Aizvadītās nedēļas nogalē, 15.decembrī, Jūrmalā pulcējās pašvaldību pārstāvji savā gadskārtējā kongresā. Bez deputātiem kongresā viesu statusā bija ieradušies daudzi valdības un ministriju pārstāvji, 6.Saeimas deputāti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī ārzemju pašvaldību darbinieki no Baltkrievijas, Dānijas, Igaunijas un Somijas dalībniekus uzrunāja Eiropas Savienības programmas "PHARE" vadītājs Holgers Pints.

Taču kongresa darbu ievadīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa ziņojums "Pašvaldību attīstība", kurā viņš sniedza pārskatu par LPS darbu aizvadītajā laika posmā starp kongresiem. Kā atzīmēja runātājs, Pašvaldību savienības galvenā darba prioritāte ir bijusi un būs pašvaldību ekonomiskās patstāvības nodrošināšana. Neraugoties uz to, ka vēl daudzas pašvaldības nav iestājušās savienībā, tās tomēr piedalās kopīgajā darbā. Gūto panākumu augļus izmanto visas pašvaldības — arī tās, kas nav LPS juridiskie biedri. Kopā ar valdību pašvaldībām izdevās visumā sekmīgi pārvarēt grūtības, ko izraisīja banku krīze valstī un šajās bankās iesaldētie līdzekļi. Nepaveikto darbu sarakstā Andris Jaunsleinis minēja faktu, ka Latvijas pašvaldības vēl joprojām nav pievienojušās Eiropas Pašvaldību hartai. Kritiskas piezīmes tika adresētas valdības nodokļu politikai, kas nelabvēlīgi ietekmē pašvaldību ekonomisko patstāvību. Kā būtisku nepilnību tiesiskas valsts nostiprināšanā runātājs atzīmēja Satversmes tiesas trūkumu valstī. Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka pēc augstāko instanču nelabvēlīga lēmuma pašvaldībām vairs nav kur griezties pēc palīdzības.

Runājot par LPS uzdevumiem tuvākajā laikā, Andris Jaunsleinis sacīja:

— Ir izveidots LPS un valdības sarunu mehānisms, — tas ir liels panākums, tomēr darbs pie šī mehānisma pilnveidošanas ir jāturpina, jo sarunas veido saikni starp mūsu profesionāļiem un politiķiem valdībā. Viens no pilnveidošanas variantiem varētu būt LPS un Ministru kabineta sarunu vienošanās protokola apstiprināšana Saeimā, jo tai ir noteicošais vārds daudzos, it īpaši budžeta jautājumos. Otrs — sadarboties ar Saeimas deputātiem, lai tur esošie politiskie spēki zinātu pašvaldības profesionāļu viedokli konkrētajās lietās, ko risina Saeima. Mūs interesē arī valsts budžeta izlietojuma atklātības nodrošināšana visai sabiedrībai. Tas būtu viens no ceļiem, kā garantēt valsts līdzekļu ekonomisku izlietojumu.

Atsevišķs, liels pasākumu bloks ir reģionālā attīstība un pašvaldību kooperācija. Mēs uzskatām, ka pašvaldību kooperācija ir pirmais solis ceļā uz reģionālo attīstību. Pašvaldību spēku apvienošana atrisinātu daudzas, šobrīd smagi risināmas problēmas. Es domāju, ka Latvijā beidzas dalīšanās laiks un sākas apvienošanās laiks.

Runājot par gaidāmo teritoriāli administratīvo reformu, jāsaka, ka LPS šajā procesā aktīvi piedalīsies ar saviem priekšlikumiem, bet nekādā gadījumā neuzņemsies politisko atbildību par šo reformu.

Baltijas valstu vienotības jautājumā gribu atzīmēt mūsu delegācijas panākumus triju Baltijas valstu konferencē Drusķininkos, kur pieņēmām rezolūciju par Baltijas valstu savienības izveidošanu. Visi šie un citi jautājumi ir iekļauti sagatavotajā materiālā "Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas", kas tiks pilnveidots mūsu turpmākajās diskusijās. Šis dokuments turpmāk atvieglos gan LPS valdes, gan pašvaldību, gan LPS priešsēža darbu, īpaši situācijās, kad ātri jāreaģē uz notikumiem un jāpieņem konkrēti, precīzi lēmumi.

Kongresa turpinājumā līdzziņojums par pagastu lomu valstī un par pašvaldību reformu problēmām nolasīja LPS priekšsēža vietnieki Aleksandrs Lielmežs un Ēriks Zunda.

