Par izglītības finansēšanu

Kādi būs augstākās izglītības iegūšanas noteikumi jaunajā mācību gadā, tam ir jābūt skaidram gan augstskolām, gan studentiem piecus mēnešus pirms pirmā septembra - šāda prasība izvirzīta Augstskolu likumā. Tātad jaunajiem nosacījumiem, ja tādi būs jau šogad, jābūt zināmiem un ieguvušiem likuma spēku ne vēlāk kā 1.aprīlī. Jau pagājušajā gadā valdība izveidoja darba grupu augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei. Izstrādāts arī pats modelis. Atklāts paliek jautājums par to, vai līdz aprīļa sākumam šis projekts iegūs likumīgu spēku un vai tam tiks atrasts pietiekams finansiālais nodrošinājums?

Kā pastāstīja izglītības un zinātnes ministra padomnieks, valdības izveidotās darba grupas vadītājs profesors Pēteris Cimdiņš, augstākās izglītības finansēšanas reformas pamatnostādnes ir vienkāršas - valsts pienākums ir nodrošināt vismaz 3 procentiem valsts iedzīvotāju augstākās izglītības iegūšanas iespējas. Tajā pašā laikā valstij ir jānodrošina sevi ar tā saukto kritisko speciālistu masu - jāsagatavo minimāli nepieciešamais profesionāļu skaits katrā valstij svarīgā un vajadzīgā nozarē.

Augstākās izglītības reformas mērķis ir arī studiju kvalitātes celšana, akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošana.

Studentu skaita ziņā valsts ir pat pārsniegusi 3 procentu robežu - 3,4 procenti valsts iedzīvotāju ir studenti, taču par valsts līdzekļiem mācās tikai 36 procenti - pārējie maksā no savas kabatas. Ar katru gadu palielinās par maksu studējošo skaits (skat. grafiku) - 1999./2000. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās to pirmā kursa studentu skaits, kas par savām mācībām maksā, sasniedzis 71 procentu no kopējā imatrikulēto skaita.

Kā prognozēja P.Cimdiņš, nekam nemainoties, trīs līdz četru gadu laikā Latvijā pilnībā pastāvēs maksas augstākā izglītība ar visām no tā izrietošajām sekām. Kas maksā, tas pasūta mūziku - šī situācija augstākajā izglītībā var radīt grūti labojamas sekas, jo pastāvēs studiju programmas tikai ekonomiski izdevīgām un arī ārpus valsts robežām pieprasītām specialitātēm (naivi domāt, ka būs iespējams komplektēt pilnas grupas latviešu valodas un literatūras, Latvijas vēstures programmās, citās valstij tik svarīgās, bet materiālos labumus tik maz nesošās profesijās), samazināsies rūpes par augstskolu akadēmiskā un zinātniskā potenciāla veidošanu un atjaunošanu, arvien saīsināsies studiju ilgums. Tas kopumā var novest pie Latvijai nepieciešamu speciālistu trūkuma, pie tā, ka augstskolu mācībspēkus un atsevišķu nozaru speciālistus nāksies importēt, bet daudzas tieši mūsu valstij raksturīgas un nācijas pastāvēšanu stiprinošas specialitātes vienkārši izzudīs.

Uzmanības vērts ir arī jautājums par studiju maksu valsts augstskolās. Kā aprēķinājusi darba grupa, kas izstrādā augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli, valsts augstskolu maksas studenti vidēji maksā 330 latus gadā. Tas ir krietni mazāk par vidējām studiju izmaksām - 890 latiem gadā vienam studentam (šis skaitlis ir vēlamais rezultāts, ko plānots sasniegt ar augstākās izglītības finansu reformu, šobrīd valsts budžeta līdzekļi vienam studentam nav tik lieli, bet tik un tā pārsniedz 330 latu robežu). Tas nozīmē, ka valsts augstskolas patvaļīgi nosaka mācību maksu, kas tikai daļēji sedz patiesās studiju izmaksas. Kur tiek ņemti līdzekļi starpības segšanai? No valsts piešķirtās dotācijas budžeta studentiem. Paradoksāli, bet maksas studenti daļēji studē uz budžeta studentu rēķina - augstskolai ir telpas, pasniedzēji, pietiekama infrastruktūra, valsts piešķirta nauda tā visa finansēšanai - kāpēc neuzņemt vairāk studentu par valsts noteiktajām budžeta vietām, turklāt iekasējot lieku naudu? Rezultātā valsts augstskolās tiek piedāvāta izglītība par dempinga cenām. Acīmredzot valsts augstākajām mācību iestādēm ir savi iemesli tā rīkoties, viens no tiem - nepietiekamais valsts finansējums sekmīgai augstskolas darbībai un attīstībai. Jāņem vērā arī fakts, ka valsts budžeta līdzekļu piešķīrums dažādu ministriju pārziņā esošajām augstskolām ir ļoti neviendabīgs un nav pamatots ne ar noteiktiem normatīviem, ne ar kādiem kritērijiem (skat. grafiku). Tomēr daļējas mācību maksas noteikšana apdraud godīgu konkurenci starp valsts un privātajām augstskolām, kurām netiek piešķirti nekādi līdzekļi no valsts budžeta un tādējādi tiek sekmēta arī pakāpeniska vispārējas maksas izglītības ieviešana, izglītības komercializācija vispār, kas nevar neatstāt savu iespaidu uz izglītības kvalitāti, kā arī valsts pasūtījuma kvantitatīvu un kvalitatīvu nodrošinājumu augstākajā izglītībā.

