14. decembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.195.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Seile

(LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šis iesniegtais likumprojekts paredz apstādināt korupcijas likuma ieviešanu dzīvē līdz nākošā gada 1. jūlijam. Vai to vajag vai nevajag? Tātad paies vesels pusgads, un tikai tad savu spēku iedarbinās šis korupcijas likums. Es uzskatu, ka tā nevajag, ka katram deputātam, pirms viņš izšķīrās balotēties sarakstā, nākt šeit, Saeimā, nevis sēdēt, nevis ierasties vienreiz nedēļā uz plenārsēdēm, bet strādāt no pirmās līdz pēdējai nedēļas dienai, to vajadzēja analizēt tad. Ja viņš nespēj strādāt savā uzņēmumā un apvienot darbu ar deputāta darbu šeit, Saeimā, tad viņam ir visas iespējas atteikties un nolikt šo objektīvo apstākļu dēļ savu mandātu, un iet un turpināt vadīt savu uzņēmumu. Un viņa vietā lai nāk nākošais cilvēks, kurš var strādāt šeit, Saeimā. Šāda prakse bija jau tajā Augstākajā padomē, kura pasludināja Latvijas neatkarību. Jā, šeit sēdēja bijušie kolhozu priekšsēdētāji, pēc tam — paju sabiedrību priekšsēdētāji un daudzi citi uzņēmumu vadītāji, kuri parādījās vienreiz nedēļā uz plenārsēdi, lai par to saņemtu algu. Bet sagatavot likumprojektus visā šajā laikā, nedēļas gaitā strādāt komisijās un iesniegt priekšlikumus — to viņi nedarīja. Un nedarīs arī tagad, ja šo likumu, kuru ierosina Juridiskā komisija, mēs šodien pieņemsim. Saeimas Kārtības rullis demokrātiski paredz, ka cilvēks var apvienot darbu, arī deputāts var apvienot darbu ar savu darbu radošajā profesijā, piemēram, pa nakti dzejodams un no rīta nododams publicēt savus dzejoļus, vai arī kādā citā radošā vai pedagoģiskā darba nozarē. Un tas ir loģiski un saprotami. Un tas ir jau Kārtības rullī. Ja ir kāds īpašs gadījums, ļoti īpašs gadījums, tad Saeima saskaņā ar Kārtības rulli var pieņemt arī šo savu īpašo lēmumu, balsojot un dodot tiesības šim cilvēkam strādāt. Un arī tas jau ir spēkā esošajā likumdošanā. Kādēļ mums šis korupcijas likums... antikorupcijas likums ir jāapstādina uz gadu? Es nesaprotu.

Manuprāt šeit darbojas kaut kādi lobiji, un tāpēc es aicinu visus godprātīgi turpināt darbu Saeimā, strādāt pie likumiem, tur, kur ir tas mūsu darbs, un savas saimnieciskā darba pilnvaras nolikt uz kādu laiku, jo nebūs pareizi, ja jurists, kas ievēlēts šajā 6. Saeimā, vēl paralēli atvērs savu privātbiroju un šajā birojā ļoti rūpīgi strādās un sniegs konsultācijas vai nodarbosies ar advokāta praksi... Es domāju, ka tas nav pieņemami. Paldies par uzmanību! Aicinu neatbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto projektu. It sevišķi arī tāpēc, ka līdzīgu projektu jau ir iesniegusi "Tēvzemei un Brīvībai". Var būt, ka no šī "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegtā projekta vēl varētu kaut ko izlobīt, mazliet palabot varbūt arī Kārtības rulli, bet tādā variantā, kādu iesniegusi Juridiskā komisija, man ir pilnīgi nepieņemams šis likumprojekts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos tiešām atcerēties viena iepriekšējā oratora vārdus par jaunajiem Saeimas deputātiem. Atšķirībā acīmredzot no vecajiem Saeimas deputātiem mēs neesam paspējuši zaudēt saikni ar tautu. Es negribēju teikt, ka visi vecie jau būtu zaudējuši, bet acīmredzot, piekrītot tēzei, ka Saeima vairs nebūs augstākā lēmējinstitūcija, kas par savu atsevišķo locekli nedrīkstēs spriest, un viņam automātiski būs aizliegts apvienot darbu ārpus Saeimas sēdēm sakarā ar antikorupcijas likuma stāšanos spēkā, acīmredzot tik tiešām tiek mēģināts panākt, lai visi deputāti vienlīdzīgi paliktu nezinoši pret reālo dzīvi ārpus šīs skaistās mājas sienām. Nupat tika izskanējusi doma — kā tad, interesanti, tas uzņēmuma vadītājs nāks uz šejieni un nedarīs šeit darbu. Es domāju, ka ir otrādi. Mans piemērs ir ļoti konkrēts. Mums ir viena liela rūpnīca, kuras direktoram netika dota atļauja apvienot darbu ar Saeimu. Un tomēr šis darbs tiek veikts, un tomēr šī rūpnīca, kas ir visas Latvijas industrijas lepnums, pamazām sāk iziet no kritiskās bedres.

Vajadzētu pieņemt tēzi, ka Latvijas tauta nav dumja tauta un šeit sēž Latvijas 100 labākās galvas. Un arī pašvaldībās sēž attiecīgā reģiona labākās galvas. Tātad šīs labākās galvas tiek automātiski atslēgtas no iespējamās ekonomiskās darbības. Man gribētos arī pateikt savam kolēģim, kurš ir radījis šo likumprojektu, likumu — varbūt tik tiešām ir tik liela viņa atraušanās no dzīves, ka viņš pats jau nu nedrīkstētu strādāt. Meita vai sieva nedrīkstētu strādāt. Bet kā tad likums ierobežos mana slepenā drauga draudzību un darbošanos manā vietā? Var būt tas, ka tik viegli var apiet šo likuma normu, ir speciāli iestrādāts šajā likumā. Jo, ja nav sevišķi daudz radinieku, bet ir pietiekoši daudz draugu, tad acīmredzot kādam tas bijis ļoti izdevīgi, lai prioritāti šiem draugiem arī iedotu, jo viņus jau nu šis likums absolūti neskar. Tad varbūt arī nebūs problēmas zvanīt uz Mazirbes ciema padomi, lai kādam radiniekam palīdzētu radīt tūrisma firmu, kura galu galā nekā nedara, bet tikai putina pašvaldības līdzekļus. Es nesaukšu nevienu vārdā. Priekš tam galu galā ir Černaja kungs un ir arī mūsu Pieprasījumu komisija. Ielikt normas, ka visiem deputātiem jābūt vienlīdzīgi nabadzīgiem, šķiet, 17.gadā cienījamais, bet vēl šodien neapglabātais par saviem noziegumiem Uļjanovs – Ļeņins ir jau izteicis vienreiz šādu domu. Atteikties no īpašuma. Jā, kādreiz, 1917.gadā, boļševiki to noteica ar likumu. Šodien mēģināsim atkārtot šo gājienu vēlreiz. Man ir ļoti žēl, ka es savā laikā esmu pakļāvies jau šī likumprojekta tēzēm, jo šo likumu es zināju, un, pusotra gada atpakaļ, atsacījies no sava uzņēmuma vadīšanas, es šodien ar nožēlu skatos, ka šī uzņēmuma vadītājs ir viņu nolaidis tik tālu. Man bija pieņemts Ziemassvētkos trūkumcietējiem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm rīkot svētkus. Šogad laikam šie svētki izpaliks. Tāpēc, ka acīmredzot mēs gribam, lai visiem deputātiem, ne tikai Saeimā, bet jebkurā pašvaldībā, būtu liegts apsaimniekot, ja viņi ir uz to spējīgi, divas vai pat trīs darba vietas. Es domāju, ka šeit ir ļoti daudz cilvēku, kuri prot strādāt ne tikai divās darba vietās uzreiz. Tas ir talants. Un šo talantu nedrīkst iznīcināt ar likumu. Es ierosinu neatbalstīt šādā gadījumā šos labojumus, bet jāpieiet šiem labojumiem ir svēti, lai tik tiešām zagt no valsts un pašvaldību kabatas nevarētu, bet nebūtu ierobežota arī personīgā iniciatīva un talants, un gudrāko galvu piedalīšanās reālā valsts pārvaldīšanā apakšstruktūrās, kur mazākā vienība, protams, ir uzņēmums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, "Tēvzemes un Brīvības" frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis antikorupcijas likums nosaka normas ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī pašvaldību un valsts iestāžu vadītājiem. Un šeit parādās tāda paradoksāla situācija, kas ir, proti, ar ārstiem. Ka atbilstoši šim likumam neviens slimnīcas galvenais ārsts nedrīkst strādāt savā nodaļā, poliklīnikā, nekur. Viņiem ir jāatstāj savs darbs, un viņi, kļūdami par administratoriem varbūt uz noteiktu laiku, zaudē savas profesionālās iemaņas.

Ja mēs skatāmies šo momentu — cik kurš nopelna. Traktorists 18 gadu vecumā sāk strādāt, saņem savu algu un strādā līdz pensijas vecumam. Ārsts, skolotājs un citi cilvēki ar augstāko izglītību sāk strādāt sešus līdz astoņus gadus vēlāk. Acīmredzot viņa algai jābūt lielākai, par cik viņš ir zaudējis laiku savā izglītībā, par cik viņš par šo izglītību ir samaksājis un par cik viņa aktīvais darba mūža laiks ir daudz īsāks. Tātad viņam ir jāsaņem vairāk. Bet, ja mēs skatāmies Saeimas deputātus, kas ir ievēlēti uz trijiem gadiem, ja gadījumā viņi šo triju gadu laikā zaudē savas profesionālās iemaņas, tad acīmredzot viņiem triju gadu laikā ir jānopelna tikpat daudz, cik nopelna šo profesiju pārstāvji. Acīmredzot, ja tā alga nav tāda, tas taisni veicinās korupciju. Tāpēc, proti, visloģiskākā pieeja būtu tāda, ka deputāta laiku nevarētu apvienot ar amatu, bet varētu apvienot ar to profesiju, kuru viņš nedrīkst zaudēt. Un tieši to pašu attiecināt uz valsts iestāžu vadītājiem. Ja gadījumā viņš sēž vienlaicīgi divos amatos, tas ir nepieļaujami, bet ja viņš ir ieguvis savu augstāko izglītību un, strādājot kādā amatā, vēl kaut kur iet, pieņemsim, raksta grāmatas, iet uz dežūrām vai dara kaut ko tamlīdzīgu, tad to varētu pieļaut. Un šeit paceļas jautājums par brīvajām profesijām. Likumā "Par sociālo nodokli" ir ierakstīts, ka sociālais nodoklis ir jāmaksā visiem, visām iedzīvotāju kategorijām, tajā skaitā arī brīvo profesiju pārstāvjiem. Bet kas ir tās brīvās profesijas, nekur nav definēts, nekāda likuma nav. Un tāpēc manā skatījumā būtu vispareizākais, ja mēs ierakstītu šinī antikorupcijas likumā, ka nedrīkst apvienot divus amatus, bet brīvo profesiju pārstāvji varētu to darīt. Lai to izdarītu, mums šis likums ir jāsagatavo. Un tāpēc es domāju, ka pusgada laikā šo likumu varētu sagatavot. Un vienkārši Kārtības rullis neparedz to, ka mēs varētu uzdot kādai atsevišķai ministrijai, bet mēs varētu to uzdot jaunajam premjeram, ja gadījumā viņš tiks ievēlēts. Un tad, kad šis likums tiks sagatavots, tad arī to ņemtu vērā. Tāpēc es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums šo likumu atlikt, ir loģisks, jo tiešām šī sfēra nav sakārtota. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Protams, ne pirmo un ne pēdējo reizi šeit parādīsies diezgan interesanta dažādu uzskatu pretruna. Un tas ir pilnīgi normāli. Un jebkurā gadījumā gandrīz vienmēr, klausoties katru, kurš šeit uzstājas, jāuzstāda jautājums — kā interesēs viņš runā un kam ir izdevīga viena vai otra runa? Protams, tam cilvēkam, kas šodien strādā ienesīgā vietā un kam ir ļoti izdevīgi tur joprojām atrasties un šeit parādīties. Dabiski, ka viņa interesēs ir, lai šis likums pēc iespējas ilgāk aizkavētos. Nu pilnīgi normāli! Tā ka tas cilvēks, kurš balsos par šī likuma kavēšanu, protams, cerēs, ka viņš iegūs laiku. Un laiks ir nauda, kā mēs visi zinām. Lai arī vienam otram te viena firma ir izputējusi pa šo laiku, gan jau viņš sameklēs kādu citu vietu, kur darboties, un tikpat kvēli runās, ka viss ir nieki, ka problēmas tiks atrisinātas. Tā ka nav ko brīnīties par tādām lietām. Man tomēr liekas, ka šeit, Saeimā, vienmēr ir jāuzstāda viens jautājums — kāpēc es vēlējos uz šejieni nākt? Vai es vēlējos šeit izrādīties šad un tad un pārējo laiku kāst pa labi un pa kreisi, vai es esmu šeit atnācis tāpēc, lai palīdzētu Latvijai izkļūt beidzot no tā stāvokļa, kādā viņa atrodas? (No zāles dep. A.Saulītis: "Tad vajag palīdzēt!") Lūk, tas ir tas galvenais jautājums. Diemžēl. Tas parādījās arī visos mūsu balsojumos par valdību, kur diez vai daudzi domāja par Latviju, bet par sevi gan.

