Ministru kabineta rīkojums Nr. 792

Rīgā 2015. gada 16. decembrī (prot. Nr. 64 41. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 3. variantu un finansējuma piešķiršanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai.

2. Noteikt Kultūras ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu par atbildīgajām institūcijām konceptuālā ziņojuma 3. varianta īstenošanā.

3. Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2016. gada 1. martam izstrādāt nevalstisko organizāciju fonda (turpmāk – fonds) darbības stratēģiju līdz 2018. gadam un pēc saskaņošanas ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi un Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi to apstiprināt.

4. Sabiedrības integrācijas fondam katru gadu līdz 1. martam sagatavot un iesniegt Kultūras ministrijā fonda darbības programmu un sasniegto rezultātu novērtējumu.

5. Jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu konceptuālā ziņojuma 3. varianta īstenošanai izskatīt, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālās valsts pārvaldes iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

6. Kultūras ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018. gadam" sagatavot un kultūras ministram līdz 2019. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par fonda darbības novērtējumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Kultūras ministre Dace Melbārde

Konceptuālais ziņojums
"Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"

Saturs

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Problēmas vai situācijas apraksts

III. Risinājums (risinājuma varianti)

IV. Ietekme uz problēmas risināšanu

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 7.aprīļa rīkojuma Nr.151 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 2.pielikumā apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) 128.3.pasākumā noteikto uzdevumu, kas zaudēja spēku ar Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikumā apstiprināto Valdības rīcības plāna 136.1.pasākumā noteikto uzdevumu¹ - "Sekmēsim pilsoniskas sabiedrība² attīstību, pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Sagatavosim Nevalstisko organizāciju fonda koncepciju", kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteikto prioritāti "Cilvēka drošumspēja", kur viens no rīcības virzieniem ir "Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats" ietverot veicamos uzdevumus, kas paredz pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalstu, kas stiprina sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām paaudzēm, etniskajām un interešu grupām, profesijām, teritorijām, īpaši sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana, talkas un citas brīvprātīgās aktivitātes, kopienu attīstība un līdzdalība politikas veidošanā³, kā arī pamatojoties uz Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) noteikto pasākumu, kas paredz programmas "Latvijas NVO fonds" tiesiskā regulējuma izstrādi un NVO attīstības un ilgtspējas nodrošināšanu⁴.

Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, ļaujot biedrībām un nodibinājumiem virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus visos publiskās pārvaldes līmeņos, sniegt pakalpojumus ar mērķi uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti, organizēt pasākumus, kas informētu un izglītotu sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai jau laikus līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālajos jautājumos, ir svarīgi izveidot valsts finansētu nevalstisko organizāciju fondu (turpmāk – Fonds). Fonda izveidošana veicinātu vienojošu vērtību un mērķu apziņu, tādējādi mobilizējot visas iesaistītās puses sabiedrībai būtisku problēmu efektīvākā risināšanā, vienlaikus nodrošinot pārskatāmību un vienlīdzīgas iespējas finansējuma saņemšanai dažādu jomu biedrībām un nodibinājumiem, balstoties uz visiem zināmiem noteikumiem finansējuma izlietojuma pārraudzībai.

Pašlaik ne visās jomās pastāv tiesiskais ietvars, kas nodrošinātu, ka biedrībām un nodibinājumiem ir vienādas iespējas pieteikties finansējuma saņemšanai atklātā un pārskatāmā procesā, un finansējuma uzraudzība tiek īstenota pēc vienotas pieejas, lai kvalitatīvi sasniegtu arī valsts definētos mērķus konkrētajās nozarēs. Pilsoniskās sabiedrības rīcībpolitikai ir jāpilnveido valsts tiesiskais un finansiālais regulējums, lai veicinātu nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) institucionālo kapacitāti, NVO kvalitatīvu līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā, stiprinot NVO kā valsts pārvaldes sadarbības partnerus, kā arī veicinātu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu NVO jomās, kur tas ir pieļaujams un iespējams⁵.

Konceptuālajā ziņojumā ir sniegta informācija par Fonda izveides optimālajiem finansēšanas kārtības modeļiem, tiesiskā regulējuma un atbalsta jautājumiem, lai sekmētu valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanas caurspīdīgumu un vienlīdzīgas iespējas finansējuma saņemšanai dažādu nozaru NVO darbības stiprināšanai. Lai to izdarītu, Konceptuālajā ziņojumā piedāvāti šādi Fonda izveides finansēšanas kārtības modeļi:

1.variants: Jauns, neatkarīgs Fonds (iespējams nodibinājums);

2.variants: Nozares Fonds – nozarei paredzētais finansējums tiek piešķirts pa nozarēm;

3.variants: Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam izveidota atsevišķa valsts budžeta programma.

2014.gada 16.maijā tika izveidota Kultūras ministrijas darba grupa ar mērķi nodrošināt Valdības rīcības plāna 136.1.pasākuma (iepriekš – Ministru kabineta 2014.gada 7.aprīļa rīkojuma Nr.151 2.pielikumā apstiprinātā Valdības rīcības plāna 128.3.pasākuma) īstenošanu, iesaistot jautājumu risināšanā, gan valsts pārvaldes pārstāvjus, gan nevalstiskā sektora pārstāvjus un ekspertus⁶. Vienlaicīgi daudzveidīgas aktivitātes NVO atbalstam notikušas gan vietējā, gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī. Latvijā tie ir projekti un pētījumi, savukārt Eiropas līmenī – pētījumi un situācijas apzināšana, atbalsta pasākumu sagatavošana, kā arī turpmākā darba virzienu un prioritāšu noteikšana⁷.

