Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.; 2013, 21., 112.nr.; 2014, 98., 228.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 9.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;".

2. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19. Eksāmenu, regulāro kvalifikācijas pārbaudi un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.

Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma."

3. Papildināt 66.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) vadīt mediāciju kā sertificētam mediatoram atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai."

4. Papildināt likumu ar C¹ sadaļu šādā redakcijā:

"C¹ sadaļa

81.¹ Likumā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs piemēro citu valstu likumus un noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

81.² Ja nepieciešams, zvērināts notārs, lai noskaidrotu piemērojamā ārvalsts likuma saturu:

1) uzaicina personu iesniegt zvērinātam notāram noteiktā kārtībā apliecinātu ārvalsts likuma teksta tulkojumu valsts valodā, ja uz ārvalsts likumu atsaucas pati persona;

2) to noskaidro Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, Eiropas Savienības tiesību normās noteiktajā kārtībā vai izmanto Tieslietu ministrijas starpniecību ārvalsts likuma satura noskaidrošanai;

3) izmanto citas pieejamās metodes ārvalsts likuma satura noskaidrošanai.

81.³ Ja zvērinātam notāram ārvalsts likuma saturs nav zināms un saskaņā ar šā likuma 81.² pantu to nav iespējams noskaidrot, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Civillikuma 22.pantu."

5. Izteikt 107.¹¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs par izsniegto notariālo izpildu aktu izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES) Nr.1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — regula Nr.1215/2012) 60.pantā minēto apliecību (regulas Nr.1215/2012 II pielikums)."

6. Papildināt likumu ar 206.¹ pantu šādā redakcijā: 

"206.¹ Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā."

7. Papildināt likumu ar 213.¹ pantu šādā redakcijā:

"213.¹ Šā likuma 213.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā no amata atstādināts zvērināts notārs var savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu (darbu), ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar zvērinātu notāru profesionālās ētikas normām, nekaitē zvērināta notāra amata stāvoklim un cieņai, netraucē zvērināta notāra pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta tieslietu ministra rakstveida atļauja.

Zvērināts notārs pirms zvērināta notāra amata savienošanas ar citu amatu (darbu) iesniedz tieslietu ministram rakstveida lūgumu atļaut savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu (darbu), lūgumā norādot šādas ziņas:

1) motivāciju savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu (darbu);

2) informāciju par amatu (darbu), ar kuru zvērināts notārs vēlas savienot zvērināta notāra amatu, tai skaitā par šāda amata (darba) pienākumiem;

3) apliecinājumu par šā panta pirmajā daļā norādīto kritēriju izpildi;

4) apliecinājumu, ka valsts institūcijai sniegtā informācija ir patiesa un ka zvērināts notārs ir informēts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Tieslietu ministrs pirms atļaujas izsniegšanas lūdz Latvijas Zvērinātu notāru padomi sniegt atzinumu par zvērināta notāra iesniegto lūgumu.

Tieslietu ministrs, saņēmis Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu, ņemot vērā tajā norādīto un citu viņa rīcībā esošo informāciju, izvērtē zvērināta notāra lūgumu un amata (darba) atbilstību šā panta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju zvērināta notāra amata savienošanai ar lūgumā norādīto amatu (darbu).

Atteikums izsniegt atļauju nav šķērslis lūguma atkārtotai iesniegšanai, ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji.

Ja pēc tam, kad stājies spēkā tieslietu ministra lēmums par atļaujas izsniegšanu zvērinātam notāram savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu (darbu), tieslietu ministra rīcībā nonāk ziņas, ka ir mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu minētā lēmuma pieņemšanai, un šādu apstākļu maiņa nepieļauj turpmāku amatu savienošanu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu par amatu savienošanas atļaujas atcelšanu. Ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, tieslietu ministrs var lūgt Latvijas Zvērinātu notāru padomi sniegt atzinumu, vai konstatētie apstākļi var radīt risku likumā amatu savienošanas pieļaujamībai noteikto kritēriju izpildei.

