ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas ziņas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.1995., Nr. 196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27858
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Konvertējamo valūtu kursi
Latvijas Banka 19.12.95. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus:
| Valūta | Ls | ||||
| 1 ATS | (Austrijas šiliņš) | 0,0531 | |||
| 1 AUD | (Austrālijas dolārs) | 0,399 | |||
| 1 BEF | (Beļģijas franks) | 0,0182 | |||
| 1 CAD | (Kanādas dolārs) | 0,392 | |||
| 1 CHF | (Šveices franks) | 0,464 | |||
| 1 DEM | (Vācijas marka) | 0,374 | |||
| 1 DKK | (Dānijas krona) | 0,0965 | |||
| 1 ECU | (Eiropas norēķ. vien.) | 0,688 | |||
| 1 EEK | (Igaunijas krona) | 0,0467 | |||
| 100 ESP | (Spānijas peseta) | 0,439 | |||
| 1 FIM | (Somijas marka) | 0,124 | |||
| 1 FRF | (Francijas franks) | 0,1086 | |||
| 1 GBP | (Anglijas mārciņa) | 0,829 | |||
| 100 ITL | (Itālijas lira) | 0,0338 | |||
| 100 JPY | (Japānas jena) | 0,529 | |||
| 1 KGS | (Kirgīzijas soms) | 0,0508 | |||
| 1 LTL | (Lietuvas lits) | 0,135 | |||
| 1 NLG | (Holandes guldenis) | 0,334 | |||
| 1 NOK | (Norvēģijas krona) | 0,0846 | |||
| 1 SDR | (SVF norēķ. vien.) | 0,7997 | |||
| 1 SEK | (Zviedrijas krona) | 0,0814 | |||
| 1 USD | (ASV dolārs) | 0,539 | |||
| 1 trojas unce XAU (zelts) 207,67 | |||||
| Konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursi | |||||
| Latvijas Banka 18.12.95. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā komercbankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos: | |||||
| Valūta | pērk | pārdod | |||
| 1 DEM | 0,3702 Ls | 0,3777 Ls | |||
| 10 FRF | 1,0753 | 1,0970 | |||
| 1 GBP | 0,8206 | 0,8372 | |||
| 100 JPY | 0,5232 | 0,5338 | |||
| 1 USD | 0,5332 | 0,5440 | |||
| Latvijas Banka 05.12.95. pārdod komercbankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = 0,555 Ls. | |||||
| Latvijas Bankas prezidents E.Repše | |||||
| Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere | |||||
| Valsts parādzīmju likmes | |||||
| Latvijas Banka 19.12.95. pērk un pārdod ierobežotu daudzumu valsts parādzīmju ar šādām likmēm: | |||||
| Parādzīmju | Emisijas Nr. | Parādzīmju | Pirkšanas | Pārdošanas | |
| termiņš | dzēšanas datums | gada diskonta likme | gada diskonta likme | ||
| 1 mēnesis | 185. | 22.12.95. | 25.5% | 24.5% | |
| 186. | 29.12.95. | 25.5% | 24.5% | ||
| 187. | 05.01.96. | 25.5% | 24.5% | ||
| 188. | 12.01.96. | 25.5% | 24.5% | ||
| 3 mēneši | 253. | 22.12.95. | 25.5% | 24.5% | |
| 254. | 29.12.95. | 25.5% | 24.5% | ||
| 255. | 05.01.96. | 25.5% | 24.5% | ||
| 256. | 12.01.96. | 25.5% | 24.5% | ||
| 257. | 19.01.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 258. | 26.01.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 259. | 02.02.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 260. | 09.02.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 261. | 16.02.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 262. | 23.02.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 263. | 01.03.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 264. | 08.03.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 265. | 15.03.96. | 28.0% | 27.0% | ||
| 6 mēneši | 310. | 22.12.95. | 25.5% | 24.5% | |
| 311. | 29.12.95. | 25.5% | 24.5% | ||
| 312. | 05.01.96. | 25.5% | 24.5% | ||
| 315. | 26.01.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 316. | 02.02.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 317. | 09.02.96. | 26.0% | 25.0% | ||
| 318. | 16.02.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 319. | 23.02.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 320. | 01.03.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 321. | 08.03.96. | 27.0% | 26.0% | ||
| 322. | 15.03.96. | 28.0% | 27.0% | ||
| 323. | 22.03.96. | 28.0% | 27.0% | ||
| 324. | 29.03.96. | 28.0% | 27.0% | ||
| 325. | 04.04.96. | 28.0% | 27.0% | ||
| 326. | 12.04.96. | 29.0% | 28.0% | ||
| 327. | 19.04.96. | 29.0% | 28.0% | ||
| 328. | 26.04.96. | 29.0% | 28.0% | ||
| 329. | 03.05.96. | 29.0% | 28.0% | ||
| 330. | 10.05.96. | 29.5% | 29.0% | ||
| 331. | 17.05.96. | 29.5% | 29.0% | ||
| 332. | 24.05.96. | 29.5% | 29.0% | ||
| 333. | 31.05.96. | 29.5% | 29.0% | ||
| 334. | 07.06.96. | 29.5% | 29.0% | ||
| 335. | 14.06.96. | 29.5% | 29.0% |
Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita līdz dzēšanas termiņam.