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir uzsākt darbu pie Fonda izveides, lai rastu tiesiski pamatotu risinājumu caurspīdīgai un vienlīdzīgai līdzekļu piešķiršanai NVO, to kapacitātes attīstīšanai un pamatdarbības atbalstam, attīstot pamatprincipus par:

a) prioritāšu noteikšanas kārtību finansējuma piešķiršanai;

b) konkursu organizēšanu;

c) NVO, kuras var pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem;

d) pieteikumu vērtēšanu un rezultātu pārsūdzēšanas kārtību.

Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts problēmas izklāsts, tiesību akti, kas būtiski problēmas risināšanai un analizēti iespējamo risinājumu varianti.

Kultūras ministrija 2015.gada 21.oktobrī, publicējot Konceptuālā ziņojuma projektu Kultūras ministrijas mājas lapā, aicināja NVO piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Fonda izveides optimālajiem finansēšanas kārtības modeļiem, tiesiskā regulējuma un atbalsta jautājumiem. Lai paustu savus viedokļus un priekšlikumus dalību Konceptuālā ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā pieteica 22 NVO. Vairākas organizācijas izteica atbalstu Konceptuālajā ziņojumā ietvertajam 3.variantam, uzsverot nepieciešamību atbalstīt valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Konceptuālā ziņojuma 3.variantā ietverto pasākumu īstenošanai likumprojektā "Par valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam".

II. Situācijas raksturojums un problēmas apraksts

Fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt biedrības un nodibinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību sabiedriskajos procesos, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprinātu demokrātiju Latvijā. NVO var pildīt starpnieka funkciju, nodrošinot saikni starp valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrību. Valsts pārvaldei iespēju robežās ir jānodrošina atbalsts pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldes rīcībpolitikas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, iesaistot biedrības un nodibinājumus tādās publiskās pārvaldes līdzdalības formās kā NVO atzinumu sniegšanā un dalībā valsts pārvaldes darba grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanā. NVO sagatavotie pētījumi un ekspertīzes var sniegt noderīgu informāciju valsts pārvaldei un tās darbiniekiem, plānojot iestāžu rīcībpolitikas atbalstāmos virzienus, kā arī izglītojot sabiedrības pārstāvjus par aktuālajiem valsts pārvaldes nozares politikas jaunumiem. Fonda tiesiskais regulējums un darbības pamatprincipi, tostarp valsts atbalsta vai priekšrocību saņemšanas iespējas, nevalstiskām organizācijām palīdz īstenot mērķus un veicināt šādu organizāciju izveidi un attīstību.

Rīcībpolitika pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā pilnveido valsts tiesisko un finanšu regulējumu, stiprina NVO institucionālo kapacitāti un veicina organizāciju kvalitatīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldē, tādējādi stiprinot NVO kā valsts sadarbības partnera lomu. Organizāciju spēju kvalitatīvi piedalīties konsultāciju procesā, ko organizē valsts pārvalde, un spēju strādāt interešu aizstāvībā pozitīvi ietekmē valsts budžeta līdzekļu piešķiršana NVO darbībai un aktivitātēm. Ar finanšu instrumentu atbalstu ir nepieciešams stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas⁸, lai novērstu situāciju, ka liela Latvijas iedzīvotāju daļa netic savām spējām ietekmēt sociālos un politiskos procesus, un Latvijas nevalstiskās organizācijas nav pietiekami finansiāli un administratīvi nodrošinātas un ilgtspējīgas⁹.

Lai nodrošinātu valsts atbalstu NVO, līdz šim ilgus gadus īstenotas aktivitātes, lai izveidotu NVO finansēšanas mehānismu un noteiktu kārtību finansējuma piešķiršanai NVO.

Izpildot Ministru prezidenta 2009.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.302 "Par darba grupu budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" (turpmāk – KNAB ziņojums). KNAB ziņojumā norādīja uz atšķirīgo nozaru ministriju kārtību, kādā no valsts budžeta piešķir finanšu līdzekļus NVO un privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī uz atšķirīgo kārtību, kādā tiek veikta šo organizāciju uzraudzība un kontrole. KNAB ziņojumā tika arī konstatēts, ka pašreizējā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība NVO ir necaurskatāma, nav nodrošinātas vienādas iespējas visiem pretendentiem saņemt valsts finanšu atbalstu, kā arī valstī nav izveidota vienota NVO finansiālā atbalsta uzskaites sistēma, kurā reģistrētu NVO kā valsts finansējuma saņēmējus, novēršot iespēju saņemt finansējumu vienlaicīgi no vairākām institūcijām līdzīgu funkciju veikšanai. Tika secināts, ka normatīvajos aktos nav noteikta vienota kārtība, kādā piešķir finansējumu NVO un privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī tika secināts, ka tiesiskais regulējums ir nepilnīgs jautājumos, kas skar minēto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli, tādējādi radot risku nesasniegt šo finanšu līdzekļu piešķiršanas mērķus.

Ņemot vērā KNAB ziņojumu, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2011.gada 19.jūlijā rezolūcijā Nr.87/2011-JUR-80 doto uzdevumu, Finanšu ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa normatīvo aktu projektu izstrādei, lai precizētu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.75 38.§) "Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu"" 3.punktā noteikto Finanšu ministrijai saistībā ar KNAB ziņojumu tika uzdots sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

1. normatīvo aktu projektus, atbilstoši KNAB ziņojumā minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību;

2. likumprojektu par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību specifiskajās jomās par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu budžeta finansētajām institūcijām un citām organizācijām, kurām var tikt piešķirts valsts budžeta finansējums, kā arī šo līdzekļu izlietošanas kontroli un atskaitīšanās kārtību.