Te bija runa par talantiem, ka esot ļoti lieli talanti, prasme apvienot, redziet, darbu, vadīt lielus uzņēmumus un tanī pašā laikā šeit talantīgi strādāt. Tās ir galīgas muļķības. Tāds talants vēl nav dzimis un nekad nedzims, kurš var vienlaicīgi ieguldīt savu prātu un enerģiju šeit un kādā plaukstošā uzņēmumā.

Dabiski, ka viņš dienu un nakti domās par to, lai šis uzņēmums zeltu un plauktu. Un tajā pašā laikā viņam jāstrādā šeit, Saeimā. Ne jau pie šī viena virziena likumiem. Šeit, Saeimā, ir jāprot strādāt politiski, stratēģiski un saprast, par kuru likumprojektu var balsot, par kuru nevar balsot, un ko tas dos valstij. Diemžēl tad, kad parādās vēlme kaut ko no šī likuma iegūt sev vai saviem tuvākajiem, protams, ir cita pieeja. Savā laikā arī Augstākajā padomē daudzi censoņi radīja tādus likumus — es ļoti gribētu cerēt, ka ne vienmēr apzināti — kurus varēja pēc tam veiksmīgi izmantot tie, kam vajadzēja viņus izmantot. Un tāpēc nav ko brīnīties, ka pēc tam šo likumu ietekmē radās ārkārtīgi daudz bezjēdzību. Tās bija jau ieliktas, pieņemot likumu.

Protams, es ceru, ka mēs vienreiz izbeigsim šo bēdīgo praksi, ka, ja runā kādas vienas frakcijas pārstāvis, tad obligāti ir jābalso "pret", ja tas nav mūsējais. Nu nevajadzētu tā! Jo mums pašiem būs kauns pēc kāda laika par tām muļķībām, vai teikšu vēl kādu spēcīgāku vārdu, ko mēs esam te pieņēmuši. Vienalga, nākošā Saeima vai varbūt agrāk citi analizēs to, ko mēs šeit esam izdarījuši. Un, ja te ir kolēģi, kuriem darbs Saeimā nav galvenais, tad, kā jūs varat iedomāties, talants, redziet, atradies! Saproties! Jāstrādā taču ir komisijās, cienījamie "talanti"! Jāstrādā ārpus komisijām, jāstrādā ar ekspertiem! Lai likums taptu, lai jebkurš dokuments taptu, ir pamatīgs darbs jāiegulda vispirms. Šeit, plenārsēžu zālē, mēs pieliekam punktu. Un jūs iedomājaties, ka te būs tāds talants, kas kaut kur izskraidīsies un tad te atnāks un uzreiz sapratīs visu, kā ir jābalso un kam par godu ir jābalso. Jā, ja viņam pateiks priekšā vai tādu netīru īkšķi pacels gaisā, tad viņš zinās, par ko balsot. Viņam te nebūs arī jādomā. Mums jau tāda bēdīga prakse te ir. Vienalga par ko, — viens īkšķis ir gaisā, un daudzi, nemaz nesaprazdami, par ko viņi balso, nobalso. Lūk, tā ir tā lieta. Tāpēc es varētu piekrist, ka, kā jau citi likumi, arī šis nav nekāda pilnība, protams, bet vilcināt laiku ar šī likuma pieņemšanu man ir absolūti nepieņemami, un tāpēc es personīgi nevaru atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un balsošu pret to.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, es jums izsaku aizrādījumu, jo, apspriežot grozījumus korupcijas likumā, jums neviens nav devis tiesības novērtēt deputātu roku tīrību. (Zālē smiekli un aplausi.)

Aigars Jirgens, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Jirgens

(TB). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Lai novērstu jebkādus iespējamos pārpratumus, pateikšu uzreiz, ka man darbs Saeimā ir vienīgā nodarbošanās un es negrasos savienot šo darbu ar kādu citu algotu darbu. Bet es gribu runāt par to, kādēļ Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un kādēļ tika iesniegts šāds likumprojekts. Juridiskās komisijas apspriešanas objekts nebija šī Korupcijas novēršanas likuma būtība vai iespējamās nepilnības, lai gan nepilnības tur droši vien ir un tās laika gaitā varētu arī novērst, neatliekot spēkā stāšanās laiku. Bet iemesli bija citi. Tie bija divi šādi iemesli, un pavisam konkrēti. Proti, pirmais iemesls ir tāds, ka, pieņemot 5.Saeimā Korupcijas novēršanas likumu, netika ievērotas Kārtības ruļļa 111.panta otrās daļas prasības, proti, ja, pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos. Diemžēl tas netika izdarīts, un tādēļ pašlaik pastāv likumdošanā virkne pretrunu, kuru dēļ arī Juridiskā komisija sāka izskatīt šo jautājumu. Un otrs iemesls ir tas, ka Ministru kabinets nav izpildījis pārejas noteikumos paredzēto normu, ka līdz 30.novembrim bija jāpieņem normatīvie akti, kas paredz kārtību, kādā šis likums tiek piemērots. Jo pašlaik ir paradoksāla situācija. Likums stājas spēkā, bet tajā pašā laikā nav konkrētu normatīvo aktu un praktiski tas nav spējīgs darboties. Un tāpēc ir šis priekšlikums, kuru es arī aicinātu atbalstīt, vienlaikus uz otro lasījumu iesniedzot priekšlikumu šo termiņu saīsināt nevis par pusgadu, bet uz īsāku laiku, kad Ministru kabinetam jāizdara tas, kas ir jāizdara, lai likums var stāties spēkā un ne tikai stāties formāli spēkā, bet arī darboties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anta Rugāte, KDS, LZP un LDP frakcijas deputāte!

A.Rugāte

(KDS, LZP, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis jautājums patiešām pēc šodienas sēdes gaitas ir raksturojams kā nesagatavots, jo, ja mēs būtu gan komisijās, gan frakcijās patiesi pildījuši savu deputātu pienākumu, tad acīmredzot mēs būtu atraduši kādu risinājumu, kas šodien neparādītos divos, trijos vai četros veidos, starp kuriem mums šeit jau izšķirties ir daudz grūtāk, jo šī diskusija ieilgst un šajā diskusijā mēs katrs aizstāvam kādu mums ļoti svarīgu un būtisku niansi. Taču izsvērt no daudzajiem un dažādajiem priekšlikumiem to, kas būtu visvairāk vēlams, diez vai mēs šodien spēsim. Tātad jau iepriekš izteiktie priekšlikumi par šī jautājuma atlikšanu un izskatīšanu vēlreiz, lai to varētu atbilstoši sagatavot Saeimas sēdei, ir īsti vietā.

Es gribētu šajā sakarā piebilst vēl kādu mazu niansi attiecībā uz turpmāko šī jautājuma saturu, ja mēs to skatīsim, un droši vien skatīsim. Proti, ir runa par to, ka mēs līdz šim parlamentā esam bijuši tiesīgi balsot par kāda deputāta iesniegumu, lai viņam atļautu savienot deputāta pienākumu pildīšanu ar kādu citu darbu, un tālāk ir minētais darbs, taču nekad mēs neesam balsojuši par būtību. Mēs neesam nekad balsojuši par to, ka kāds deputāts lūgtu vienas darba dienas laikā, darba nedēļā, otrdienā vai trešdienā, tad, kad Saeimā ir beidzies visu komisiju darbs, un tas ir plānojams, atļaut šīs divas stundas, teiksim, otrdienās no pulksten 16 līdz 18 lasīt divas stundas lekcijas kādā mācību augstskolā, saņemt par to atbilstošu atlīdzību. Tas viss būtu mūsu priekšā pēc būtības, par ko tad mēs arī balsotu. Par ko tad mēs arī dotu šo atļauju, ja šāda balsojuma par būtību kā precedenta mums vēl nav bijis? Tad varbūt mums derētu par to padomāt, var būt, ka šāda iestrāde atvieglotu izšķiršanos par atļāvumu un līdz ar to arī palīdzētu atrast to formulējumu, ar kuru mēs varētu saskaņot, nu, es atļaušos teikt, intereses, jo patiesi profesionāļi ir ieinteresēti saglabāt savu profesionālo līmeni arī tajā laikā, ko viņi šeit, parlamentā, pavada valsts un politiskajā darbā. Taču tāpēc, ka viņš ir bijis labs profesionālis un domājis par savas profesijas vietu un par savas profesijas darbā padarītā rezultātu valstij, viņš ir kļuvis par deputātu. Tātad te ir ļoti loģiska likumsakarība. Un tādēļ šī darba diena ir ļoti svarīgs faktors, ja tās ir vakara stundas, kā, piemēram, vakara nodaļa vai neklātiene studentiem vai kādas citas konsultācijas, ko var sniegt augsti kvalificēts mācībspēks, kurš vienlaikus ir arī deputāts. Arī par to būtu vēlams Saeimai zināt, ka, lūk, šāds deputāts vēlas strādāt pēc darba laika katru dienu vai vienu dienu nedēļā, vai tikai sestdienās par noteiktu samaksu, jo arī mūsu algas visiem ir zināmas, mūsu atalgojums komisijās arī visiem ir labi zināms. Un, ja mēs patiesi pēc būtības gribam izskatīt jautājumu par šo korumpētības novēršanu, tad patiešām pēc būtības arī šim jautājumam mēs šādā veidā varētu sākt pietuvoties. Tas pats būtu attiecināms arī uz tādām netradicionālām un ne īpaši plaši izplatītām profesijām kā, piemēram, mācītājs. Tā ir profesija. Un, ja viņš savu kalpojumu baznīcā veic sestdienās un svētdienās, tad šis jautājums arī ir ārkārtīgi delikāti diskutējams. Nekādā veidā jau nevar noslēpt šo kalpojuma faktu un nevar jau arī noslēpt to, ka kāda tantiņa, ja viņai labi padevušies dārzeņi vai pākšaugi, atnes kādu pupiņu maisu un saka — meitiņ, tas tāpēc, ka tu mani uzklausīji, vai dēliņ. Lūk, redziet, kur rodas šis korumpētības fakts! Tātad par pupiņu maisu mēs tagad paceļam šo brēku. Bet tajā pašā laikā, kad mēs uzņemamies no medicīniskā viedokļa smadzenēm neprognozējamu darba slodzi, bet smadzenes spēj izturēt tikai tik, cik tās spēj izturēt. Protams, ar dopingiem kādu laiciņu var arī pa naktīm kādu laiciņu noturēties, taču viss ir līdz zināmai robežai. Mēs visi esam ieinteresēti būt veseli, strādāt, dzīvot un būt priecāties spējīgi un savām ģimenēm būt noderīgi visu savu mūžu, kas nu mums no Dieva un dabas ir dots. Tādēļ šādas pārslodzes diez vai nāks par labu gan pašam cilvēkam, gan deputātam, gan visai valstij kopumā. Un tādēļ par to būtu ļoti vērts padomāt, kādā formā mēs formulējam to darba interesi, kuru var uzturēt augsta līmeņa profesionāļi.

Bet vēlreiz gribu, kolēģi, pievērst jūsu uzmanību tam, ka uz parlamentu nevar atnākt pats savām kājām, un, ja kādam tas izgadās, tad tas ir tikai izņēmums un pēc tā mums šeit nav jāvadās. Ar to es domāju teikt to, ka vēlētāji, vairāk vai mazāk par mums kā par personām zinādami, tomēr izdara savu izvēli, vērtējot cilvēku pēc tā, ko, kā un kāpēc viņš ir darījis, pirms viņi ievelk krustiņu vai izsvītro no šī vēlēšanu saraksta ārā. Un ne jau neprofesionālu vai pilnīgi nederīgu sabiedrībai, darbam un neatbilstīgu savam amatam vai profesijai cilvēku kā pagodinājumu vai kā pazemojumu viņam ievēlē parlamentā, taču nē. Padomāsim šādā virzienā! Un arī mans priekšlikums būtu šo jautājumu kā nesagatavotu tomēr atlikt. Pagaidām mums ir likums, kas darbojas. Šis pusgads vai daži mēneši, kuru laikā mēs varam šo jautājumu pēc būtības izskatīt, īpaši nemainīs neko, tikai kārtību uzturēs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze, lūdzu precizējiet — jūs ierosināt atlikt Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu?

A.Rugāte

. Es ierosinātu atlikt jebkurus priekšlikumus, kas saistīti ar jebkādiem grozījumiem korupcijas likumā, un uzturēt šo pieņemto pēdējo likumu par korupciju spēkā tā, kā viņš ir pieņemts, un šos priekšlikumus tad nu patiešām izstrādāt tādus, kas ietvertu šos grozījumus pēc būtības, nevis zināmā mērā formalizēti, tā, kā es to saskatu visos šajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret Juridiskās komisijas projektu, ja? Paldies! Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, otro reizi, piecas minūtes.

J.Lagzdiņš

(LC). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es neatbildēšu uz Lujāna kunga izteikumiem, jo vienkārši atliek tikai nožēlot, ka kolēģis nav lasījis šo likumu. Godātie kolēģi! Noklausoties debates, man šķiet, ka īsti mēs neesam tā uzmanīgi izlasījuši tās normas, par kurām mēs runājam. Piemēram, Lujāna kungs teica, ka šis likums pilnībā ierobežo deputātu — gan Saeimas, gan pašvaldību deputātu — iespēju nodarboties ar uzņēmējdarbību. Savukārt Krisberga kungs teica, ka bezmaz deputātam ir jāatsakās no īpašuma. Deputāts Kreituss izteica pavisam pretējo, viņš teica, ka absolūti nekādā veidā šis likums nevēršas pret privātīpašniekiem. Godātie kolēģi, uzmanīgi paskatīsimies, ko mums saka likums! Likumā ir divi panti, kuri runā par šīm lietām. Tas ir 20.pants, kurš runā par ierobežojumiem ministriem, Ministru prezidentam, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Savukārt 21.pants runā par tiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, kas attiecas uz pašvaldību deputātiem. Skaidrības labad es, godātie deputāti, atļaušos citēt šo diezgan pagaro normu, kādi tad ir šie ierobežojumi. Tie ir, godātie kolēģi, tādi, kādi ir daudzu valstu likumdošanā. Es citēju: "Pašvaldību (domju) deputāti, pašvaldību revīzijas komisiju locekļi un izpilddirektori, kā arī viņu vietnieki nedrīkst būt uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību vai banku pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kā arī saņemt no minētajām institūcijām atalgojumu vai jebkāda cita veida ienākumus, ja attiecīgais uzņēmums, apdrošināšanas sabiedrība vai banka saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumu, pašvaldības finansu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā." Tātad var būt jebkurš deputāts jebkurai firmai par īpašnieku, bet tikai šī firma no attiecīgās pašvaldības, kuras darbību viņš var ietekmēt, nedrīkst saņemt labumus ārpus konkursa. Tātad šim deputātam un viņa firmai jāsacenšas vispārējā kārtībā ar citām firmām, ar citiem cilvēkiem, lai gūtu šo labumu no viņa pašvaldības. Šādi ierobežojumi ir visu valstu likumdošanā. Un šādi ierobežojumi ir ļoti normāli. Nav visur, nav varbūt Krievijā vai Kazahstanā. Tālāk. Lujāna kungs teica, ka pašvaldību (domju un padomju) deputātiem ir aizliegts strādāt citu darbu. Godātie kolēģi, izlasiet, lūdzu, 21. panta trešo daļu! Šeit ir teikts, ka uz pašvaldību (domju un padomju) deputātiem, kā arī šo pašvaldību revīzijas komisiju locekļiem neattiecas šā likuma 20.panta noteikumi, proti, noteikumi par cita algota darba nesavienošanu.

Tātad deputāts loģiski, ja viņš vienreiz mēnesī sēž domes sēdē, var strādāt jebkuru citu darbu, jebkurus citus divus vai trīs darbus. Tātad šeit nav nekādu ierobežojumu. Vienīgi šie ierobežojumi attiecas uz Saeimas deputātiem. Mēs patiešām nevaram šeit strādāt deputāta darbu un reizē būt citu uzņēmumu, valsts vai pašvaldību, vai privātu uzņēmumu, algoti darbinieki. Kas tas ir par darbu? Šeit runāja Grinberga kungs tādā veidā, it kā viņš vairs nevarētu dziedāt un nodarboties ar radošo darbu. Godātie kolēģi, izlasiet, lūdzu, savukārt 12.pantu, kur ir noteikts, ka valsts amatpersona drīkst saņem darba samaksu tikai par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, bet papildus šai darba samaksai un tā tālāk. Šeit ir norma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Saeimas deputāts nevar stāties citās darba tiesiskās attiecībās, bet komponēt, sarakstīt lugu un pēc tam par šo lugu saņemt honorāru Saeimas deputāts var. Tas nav aizliegts.

Tālāk. Šeit tika runāts arī par reklamēšanas ierobežojumu absurdumu. Šādi ierobežojumi, godātie kolēģi, ir daudzu valstu likumdošanā. Piemēram, Francijas vēlēšanu kodeksā ir norma, kas nosaka, ka parlamenta deputātiem ir aizliegts tieši vai caur citām personām izmantot savu vārdu reklāmai. Kādi rezultāti ir, ja šo normu neievēro, mēs paši, godātie kolēģi, redzam. Es aicinu, godātie kolēģi, tomēr Juridiskās komisijas grozījumus nepieņemt, kaut gan tie argumenti, kurus izteica Jirgena kungs, ir ļoti interesanti un daļēji tiem varētu pievienoties. Es aicinu atrotīt piedurknes un visiem kopīgi strādāt un grozīt pārējos likumus. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada A.Ameriks, Saeimas priekšsēdētājas biedrs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tālāk vārds debatēs Ilgai Kreitusei, Demokrātiskā partija Saimnieks!

I.Kreituse

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vispirms tam, ka diemžēl lielākā daļa no šodienas runātājiem nerunāja par Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu, bet runāja par korupcijas likumu. Un tāpēc mums tās debates ir izvērsušās diezgan īpatnējas. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību, pirms jūs balsojat par Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu, nevis par korupcijas likuma izmaiņām, ka te iet runa par pārejas noteikumiem un par termiņiem. Tātad jūs vēlreiz to pārlasīsit.

Tiem, kas teica, ka Saeima var kaut ko atļaut, es atgādinu, ka jums iesniegtajā atzinumā par divu likumu darbību — Saeimas Kārtības rulli un korupcijas likumu — 2.pantā ir sekojoši ierakstīts: "Tā kā konstatēta pretruna starp divām vienāda juridiska spēka normām, saskaņā ar likuma par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību 8. panta otro daļu spēkā ir jaunākais normatīvais akts — Korupcijas novēršanas likums." Kārtības rullis nedarbosies jautājumā par to, lai jums atļautu darīt kādu darbu no 1995.gada 31.decembra pulksten 18.00. Tāpēc lūdzu ņemt vērā, ka ar 1.janvāri Saeimas Prezidijs pēc šodien eksistējošās kārtības, nevar pieņemt nevienu iesniegumu ne par kāda darba savienojumu un nevar to iesniegt jums balsošanai. Es jums vēlreiz atkārtoju datumu — 1995.gada 31.decembris pulksten 18.00.

Otrs moments. Ņemiet, lūdzu to vērā, ka šodien Saeimas Prezidijā ir pagaidām saņemts tikai viens grozījums korupcijas likumā, tas ir "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegtais grozījums, kuru mēs jums nodevām izskatīšanai. Bet uzreiz es gribu atgādināt, ka pat šis iesniegtais likumprojekts nav Saeimā pieņemams tīri visas procesuālās gaitas dēļ līdz 1995.gada 31.decembrim pulksten 18.00. Tā ka arī jūsu iesniegtais labojums, cienījamie "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti, nedarbosies ar šā gada 1.janvāri.

Tāpēc deputātus es lūdzu pievērst uzmanību arī vēl vienam jautājumam, proti, ka deputāta Jāņa Lagzdiņa demonstrētā dokumentu pakete par labojumiem visos likumos, kas ir nepieciešami saistībā ar korupcijas likuma stāšanos spēkā, diemžēl pagaidām ir tikai deputāta Jāņa Lagzdiņa mapītē. Viņi nav iesniegti Prezidijam, lai novirzītu tos tālāk komisijām. Līdz ar to viņu pieņemšana atbilstoši Kārtības rullim nav iespējama 1996.gada janvāra mēnesī. Lūdzu ņemt vērā visus šos momentus, kad jūs balsojat par Juridiskās komisijas atzinumu un, atkārtoju vēlreiz, nevis par grozījumiem korupcijas likumā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, Latvijas Sociālistiskās partijas Līdztiesība politiskā bloka deputāts, otru reizi — piecas minūtes.

M.Lujāns

(LSP). Es tomēr gribētu cienījamam Lagzdiņa kungam pateikt to, ka es pat ļoti daudz lasīju šo likumprojektu, tas pat sapņos man rādījās. Tā ka, protams, var saprast, ka viņš kā jurists gan vakardienas Augstākajā padomē, gan 5.Saeimā, dzīvo tā kā savā pasaulē, nedaudz specifiskā. Bet atkal, protams, var kvalificēt arī, ka es savā veidā dzīvoju savā pasaulē, kas ir aiz šiem logiem, — Rīgas Domē. Protams, es pirmīt teicu, ka tiem Rīgas domniekiem, kas veic privātu darbību, būs ļoti lielas problēmas pēc šā likuma, ja mēs lasīsim kārtīgi. Pirmkārt runa ir… Es nesaprotu, vai nu mani uzskata par muļķi, vai neredz reālo dzīvi, kā pie mums notiek tie konkursi. Tad atkal tas pats konkurss var būt tīrākā korupcija, ja jau mēs tā dikti gribam runāt par to. Es arī zinu, kā tagad notiek konkursi uz pašvaldību izpilddirektoriem un kā attiecīgi pēc politiskajiem deguniem tur saliks arī izpilddirektoru amatos. Un tas korupcijas fakts pēc Lagzdiņa kunga ir konkurss vienkārši.

Tāpat, ja mēs paskatāmies tālāk šo pantu, tas ir, 21. pantu, Lagzdiņa kungs, ko es neesmu lasījis. Es viņu ļoti specifiski izpētīju, kaut arī tas šodien man it kā nav saistošs. Mandātu Rīgas Domē es esmu nolicis. Šā panta pirmajā daļā minētajām valsts amatpersonām un to radiniekiem — uzskaitīti vēl kādu piecu pakāpju radinieki — nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās, bankās, kuras saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Lasi tālāk, tālāk!") Jā, var tālāk, lūdzu! Pašvaldības finansu līdzekļi...

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, savstarpēju dialogu starp zālē sēdošo un tribīnē runājošo Kārtības rullis neatļauj!

M.Lujāns.

... Garantētus kredītus vai Privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa kārtībā. Jā, es to izlasu. Tātad rēķināmies. Ir, teiksim, Lagzdiņa kunga dēls, kurš ir kaut kāds bankas akciju turētājs, Lagzdiņa kungs tiek ievēlēts nu jau 6.Saeimā. Pēc šī gadījuma kas bankai ar viņu ir jādara? Vai nu jādzen no bankas kapitāla daļas ārā, ja viņu gribētu kāds paņemt ne tikai konkursa kārtībā. Kaut vai par to pašu konkursu ja mēs runājam, arī tad korumpētības variācija pietiekama.

Ja mēs vēl skatāmies tālāk, šeit otrreiz es negribu runāt, diskutēt par 21. pantu, vienkārši te ir jārunā par to, ka ir traktējums Lagzdiņa kungam un sava veida traktējums man, bet atkal veidojas ļoti īpatnēja situācija ar visu to likumprojektu. Un es varu reāli pateikt — es pilnīgi atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka tas ir jāapstādina, nu, tas ir, jāaptur. Pilnīgi reāli. Pēc tam jāgatavo jauns likumprojekts par korupciju. Jo šeit tas nerisinās problēmu, tas tikai to var kaut kādā veidā pastiprināt.

Ja pieņemsim, ka patiešām, es, Lujāns, nolemšu vakaros piestrādāt par sētnieku, tad iznāk, ka pašvaldība varbūt mani korumpē. Jo sētnieks ir sētnieks, tas ir pašvaldības pakļautībā. Ja Rīgas Domē kaut vai man tā alga ir maza, es saku, mums tiešas algas nebija, ja es aizeju darba savienošanas kārtībā par sētnieku strādāt, tas var būt "kukulis" man. Taču vajag padomāt loģiski, ja raksta papīrā! Tas ir reāls fakts, un šeit ierakstītais fakts var izveidoties reālajā dzīvē. Ja mēs ar to nodarbosimies tādā veidā, kā jau es te teicu, mūs var izsmiet par šo likumu.

Sēdes vadītāja. Debates pasludinu par slēgtām. Vārds referentam!

A.Endziņš

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai mazliet komentēšu varbūt to, kas šeit tika teikts. Jo lielu atslodzi man deva Jirgena kungs un Kreituses kundze, kura pateica daudz būtiska.

Bet es gribu pievērst uzmanību varbūt Seiles kundzes izteikumiem saistībā ar Augstāko padomi, kur daudzi uzņēmumu vadītāji strādāja. Tā bija Augstākā padome. Un Augstākajā padomē bija divas deputātu kategorijas — pastāvīgi strādājošie, kas saņēma algu tikai kā deputāti, un tie, kas strādāja citur un saņēma algu citur kā saimniecību vadītāji vai uzņēmumu direktori. Un Augstākajā padomē viņi naudu nesaņēma. Tātad bija pavisam cita nianse. Bija tātad pastāvīgi strādājošie deputāti.

Rugātes kundze, jūs runājāt par šo iespēju lasīt lekcijas. Pašreiz korupcijas likums to pieļauj un jums nekāda atļauja nav jāprasa. Tas tikai parāda to, ka mēs diemžēl neesam lasījuši ļoti nopietni pašu Korupcijas novēršanas likumu. Un galvenokārt es tomēr lūgtu jūs uzmanīgi izlasīt Juridiskās komisijas atzinumu, kur mēs esam mēģinājuši visu salikt pa plauktiņiem.

Un, ja viena daļa deputātu, tajā skaitā Dobeļa kungs, runā šeit par to, ka mēs nelasām un ka mums ir gudrākās galvas Latvijā, ja ne pasaulē, tad tajā pašā laikā tas viss tiek pasniegts kā cīņa pret korupciju.

Bet tagad paņemsim kaut ko citu. Ja jūs izlasījāt 3.punktu, kuru norāda Juridiskā komisija, salīdzināsim Korupcijas novēršanas likumu un likumu "Par valsts civildienestu". Civildienesta ierēdņi, ja es nemaldos, ir aptuveni 10 tūkstošu (Starpsauciens no zāles: "12 tūkstoši!") vai 12 tūkstošu. Tad, lūk, Civildienesta likuma 27.pants paredz, ka ierēdnim un ierēdņa kandidātam nav atļauts valsts civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša, viņa radinieku līdz trešajai pakāpei un svaiņu līdz otrajai pakāpei personiskajām interesēm. Bet saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 6.pantu valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus tikai attiecībā uz laulāto, brāļiem, māsām, vecākiem un bērniem. Tātad korupcijas likums to traktē šaurāk. Tātad paver it kā plašākas iespējas valsts ierēdņiem būt un atrasties korumpētā stāvoklī. Tā būtu viena pretruna.

Tālāk tas, ko teica Lagzdiņa kungs. Komentēju zināmā mērā Grinberga kunga izteikto, ka, lūdzu, var saņemt šo apmaksu par izpildītajām dziesmām, bet 12.pantā, ja mēs lasīsim tā perfekti, ir runāts, kā viņš norādīja, par darba samaksu. Tātad, es saprotu, Lagzdiņa kungs, ka mēs runājam par darba tiesiskajām attiecībām, bet es tādā gadījumā kā jurists varu pateikt kaut ko citu. Labi, es nestāšos darba tiesiskajās attiecībās ar kādu uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, bet es noslēgšu darba līgumu par kaut kādu konkrētu uzdevumu izpildi. Vai, teiksim, par kādas lustras izstrādāšanu, vai par kāda projekta izstrādāšanu. Bet es atvainojos, es saņemšu algu. Ko tad? Es saņemšu apmaksu. Un šinī gadījumā, es atvainojos, šeit jau sāksies uzreiz strīds. Tīri juridisks strīds. Kas tad galu galā tas bija? Tā bija padarīto darbu... Es taču samaksāju, ņem! Es kaut ko radīju. Es kādu projektu izstrādāju. Kaut vai varbūt es noslēgšu līgumu ar Tieslietu ministriju par korupcijas likuma izstrādāšanu. Man Tieslietu ministrija par šo darbu samaksās. Labi. Tur būs mana patērētā enerģija, varbūt kompensācija par patērēto papīru, pildspalvu, vai varbūt es vēl pieaicināšu klāt kaut kādus ekspertus, ar kuriem man vajadzēs norēķināties, bet kaut ko es saņemšu. Kur šeit ir starpība? Tā ir viena lieta. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Priekš tam ir instrukcija!")

Otrkārt. Par pārejas noteikumiem. Ja uzmanīgi izlasītu paša Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumus, tad tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ar 1.janvāri stājas spēkā 22. līdz 29.pants. Tātad kādā kārtībā ir šāda deklarācija. Un visām personām, kuras ir ieņēmušas savus amatus līdz šā gada 31.decembrim, ir jāizpilda deklarācijas. Un jau Saeimas Prezidijā minēju arī šādu nesakārtotību, jo, lūk, nekādu normatīvo aktu, kādā veidā šīs deklarācijas būs jāpilda, nav.

Un tagad stādīsimies priekšā! Es esmu Saeimas deputāts. Mana sieva varbūt ir pašvaldības deputāte, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu, mani dēli varbūt ir ierēdņu kandidāti, brāļi, māsas ja man vēl ir... Un tad ir tā — likums pasaka, ja es esmu Saeimas deputāts, man ir jāizpilda deklarācija. Tur ir norādīts, kas man ir jāuzrāda šajā deklarācijā. Man ir jānorāda savā deklarācijā arī visi šie radi — sieva, vecāki, brāļi, māsas, meitas un dēli. Un, ja tā ģimene ir liela un ieņem šajā 5.pantā paredzēto valsts amatpersonu statusu, tad iznāks tāda situācija uz šo brīdi. Ja es dzīvoju Rīgā, dēli varbūt viens dzīvo Ventspilī, viens — Liepājā, citi radi man varbūt vēl kaut kur citur dzīvo — pagasta līmenī vai rajona līmenī. Un tagad tā — Valsts ieņēmumu dienestam visām šīm personām, kuras es esmu norādījis, jānosūta paraugs, šis dokuments, un viņām ir pienākums mēneša laikā izpildīt tādu pašu deklarāciju, kādu iesniedzu es. Tur atkal savukārt būs jānorāda visi pārējie radu raksti. Saprotiet, te ir runa par kaut ko citu. Tāpēc arī Juridiskā komisija ierosina izmainīt šos pārejas noteikumus, pagarināt šo termiņu, lai valdība varētu iesniegt nepieciešamos priekšlikumus, izstrādāt šo Valsts ieņēmumu dienesta kārtību, un vēl, ja mēs paredzam tā spēkā stāšanos ar 1.jūliju, varbūt var samazināt šo termiņu. Tā ir cita lieta. Bet katrā gadījumā vajag parūpēties arī par to, lai novērstu šīs iekšējās pretrunas — nesakārtotību pašā Korupcijas novēršanas likumā.

Un nobeidzot es gribētu teikt tāpat, kā teica Jirgena kungs. Es arī strādāju tikai šeit, Saeimā. Un kopš pastāv Saeima, es arī esmu pārtraucis savu darbu valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, jo es vienkārši tīri fiziski nespēju savienot deputāta pienākumus ar darbu vēl kaut kur citur, kaut vai tā būtu tikai lekciju lasīšana. Paldies par uzmanību! Un es aicinātu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tas ir manuprāt visloģiskākais, ko mēs varam šodien darīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr.74 un pievērst uzmanību vēlreiz Juridiskās komisijas iesniegtajam projektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Juridiskās komisijas iesniegtā projekta "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 6, atturas — 14. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu labojumu un papildinājumu iesniegšanai!

A.Endziņš.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es lūgtu noteikt par otrā lasījuma termiņu 21.decembri un priekšlikumus iesniegt līdz 18. decembrim ieskaitot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav pret iesniegšanas termiņu? Nav. Paldies! Tātad līdz 18. decembrim iesniedzami papildinājumi un labojumi un otrais lasījums 21.decembrī.

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā".

Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu, Oļegs Deņisovs, Sociālistiskās partijas Līdztiesība politiskā bloka deputāts — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

O.Deņisovs

(LSP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādājam pie dokumenta nr.65 un nr.65a. Šis dokuments tika izstrādāts kopā ar Tieslietu ministriju šā gada 1.februārī. Tā izstrādāšanā tika ņemti vērā Arodbiedrību konsultatīvās padomes ieteikumi. Likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai jau 5.Saeimai. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" ir steidzami nepieciešams. Sakarā ar Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanu, kā arī ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts civildienestu", "Par pašvaldībām", "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" un Pilsonības likumu pieņemšanu laikā no 1992.gada līdz 1995.gadam Latvijā darbojas jaunas institūcijas. Latvijas Darbu likumu kodeksā tas nav atspoguļots, jo pēdējās izmaiņās Darba likumu kodeksā ir izdarītas 1993.gada 1.jūnijā.

Jāņem vērā, ka Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē noteikusi jaunas Latvijas Darba likumu kodeksa normas. Ierosināts Darba likumu kodeksa 15.pantā paredzētās garantijas nodrošināt līdztiesību darba tiesiskajās attiecībās papildināt ar tādu nosacījumu kā dzimums, jo Darba likumu kodeksa 1.pantā sievietei un vīrietim paredzētās vienlīdzīgās tiesības uz darbu Latvijā netiek nodrošinātas. Piemēram, Darba likumu kodeksa 33. panta 1. apakšpunkts saskaņā ar dažādu pensijas vecumu sievietei un vīrietim dod līdz ar to iespēju darba devējam atlaist sievietes no darba par pieciem gadiem ātrāk nekā vīriešus.

Attiecībā uz darba līgumu termiņiem (Darba likumu kodeksa 16.pants). Daudzi darba devēji nelikumīgi piespiež darbiniekus uz nenoteiktu laiku noslēgtos līgumus slēgt no jauna uz kādu noteiktu laiku. Tāpēc paredzēts, ja līgums uz noteiktu laiku tiek slēgts ar to pašu darbinieku trešo reizi, tad šis līgums, ja to pieprasa darbinieks, uzskatāms par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku.

30. pants saskaņots ar likumu "Par valsts civildienestu".

33.1. pantā un 34.1. pantā izslēgts pamats, kas kopš 1988.gada ļāva darba devējiem lauzt darba līgumu ar darbinieku, kurš sasniedzis pensijas vecumu un kuram ir tiesības uz pilnu vecuma pensiju. Šāds atlaišanas pamats Darba likumu kodeksā rada klaju nevienlīdzību starp vīriešu un sieviešu iespējām strādāt pensijas vecuma starpības dēļ, kā arī ir pretrunā ar 1948.gada 10.decembra Vispārējās civiltiesību deklarācijas 2. un 7.pantu, ar 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 2.panta 2.punktu, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada 111.konvencijas 2.pantu, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās darba organizācijas 1980.gada 162.rekomendāciju par gados vecākiem darbaļaudīm, kā arī Starptautiskās darba organizācijas 1982.gada 166.rekomendācijas 5.pantu, kur norādīts, ka vecums pats par sevi nevar būt par likumīgu pamatu darba attiecību pārtraukšanai.

38.panta jaunā redakcija skar paplašināto valsts institūciju loku, kam ir tiesības pieprasīt vadītāju un to vietnieku atlaišanu no darba, ja tiek pārkāpti darba likumdošanas akti, kā arī pārkāpti koplīgumu noslēgšana un realizēšana. Šajā sakarībā 216.pants papildināts ar 6.punktu.

48.pants precizēts atbilstoši Latvijas Republikas likumam "Par pašvaldībām".

49.pants paredz saīsinātu darba laiku — četras stundas — pirmssvētku dienās. Pamats — uz Latvijas Republikas Satversmes pamata 1992.gadā 24.martā pieņemtā likuma "Par darba laiku" 4.panta analogā norma. Nav attaisnojuma tam, ka pirms 73 gadiem darba devēji bija liberālāki nekā šodien.

62., 85., 101., 208., 216. un 246.pants precizēts atbilstoši citiem Latvijas Republikas 1993. un 1994.gadā pieņemtajiem tiesību aktiem.

92.pantā labota terminoloģija, kura praksē nereti lietota nepareizi. Gadījumā, ja apvieno darbu pie viena darba devēja, jālieto termins "papildu darbs". Bet gadījumā, ja savieno darbu (amatus) pie vairākiem darba devējiem, jālieto termins "blakus darbs". Var skatīt Darba likumu kodeksa 36. un 92.pantu.

Būtisks ir 102.panta trešās daļas papildinājums, kurš nosaka, kādā veidā atlīdzināmi zaudējumi, kad darba attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta.

Lai nodrošinātu gan darbiniekiem, gan darba devējiem vienādu tiesisko aizsardzību, sakārtotu likumdošanu un nodrošinātu tās atbilstību citiem tiesību aktiem, piedāvātie grozījumi Darba likumu kodeksā jāizdara pēc iespējas ātrāk. Tie neprasa arī nekādus valsts papildu finansu līdzekļus vai to avotus.

Nelieli izdevumi darba devējiem varētu rasties sakarā ar grozījumiem Darba likumu kodeksa 49.pantā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt izskatāmo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies! Sākam debates. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

K.Druva

(LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu pantu, un tas ir 15.pants. Principā man nav nekādu iebildumu pret šo piedāvājumu, bet man šķiet, te trūkst viens svarīgs vārds. Un tas vārds ir "vecums". Es atļaušos jums izlasīt priekšā, kā tas pants skan šobrīd: "Pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana vai tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no izcelsmes, dzimuma, sociālā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, kā arī attieksmes pret reliģiju." Bet kas, man liekas, šobrīd trūkst, tas ir tas vārds "vecums". Man liekas, mēs visi esam lasījuši "Dienu", "Neatkarīgo Cīņu" un visus pārējos laikrakstus, kur mēs nemitīgi redzam sludinot darba devējus, kas nosaka, ka vecums varētu būt starp 25 un 35 gadiem. Un kas notiek ar cilvēkiem, kuri sasnieguši 40 un 45, un 50 gadus? It kā tie laikam nav pieņemami darbā. Tātad es lūdzu jūs atbalstīt vienu izmaiņu šajā piedāvātajā redakcijā, kas iekļautu vārdu "vecums". Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu, referentam vārds, un lūdzu zvanu tikmēr!

O.Deņisovs

. Paldies! Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par "Grozījumu Latvijas Darba likuma kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot deputātus! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, līdz kādam datumam var iesniegt papildinājumus un labojumus?

O.Deņisovs

. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 21. decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad līdz 21. decembrim. Paldies!

 

Nākamais — likumprojekts "Par prekursoriem" . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Požarnovs

(TB). Augsti godātā priekšsēdētāja, cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Likums "Par prekursoriem", reģistrācijas numurs 5, dokumenta nr. 12. Likumprojekts "Par prekursoriem" ir izstrādāts saskaņā ar Augstākās padomes 1993. gada 11. maija lēmumu, ar kuru Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju konvencijām, tas ir, 1961. gada konvencijai "Par narkotiskajām vielām", 1971. gada konvencijai "Par psihotropām vielām" un 1988. gada konvencijai "Par narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu". Līdz šim prekursoru apriti republikā noteica tikai atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, Labklājības ministrijas rīkojumi un viena sadaļa farmācijas likumā. Taču narkobizness ir starptautiska problēma, un Latvija jau ir izskanējusi dažādos starptautiskos skandālos. Un pašreiz Latvijā vājākās vietas ir narkotiku un prekursoru tranzīts caur Latvijas valsti, šo vielu pielietojums un tirdzniecība veterinārajā medicīnā, narkotiku izgatavošana no prekursoriem ķīmiskajā rūpniecībā. Tā kā šī problēma ir starpnozaru problēma, tad vairs nevar ierobežoties tikai ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem un Labklājības ministrijas rīkojumiem, ir nepieciešams likums.

Tātad, sastādot šo likumprojektu, ņemtas vērā visas Apvienoto Nāciju Organizācijas prasības, šis noteiktais modelis, kāds jau darbojas citās valstīs, un Latvijā spēkā esošie likumi. Saskaņā ar definīciju prekursors ir viela, ko izmanto nelegālo narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai. Šo vielu izgatavošana no prekursoriem iespējama gan ķīmiskajā rūpniecībā, gan farmaceitiskajos uzņēmumos, gan arī mājas apstākļos. Un, protams, šī darbība ir jāreglamentē. Tā, piemēram, savā laikā ar skaļu troksni izskanēja skandāls par nelegālā amfitamīna ražošanu Olaines ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā. Kādā veidā toreiz tika atklāts šis process? Tika konstatēta palielināta šī prekursora ieplūde Latvijā, un, kad tika izmeklēts tālāk, tā ķēdīte aizveda uz Olaines rūpnīcu. Ja būtu likums, tādā gadījumā šī uzskaite būtu nepārtraukta un šāds konflikts vispār varēja nebūt.

Likuma mērķis ir reglamentēt visu fizisko un juridisko personu darbību Latvijas Republikā ar prekursoriem, novērst šo vielu nokļūšanu nelegālajā apritē un sakārtot zāļu tirgu. Tāpat likums sakārto arī šo vielu importu, tajā skaitā arī humānās paīdzības veidā. Likumi par prekursoriem un par narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību ir ļoti līdzīgi, savstarpēji ļoti saistīti. Tie varētu būt kā viena likuma divas daļas, taču ir nepieciešams, lai šie likumi būtu divi dažādi un atsevišķi, jo likums par prekursoriem vairāk attiecināms tieši uz ķīmisko rūpniecību un likums par narkotisko un psihotropo vielu apriti ir saistīts ar medicīnas iestādēm, aptiekām un mediķiem. Tādā veidā ir vieglāk strādāt.

Likums ir saskaņots ar visām ieinteresētajām ministrijām. Likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija, un es lūgtu deputātus nobalsot par to, ka šis likums ir jāpieņem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies referentam! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par prekursoriem" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, līdz kādam termiņam iesniegt papildinājumus un labojumus?

A.Požarnovs.

Papildinājumus un labojumus lūdzu iesniegt līdz 15. janvārim.

Sēdes vadītāja. Tātad līdz 15. janvārim. Paldies!

 

Tā... Mums līdz pārtraukumam ir deviņas minūtes. Vai Sociālo un darba lietu komisija vēlas sākt izskatīt likumprojektu "Par narkotisko un psihotropo vielu likumī gās aprites kārtību "? Jā. Lūdzu, vārds Andrejam Požarnovam — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātam!

A.Požarnovs

(TB). Paldies par doto iespēju izteikties arī par šo likumu. Kā jau es teicu, abi šie likumi ir viens otru papildinoši un ļoti saistīti. Tie nosaka šo narkotiku tranzītu un dažādas aprites sfēras. Tātad arī šis likums "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" ir sastādīts tieši tādā pašā veidā, ievērojot trīs iepriekš minētās starptautiskās konvencijas. Un šis likums ir attiecināts uz to, kādā veidā narkotisko vielu aprite tiek kontrolēta vairumtirdzniecības bāzēs, farmaceitiskajos uzņēmumos, aptiekās, slimnīcās un tā tālāk. Visu, kas saistīts ar medicīnu.

Un jāsaka, ka arī šinī likumā nav apakšā nekādu zemūdens akmeņu, kas varētu izsaukt kaut kādu politisku jautājumu, bet tas ir attiecināms tikai uz kārtības ieviešanu mūsu valstī. Un tādēļ es tādā pašā veidā lūgtu atbalstīt šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu laiku, līdz kādam iesniedzami papildinājumi un labojumi!

A.Požarnovs

. Papildinājumus un labojumus tādā pašā veidā lūdzu līdz 15. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad līdz 15. janvārim. Līdz pārtraukumam septiņas minūtes. Vai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēlas sākt izskatīt grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"? Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēl brīdinošu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātus, un lūdzu tos nolasīt Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Valdis Birkavs... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Ilmārs Bišers... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Jānis Bunkšs... — Sēdes vadītāja: ir zālē. J.Kušnere : Alfreds Čepānis... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Kārlis Čerāns... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Guntars Grīnblats... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere : Ervids Grinovskis... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Roberts Jurdžs... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Juris Kaksītis... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Ludmila Kuprijanova. — Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Kristiāna Lībane... — Sēdes vadītāja: nav zālē. J.Kušnere: Andris Tomašūns... — Sēdes vadītāja: zālē. J.Kušnere: Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieņemt vietas! Nākamais dienas kārtības jautājums ir "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, KDS, LZS un LDP frakcijas deputāts!

M.Vītols

(KDS, LZS, LDP ). Cienījamo Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Uzstāšos Budžeta un finansu komisijas vārdā, lai izteiktu komisijas atbalstu un sniegtu skaidrojumu LZS, KDS un LDP frakcijas iesniegtajam likumprojektam "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Dokuments nr.4. Likumprojekts paredz grozījumus likuma 10.panta sestajā, septītajā un astotajā daļā. Ziņojumā vēlos skaidrot likuma grozījumu būtību, kā arī komentēt tos faktorus, kuri radīja nepieciešamību ierosināt konkrētos grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Vēlos atgādināt deputātiem, ka likums "Par pievienotās vērtības nodokli" stājās spēkā šā gada 1.maijā un vienlaicīgi spēku zaudēja vēl Augstākās padomes laikā pieņemtais likums par apgrozījuma nodokli. Šis likums koriģē iepriekšējo likumu vairākos aspektos. Cita starpā šis likums nosaka arī to, ka kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas Valsts ieņēmumu dienestā var reģistrēt vienīgi tās fiziskās vai juridiskās personas, kuru ar nodokli apliekamā preču piegādes un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība jeb neto apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniedz vai pārsniedz 7,5 tūkstošus latu. Šāda ierobežojoša rakstura norma likumā tika iestrādāta, lai pārlieku nesarežģītu pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas kārtību. Tomēr šie ierobežojumi varēja izrādīties netaisnīgi tieši mazajiem ražotājiem un it īpaši zemnieku saimniecībām, kuru apgrozījuma summa ir mazāka par 7,5 tūkstošiem latu iepriekšējos 12 mēnešos un kurām likums nedod tiesības kļūt par ar nodokli apliekamo personu. Lūk, ilustrācija iepriekš sacītajam.

Atbilstoši likumam tās zemnieku saimniecības, kuras ir ar nodokli apliekamās personas, pērkot ražošanas līdzekļus, piemēram, traktoru vai citu lauksaimniecības mašīnu, savu nodokļa tiesu samazina par tādu summu, cik liels pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, iegādājoties šos ražošanas līdzekļus, un tādējādi pašizmaksā šī summa neietilpst. Turpretim ja uzņēmējs ir ar nodokli neapliekama persona, viņš ir spiests par iegādātajām izejvielām un ražošanas līdzekļiem samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ierēķināt pašizmaksā un attiecīgi par šo summu sadārdzināt savu produkciju, kas savukārt traucē uzņēmēju veiksmīgi konkurēt preču tirgū. Lai novērstu šo dubulto aplikšanu ar nodokli, likumā tika iestrādāta īpaša norma, kura paredz mazajām zemnieku saimniecībām, kuras nav ar nodokli apliekamās personas, izmaksāt 15 procentu kompensāciju kā atlīdzību par samaksāto pievienotās vērtības nodokli, zemniekam ražošanas vajadzībām iegādājoties izejvielas, mašīnas un tamlīdzīgi. Šo kompensāciju 15 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības atbilstoši likumam saņem juridiskās un fiziskās personas, kas ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, realizējot pašu ražoto produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem vai kooperatīvajām sabiedrībām. Savukārt pārstrādes uzņēmumi vai kooperatīvās sabiedrības par šīs kompensācijas lielumu drīkst samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu summu.

Problēma rodas tajā apstāklī, ka likuma veidotāji bija aizmirsuši paredzēt līdzīgu kompensāciju mehānismu attiecībā uz lauksaimniecības produkcijas iepirkumu valsts rezervei. Šī nepilnība atklājās šī gada labības valsts rezerves iepirkšanas kampaņas laikā, un tās rezultātā ar nodokli neapliekamās zemnieku saimniecības, kuras savus izaudzētos graudus šogad realizēja valsts rezerves iepircējiem, nesaņēma šo 15 procentu kompensāciju un zaudēja ievērojamas summas. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo Demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas iesniegtie likuma grozījumi paredz labot šo kļūdaino stāvokli, nosakot likumā līdzīgu kompensācijas mehānismu lauksaimniecības produkcijas iepirkumam valsts rezervei, kāds piemērots, realizējot produkciju pārstrādes uzņēmumiem vai kooperatīvajām sabiedrībām. Budžeta un finansu komisija, savā sēdē izskatot šo likumprojektu, nolēma atbalstīt iesniegtos grozījumus pirmajā lasījumā, cerot, ka ierosinātie likuma grozījumi dos kaut nelielu atbalstu lauksaimniekiem ienākumu palielināšanā. Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pilnībā atbalstot šo izskatāmo likumprojektu, es vēlētos atbildīgajai komisijai piedāvāt vēl vienu būtisku papildinājumu. Tātad LNNK un LZP frakcija ir iesniegusi savu grozījumu likumā par pievienotās vērtības nodokli, kuru varētu, izskatot otrajā lasījumā, apvienot ar šodien izskatāmo. Tādējādi mēs vienkārši ietaupītu laiku, kas ir ļoti svarīgi. Tātad par ko mēs šeit runājam. Mēs runājam par to, ka vajag atbrīvot no šī nodokļa kurināmo, kuru izmanto siltumenerģijas ražošanai, apkures un siltā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem. Kāda ir šī ierosinājuma būtība? Tad, kad atcēla pievienotās vērtības nodokli maksājumiem par apkuri un siltā ūdens piegādi, palika samaksātais nodoklis par kurināmo, materiāliem un pakalpojumiem. Un, lūk, līdz ar to siltumenerģijas tarifos iedzīvotājiem šis maksājums kļuva par 15,7 procentiem augstāks, nekā tika iepriekš apstiprināts. Līdz ar to, kā jūs paši saprotat, šie tarifi krietni pieauga gan apkurei, gan siltajam ūdenim. Un liekas, ka šie nemieri un šī neapmierinātība, kura patlaban ir labi redzama un kurā ir iesaistījušās arodbiedrības, ir tieši saistīti, tas it kā būtu bijis pēdējais piliens, kas izsaucis šos lielos protestus.

Un tāpēc, ja pieņemtu mūsu iesniegto labojumu un, kā jau es teicu, otrajā lasījumā to apvienotu ar izskatāmo, noņemtu šo pievienotās vērtības nodokli kurināmā izmaksām, mēs samazinātu apkures izmaksas aptuveni par 10 līdz 12 procentiem. Es nerunāju par dažām sīkākām izmaksām, kuras nevar izmainīt. Es domāju, ka mēs noņemtu zināmā mērā šo sociālo spriedzi, sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un pašvaldībām, un es domāju, laiks šajā gadījumā ir ļoti svarīgs. Tātad tāds ir mans aicinājums, sagatavojot otro lasījumu. Protams, mēs arī rakstiski sagatavosim savu iesniegumu un iesniegsim komisijai. Es saprotu, ka ekonomiski mūsu piedāvājums nav visideālākais, bet, runājot par laiku un runājot par realitāti, tas ir vienīgais iespējamais reālais atbalsts, un šajā apkures sezonā to vēl varētu izmantot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstu šī likuma pieņemšanu, jo pastāvošā situācija ir neloģiska un netaisnīga. Kādēļ tā ir netaisnīga? Tādēļ, ka šobrīd saskaņā ar mūsu Saeimā pieņemtajiem pēdējiem labojumiem pievienotās vērtības nodokli par piegādāto siltumu nemaksā tie iedzīvotāji, kuri dzīvo lielajās pašvaldību valsts mājās. Šādu labojumu mēs izdarījām vēl 5.Saeimas darbības pēdējā mēnesī. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri dzīvo pašu būvētās personīgās mājās un kuriem tiek piegādāta gāze vai ogles, ko izmanto mājas apkurināšanai, maksā pievienotās vērtības nodokli. Tātad maksā tie iedzīvotāji, kuri paši ir rūpējušies par savu pajumti, paši iekārtojuši apkures sistēmas, bet nemaksā tie, kas saņēmuši par brīvu no valsts dzīvokļus, tie ir atbrīvoti. Un šī iemesla dēļ, godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt šo labojumu, jo tas izveido taisnīgu situāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vārds referentam!

M.Vītols.

Es aicinu Saeimas deputātus balsot par iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņu, kad iesniegt papildinājumus un labojumus!

M.Vītols.

Lūdzu deputātus iesniegt papildinājumus un labojumus līdz 21.decembrim.

Sēdes vadītāja. 21.decembris.

 

Nākamais dienas kārtības punkts ir nr.16 — "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". Ziņos Sociālo un darba lietu komisija. Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — komisijas vārdā!

V.Nagobads

(DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Deputāti! 5.Saeima 1995.gada 6.novembrī savā pēdējā darba dienā bez debatēm pieņēma un Valsts prezidents 23.novembrī izsludināja likumu "Par maternitātes un slimības pabalstiem", kuram jāstājas spēkā 1996.gada 1.aprīlī. Tomēr Valsts prezidents vienlaikus uzskatīja par nepieņemamu likuma normu, kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas piešķirtā slimības pabalsta izmaksas periodu noteikt tikai ar darba nespējas 15. dienu, jo likums paredz, ka slimības pabalstus par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz 15. dienai maksā darba devējs. Tādēļ prezidents vienlaicīgi ar likumu izsludināšanu iesniedz Saeimā kā steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"", kuru būtība ir tāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķir ar septīto, nevis ar 15. darba nespējas dienu, tajā pašā laikā atstājot neizmainītu likuma spēkā stāšanās datumu. Tas ir jums izdalītais, godātie deputāti, 34.dokuments. Vienlaicīgi ar minēto likumprojektu Saeimas Prezidijs nodeva Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai piecu 6.Saeimas deputātu sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"", dokuments nr.32. Tas būtībā atstāj bez izmaiņām līdzšinējo pabalstu piešķiršanas kārtību, nemainot likumā noteikto jauno izmaksas kārtību. Tā kā abos likumprojektos pamatā iet runa par izmaiņām vienos un tajos pašos likuma pantos, atļaujiet man, godātie deputāti, vispirms paust Sociālo un darba lietu komisijas viedokli par abiem iesniegtajiem likumprojektiem un pamatot komisijas ierosināto alternatīvo likumprojektu — jums izvērtēšanai nodotais dokuments nr.104 — un pēc tam pāriet pie katra no šiem atsevišķajiem likumprojektiem.

Vispirms es atļaušos atgādināt, ka pieņemtais likums par maternitātes un slimības pabalstiem ir viens no tiem sešiem likumiem, kas nosaka sociālās drošības sistēmas attīstību valstī un veicina darba devēja un darba ņēmēja lielāku atbildību par veselības un darbaspējas saglabāšanu. Tas ir saistīts ar likumā par sociālo nodokli iestrādāto normu pakāpeniski līdz 2002.gadam sadalīt šī nodokļa maksājumus vienlīdzīgi starp darba devēju un darba ņēmēju. Norma, ka darba devējs maksā slimības pabalstu par darba nespēju sākuma periodā, ir vispāratzīta prakse un saskan ar starptautisko konvenciju par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem. Tomēr šis likums ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā, pret to ir pamatotas iebildes izteikuši gan darba devēji, gan darba ņēmēji, ir saņemtas gan komisijā, gan Prezidijā daudzas vēstules, ir asas publikācijas presē. Mūsuprāt pamatā tādēļ, ka pašreizējā likumā iestrādāta norma, ka tas stājas spēkā ar nākošā gada 1.aprīli, tas ir, pirms tiek izmainītas likmes sociālā nodokļa maksājumos.

Komisija savu alternatīvo likumprojektu pamato ar sekojošo.

Pirmkārt, atbilstoši likuma "Par sociālo nodokli" pārejas noteikumiem ar 1996.gada 1.jūliju sociālais nodoklis darba devējam tiek noteikts 33 procentu apjomā pretēji 37 procentiem, ko maksā darba devējs pašreiz. Bet ar 1997.gada 1.janvāri sociālā nodokļa kopējā likme tiek samazināta par 1 procentu, un tas būs 37 procenti. Šajā pusgadā starp 1.jūliju un 1997.gada 1.janvāri būs iespējams pārliecināties, kā norit jaunajos apstākļos sociālā nodokļa administrēšana, kā tas pildās. Jau, sākot ar nākošā gada sākumu, ir paredzēta personificēta nodokļu maksātāju uzskaite.

Bez tam, kolēģi, ir jāņem vērā, ka zināmas iebildes pret pašreizējo likumprojektu izraisa arī tas apstāklis, ka daudzās darbavietās algas tiek maksātas minimālās izpeļņas — 28 latu — apmērā, apejot sociālo nodokli un pārējo naudas daļu izmaksājot aploksnēs. Protams, šajā situācijā rodas neapmierinātība gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem par izmaksājamo pabalstu apjomu atbilstoši pieņemtajam likumam.

Otrkārt, likums paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas precizētu pabalstu piešķiršanas, aprēķinu un izmaksas kārtību. Un mūsuprāt līdz 1997.gada 1. janvārim beidzot vajadzētu izstrādāt jaunu darba nespējas lapu veidlapu. Pašreizējā tautā iesauktā "zilā lapa" ir spēkā apmēram 30 gadus, un pašreizējais likums paredz trīs dokumentu iesniegšanu, lai saņemtu darba nespējas pabalstu. Jābūt jaunai slimības veidlapai. Protams, tā varētu aizvietot visus šos trīs dokumentus.

Treškārt, es gribētu cerēt, ka līdz 1997.gada 1.janvārim minimālā darba alga Latvijā nebūtu zemāka par iztikas minimumu un arī par Konstitucionālajā likumā paredzētajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, pakalpojumu minimumu cilvēkiem nebūtu papildus jāmaksā. Par šo jautājumu vajadzēs diskutēt, apspriežot 1996.gada budžetu. Un tad arī 75 vai 80 procentu apmērā izmaksātais darba nespējas pabalsts darba ņēmējam nebūtu tik sāpīgs.

Mūsuprāt nav pieņemami iesniegtie likumprojekti galvenokārt tādēļ, ka tie nemaina pabalstu izmaksu kārtību, kas ir paredzēta likuma piektajā sadaļā. Proti, ja šodien darba nespējas pabalstu katrs saslimušais saņem savā darbavietā, tad pieņemtais likums paredz darba nespējas pabalstu izmaksāt sociālās apdrošināšanas iestādēs. Un, ja šis pabalsts būs jāsaņem no pirmās dienas šajās iestādēs, tas ir, aptuveni 400 — 500 tūkstoši pabalstu gadā, vai prezidenta ierosinātajā variantā — 200 tūkstoši gadā, ar 1.aprīli šīs apdrošināšanas iestādes tādam pabalstu izmaksas apjomam nav vēl gatavas. Tas nebūtu arī mērķtiecīgi un ievērojami sarežģītu pabalstu piešķiršanu.

Tādēļ komisija aicina pieņemt alternatīvo dokumentu. Atgādinu, tas ir 104.dokuments, tam piekrīt arī likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" autori. Aicinām paredzēt, ka šis likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Komisija aicina šo likumu izskatīt kā steidzamu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds Aidai Prēdelei! Par steidzamību? Par kura likumprojekta steidzamību?

Cienījamie kolēģi, mums veidojas varbūt mazliet neparasta situācija, bet steidzamība pēc Kārtības ruļļa ir balsojama tikai pirms debatēm. Līdz ar to mēs balsojam par steidzamību un tālāk izšķirsimies, kurš no šiem trijiem likumprojektiem iegūs šo steidzamību un kuru mēs izskatīsim. Tāda ir Kārtības rullī noteiktā kārtība, ka steidzamība ir balsojama pirms debatēm pirmajā lasījumā. Līdz ar to lūdzu zvanu!

Tātad mēs balsojam par steidzamību neatkarīgi no tā, kurš no šiem trijiem iesniegtajiem likumprojektiem tiks tālāk izskatīts pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Tātad atklājam tālāk debates.

Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele

(LZS, KDS, LDP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tātad mūsu priekšā ir trīs likumprojekti, kuri tikai pirmajā brīdī var likties ļoti līdzīgi. Patiesībā tie ir ļoti dažādi likumprojekti. Un atļaujiet man pavisam īsi par to runāt.

Vispirmām kārtām, es noteikti un mūsu frakcija kopumā iebilstu pret to, ka tiktu pieņemts un balsots pozitīvi par komisijas likumprojektu, jo man liekas, ka komisija pati tā īsti nav iedziļinājusies šā likumprojekta saturā. Palasiet vien! Komisija aicina šo likumu atlikt, atlikt šā likuma stāšanos spēkā, nevis vienas vai otras likuma normas stāšanos spēkā. Tāpēc es gribu pastāstīt tiem deputātiem, kas varbūt nav tik iedziļinājušies pašā šajā pamatlikumā, kāpēc nekādā gadījumā mēs nedrīkstam likuma darbību pārtraukt un atlikt.

5.Saeima pieņēma savas pastāvēšanas pēdējās dienās šo likumprojektu, un jāteic, ka varbūt tāpēc arī tādas īsti nopietnas debates šajā ziņā sākās tikai un vienīgi pēc šā likuma stāšanās spēkā, tai skaitā arī debates presē. Un tomēr šis likums kopumā ir ļoti ļoti atbalstāms, tā ir ļoti svarīga visas mūsu sociālās pārkārtošanas sistēmas sastāvdaļa. Jo šeit atšķirībā no PSRS laika noteikumiem, kuri līdz šim bija spēkā, mēs redzam, ka pirmo reizi tiek noteikta sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība modernā veidā, tā, kā tas ir paredzēts pēc mūsu kopējās lielās sociālās programmas, pārkārtošanās programmas, uz ko mēs ejam.

Tātad kas tur ir tāds īpašs un pozitīvs? Vispirmām kārtām, kā jau teicu, tas atceļ novecojušos PSRS noteikumus.

Otrām kārtām, agrāk pabalsti bija saistīti ar jēdzienu "darba stāžs". Ir tikai normāli un ir tikai pareizi, ka tagad, īstenojot sociālo reformu, jēdzieniem "darba stāžs" un arī "nepārtrauktais darba stāžs" paliek arvien mazāka nozīme, jo to nomaina mūsdienīgās "sociālās iemaksas". Šajā likumprojektā ir arī likvidēta tā netaisnība, kas bija agrāk, proti, ja cilvēks tikko sāk strādāt, viņam trūkst tā dēvētā darba stāža, tad viņš arī pēkšņi saņem mazāku pabalstu slimības gadījumā. Pēc šā likuma normām, lai cik arī cilvēks savā darba vietā strādātu, lai cik darbavietu mainītu, viņam slimošanas laikā nav jācieš nekādi zaudējumi, viņš saņem pabalstu pilnā apmērā. Šo un vēl daudzu nenosauktu iemeslu dēļ, jo laika trūkuma dēļ mans uzdevums nav analizēt pašu šo likumprojektu, mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut, ka likums tiek atlikts uz veselu gadu, likuma stāšanās spēkā.

Tātad es runāšu šobrīd par mūsu frakcijas — Zemnieku savienības, kristīgo demokrātu un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas — likumprojektu, kura galveno domu, man šķiet, jūs jau sapratāt. Galvenā doma tātad ir tāda, ka slimības gadījumā pabalsti tiek maksāti nevis no darba devēja kabatas 14 dienas, bet tūlīt, sākot ar pirmo dienu, no Sociālo pabalstu fonda vai sociālā budžeta. Tātad diskusijas smagums gan Saeimā, gan presē ir tikai uz vienu pantu, proti, uz 13.panta pirmo un otro daļu, kas paredz valsts sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksas periodu noteikt, tikai sākot ar darba nespējas 15.dienu, kā jau šeit tika runāts.

Uz šo 13.pantu es gribu palūkoties no diviem viedokļiem. Pirmām kārtām, — no darba ņēmēja viedokļa un, otrām kārtām, — no darba devēja viedokļa.

Tātad no darba ņēmēja viedokļa īpaši pozitīva un atbalstāma ir likuma norma par nepārtraukta darba stāža kā obligātas normas ieviešanu. Jo, ja visi būs jaunie speciālisti un skolas nesen beigušie, tad, atkal pieminot to, ka likums varētu tikt atlikts uz gadu, jāteic, ka tas manuprāt nav pieļaujams.

Taču ar 13.panta normu darba ņēmēji jau nekādi nevar būt mierā, jo šajā situācijā viņi zaudē sociālo aizsardzību. Un ir saprotams, ka tie strādājošie, kas biežāk slimo, arī drīz vien zaudēs darbu. Es gribu jūs aicināt, cienījamie deputāti, pavisam reāli paskatīties uz to situāciju, kāda ir Latvijā, kāda ir īpaši mūsu laukos. Strādājošais ir bezgala neaizsargāts plēsonīgo un bieži vien netaisnīgo darba devēju priekšā. Latvijā ir 550 tūkstoši cilvēku, kas strādā privātajās struktūrās. Mazliet mazāk ir to, kas strādā valsts struktūrās. Valsts struktūrās ne visur ir arodbiedrības, bet privātajās struktūrās to nav nepavisam. Respektīvi, cilvēks jūtas absolūti neaizsargāts. Ne tikai tas, ka nav šīs brīvās, no apakšas radušās arodbiedrības, bet arī tas, ka cilvēki, kas sociālismā auguši, nezina un nesaprot, kāda nozīme ir koplīgumam, kāda nozīme ir normālām civilizētām attiecībām, kas ir attiecīgi noformētas.

Manā Rūjienas pusē ir bijuši vairāki cilvēki, kuri nākuši un sūdzējušies, ka, lūk, darba devējs viņus ir piemānījis un apšmaucis, un izrādās, cilvēks pat nav zinājis, kā jānoformē darba līgums un kas tas tāds īsti ir par zvēru.

Tātad mūsu priekšlikums, mūsu likumprojekts aizstāv šo vienkāršo cilvēku, kurš jau tāpat ir nobaidīts, izmisis un neaizsargāts darba devēja priekšā. Bet ne tikai darba ņēmējs tiek aizstāvēts un ir mūsu likumprojekta pusē, bet izrādās arī darba devējs. Jājautā, es gribētu teikt, jā, no darba devēja viedokļa. Darba devējam jau tā ir tik liels nodokļu slogs, ka viņš tiek bīdīts vai nu uz bankrotu, vai vismaz uz ražošanas sašaurināšanu. Un, likumu nemainot, nodokļus maksājošajam pieaugs darbaspēka izmaksas. Un sociālā nodokļa reforma pašlaik, kā mēs to arī, mūsu frakcija, arī mūsu frakcija, to esam iesnieguši labojumos, šīs izmaksas palielinās, izrādās, par 11 procentiem. Tad reforma slimības lapu jomā tam pievienos vēl 4 procentus. Ir tādi skaitļi, kurus mēs varam minēt par to, ka līdz ar to viss smagums būs jāiznes mūsu maciņam, jo, proti, produkcija sadārdzināsies par 7 līdz 10 procentiem. Tādējādi darba devējs savu darbinieku slimošanas izmaksas uzliks uz vienkāršā pircēja maciņa.

Diemžēl nav atbildēts arī jautājums, kā tad būs ar slimotāju aizstājējiem. Katrā reizē, kad slimos cilvēki, darba devējam būs jāmaksā vēl kādam cilvēkam alga. Kāds man pazīstams darba devējs vakar tā arī teica: tuvojas gripas epidēmija, mani šī epidēmija vienkārši izputinās, jo būs vajadzīgs divkārt maksāt — gan tam slimotājam, gan tam aizvietotājam. Vēl vairāk. Arī budžeta iestādēm — par to nav padomāts — arī budžeta iestādēm tas uzliek vajadzību pēc īpašiem papildu līdzekļiem, jo arī budžeta iestādēs būs vajadzīgs aizvietotājs.

Vēl es gribētu pieminēt tādu lietu, ka, lūk, šeit tika pārmests tas, ka mūsu likumprojekts neparedz pabalstu izmaksas kārtības maiņu. Tā ir labojama lieta, to mēs varam izdarīt, tam ir otrais un trešais lasījums.

Nobeigumā vēl viens no argumentiem, lai ieviestu divnedēļu slimības lapu apmaksu uz darba devēja rēķina. Tādējādi, lai ietaupītu naudu, esot šāds teiciens: "Ej un..!" Daudzi darba devēji sakot: ej un paņem slimības lapu, un paslimo... Līdz ar to darba devējs it kā ietaupot naudu. Es gribētu sacīt, ka jau 5. Saeima vairākkārt ir centusies likumus būvēt un argumentus veidot, izejot no negodīguma pamatdomas, no tā, ka visapkārt ir negodīgi cilvēki un ka likumi arī netiks ievēroti. Gribu sacīt, ka, ja mums ir šādi darba devēji, un tādi viņi mums ir, ja mums ir tādi ārsti, kuri ir gatavi izsniegt slimības lapas cilvēkiem, kuri ir pie gluži labas veselības, tad tādā gadījumā mums ir jāmēģina šie negodīgie ļaudis ietekmēt ar citiem līdzekļiem, ne ar tādu speciālu likumdošanu, kas ir paredzēta šinī sakarībā.

Un vēl. Par to, ar ko es sāku savu uzstāšanos. Tātad mēs kā frakcija vēl varētu kaut kādā veidā piekrist tam, ka tiktu apturētas uz kādu laiku šī vienas likuma normas vai viena panta stāšanās spēkā, bet nekādā gadījumā ne vesela laba un katrā ziņā progresīva likuma stāšanā spēkā. Bet mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šī likuma norma par darba devēja maksu darbinieka slimības gadījumā ir visādi citādi Eiropā moderna un pasaulē moderna, bet mēs diemžēl vēl neesam līdz tai nonākuši. Tas nenozīmē, ka mums to nevajadzēs ieviest. Neapšaubāmi mēs Latvijā pie tā nonāksim, bet ne šai brīdī, jo, draugi, mēs pieņemam tādus likumus, kas ir visnotaļ labi. Piemēram, top ārstu prakses likums un ārstniecības noteikumi, kas jau darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kur vairāk vai mazāk ir pateikts, kāda kārtība ir ārstiem, medicīnas personālam, tā sakot, skats no mediķu viedokļa. Bet manuprāt šai normai, par ko mēs šobrīd runājam, ir jāstājas spēkā tikai tad, kad mēs būsim sakārtojuši likumdošanu, kas pilnībā aizsargās pacientu. Un te es domāju pirmām kārtām obligāto veselības apdrošināšanu visā Latvijas valstī, kā arī likumprojektu, varbūt veselu paketi, kas attiektos uz pacientu ombudsmenu. Vai arī kaut kā savādāk mēs Latvijā sakārtotu šīs lietas, aizsargājot slimnieku, aizsargājot vienkāršo cilvēku, kurš šobrīd jūtas tik ļoti apmulsis, bezpalīdzīgs un, taisnību sakot, īsti nesaprot, kā rīkoties šī likuma priekšā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, tad kāds ir jūsu aicinājums? Par kuru likumprojektu balsot?

A.Prēdele

. Mans aicinājums ir balsot par likumprojektu, kuru ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija.

Sēdes vadītāja. Paldies! Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

I.Ķezbers

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es ne vienreiz vien no šīs augstās tribīnes esmu dzirdējis tādus vārdus, ka, lūk, jūs, jauniņie, paskatieties uz mums jau pieredzējušiem un iesim tālāk. Es gribētu teikt tā, ka arī jums ir bijušas neveiksmes, un man liekas, ka šodien mēs redzam, ka 5. Saeima ir ļoti sasteigti mēģinājusi iedibināt, kā mēs nupat dzirdējām, ļoti modernu sociālās likumdošanas pamatu, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus — centristus, labējos un kreisos. Tātad es vēlreiz gribētu pasvītrot, ka jā, mums ir jāiet šis modernās Eiropas ceļš, tikai mums ir jāsaprot, ka modernā Eiropa ir tautsaimnieciski sakārtota un likumdošanā sakārtota. Ja mēs paskatāmies, kas notiek šeit aiz loga, mēs labi zinām, ka mums nav šīs sakārtotības, un tāpēc es domāju, ka šī likuma galvenie trūkumi ir sekojoši.

Pirmkārt, tas uzrakstīts ļoti sarežģītā valodā, kaut gan šeit ir runa par divām pusēm — darba devēju un darba ņēmēju. Neviena no šīm pusēm nebūs pilnībā apmierināta, jo mēs labi saprotam, ka vieni ir par to, lai mazāk maksātu, otri — lai pēc iespējas ātrāk un vairāk saņemtu šo kompensāciju par savu attiecīgo slimību. Tātad ir jāatrod solīds ekonomisks pamatojums šim likumam. Un tāpēc viens no ieteikumiem ir komisijai. Es balsoju gan par steidzamību, bet apzināti to darīju, lai patiešām mēs radītu šo matemātisko modeli šim likumam, jo jūs labi saprotat, ka mēs nevaram aplikt ar nodokļiem darba devējus un mums ir jāatbild uz jautājumu, vai tie cilvēki, kas saņem šos divdesmit astoņus ar pusi latus reāli, tā sacīt, ir ieinteresēti šādā sasteigtā, neaprēķinātā likumā. Tātad pirmais un galvenais lūgums ir komisijai radīt šo matemātisko izskaitļojumu, salīdzināt ar budžeta iespējām, neradot darba devējam papildu nodokļus, uz kuriem viņš šodien reāli nav nemaz gatavs.