Latvijas Bankas prezidenta vietnieks I.Rimšēvičs
Vērtspapīru daļas vadītājs U.Paukšens
Par komercbanku
termiņnoguldījumu pieņemšanu
Vairākkārt presē nācies lasīt, ka Latvijas Bankas monetārās politikas instruments - depozītu pieņemšana no bankām - tiek dēvēts par atsevišķu programmu un pēc kārtējās depozītu pieņemšanas dienas vērtēts kā "izdevies" vai "izgāzies". Tādēļ vēlreiz jāatgādina, ka Latvijas Banka nav komercstruktūra un tai nav mērķa un programmas piesaistīt pēc iespējas vairāk noguldījumu no bankām.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvalde veic monetāro instrumentu izstrādi un ieviešanu, lai pilnīgotu iespējas regulēt naudas daudzumu apgrozībā. Kā jau vairākkārt skaidrots, naudas daudzuma apgrozībā palielināšana jeb nacionālās valūtas emisija notiek, Latvijas Bankai pērkot ārvalstu valūtu no bankām un valdības, kā arī izsniedzot bankām īstermiņa kredītus pret valdības iekšējā aizņēmuma parādzīmju ķīlu. Šobrīd Latvijas Banka izsniedz bankām triju veidu kredītus: tā saucamo REPO kredītu (izsolēs pērkot valsts parādzīmes ar atpārdošanu), automātisko lombarda kredītu un lombarda kredītu uz pieprasījumu.
Naudas izņemšanai no apgrozības centrālās bankas galvenokārt lieto valsts parādzīmju pārdošanu ar atpirkšanu pēc noteikta laika (t.s.apgrieztie REPO darījumi), pašas centrālās bankas izlaistus depozītu sertifikātus un citus līdzīgus monetāros instrumentus. Latvijas Banka kā naudas izņemšanas instrumentu pagaidām izvēlējusies bankas termiņnoguldījumus.
Banku termiņnoguldījumu pieņemšanas noteikumi tika apstiprināti un ieviesti šī gada 9.martā, lai apgūtu un izvērtētu šī monetārā instrumenta pielietošanas tehniku, kā arī, lai pārbaudītu banku ieinteresētību. Pieņemot noguldījumu, attiecīgais naudas daudzums uz noteiktu laiku tiek izņemts no apgrozības. Tā kā banku krīzes rezultātā zināms naudas apjoms tika "iesaldēts" vai pat zaudēts, pašlaik nav nepieciešamības izņemt naudu no apgrozības, tāpēc Latvijas Banka nestimulē banku termiņnoguldījumu piesaistīšanu, ne paaugstinot procentu likmes, ne citādi. Turpretim, ja bankas izrādītu aktīvu interesi par šiem noguldījumiem, likme tiktu būtiski pamazināta.
Tādējādi jebkura monetārā instrumenta, arī banku noguldījumu Latvijas Bankā pielietojums (vai atteikšanās no tā) pats par sevi nav programma - tas atkarīgs no situācijas analīzes un uz tās pamata izstrādātās centrālās bankas kopējās monetārās programmas.
Monetārās politikas
pārvaldes vadītāja Laila Rūse
1995.gada 15.decembrī