Par šā panta ceturtajā un sestajā daļā pieņemto lēmumu tieslietu ministrs paziņo zvērinātam notāram, nosūtot paziņojumu uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, un informē Latvijas Zvērinātu notāru padomi."

8. Papildināt 251.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu."

9. Papildināt likumu ar 259.³ pantu šādā redakcijā:

"259.³ Zvērināts notārs izsniedz lietvedības kārtībā apliecinātu mantojuma apliecības kopiju kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā. Nodokļus administrējošajām iestādēm, pamatojoties uz to pieprasījumu sakarā ar nodokļu administrēšanu, zvērināts notārs izsniedz ziņas par personām, kuras ir izteikušas gribu pieņemt mantojumu un pierādījušas savas mantojuma tiesības."

10. Papildināt 291.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ieinteresētā persona zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam."

11. Izteikt 292.pantu šādā redakcijā:

"292. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

1) nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana;

2) nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana;

3) naudas līdzekļu apķīlāšana.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda mantu, kuras apsardzība veicama, tās atrašanās vietu un ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi), kura lūgusi veikt mantojuma apsardzību un attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu."

12. Papildināt likumu ar XXIX¹ nodaļu "Pārrobežu mantojuma lietu vešana" un XXIX² nodaļu "Eiropas mantošanas apliecība" šādā redakcijā:

324.¹ Pārrobežu mantojuma lietu vešanā zvērināts notārs piemēro šā likuma nosacījumus, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā.

324.² Zvērinātam notāram ir piekritība vest pārrobežu mantojuma lietu, ja pastāv kāds no šādiem kritērijiem:

1) mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta bija Latvijā;

2) mantošanas iesnieguma iesniedzēja dzīvesvieta ir Latvijā;

3) mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vieta ir Latvijā;

4) mantošanas iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikas valstspiederīgais;

5) mantojuma atstājējs bija Latvijas Republikas valstspiederīgais.

324.³ Mantošanas iesniegumu iesniedz šā likuma 252.pantā minētajam zvērinātam notāram, bet, ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vieta nav zināma, mantošanas iesniegumu iesniedz jebkuram zvērinātam notāram.

324.⁴ Piemērojamos tiesību aktus pārrobežu mantojuma lietās nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija regulu (ES) Nr.650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk — regula Nr.650/2012).

324.⁵ Ja zvērināts notārs, kurš ved pārrobežu mantojuma lietu, saņem informāciju par to, ka saskaņā ar regulu Nr.650/2012 citas dalībvalsts tiesā par to pašu mantojumu ir uzsākta tiesvedība, viņš izbeidz šo mantojuma lietu un paziņo par to mantojuma reģistram.

Ja zvērināts notārs, kurš ved pārrobežu mantojuma lietu, saņem informāciju par to, ka saskaņā ar regulu Nr.650/2012 par to pašu mantojumu tiek vesta pārrobežu mantojuma lieta citas dalībvalsts ārpustiesas iestādē, viņš turpina vest šo mantojuma lietu, ja vien Latvijas mantojuma lietā iesaistītās personas nelūdz to izbeigt.

Ja zvērināts notārs, kurš ved pārrobežu mantojuma lietu, saņem informāciju par to, ka saskaņā ar regulu Nr.650/2012 ir celta saistīta prasība Latvijas vai citas dalībvalsts tiesā par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.

324.⁶ Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs, kas izdevis mantojuma apliecību, izsniedz regulas Nr.650/2012 60.panta 2.punktā minēto apliecinājumu.

324.⁷ Zvērināts notārs, kurš ved vai ir vedis attiecīgo pārrobežu mantojuma lietu, var veikt regulas Nr.650/2012 31.pantā minēto lietu tiesību (in rem) pielāgošanu, taisot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot papildinājumus mantojuma apliecībā vai Eiropas mantošanas apliecībā.