Un vēl... Tātad es atbalstu komisijas izstrādāto likumprojektu, bet, tā kā mums ir patiešām divi nopietni papildinājumi nākuši klāt, aicinu ņemt arī to labāko, kas ir šajā dokumentā. Bet sasteigt šo dokumentu nozīmē nerēķināties ar ekonomiskajām realitātēm, domāt par modernu sabiedrību, kuras mums vēl absolūti nav. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Godājamo Saeimas Prezidij, godājamie kolēģi! Acīmredzot šodien būtu šī diskusija ļoti minimāla, ja cienījamais Andris Bērziņa kungs būtu ievērojis tripartu sistēmas principus, ka vispirms šis likumprojekts bija jāizskata trīspušu sarunās, jo apmierināts ar šo likumprojektu šodien, šķiet, nav neviens no šo iespējamo trīspušu sarunu dalībniekiem. Man gribētos pateikt, ka, ja netiks apturēts šis moments, kas mums pašreiz ir redzams šajā likumā, ka 15 dienas par darba ņēmēju slimību maksās darba devējs, vissmagāk to uz savas ādas vai, pareizāk sakot, savā maciņā izjutīs mūsu maznodrošinātie pilsoņi un iedzīvotāji. Kāpēc? Jebkuras preces vērtība sastādās no pašizmaksas summas un papildu nodokļa, kas principā līdzināsies apmēram 11 procentiem no darba algas, jo darba devējs šodien maksā 37 procentus, reāli 38 procentus no darba algas sociālajā fondā. Vēl viņam būs jāpierēķina 11 procenti klāt no izmaksājamās algas. Es kā darba devēju pārstāvis kategoriski noraidu, ka tikai 28 latu algas tiek maksātas. Es gribu atgādināt statistikas komitejas oficiālos datus, ka Latvijā vidējā alga uz vakardienu bija 98 lati. Jā, tik tiešām... Mēs dziļi sākam pierast, ka visi apkārt ir tikai krāpnieki. Tikai Saeimā laikam viņu nav. Ka jebkurš darba devējs tikai to vien cer, kā valsti piekrāpt. Jā... Valdošā valdība tik tiešām darba devējam ir iemācījusi, ka godājams cilvēks Latvijā laikam būs tikai tas, kas krāpsies, jo visa nodokļu sistēma, kas šodien strādā, rada tikai divas alternatīvas — vai nu krāpties, vai nebūt darba devējam. Izputēšana draud.

Tātad ir jautājums — par kuru likumprojektu varētu balsot? Es, protams, dziļi atvainojos savam frakcijas biedram un arī līdzdomātājam Valdim Nagobada kungam, bet atlikt šo jautājumu tikai uz vienu gadu ir pusmērs, tas ir obligāti nepieciešams, bet tas nav viss, kas bija jāizspriež komisijai. Es skaidri saprotu, ka acīmredzot vairāk pragmatiskā domāšana mana kolēģa Nagobada personā nav spējusi tikt cauri šai komisijai. Iet runa pavisam par ko citu. Ja visā Eiropā, atvainojiet, cilvēks saņem algu, nomaksā obligātās takses jeb, latviski runājot, nodokļus, obligātos apdrošinājumus, brīvprātīgos apdrošinājumus, viņš pilnīgi brīvi vēl var samaksāt īres maksu, komunālos pakalpojumus, cilvēciski paēst, apģērbties un no gada peļņas atlicināt mēneša atvaļinājumu kaimiņvalstīs. Tā ir normāla parādība. Mēs ejam uz Eiropu. Cenu līmenī, man šķiet, mēs jau esam Eiropai garām aizskrējuši. Iekasēto maksājumu ziņā noteikti nonākuši Eiropā. Bet mēs visi nez kāpēc aizmirstam, ka darba devējs šodien vispārējā ekonomiskajā pagrimumā — un kas pie šī pagrimuma vainīgs, ir pilnīgi skaidrs — nav spējīgs nomaksāt Eiropas cenas un ievērot Eiropas prasības. Līdz ar to, ja mēs atliksim uz gadu šī likumprojekta realizāciju, ja tik tiešām kristīgo demokrātu ierosinājums tiks iestrādāts jaunajā likumprojektā un ja vismaz no otrās vai trešās dienas tikai būs jāmaksā, par pirmo, otro, trešo dienu būs jāmaksā tikai darba devējam, tad varbūt mēs spēsim šīs likuma normas izpildīt. Paldies šoreiz mūsu Valsts prezidentam, ka viņš ir bijis tik drosmīgs, ka vismaz uz pusi samazinājis šo absolūti neloģisko likuma normu. Šī likuma norma bija jāsamazina vismaz 15 reižu. To diktē šodien diemžēl mūsu tautas absolūtā maksātnespēja.

Vēlreiz aicinu pieņemt acīmredzot kristīgo demokrātu izstrādāto likumprojekta tekstu, un noteikti tas būtu jāpieņem steidzamā kārtā pirmajā lasījumā. Un tomēr tas būs jāpapildina. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, Latvijas Sociālistiskās partijas "Līdztiesība" politiskā bloka deputāts!

M.Lujāns

(LSP). Iepazinies ar šo projektu, ko, cik es saprotu, mēneša beigās īsi pirms 5. Saeimas darbības izbeigšanās kārtējo reizi deputāti tā čakli čakli pieņēma, tas, cik es saprotu, tika vairāk darīts valdībai par prieku, jo, tā kā kabatā naudiņas nav, tad sociālā spriedze ir jāpārmet uz kādu citu kaklu, jo šodien izrādīsies vaininieks tieši uzņēmējs. Kaut vai arī varbūt pat ne uzņēmējs, vairāk kļūtu pat bankrotējušiem valsts uzņēmumi. Jo es nevaru iedomāties, kā uzņēmumu vadītājs, kurš ir aizturējis algu izmaksas jau varbūt trīs un četrus mēnešus, tagad apmaksās savu darbinieku slimības pabalstus. Tātad mēs varam reāli to teikt, ka tāds pabalsts tāpat kā alga netiks maksāts vai labākajā gadījumā tiks maksāts galošu veidā, par ko daudzi uzjautrinās bieži vien. Tikai, protams, tad arī Ministru kabinetam vai Saeimai būtu jāpieņem lēmums, ka var galošu veidā apmaksāt arī tālāk, teiksim, nodokļus samaksāt galošās vai samaksāt ārstam galošās. Un diemžēl tā ir mūsu reālā šodienas prakse, un to mēs atkal cenšamies neredzēt. Un taisni vakar, kad tikos arī ar saviem kolēģiem, aroda līderiem Brīvo arodbiedrību savienībā, viņi teica, ka tad, kad mēs stāvējām ārā pie 5. Saeimas durvīm un protestējām pret šī likuma pieņemšanu, tad mums pateica — nu jūs jau esat tādi padumji, ko tad jūs tur daudz protestējat, mēs par jums tā rūpējamies... Tikai rīt, iespējams, ja Gaiļa kungs varēs atrast iespēju satikties ar tautu, kas nāks pie viņa ciemos, viens no jautājumiem pilnīgi reāli arī būs šis jautājums par veselības apmaksas sistēmu, kas ir nepārdomāti ieslēgts, uzmetot atbildību tīri uz tautas kakla.

Varam, protams, šodien kārtējo reizi, teiksim, paskatīties, kā kristīgie demokrāti, ar tādu kristiešu aci redzot... Nu tur samazinās it kā... Nu rādīsim, mēs jau tautai kaut ko palīdzējām... Redz, tur dienu skaitu samazinājām, un ātrāk jūs, tā teikt, izdzīvosiet līdz tam pabalstam. Var arī prezidenta kungu, kas arī tur ir to termiņu samazinājis... Kaut es zinu, ka slimnīcā ir desmit dienas. Desmit dienu laikā parasti, teiksim, izārstē cilvēku. Šeit atsevišķos brīžos termiņi ir plašāki, tātad iznāk tā, ka cilvēks vai nu pats par saviem līdzekļiem, vai uzņēmēja līdzekļiem ir vesels kļuvis un tad nu beidzot valsts savu artavu iedos. Un šinī gadījumā mēs runāsim par divām lietām — par to, vai nu slims cilvēks ies strādāt, lai varētu pabarot savu ģimeni, un, tā kā mirstība mums ir liela, tad mēs vēl pārsniegsim šo līmeni vēl kādas pāris reizes, vai arī būs atpakaļēja reakcija, kad cilvēku vienkārši metīs ārā no darba. Var būt arī trešā reakcija — vienkārši nauda kā tāda netiks maksāta tiešā veidā, cilvēkam neapmaksās rūpnīca, bet būs atkal konvertu variācijas, kā šodien bieži vien jau tas arī notiek. Lūk, ir vairākas variācijas, un vai mēs to gribam realizēt, vai mēs gribam beidzot to risināt nopietni? Un pie reizes arī uzdotu jautājumu valdībai — kur ir tā sociālā nauda? Kā tā tiek izlietota un vai valstij zināmā mērā arī nav jānes sava atbildība par saviem pilsoņiem?

Un tādēļ es atbalstu personīgi trešo variāciju, ka šinī gadījumā ir jāapstādina 5. Saeimas pēdējo nedēļu talanta plūdi, jo es jūtu, ka vēl arī pēc Jaunā gada mums būs vismaz kādi pāris desmiti projektu, kas pēdējā brīdī tika izdzīti cauri, jo 5. Saeimas deputāti zināja, ka nekādu atbildību par to vairs nenes, tikai morālu. Bet darbā parasti saka, ka par brāķi jau būtu jāmaksā pašiem, bet nu... alga ir saņemta trīs mēnešus uz priekšu, tā ka tur jau arī nevarēs iekasēt pat to naudiņu. Bet, ko es saku... Vienkārši nu... katram jau paliek, kā teikt, gan uz kristīgas dvēseles, gan ne uz kristīgas, bet pašam būs poga jāspiež un pēc tam jāstāsta tautai. Var arī, teiksim, varbūt kādu citu pārstāvi, kas, ja tā draudzīgi sarunājas... Rīt patiešām varēs iznākt satikties ar arodbiedrību — trešo pusi, ko tik ļoti mīl, bet tad parasti kā nabago brāli aizmirst.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Lujāna kungs, par kuru no likumprojektiem jūs...

M.Lujāns.

Trešais...

Sēdes vadītāja. Kurš tas ir — trešais?

M.Lujāns.

Tas ir komitejas lēmums... komisijas projekts...

Sēdes vadītāja. Tātad par Sociālās komisijas iesniegto, ja? Paldies! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols

(LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi vēlos runāt, lai atbalstītu Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā par maternitātes tapa, slimības pabalstiem". Jākomentē šeit acīmredzot ir tas, kā šie likuma grozījumi, un iestrādājot tieši šādu principu, kā slimības lapas no pirmās dienas tiek apmaksātas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem. Mēs šo principu izvēlējāmies pēc konsultācijām gan ar darba devējiem, gan arī ar arodbiedrībām, un abi šie tarifu partneri atbalstīja tieši šādu likumprojekta variantu. Jo gan arodbiedrības, gan darba devēji iestājas par šī likuma grozīšanu, un tas ir nepieciešams, jo pašreizējā redakcijā darba devējiem bez jau tā lielā nodokļa sloga — sociālā nodokļa sloga — 38 procentiem šie uzliktie maksājumi, slimību pabalstu apmaksas palielinātu šīs sociālās izmaksas pat pēc mūsu aprēķina līdz 40 procentiem. Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka darba devējiem, ja mēs vērtējam tieši šīs sociālās izmaksas, šie 40 procenti — tas ir visaugstākais rādītājs starp visām trim Baltijas valstīm. Un faktiski, sadārdzinot šīs sociālās izmaksas, šīs darba izmaksas, mēs arī padarām mūsu darba devējus, mūsu uzņēmējus konkurētnespējīgus Baltijas darba tirgū. Un mūsuprāt tas vistuvākajā laikā atspoguļosies gan uz konkurenci starp trim Baltijas valstīm, uz investīciju piesaistīšanu, gan arī uz darba tirgu, ja mēs skatāmies tālākā perspektīvā un redzam Baltijas valstis kā vienotu ekonomisko telpu. Tāpēc mūsu priekšlikums ir atbalstīt mūsu iestrādātos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem".

Šodien valstī, un tas ir zināms no masu informācijas līdzekļiem, plosās gripas epidēmija. Un dažādās iestādēs un uzņēmumos strādājošo saslimstības gadījumu skaits aptver pat līdz 30 procentiem no strādājošā personāla. Tas ir skāris īpaši arī zemnieku saimniecības. Un es zinu, ka daudzās zemnieku saimniecībās slimo līdz 30 procentiem no strādājošajiem. Un patiesībā, ja šis likums stātos spēkā, tad visa šī atbildība par slimības pabalstu apmaksu gultos tieši uz