Nodrošinot minēto uzdevumu izpildi, Finanšu ministrija sagatavoja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību (grozījumi stājās spēkā 2013.gada 26.aprīlī), ietverot tajā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts budžeta iestādes piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī nosakot, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2014.gada 1.jūlijam. Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2014.gada 17.jūnijā pieņēma noteikumus Nr.317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.317).

Pamatojoties uz Sabiedrības integrācijas fonda likuma 5.panta sesto daļu, Ministru kabinets pieņēma 2012.gada 29.maija noteikumus Nr.374 "Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr.374), kas nosaka kārtību, kādā SIF piešķir līdzfinansējumu NVO, kā arī atbalstīto projektu vadības, uzraudzības un kontroles kārtību.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" ietvaros biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" īsteno iepriekšnoteikto projektu "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā". Projekta ietvaros tika veikts pētījums par NVO sektoram būtiskiem problēmjautājumiem. Pētījuma ietvaros biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" ir sagatavojusi priekšlikumu un to vērtējumu kopumu NVO finansēšanas sistēmas attīstībai Latvijā.¹⁰

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.696 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "NVO fonds" īstenošanas kārtība" biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" īstenotā iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" vispārējais mērķis paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" aktivitātes paredz: (1) veikt NVO sektora izpēti – 2 (divus) pētījumus 2013.gadā un 2015.gadā par NVO sektoru, lai nodrošinātu regulāru un kvalitatīvu informāciju par NVO sektora attīstību Latvijā, tajā skaitā priekšlikumu izstrādi efektīvas un ilgtspējīgas nevalstiskā sektora finansēšanas ieviešanai un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, (2) veikt pētījumu par cilvēkdrošību un NVO lomu tās veicināšanā analīzi, kā arī izstrādāt turpmākās darbības stratēģiju, kā arī (3) izstrādāt priekšlikumus NVO monitoringa sistēmas izveidei, tajā skaitā pastāvošo indeksu izpēti, indeksa projekta izveidi, indeksa testēšanu, NVO monitoringa sistēmas apraksta izveidi. Iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" mērķa grupa ir Latvijas NVO – organizētā pilsoniskās sabiedrības daļa, kā arī Latvijas iedzīvotāji – neorganizētā sabiedrības daļa un politikas veidotāji. Lai arī pētījums tiks pabeigts 2016.gada 30.aprīlī, Konceptuālajā ziņojumā izmantoti pieejamie pētījuma rezultāti.

Analizējot valsts finansējuma NVO piešķīrumu apmērus un iespējamo saņēmēju skaitu, kā arī noskaidrojot, cik liels valsts budžeta līdzekļu apmērs tiek novirzīts NVO, konstatēts, ka saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datu bāzēs pieejamo informāciju valstī 2015.gada 6.jūlijā bija reģistrētas 18 651 biedrības, 1 377 nodibinājumi, 2 238 sabiedriskās organizācijas un 723 sporta sabiedriskās organizācijas¹¹.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra turētāja) sniegto informāciju par sabiedriskā labuma organizāciju skaitu uz 2015.gada 6.jūliju bija 1 974 biedrības, kurām ir spēkā esošs sabiedriskā labuma organizāciju statuss, kas sastāda 10,58 % no visām biedrībām, un 322 nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas sastāda 23,38 % no visiem nodibinājumiem. Kopā 11,46 % no visām biedrībām un nodibinājumiem ir spēkā esošs sabiedriskā labuma statuss.

Valsts budžeta finansējumu privātpersonām, tai skaitā NVO, piešķir ar tiešo valsts pārvaldes iestāžu (ministriju un to izveidoto iestāžu) starpniecību, paredzot valsts budžeta finansējumu gadskārtējā valsts budžeta likumā. Finanšu līdzekļi galvenokārt tiek piešķirti, lai nodrošinātu valsts uzdevumu izpildi, ja privātpersona var šo valsts pārvaldes uzdevumu veikt efektīvāk, kā arī subsīdiju veidā, kuras piešķir noteiktu preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izdevumu daļējai vai pilnīgai segšanai¹².

Tiešā veidā saņemt finansējumu NVO iespējams vairākos veidos:

1) finansējums deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei (Valsts pārvaldes iekārtas likumā un MK noteikumos Nr.317 noteiktajā kārtībā)

Valsts pārvaldes iestāžu sadarbība ar privātpersonām (tajā skaitā, NVO) noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā:

a) slēdzot līdzdarbības līgumu ar valsts pārvaldes iestādi;

b) slēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu¹³.

Valsts budžeta izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. Likuma par budžetu un finanšu vadību 1.pants nosaka, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Tā mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valsts pārvaldes iestādēm un to uzdevumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.523) nozaru ministrijas izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai savus budžeta pieprasījumus. MK noteikumi Nr.523 paredz, lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju¹⁴.

Tas nozīmē, ka budžeta finansējums tiek plānots gadskārtējā valsts budžeta likumā un tas ir paredzēts valsts pārvaldes iestāžu funkciju efektīvai izpildei. Ja valsts budžeta iestāde saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem ir izvērtējusi un pieņēmusi lēmumu deleģēt uzdevuma izpildi privātpersonai, tā izstrādā attiecīgu normatīvo aktu vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā slēdz attiecīgu līgumu, vienlaikus nepieciešamības gadījumā novirzot privātpersonai arī attiecīgo valsts budžeta finansējuma apmēru uzdevuma izpildei. Turklāt, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās iestādes padotībā, kura ar to slēdz līgumu¹⁵, ja pārvaldes uzdevumu deleģē ar līgumu. Ja pārvaldes uzdevumu deleģē ar ārējo normatīvo aktu, padotību nosaka šajā normatīvajā aktā.

Deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kritērijus¹⁶, nav iespējams nošķirt tieši tos līdzekļus, kas izpildes procesā nonāks NVO rīcībā, jo ne visos gadījumos tiesības pildīt uzdevumu iegūst NVO. Turklāt Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmajā daļā ir noteikta budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa, vadītāju atbildība par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

2) finansējums NVO projektu īstenošanai atbilstoši dalībai projektu konkursos

Ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem vai speciālo likumu, izsludina un kontrolē publisko līdzekļu pārdali NVO.¹⁷

3) finansējums NVO un komersantu pakalpojumu sniegšanai, iegūstot šīs tiesības iepirkumu procedūru rezultātā vai bez tām

Iestāde izsludina iepirkumu konkursu, kura rezultātā var pretendēt iepirkuma uzdevuma īstenošanai¹⁸.

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piešķīrums gan kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, gan bez valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma

Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros NVO ir iespējams saņemt finansējumu projektu konkursu veidā¹⁹. Ar šo finanšu instrumentu palīdzību NVO veido spēcīgāku pilsonisku sabiedrību, kas sekmē iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un savu interešu aizstāvību.

Tā kā finansējums no valsts budžeta līdzekļiem un citiem līdzekļiem NVO 2009.gadā tika būtiski samazināts, NVO aktivitātes paaugstināšana, meklējot citus finansējuma avotus ārpus valsts budžeta, bija nozīmīgs pavērsiens, lai stiprinātu NVO darbību un sasniegtu izvirzītos mērķus. Nozīmīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības atbalstam sniedza SIF administrētā ārvalstu piešķirtā finansējuma pieejamība, kas tika īstenota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2004. – 2009.gada perioda programmas "Nevalstisko organizāciju fonds" (turpmāk – EEZ un Norvēģijas FI programma "NVO fonds") starpniecību.

Laikā no 2007.gada septembra līdz 2011.gada februārim EEZ un Norvēģijas FI programmas "NVO fonds" ietvaros Latvijā nevalstiskā sektora atbalsta mērķiem tika īstenotas 3 (trīs) grantu shēmas, kurās kopumā ieviesti 133 NVO atbalsta projekti:

1. "NVO darbības atbalsta programma", kuras ietvaros atbalstu guva 42 aktīvas un pieredzējušas NVO visos Latvijas reģionos, lai darbotos demokrātijas veicināšanas jomā trīs gadu garumā;

2. "NVO projektu programma", kuras ietvaros finansējumu saņēma 40 NVO iniciēti projekti sabiedrībai nozīmīgu un aktuālu jautājumu risināšanā, finanšu instrumentu prioritārajās jomās (vides aizsardzība, cilvēki ar invaliditāti, jaunieši, kultūra, sociālās atstumtības riskam pakļautas pakļautās iedzīvotāju grupas u.c);

3. "NVO kapacitātes stiprināšanas programma", kuras ietvaros tika sniegts vienreizējs atbalsts 51 NVO, kuras nesen uzsākušas darbību vai vēlējās attīstīt jaunus darbības virzienus.

Kopumā EEZ un Norvēģijas FI programmas "NVO fonds" ietvaros nevalstiskā sektora atbalsta mērķiem īstenotajās visās 3 (trīs) grantu shēmās. NVO projektiem bija pieejams finansējums 5 445 337,62 euro apmērā, no kuriem 85% vienādās daļās nodrošināja EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, 15% tika līdzfinansēti no valsts budžeta²⁰.

EEZ un Norvēģijas FI programma "NVO fonds" sniedza vairākus būtiskus ieguvumus, tai skaitā tika palielināts NVO biedru skaits, kas veido NVO spēcīgākas un skaitliski lielākas. Lai nodrošinātu NVO darbības ilgtspēju, ir būtiski sniegt valsts atbalstu uz rezultātu orientētu NVO darbības attīstībai, tādējādi palielinot NVO cilvēkresursu kapacitāti. Tikpat svarīgi ir arī sekmēt NVO līdzdalību politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

Netiešā veidā saņemt finansējumu NVO iespējams vairākos veidos:

1) netiešā veidā saņemtais finansējums

Par netiešā veidā saņemtu finansējumu (jeb valsts atbalstu) uzskatāmi NVO (sabiedriskā labuma organizāciju) ziedotājiem piemērotie nodokļu atvieglojumi. Šāds finansējums neparādās kā tiešie izdevumi valsts budžetā, taču tas atspoguļo ieņēmumus, kas nenonāk valsts budžetā, jo piešķirtie nodokļu atvieglojumi, ko valsts neiekasē nodokļos, sniedz netiešu finansiālu atbalstu NVO. Turklāt NVO, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu par to nekustamo īpašumu, kuru NVO izmanto sabiedriskā labuma darbībā (Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.285 "Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli")²¹. Kā arī valsts finansējums( jeb valsts atbalsts), kas tiek piešķirts, lai NVO varētu segt paredzētos PVN maksājumus konkrēta projekta ietvaros.

2) valsts kapitālsabiedrību ziedojumi

Kapitālsabiedrības, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaidi. UIN atlaidi var saņemt arī valsts kapitālsabiedrības, kuras ziedo, bet to jomu loks, kam valsts kapitālsabiedrības var ziedot, ir šaurāks nekā to jomu loks, kas noteikts Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 10.pantam valsts kapitālsabiedrībai ir tiesības ziedot kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības un sociālās palīdzības veicināšanai. Līdz ar to NVO, kuru darbības jomas nav iekļautas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nevar pretendēt uz valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem. Nosakot plašāku atbalstāmo jomu loku, tai skaitā ietverot iespēju valsts kapitālsabiedrībām ziedot pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanai un kapacitātes stiprināšanai, tiktu nodrošināts atbalsts lielākam NVO skaitam. Finanšu ministrija ir vērsusi uzmanību uz to, ka paplašinot atbalstāmo jomu loku, iespējams varētu palielināsies negūto ieņēmumu apmērs budžetā saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un dividendēs samaksātās summas par valsts kapitāla izmantošanu samazināšanos. Kultūras ministrija norāda, ka paplašinot atbalstāmo jomu loku provizoriski netiek prasīts palielināt finansējumu, ko kapitālsabiedrības ziedo, bet gan dot iespēju ziedot arī pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanai un kapacitātes stiprināšanai.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas darba grupas, kas izveidota, lai izstrādātu pamatprincipus kārtībai, kādā piešķirams valsts finansējums NVO un kritērijiem, kas izvirzāmi NVO finansējuma saņemšanai, sniegto informāciju, laika posmā no 2004. līdz 2008.gada februārim no valsts budžeta līdzekļiem un citiem finanšu līdzekļiem NVO ir sniegts finansējums 133 569 076,16 euro apmērā (78% – valsts budžeta finansējums, 22% – Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Reģionālais attīstības fonda un Eiropas Savienības finanšu instrumenta PHARE programmas finansējums), tajā skaitā sporta organizācijām ir piešķirti 52 383 525,14 euro, savukārt reliģiskajām organizācijām – 4 927 104,85 euro. Lielākoties finansējums ir piešķirts NVO projektu atbalstam (92%), relatīvi mazs finansējums ir piešķirts NVO darbības atbalstam – 8%²².

Pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam dokumentos apstiprinātajiem darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem Fonda nodrošināšanai nepieciešamais finansējums būtu vismaz 700 000 euro gadā, lai nodrošinātu mērķa pasākumus NVO kapacitātes celšanai visos plānošanas reģionos un nodrošinātu atbalstu NVO darbībai – vismaz 20 projekti gadā katrā plānošanas reģionā (vismaz 7000 euro vienam projektam x 20 projekti x 5 plānošanas reģioni). Kultūras ministrijas darba grupa atzina, ka, lai stiprinātu NVO darbību un izvirzīto mērķu tālāku sasniegšanu, būtiski ir saglabāt pilsoniskās sabiedrības atbalsta finanšu instrumentus esošajā apjomā arī pēc Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" apakšprogrammu īstenošanas noslēguma. Svarīgi ir apzināties, ka arī turpmāk papildus valsts finansējumam būtiski ir turpināt starptautiskā finansējuma piesaisti NVO darbības atbalstam.

Kultūras ministrija ir apkopojusi vairāku ministriju sniegto informāciju par pašreizējo finanšu izlietojumu NVO vajadzībām. Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija sniedza informāciju par 2013. un 2014.gadā NVO piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Analizējot datus no minētajām ministrijām un iestādēm, iespējams konstatēt, ka kopā no valsts budžeta 2013.–2014.gadam NVO saņēmušas finanšu līdzekļus 49 140 334,59 euro apmērā. 2013.gadā kopā piešķirti finanšu līdzekļi 22 388 689,11 euro apmērā savukārt 2014.gadā ministrijas biedrībām un nodibinājumiem no valsts budžeta bija atvēlējušas 26 751 645,48 euro.

Finansējuma piešķīruma pamatojums – līgumi vai ārēji normatīvie akti. Kā tipiskākie līguma veidi jānorāda – sadarbības līgums, pakalpojumu līgums, iepirkumu līgums, līdzdarbības līgums u.c.). Ārējo normatīvo aktu gadījumā ministrijas izmanto Ministru kabineta rīkojumus, Ministru kabineta noteikumus, kā arī speciālos likumus (piem., Latvijas Sarkanā Krusta likums, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums).

Analizējot saņemto informāciju, var secināt, ka finansējuma izlietojuma mērķi ir dažādi, piemēram, sporta jomā finansējums tiek piešķirts komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, kā arī balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Atsevišķas ministrijas norāda, ka finansējums tiek piešķirts apvienības vai biedrības uzturēšanai, vai dalībai starptautiskās organizācijās vai arī projektu īstenošanai. Izvērtējot saņemto informāciju, jāsecina, ka pieejas un līdz ar to arī NVO iespējas finansējuma saņemšanai dažādās nozarēs atšķiras, finansējums galvenokārt tiek piešķirts NVO atbalstam nozaru griezumā, bet ne pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanai kopumā.

III. Risinājums (risinājumu varianti)

Lai izstrādātu un piedāvātu optimālu risinājumu NVO fonda modeļa izveidei, Kultūras ministrijas darba grupa diskutēja un vienojās par Fonda definīcijas izpratni, tā veidošanas kritērijiem un darbības virzieniem.

1. Fonda definīcija, principi un kritēriji

1.1. Definīcija

Praksē un atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam ar fondu parasti saprot nodalītu finanšu (mantas) kopumu, kas paredzēts noteiktiem mērķiem, vai arī iestādi, organizāciju, kas darbojas kā finansējuma piešķīrējs citām personām. Citas personas var saņemt finansējumu to īstenotajiem projektiem vai tās saņem finansējumu to darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem²³. Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka privātiem nodibinājumiem kā sinonīmu nodibinājumam nosaukumā var lietot vārdu "fonds" ar ko saprot dibinātāja nodalītu mantas kopumu noteikta mērķa sasniegšanai²⁴.

Konceptuālā ziņojuma izpratnē Fonds ir atbilstoši normatīvā regulējumā noteiktajam nodalītu finanšu mantas kopums (valsts budžeta programma, finansējums NVO projektu īstenošanai atbilstoši dalībai projektu konkursos un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piešķīrums gan kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, gan bez valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma), kas paredzēts Konceptuālajā ziņojumā noteiktajam mērķim – rast tiesiski pamatotu risinājumu caurspīdīgai un vienlīdzīgai līdzekļu piešķiršanai NVO, to kapacitātes attīstīšanai un pamatdarbības atbalstam, kuru īsteno izvēlēta institūcija.

1.2. Fondu raksturojošie kritēriji

• Fonda mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā;

• Fonda finansējuma avots ir valsts budžets un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam NVO fonda īstenošanai papildus piesaistītie finanšu līdzekļi no citiem finansējuma avotiem.

• Fonda finansējums tiek novirzīts nevalstiskajām organizācijām²⁵, atbilstoši Fonda atbalstāmajām jomām.

1.3. Fonda darbības virzieni

– NVO darbības stiprināšana;

Fonda programmas "Atbalsta programma NVO darbības stiprināšanai" mērķis ir stiprināt organizēto pilsonisko sabiedrību Latvijā un atbalstīt NVO darbību, stiprinot NVO institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot finansiālu atbalstu regulārai un ilglaicīgai NVO līdzdalībai valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā un līdzdarbību valsts pārvaldes rīcībpolitikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā.

Fonda programmas "Atbalsta programma NVO darbības stiprināšanai" ietvaros konkursa kārtā atbalstāmās darbības:

1. līdzdalības un līdzdarbības demokrātijas veicināšana, atbalstot organizācijas, kuras veic būtisku darbu sabiedrības labā un ievērojami veicina sabiedrības aktivitāti un iesaistīšanos sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā, tajā skaitā iedzīvotāju iesaistīšanās un līdzdalības veicināšana;

2. izpratnes veidošana par pilsonisko līdzdalību;

3. līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos;

4. jaunu biedru piesaiste;

5. publicitātes veidošana par NVO ieguldījumu sabiedrības un valsts attīstībā.

– Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm;

Fonda programmas "Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm" mērķis ir stiprināt demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, veicināt pilsonisko līdzdalību, spēcināt Latvijas iedzīvotāju cilvēkdrošību un uzlabot dzīves kvalitāti, veicināt sociālo atbildību kopienā, finansiāli atbalstot NVO projektus attiecīgās apakšprogrammas atbalsta jomās.

Fonda programmas "Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm" finansējums būtu iedalāms, nosakot kritērijus, atbilstoši kuriem NVO varētu izvērst aktivitātes vietēja, reģionāla, kā arī nacionāla mēroga pasākumos visos Latvijas reģionos. Fonda ietvaros ieteicams noteikt arī dažādus līmeņus NVO projektu aktivitātēm, iedalot tos mikro projektos un makro projektos.

– Līdzfinansējums NVO projektiem, kas finansēti ar ārvalstu finanšu instrumentiem;

Fonda programmas "Līdzfinansējuma programma NVO projektiem, kas finansēti ar ārvalstu finanšu instrumentiem" mērķis ir veicināt Latvijas NVO spēju organizēt un līdzdarboties starptautisku projektu īstenošanā, kuru norises vieta ir arī Latvijas teritorija. Tādējādi NVO piesaista ārvalstu finansējumu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, nereti piesaistot arī ārvalstu ekspertīzi, lai pilnveidotu Latvijā notiekošos procesus sabiedrības līdzdalības demokrātijā, sociālā kapitāla attīstībā un citās jomās.

– NVO savstarpējās sadarbības stiprināšana;

Fonda programmas "NVO savstarpējās sadarbības stiprināšana" mērķis ir stiprināt un veicināt NVO savstarpējās sadarbības aktivitāti reģionālajā, nacionālajā, Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Tādējādi Fonda programmas "Programma NVO savstarpējās sadarbības stiprināšanai" ietvaros atbalstāmās jomas ir:

1. biedru naudas maksājumu segšana dalībai NVO sadarbības pasākumos vai projektos tīklos Latvijā, Eiropas Savienībā un citur pasaulē;

2. NVO savstarpējās sadarbības aktivitātes.

– NVO interešu aizstāvības stiprināšana;

Fonda programmas "NVO interešu aizstāvības stiprināšana" mērķis ir atbalstīt NVO, kas veic interešu aizstāvības darbību sabiedriskā labuma darbības jomās, sekmējot pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā un veicinot NVO interešu aizstāvības darbības neatkarību no publiskās pārvaldes nozares pārraugošās ministrijas ietekmes.

Fonda programmas "NVO interešu aizstāvības stiprināšana" ietvaros atbalstāmās jomas:

1. NVO līdzdalības nodrošināšana valsts pārvaldē, konsultatīvajās padomēs, komisijās;

2. NVO, kas darbojas interešu aizstāvības jomās, – ekspertu piesaiste un ekspertīzes nodrošināšana (pētījumu veikšana, atzinumu izstrāde un pierādījumu apkopošana u.c. aktivitātes, lai virzītu tādu lēmumu pieņemšanu, kas izriet no secinājumiem par sabiedrības interešu aizstāvības jomas esošo situāciju un piemērotāko risinājumu);

3. NVO sabiedrības interešu aizstāvības jomas projekti (individuālas iniciatīvas) – projekti, kas paredz interešu aizstāvības jomu iniciatīvas vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī;

Vairākos normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība pēc NVO pārstāvju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos²⁶, tādējādi piešķirot uzdevumus, bet neparedzot finansējumu to izpildei, kas ir viena no būtiskākajām problēmām, kuras risināšanai tiktu izmantots Fonds.

– Atbalsts biedrībām un nodibinājumiem neparedzētiem gadījumiem.

Programmas ietvaros NVO var iesniegt pieteikumus, kur valsts atbalstu piešķir aktivitātēm, kas neatbilst nevienai no Fonda programmām un kuras iepriekš nav bijis iespējams paredzēt. Aktivitātes var ietvert dažādas rīcības, kas nepieciešamas, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā vai sniegtu atbalstu konkrētām mērķa grupām, jomām vai tēmām, kas netiek segtas un atbalstītas no citiem valsts vai privātiem resursiem. Programmas ietvaros būtu iespējams izskatīt iespējas atbalstīt organizācijas, kuru darbības joma ir specifiska un tās darbība ir sabiedrībai būtiska, bet organizācija nav spējusi piesaistīt nepieciešamos resursus darbības nodrošināšanai. Programmai netiktu noteikts konkrēts pieteikumu termiņš.

Lai nodrošinātu Fonda ietvaros Latvijas biedrībām un nodibinājumiem iespēju pretendēt uz atbalstu organizācijas darbībai un aktivitātēm Kultūras ministrijas darba grupas locekļi vērš uzmanību uz nepieciešamību projektu konkursu nolikumos izstrādāt kritērijus NVO finansējuma saņemšanai un prasības finansējuma izlietojuma uzraudzībai.

2. Fonda īstenošanas modeļi

Apkopojot Kultūras ministrijas darba grupas Valdības rīcības plāna 136.1.apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildei ietvaros saņemtos priekšlikumus, šobrīd iezīmēti 3 (trīs) valsts finansēta NVO fonda izveides risinājuma varianti. Kultūras ministrijas darba grupa vienojās Ministru kabinetam atbalstīšanai virzīt 3.variantu, tāpēc detalizēta ieviešanas shēma aprakstīta šim variantam:

1.variants: "Jauns, neatkarīgs NVO fonds (iespējams nodibinājums)" – lai sekmētu valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanas caurspīdīgumu un vienlīdzīgas iespējas finansējuma saņemšanā dažādu nozaru NVO darbības stiprināšanā, nepieciešams izveidot neatkarīgu Fondu (iespējams nodibinājumu), kurā tiktu konsolidēts visu ministriju NVO atbalstam paredzētais finansējums (izņemot finansējumu, kas ir paredzēts ministrijas (t.sk. tās padotības iestāžu) tiešo funkciju izpildei saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto regulējumu attiecībā uz deleģēšanas vai līdzdarbības līgumu ietvaros privātpersonai pilnvaroto valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu).

Jauns, neatkarīgs NVO fonds (iespējams nodibinājums) tiek veidots kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar likumu un kas darbojas saskaņā ar likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina Fonda padome vai Ministru kabinets. Fonda funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem Fonds pilda attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Fondam no valsts ir atsevišķi jānodala budžets un manta. Fonda līdzekļus veido – valsts budžeta līdzekļi, juridisko un fizisko personu, to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ienākumi no Fonda saimnieciskās darbības. Analoģiski šādam fondam ir veidots gan Kultūrkapitāla fonds, gan Sabiedrības integrācijas fonds, kuru izveidei ir izstrādāti atsevišķi likumi to darbībai.

Konceptuālā ziņojuma IV sadaļā "Ietekme uz problēmas risināšanu" ir veikta 1.varianta jauna, neatkarīga NVO fonda (iespējams nodibinājums) analīze, norādot šī varianta priekšrocības, trūkumus, nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi, finansējuma avotus un Fonda izstrādes pamatojumu. Līdz ar to ir izvērtēti 1.varianta Fondu atbilstība operacionāliem kritērijiem, noskaidrojot, vai finanšu mehānisms – grantu shēma (projektu konkurss) ir adekvāts instruments publiskās politikas ieviešanai, autonomijas kritērijiem – vai no lietderības apsvērumiem ir pamatoti publiskā finansējuma daļu nodot autonomā pārvaldē, kā arī budžeta kritērijiem – vai ir pamats autonomā pārvaldē nodoto finansējuma daļu veidot kā atsevišķu budžetu.

Izvērtējot 1.varianta jauna, neatkarīga NVO fonda (iespējams nodibinājums) darbības specifiku – līdzekļu piesaisti nevalstisko organizāciju darbības atbalstam, norādām, ka ņemot vērā šāda Fonda līdzekļu veidošanas, uzkrāšanas un izlietošanas principus, kā arī neatkarības garantijas un rīcības brīvības apmēru ar fonda līdzekļiem, šāda Fonda izveidei ir nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu, jaunu fonda darbības institucionālo modeli, kā arī Fonda līdzekļu nodrošināšanas kārtību.

