informācijas sistēmu savietotāja darbību.

60. Adrešu reģistra datus Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz par maksu, izņemot šo noteikumu 61. punktā minētos gadījumus.

61. Adrešu reģistra datus Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz elektroniski bez maksas:

61.1. valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem tiem noteikto funkciju īstenošanai;

61.2. iestādēm, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā;

61.3. personām, ja adrešu datu nodošanai ir piešķirts attiecīgs finansējums;

61.4. Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai.

62. Adresācijas objekta kods, adrese un tai atbilstošais kadastra objekts, kā arī adresācijas objekta alternatīvais nosaukums (ja tāds ir) pārlūkošanai ir pieejams ikvienam bez maksas Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā.

63. Valsts zemes dienests adrešu reģistra datus sagatavo un izsniedz, pamatojoties uz personas pieprasījumu vai rakstisku vienošanos.

64. Informācijas pieprasījumā persona norāda šādu informāciju:

64.1. ziņas par personu, kas pieprasa datus:

64.1.1. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods un kontaktadrese;

64.1.2. juridiskai personai – komersants (nosaukums), reģistrācijas numurs un kontaktadrese;

64.2. iespējami precīzs izsniedzamo datu apjoms un sastāvs, kā arī datu izsniegšanas veids atbilstoši šo noteikumu 58. punktam.

65. Adrešu reģistra datus sagatavo un izsniedz, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

65.1. datus izsniedz regulāri;

65.2. datus izsniedz lielā apjomā – vairāk kā par vienu administratīvo teritoriju;

65.3. datu sagatavošanai nepieciešams izmantot īpašas datu sagatavošanas metodes, atlases kritērijus vai izstrādāt programmatūru;

65.4. datus izsniedz lejupielādei, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi vai datņu pārsūtīšanas protokola (File Transfer Protocol jeb FTP) serveri.

66. Adrešu reģistra datus parastā kārtībā sagatavo un izsniedz šādos termiņos:

66.1. ja ir noslēgta rakstiska vienošanās, – tajā noteiktajā termiņā;

66.2. ja nav noslēgta rakstiska vienošanās, – Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā;

66.3. informāciju par adresācijas objektu – vienas darbdienas laikā.

67. Kārtība, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu, noteikta normatīvajos aktos par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību.

68. Atzīt par spēku zaudējušiem:

68.1. Ministru kabineta 2008. gada 28. aprīļa noteikumus Nr. 307 "Noteikumi par Adrešu klasifikatoru" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 67. nr.; 2009, 121. nr.);

68.2. Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumus Nr. 1269 "Adresācijas sistēmas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 177. nr.);

68.3. Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumus Nr. 1373 "Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datu pieprasīšana un izsniegšana" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 197. nr.).

69. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā un 15. punktā minētās prasības neattiecas uz apbūvei paredzētu zemes vienību, viensētu vai ēku nosaukumiem, kas piešķirti vai tiesiski lietoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

70. Valsts zemes dienests līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtē šo noteikumu 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētos adresācijas objektus, kas adrešu reģistrā ir reģistrēti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un, ja nepieciešams, pievieno tiem šo noteikumu 5.10. un 5.11. apakšpunktā minētās pazīmes.

71. Pašvaldības dome līdz 2016. gada 31. decembrim nosaka vai precizē adrešu reģistrā reģistrēto ciemu robežas un piešķir adreses ēkām un apbūvei paredzētām zemes vienībām atbilstoši šo noteikumu 11. un 14. punktā minētajām prasībām.

72. Šo noteikumu 31. punkts ir spēkā līdz dienai, kad no valsts budžeta ir apmaksāta programmatūra, kas ļauj pašvaldībām telpisko adresācijas objektu attēlojumu sagatavot un iesniegt Valsts zemes dienestam elektroniski.

73. Pašvaldības dome vai pašvaldības kompetentā institūcija šo noteikumu 52. punktā minēto informāciju var sniegt papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta veidā līdz dienai, kamēr no valsts budžeta ir apmaksāta pašvaldību lietoto programmatūru pielāgošana, lai izmantotu datu apmaiņas saskarnes.

74. Šo noteikumu 62. punktā minētais adresācijas objekta alternatīvais nosaukums pārlūkošanai ir pieejams ikvienam bez maksas Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā no 2017. gada 1. janvāra.

75. Adrešu reģistra dati ir pieejami valsts informācijas sistēmu savietotājā pēc attiecīgu informācijas servisu izstrādes.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 8. decembra
noteikumiem Nr. 698

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 8. decembra
noteikumiem Nr. 698

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs