Ceturtā diena. Frankfurte

Ceturtdien, 14.decembrī, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālās darba vizītes ceturtā diena Vācijā bija veltīta finansu centra — Frankfurtes — iepazīšanai.

Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani Rātsnamā sveica birģermeistare Petra Rota. Uzrunājot viesus Ķeizaru zālē, kur no visām četrām sienām atbraucējos raudzījās 1000 gadu vēsture ar 52 Vācijas ķeizaru acīm, Petra Rota parādīja labas zināšanas par Latviju. Tika atzīmēts, ka Frankfurte ir vieta, kur izsenis satikušies tirgotāju ceļi un kas gadu gaitā kļuvusi arī par lielu finansu centru ar starptautiskas nozīmes bankām un lidostu, kas apkalpo 35 miljonus pasažieru. Frankfurte ir Gētes dzimtā pilsēta, ar ko tā ļoti lepojas. Šodien tā ir ļoti internacionāla pilsēta, kur 30 procenti iedzīvotāju nepieder pamatnācijai. Frankfurtes birģermeistare arī no savas puses apliecināja atbalstu Latvijas centieniem ātrāk iekļauties Eiropas Savienībā un aicināja mūsu valsti no Frankfurtes bagāto iespēju pūra smelties pēc iespējas vairāk padomu un attīstīt sadarbību, kur tas mums nepieciešams.

Savā atbildes runā Latvijas prezidents atgādināja, ka Gēte savā ziņā ir vienojošs posms Rīgas un Frankfurtes attiecībās, jo savā laikā, sarakstoties ar Herderu, viņš smēlies savai daiļradei ierosmi arī Latvju dainās. Prezidents G.Ulmanis atgādināja, ka Latvija, atgūstot neatkarību, daudz smēlusies no pieredzējušajiem vācu kolēģiem finansu un banku likumdošanā un praktiskajā finansu sistēmas sakārtošanā. Rīgā kā valdības padomnieks ir strādājis pazīstamais Drēzdenes bankas padomes loceklis profesors Manfrēds Meiers Prešani, kas tagad ir Latvijas goda konsuls Frankfurtē. G.Ulmanis savā atbildes runā birģermeistarei P.Rotai sniedza arī pārskatu par vizītes rezultātiem Vācijā. Kā vienu no praktiskiem piemēriem viņš minēja Vācijas un Latvijas kopīgo priekšlikumu ES dalībvalstīm par Eiropas multimodālā satiksmes koridora veidošanu, kas savienotu Eiropas austrumus ar rietumiem, šķērsojot Baltijas valstu teritoriju. Projekts ietver izvērstu sadarbību gāzes, enerģijas, kurināmā, ostu, zemes un gaisa ceļu un citu pakalpojumu izmantošanā.

Valsts prezidents, nobeidzot uzrunu, informēja klātesošos Latvijas žurnālistus, ka no rīta ar diplomātisko pastu Saeimai ir nosūtīts rīkojums par to, ka Latvijas jauno valdības kabinetu tiek uzticēts sastādīt Andrim Šķēlem. Vēlāk žurnālisti šajā sakarībā uzdeva Valsts prezidentam precizējošus jautājumus un nosūtīja par to informāciju uz Latviju.

Attīstot sadarbību banku un finansu sistēmas sakārtošanas jautājumos, Latvijas delegācija ieradās Drēzdenes bankā, kur notika sarunas ar Vācijas bankas, Komercbankas un Atjaunošanas kredītiestādes ( Kreditansalt fūr Wiederaufbau ) speciālistiem, vēlāk arī bija tikšanās Bundesbankā un vakariņas ar Vācijas uzņēmējiem un inteliģences pārstāvjiem.

Citi delegācijas locekļi, Andris Bērziņš, Ivars Godmanis, Māris Riekstiņš un Viktors Kulbergs Bundesbankā palika ilgāk un sarunā ar direkcijas pārstāvi Helmūtu Šīberu dalījās domās par finansu sistēmas pārkārtošanu atbilstoši Eiropas procesiem.

Latvijas delegācijas locekļi šajās sarunās aicināja Vācijas bankas pievērst lielāku uzmanību Latvijai, turpināt attīstīt darbību mūsu valstī, atverot jaunas banku filiāles, kas kalpotu par stabilizējošu un stimulējošu faktoru abu valstu ekonomiskajā sadarbībā.

Paralēlprogrammu ietvaros izglītības ministram Jānim Gaigalam un vides un reģionālās attīstības ministram Jurim Iesalniekam J.Volfganga Gētes universitātē bija sarunas ar tās prezidentu profesoru Verneru Maisneru.

Interesanta bija arī tikšanās vienā no Eiropas lielākā laikraksta "Frankfurter Allgemeine" redakcijā, kur diemžēl liela daļa Latvijas žurnālistu neieradās. Toties abpusēji ieinteresētā dialogā piedalījās vairāki ministri un citi delegācijas locekļi. Laikraksta līdzstrādnieki parādīja ne tikai savu žurnālistikas "virtuvi" , bet arī labas zināšanas Latvijas vēsturē un mūsdienu notikumos.

Valsts prezidenta vizīte Vācijā noslēdzās ar plašu interviju šī laikraksta politikas nodaļas vadītājam Verneram Ādamam, kurš galvenokārt interesējās par pašreizējo politisko situāciju Latvijā sakarā ar jaunās valdības veidošanu, taujāja par jaunās valdības programmu un par Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, kā arī par Latvijas delegācijas mērķiem, piedaloties ES galotņu konferencē Madridē.

Triju Zvaigžņu ordenis — Valtrautei fon Tīzenhauzenai

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Domes 1995. gada 6. decembra lēmumu IV šķiras ordenis piešķirts baronesei Valtrautei brīvkundzei fon Tīzenhauzenai ( Waltraut Freifrau von Tiesenhausen ), Vācbaltiešu apvienības priekšsēdētājai.

Viņa dzimusi 1940. gada 11. maijā Kališā (Polijā). Tēvs — profesors Verners Glāzenaps, dzimis Liepājā, māte — Lillija Glāzenapa, dzimusi Rīgā. Pēc bēgšanas no Polijas 1945. gadā un īsas uzturēšanās Berlīnē savu bērnību viņa pavada Himmelpfortenā, Lejassaksijā. 1949. gadā pārceļas uz Eseni, kur apmeklē meiteņu ģimnāziju. Seko filozofijas un vācu valodas studijas Bonnas Pedagoģiskajā akadēmijā, kā arī viena semestra apmācības Berlīnes pedagoģiskajā augstskolā. 1963. gadā tiek uzsākts skolotājas darbs, 1966. gadā pēc trīs gadu darba Makša Planka skolā Esenē tiek nokārtots otrās pakāpes skolotājas eksāmens. Tiek turpināta arī tālākizglītošanās par legastēnijas pedagoģi un studijas, lai kļūtu par Montesori audzinātāju.

Kopš 1987. gada — sabiedriskā darbība Vācbaltiešu apvienībā ( Deutsch–Baltische Landsmannschaft ), kopš 1987. gada viņa ir tās priekšsēdētāja. Kopš Baltijas valstu neatkarības atgūšanas īpaša aktivitāte tiek vērsta uz sociālās, pedagoģiskās un medicīniskās jomas attīstības veicināšanu, kopš 1989. gada akcijas "Hesene palīdz" ietvaros. Balstoties uz "Memorandum of understanding" un aicinājuma "Palīdzēsim Padomju Savienībai" ietvaros — mērķtiecīga palīdzība lauku rajoniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Redzot nepieciešamību palīdzēt demokrātisko struktūru veidošanā un sociālā tirgus saimniecības tapšanas procesā, 1992. gadā tiek nodibināta "Labdarīga biedrība saimnieciski tehniskai sadarbībai ar Baltijas valstīm" (GTB).

Lai stiprinātu sakarus ar Darmštati, Hesenes pavalsti un Vācbaltiešu apvienību, pēc V.fon Tīzenhauzenas iniciatīvas 1993. gadā tiek parakstīts sadraudzības līgums starp Liepājas pilsētu un Darmštati. Vācbaltiešu apvienība, kuras priekšsēdētāja visas Vācijas līmenī ir V. fon Tīzenhauzena, visdažādākajās jomās veic plašu atbalsta darbu Latvijas un Vācijas attiecību veicināšanā un tālākā attīstībā gan saimniecībā, gan politikā, izglītībā, zinātnē, mākslā u.c.

Aktīvo atbalstu, kas tiek sniegts Latvijai, lielā mērā veicina arī šīs apvienības vadītājas V. fon Tīzenhauzenas personiskā aktivitāte un ieinteresētība Latvijas valsts attīstībā. Pēc viņas ierosmes tiek realizēts Liepājas attīstības projekts. Kopš 1989. gada tiek organizēti regulāri liela apjoma humānās palīdzības sūtījumi Latvijai. Ar Vācijas valdības atbalstu Liepājā atvērts "Vācu nams". Daudz tiek darīts, lai palīdzētu demokrātisko struktūru veidošanā un tirgus saimniecības attīstībā Latvijā.

Baroneses V. fon. Tīzenhauzenas un viņas vadītās apvienības darbības nozīmība tiek augsti novērtēta arī Vācijā. Par sadarbības veicināšanu starp Vāciju un Baltijas valstīm viņa ieteikta apbalvošanai ar Federālo Nopelnu Krustu ( Bundesverdienstkreuz ).

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Domes lēmumu baronese Valtraute fon Tīzenhauzena iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci (ordeņa IV šķira). Domes vārdā trešdien, 13. decembrī, ordeni viņai Minhenē pasniedza Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Valsts prezidenta kanceleja

Bērnu centrā Minhenē

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā 1995. gada 13. decembrī Aina Ulmane Minhenē apmeklēja bērnu centru.

Bērnu centru kopš dibināšanas vada profesors Dr. Helbrige ( Hellbrūgge ). Patlaban Vācijā ir vairāki desmiti šādu centru. Centra darbība pievērsta jaundzimušajiem ar iedzimtiem vai agri parādījušamies defektiem.

Centra darbības modelis — attīstības rehabilitācija — balstās uz vairākām pamattēzēm:

— Daudzu bērnu nākotne ar iedzimtiem traucējumiem var tikt vislabāk uzlabota, ja diagnoze tiek definēta pietiekami agri (agrīnā diagnostika). Tas attiecas uz dažādiem defektiem, piemēram, uz dzirdes defektiem vai uz Dauna sindromu.

— Tāpat agri ir jāsāk ārstēt (agrīnā terapija) un sabiedriski integrēt šos bērnus ar traucējumiem. Svarīgi ir, ka terapijā piedalās visu nozaru pārstāvji. Taču šajā darbā jāpiedalās ne tikai ārstiem, psihologiem, terapeitiem, bet arī vecākiem, kuri mēdz būt vislabākie terapeiti.

— Tādēļ tiek uzskatīts, ka par rehabilitācijas programmu ļoti agri ir jāizglīto arī vecāki.

Pedagogi un mediķi cenšas nenošķirt bērnus ar traucējumiem no citiem bērniem, viņus ievietojot speciālās bērnu izglītošanas iestādēs. Tā tiek veicināta sadarbība starp bērniem ar moto: "Tikai tas, ka palīdz, kļūst patstāvīgs un laimīgs." Centrā notiek medicīniskās un pedagoģiskās mācības pēc Montesorī principiem. Šos deviņu mēnešu kursus vai īsāku posmu kursus ir apmeklējuši divpadsmit latvieši.

Šobrīd te uzturas Dr. Aija Kauliņa (bērnu ārste), Indra Šeibe (audzinātāja un koriģējošās vingrošanas pedagoģe), Daina Jurga (mūzikas skolotāja), Aivita Sieceniece (zīdaiņu audzinātāja) no Liepājas un bērnu dzirdes centra neirologs Dr. Valdis Folkmanis no Rīgas.

Citas kontaktpersonas Latvijā ir, piemēram, Dr. Elga Gavāre un Dr. Enoks Biķis, kas strādā Republikāniskajā bērnu klīniskajā slimnīcā Rīgā.

Centra darbību veicina speciāla organizācija ( Aktion Sonnenschein ). Kā centrs, tā organizācija Minhenē ir labi pazīstami.

Rolands Lappuķe,

LR vēstniecības Bonnā padomnieks