Ievadot savu apsveikumu un uzrunu kongresa delegātiem un viesiem, Ministru prezidents Māris Gailis sacīja, ka pašreiz noslēdzas zināms posms viņa sabiedriskajā darbībā, un pateicās pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem par līdzšinējo sadarbību un izpratni, ko izrādījusi Latvijas Pašvaldību savienība. Runas turpinājumā Māris Gailis pievērsās reģionālās attīstības perspektīvām Latvijā.

— Viena no Latvijas problēmām ir nesabalansētā reģionu attīstība. Lielākā daļa rūpniecības, intelektuālā un finansiālā potenciāla — tātad arī attīstības iespējas — ir koncentrētas Rīgā un vēl dažās lielākajās pilsētās. Valstī sāk iezīmēties bīstama disproporcija starp lielāko pilsētu un lauku attīstības tempiem un iespējām. (..) Taču valstij nav lielu līdzekļu, lai, tos pārdalot, varētu šo līdzsvara trūkumu novērst. Galvenās rezerves meklējamas ārvalstu un vietējās investīcijās, kā arī rajonos un pagastos —, visur strādājot efektīvāk un meklējot jaunus risinājumus. Diemžēl apstākļi ārvalstu investīcijām Latvijā nav īpaši labvēlīgi. It sevišķi zemes tirgus jomā. Šeit ir nepieciešams vienkāršot birokrātisko procedūru, it īpaši Zemes dienesta un zemesgrāmatu darbā. Valsts kredīti manuprāt jānovirza infrastruktūras objektiem valsts investīciju programmas ietvaros. Tas padarīs lētākas privātās investīcijas un cels reģionu īpašumu vērtību. Pasaules praksē valsts reģionu un pilsētu attīstībai plaši tiek izmantoti iedzīvotāju līdzekļi. Arī mums jādomā, kā plašāk piesaistīt šos līdzekļus, it īpaši pēc pensiju fonda izveidošanas, kurā koncentrēsies ievērojami finansu resursi. Reģionālajai nodokļu politikai jāsekmē mērķtiecīga ieguldījumu ieplūšana Latvijas laukos.

Ministru prezidents prognozēja, ka jau tuvākajā nākotnē sagaidāma lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās un tāpēc jau tagad reģionos jāpievērš uzmanība darba iepēju paplašināšanai laukos, radot arī cita rakstura darbavietas. Māris Gailis tāpat runāja par būvniecības, tūrisma un sakaru tīkla izvēršanu Latvijas pilsētās un laukos un pašvaldību tiesībām nodokļu iekasēšanā, izmantojot nodokļu politiku kā sviru vietējās ekonomikas un saimnieciskās darbības stimulēšanai.

Savas runas noslēgumā Ministru prezidents pievērsās drīzumā sagaidāmajai administratīvi teritoriālajai reformai.

— Tai jānodrošina pašvaldību finansiālā dzīvotspēja. Reformas procesu nedrīkst sasteigt, tam jābūt izsvērtam un pārdomātam. Tā rezultātā nedrīkst pasliktināt vai samazināt pašvaldību pakalpojumu nodrošinājumu iedzīvotājiem. Pārvaldāmajai teritorijai jābūt tik lielai, lai katras pašvaldības un valsts institūcijas sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji saņemtu pēc iespējas ātrāk. Reformas jāsaskaņo ar zemes reformas dienestu un, protams, ir jāievēro vēsturiskie, etniskie, kulturālie un psiholoģiskie faktori.

Kongresā runāja Pašvaldību savienības komiteju priekšsēdētāji, kas informēja par gada laikā paveikto, kā arī plašāk izvērsa Andra Jaunsleiņa ziņojumā ietvertās tēzes.

Pēcpusdienā risinājās delegātu debates par kongresa galvenā dokumenta "Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas" sadaļām. Īpaši nopietnas diskusijas bija par sadāļām "Vides un veselības aizsardzība", "Reģionālā attīstība", "Pašvaldību īpašums", "Sociālā palīdzība iedzīvotājiem", — tieši par tiem jautājumiem, kuros daudz kas jādara valdībai, Pašvaldību savienībai un Saeimai, lai pilnveidotu likumdošanu un Valsts budžeta līdzekļu sadalījumu.

Delegāti tāpat izskatīja priekšlikumus par LPS statūtu papildināšanu un grozīšanu, pieņēma vairākas rezolūcijas, kas tiks iesniegtas Ministru kabinetam, kā arī apstiprināja Pašvaldību savienības 1996.gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.

Vairis Ozols, "LV" iekšpolitikas redaktors