Minētos papildinājumus zvērināts notārs taisa notariālā akta formā un nekavējoties par to informē visas personas, kurām izsniegts izraksts no mantojuma apliecības vai no Eiropas mantošanas apliecības vai Eiropas mantošanas apliecības noraksts.

324.⁸ Eiropas mantošanas apliecību izsniedz zvērināts notārs, ja pārrobežu mantojuma lieta ir piekritīga Latvijai saskaņā ar regulas Nr.650/2012 4., 7., 10. un 11.pantu.

324.⁹ Iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu iesniedz, izmantojot veidlapas, kas paredzētas Komisijas 2014.gada 9.decembra īstenošanas regulas (ES) Nr.1329/2014, ar ko izveido veidlapas, kas minētas regulā (ES) Nr.650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk — regula Nr.1329/2014) 4.pielikumā.

324.¹⁰ Iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu iesniedz tam zvērinātam notāram, kas ved vai ir vedis pārrobežu mantojuma lietu Latvijā.

Iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu iesniedz šā likuma 324.³ pantā minētajam zvērinātam notāram, ja:

1) pārrobežu mantojuma lietā citā dalībvalstī ir izdots publisks akts, ar kuru šī lieta ir izlemta pēc būtības;

2) pārrobežu mantojuma lietā citā dalībvalstī ir iecelts testamenta izpildītājs vai mantojuma pārvaldnieks;

3) pārrobežu mantojuma lieta nav uzsākta ne Latvijā, ne citā dalībvalstī.

324.¹¹ Zvērināts notārs iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu izskata saskaņā ar regulas Nr.650/2012 VI nodaļu un šā likuma nosacījumiem, ciktāl to pieļauj šīs regulas VI nodaļa.

324.¹² Informāciju par to, ka saņemts iesniegums par Eiropas mantošanas apliecības saņemšanu, zvērināts notārs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē par šāda iesnieguma saņemšanu visus zināmos labuma guvējus.

324.¹³ Citā dalībvalstī izdotajā publiskajā aktā norādītie juridiskie fakti un tiesiskās attiecības ir saistošas zvērinātam notāram, un šim publiskajam aktam ir pierādījuma spēks, ja vien tas nav apstrīdēts vai pasludināts par spēkā neesošu.

324.¹⁴ Atzinis iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu par pamatotu, zvērināts notārs notariālā akta formā taisa Eiropas mantošanas apliecību, izmantojot regulas Nr.1329/2014 5.pielikuma V veidlapu.

Izrakstus no Eiropas mantošanas apliecības vai tās norakstus zvērināts notārs izdod šā likuma 104. un 106.pantā minētajā kārtībā.

Zvērināts notārs par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu informē visus zināmos labuma guvējus.

324.¹⁵ Zvērināts notārs Eiropas mantošanas apliecību neizdod regulas Nr.650/2012 67.panta 1.punktā minētajos gadījumos.

Atteikums izdot Eiropas mantošanas apliecību nav šķērslis atkārtota iesnieguma par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu iesniegšanai un izskatīšanai, ja ir atkrituši šķēršļi, kas bija par pamatu šim atteikumam.

324.¹⁶ Zvērināts notārs, kas taisījis Eiropas mantošanas apliecību, pēc ieinteresētās puses lūguma var izdarīt Eiropas mantošanas apliecībā labojumus, grozījumus vai to atsaukt saskaņā ar regulas Nr.650/2012 71.pantu, vai arī apturēt Eiropas mantošanas apliecības spēku atbilstoši šīs regulas 73.pantam.

Minētos labojumus un grozījumus un Eiropas mantošanas apliecības atsaukšanu un apturēšanu zvērināts notārs taisa notariālā akta formā un nekavējoties par to informē visas personas, kurām izdots izraksts no Eiropas mantošanas apliecības vai tās noraksts."

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 26.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 15.decembrī