Projekts, ko izstrādājusi darba grupa augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ko plānots iesniegt apspriešanai valdībā, paredz palielināt no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu valsts augstskolās par 5 tūkstošiem. Valsts dotācijas vienam studentam gadā paredzēts palielināt līdz nepieciešamajiem 890 latiem, turklāt visi imatrikulētie maksā 150 līdz 250 latu studiju līdzdalības maksājumu gadā. Ja students nevar šos līdzekļus iegūt citur, viņam tiek piedāvāta iespēja ņemt ilgtermiņa studiju kredītu. Šis modelis prasa palielināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai par aptuveni 10 procentiem. (Šogad valsts budžeta līdzekļi augstākajai izglītībai piešķirti 28 miljonu latu apmērā, tātad nākamgad nepieciešamais palielinājums būtu 2,8 miljoni latu.) Ieviešot šo augstākās izglītības finansēšanas modeli, triju gadu laikā nomainītos pašreizējā kārtība, visi studenti mācītos par valsts budžeta līdzekļiem, no pašu kabatas piemaksājot vien līdzdalības maksājuma summu. Turklāt līdzdalības maksājums dažādās studiju programmās būtu diferencēts:150 latus maksātu valstij svarīgo, bet varbūt ne īpaši populāro specialitāšu studenti, maksimālo summu - 250 latu - pieprasīto, prestižo studiju programmu studenti.

Izglītības un zinātnes ministra padomnieks P.Cimdiņš iezīmēja arī ainu, kāda veidosies, ja nekas līdzšinējā finansēšanas kārtībā nemainīsies un turpinās pastāvēt gan budžeta, gan maksas (precīzāk - daļējas maksas) grupas. 63 procenti studentu nemaksās neko, 37 studēs par daļēju maksu - vidēji 330 latiem gadā. Valsts dotācijas augstākajai izglītībai nepārsniegs vidēji 600 latus gadā vienam studentam. Turpinās pastāvēt problēma ar iestājpārbaudījumu kritērijiem, kas sadala maksas un budžeta studentus, - tie jebkurā gadījumā būs nedroši un neobjektīvi.

Lai izšķirtos par jaunā augstākās izglītības finansēšanas projekta ieviešanu jau ar nākamā mācību gada sākumu, nav atlicis daudz laika. Kā "Latvijas Vēstnesis" noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, valdībā šo jautājumu paredzēts izskatīt marta beigās. Bet lēmuma pieņemšana vēl ir tikai pussolis - nepieciešama arī nauda. Kā jau iepriekš minēts, lai ieviestu reformu, par 10 procentiem jāpalielina valsts budžeta līdzekļi augstākajai izglītībai. Jaunais akadēmiskais mācību gads sākas jau šogad - 2000.gada 1.septembrī. Lai arī valdība nodrošinātu augstākās izglītības finansēšanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām ir pasludinājusi par vienu no rīcības plāna uzdevumiem valdības deklarācijas izpildei, apgalvot, ka jau šogad tiks piešķirti papildu līdzekļi augstākajai izglītībai, šķiet, neņemsies neviens. Turklāt Saeimas balsojums par 2000.gada budžeta grozījumiem nenotiks agrāk kā maijā, bet jaunajiem studiju nosacījumiem ir jābūt skaidriem pēc nepilnām trim nedēļām. Turklāt bez valsts dotācijas palielinājuma jāparedz līdzekļi arī studiju kredīta fonda palielināšanai, lai visiem studentiem nodrošinātu reālas iespējas saņemt plānotajam līdzdalības maksājumam nepieciešamo kredītu.

Kā varētu veidoties turpmākā notikumu gaita un kāds, viņaprāt, varētu būt optimālais risinājums, "Latvijas Vēstnesis" atkal jautāja profesoram P.Cimdiņam, vienam no jaunā modeļa idejas autoriem.

- Stratēģija varētu būt aptuveni šāda - no šī gada 1.septembra reforma tiek uzsākta līdzšinējā finansējuma ietvaros, optimizējot visas iekšējās rezerves, vienlaikus tiek sagatavoti visi nepieciešamie aprēķini un līdzekļu sadalījums gadījumam, ja augstākās izglītības budžets tiktu palielināts no nākamā gada. Visām augstākās izglītības struktūrām jābūt gatavām šim naudas palielinājumam, jābūt uzņemtam reformā paredzētajam studentu skaitam, daļa no tiem, sliktākajā gadījumā, varētu maksāt mācību maksu tikai līdz janvārim, līdz jaunā budžeta gada sākumam. Tas, protams, nozīmē uzņemties zināmu risku, uzņemt noteiktu skaitu studentu par to pašu daļējo maksu, vien dodot līdzi "rozā sapni" - ja Saeima nolems par budžeta līdzekļu palielināšanu augstākajai izglītībai, arī jūs kļūsit par budžeta studentiem. Es personīgi neatbalstu šādu notikumu gaitas virzību, jo tas tomēr ir ļoti nedrošs un ar solījumiem, ne reālu segumu, bruģēts ceļš. Tā nevar plānot valsts politiku.

Otra versija - politiski tiek pasludināts, ka jaunā kārtība augstākajā izglītībā stāsies spēkā pēc gada, līdztekus tiek gatavots atbilstošs pieprasījums nākamā gada budžetam. Ja nauda tiek piešķirta, ir jau gatavs modelis, kā to izlietot. Ar jaunā budžeta gada septembri tādā gadījumā sākas jauna kārtība, par ko jau laikus ir informētas gan augstskolas, gan visa Latvijas sabiedrība. Turklāt šāda pakāpenība nebūt nav atkāpšanās no iesāktā izglītības reformu ceļa - tik svarīgus lēmumus un tik nopietnas pārmaiņas, kādas ieviesīs jaunais finansēšanas modelis, nevar un nedrīkst pieņemt steigā. Var sagatavot projektus un aprēķinus, bet nedrīkst tiem dot likuma spēku bez finansiālā seguma. Ir jāpieņem izsvērts un pamatots lēmums, pamatots tajā, ka studentu ir tik, cik viņu ir, un to skaitli mēs samazināt nedrīkstam. Arī naudas ir tik, cik tās ir. Ja gribam veikt politisku reformu, ir jāpieņem politisks lēmums, tam atbilstoši jāsakārto likumdošana un jāpanāk naudas piešķīrums. Tikai tad, kad ir nobalsots par papildu budžeta piešķiršanu, tikai tad, kad ir veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, var sākt reformas īstenošanu. Jau tagad no augstskolu pārstāvju puses ir izskanējuši viedokļi, ka gan līdzdalības maksājumu ieviešana, gan daļējās studiju maksas atcelšana nav likumīga un ka šo pasākumu ieviešanas gadījumā augstskolas vērsīsies Satversmes tiesā. Tas vien jau ir rādītājs, ka šo reformu nedrīkst sasteigt. Un, lai cik skumji tas arī izklausītos, daudz vairāk ir to, kurus uztrauc 150 latu lielās studiju līdzdalības maksas noteikšana 12 tūkstošiem plānoto 1.kursa budžeta studentu, nevis to, kuri raizētos par to, ka jau tagad 57 tūkstoši studentu studē par maksu, turklāt par daudz lielāku summu nekā šie 150 lati.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

1999./2000. akadēmiskais gads pamatstudijās

(1. kursā) imatrikulēto skaits

Pilna laika pamatstudijās
(dienas nodaļā) imatrikulēti

Studējošo skaits augstskolās

Projekti 2000./2001. akad.gada modeļiem

- imatrikulācija 1. kursā

Kopējais finansējums vienam studentam

valsts austskolās 1998.gadā

1.kursā uzņēmto studentu skaita izmaiņas

(% no valsts un privātajās austskolās uzņemto studentu kopskaita)