Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-251

Rīgā 2015.gada 25.novembrī

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par kāpņu, kas atrodas Daugavpilī, Komandanta ielā 7 (būves kadastra apzīmējums 0500 011 1709 001) un interjera dekoratīvās apdares piecās telpās, kas atrodas Daugavpilī, Vienības ielā 13 (būves kadastra apzīmējums 0500 001 4101 001) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 5. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/15 un 2014. gada 19. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/16;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā 2014. gada 5. septembrī izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļu statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Kāpņu īpašnieks – VAS "Valsts nekustamie īpašumi", un interjera dekoratīvās apdares piecās telpās īpašnieks – Daugavpils Universitāte, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2014. gada 15. septembra ierakstītām vēstulēm Nr.04-06.2/2297 un Nr.04-06.2/2296 informēti par ierosinājumu. 2015. gada 19. septembra vēstulē Nr.2/2-1/14516 VAS "Valsts nekustamie īpašumi", un 2015. gada 29. oktobra vēstulē Nr.5-36/803 Daugavpils Universitāte paudusi piekrišanu Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Kāpnes ir augstvērtīgs metālmākslas paraugs, kas sniedz priekšstatu par vēlīnā klasicisma jeb ampīra stila izpausmēm sabiedrisku celtņu iekštelpu dekoratīvajā apdarē Latvijā 19. gadsimta pirmajā pusē.

Objekta saglabājamās vērtības: kāpņu konstruktīvie un rotājošie elementi, materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare.

4.2. Interjera dekoratīvā apdare ēkas piecās telpās (ieejas vestibilā 1. stāvā, kāpņu telpās 1.–4.stāvā, divās rekreācijas telpās 2. un 3. stāvā, koncertzālē 4. stāvā) ir mākslinieciski nozīmīgs, labi saglabājies interjera paraugs, kas sniedz priekšstatu par Latvijas 20. gadsimta 50. gadu sabiedrisko ēku iekštelpu dekoratīvajai apdarei raksturīgo eklektisko pieeju – klasiskās arhitektūras principu un formu apvienojumu ar stilizētu etnogrāfisku ornamentu būvplastikā.

Objekta saglabājamās vērtības: ansambļa vienotība un dekoratīvais risinājums, virsmas apdare (grīdas, sienas, griesti, kolonnas un pilastri), kā arī ieejas vestibila, kāpņu telpas un rekreācijas telpu durvis, kāpņu margas, kāpņu telpas un rekreācijas telpu dekoratīvie sīkrūšu logi, koncertzāles sešas lustras un četri bra.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV–4601).

Kultūras ministre D.Melbārde