1.attēls. 1.varianta: shematiskais attēlojums.

2.variants: "Nozares NVO fonds – nozares paredzētais finansējums" – finansējuma piešķiršanas tiesiskajam regulējumam NVO darbības atbalstam jānodrošina iespējas katrai ministrijai atsevišķi sniegt valsts budžeta finansiālo atbalstu savas nozares NVO darbībai.

Nozares NVO fonda – nozares paredzētais finansējums izveidei nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai papildus valsts budžeta līdzekļu piesaiste. Katra ministrija finansējumu NVO darbības atbalstam nodrošina tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Budžeta līdzekļu sadale šim mērķim tiek noteikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavojot priekšlikumus Finanšu ministrijai. Tas nozīmē, ka budžeta finansējums tiek plānots gadskārtējā valsts budžeta likumā un tas ir paredzēts valsts pārvaldes iestāžu funkciju efektīvai izpildei.

Konceptuālā ziņojuma IV sadaļā "Ietekme uz problēmas risināšanu" ir veikta 2.varianta nozares NVO fonda – nozares paredzētais finansējuma analīze, norādot šī varanta priekšrocības, trūkumus, nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi, finansējuma avotus un Fonda izstrādes pamatojumu. Līdz ar to ir secināms, ka 2.varianta nozares NVO fonda līdzekļi nevalstisko organizāciju darbības atbalstam tiek nodrošināti katras nozares ministrijas kompetences un budžeta līdzekļu ietvaros.

2.attēls. 2.varianta: shematiskais attēlojums.

3.variants: "Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam izveidota atsevišķa valsts budžeta programma" – Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam jāizveido atsevišķa valsts budžeta programma, nosakot darbības jomas, kādās atbalstāma NVO darbība. Ņemot vērā SIF pieredzi un kapacitāti, kompetenci jautājumos, kas skar atbalsta sniegšanu NVO, tajā skaitā atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību, ekspertīzi jautājumos par pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas jautājumiem, neradot jaunas administratīvas institūcijas, par Fonda administrētāju nosakot SIF. Esošais tiesiskais regulējums, kas nosaka SIF darbību (Sabiedrības integrācijas fonda likums, Sabiedrības integrācijas fonda nolikums (apstiprināts ar SIF padomes 15.04.2011. sēdes Nr.74 lēmumu Nr.4) un MK noteikumi Nr.374) ļauj īstenot programmu, neveicot izmaiņas SIF darbību regulējošos normatīvos aktos. Kopš 2001.gada SIF īsteno dažādas valsts un ārvalstu finansējuma programmas, lai sniegtu atbalstu NVO. Proti, SIF nodrošināja EEZ un Norvēģijas FI programmas "NVO fonds" administrēšanu 2004. – 2009.gada plānošanas periodā, kā arī veic EEZ finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" administrēšanu 2009.–2014.gada periodā. Abu ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros SIF ir saņēmis vairāk kā 2 600 NVO projektu iesniegumus, bet varējis apstiprināt tikai katru septīto projektu. Tas pierāda gan lielo NVO sektora interesi projektu īstenošanā, gan to, ka finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm ir vairāk kā nepietiekams.

Šobrīd SIF administrētā programma paredz tikai NVO projektu līdzfinansēšanu (piemēram, budžeta programmas 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" mērķis ir veicināt Latvijas nevalstisko organizāciju līdzdalību starptautisku finansētāju atbalstītu projektu īstenošanā un finansējums ir tikai līdz 2016.gadam (ieskaitot), bet tas nav finansējums NVO darbības atbalstam atbilstoši konkrētiem darbības virzieniem). SIF īstenoto NVO finansējumu programmu no valsts budžeta līdzekļiem atbalsta sniegšanas nosacījumi tiek noteikti konkursu nolikumos. Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 4.pantam SIF ir tiesības ieviest Fonda mērķim atbilstošas juridisko un fizisko personu (to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu) programmas un grantu shēmas, kas savukārt nosaka, ka nav nepieciešams veikt atsevišķu likumu grozījumus vai izstrādāt pilnīgi jaunu grantu shēmu vadības likumu. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 5.pantu NVO fonda īstenošanai SIF var piesaistīt arī finanšu līdzekļus no citiem finansējuma avotiem.

SIF administrēto programmu (valsts un ārvalstu finansējuma programmu) ietvaros projektu iesniegumi tiek izvērtēti saskaņā ar atbilstības, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. SIF administrēto programmu projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina SIF vadībā izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas un uzraudzības komisija, kuras sastāvā ir SIF, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Katru SIF administrēto programmu projekta iesniegumu vērtē neatkarīgi vērtēšanas eksperti.

Ieviešanas shēma SIF ietvaros

Fonda ieviešanai tiek veidota atsevišķa struktūrvienība SIF Sekretariātā (turpmāk – struktūrvienība) un SIF Padomes izveidota Fonda konsultatīvā komiteja, paredzot tajā labas pārvaldības principos veidotu un iesaistošu Fonda pārvaldības modeli ar stratēģisko līmeni un izpildlīmeni. Lēmumu pieņemšanas kārtība struktūrvienībā tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu un SIF Nolikumu.

Stratēģiskā līmeņa uzdevumi struktūrvienībai:

• katru gadu saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu izstrādes noteiktajiem termiņiem izstrādāt Fonda darbības prioritātes un kritērijus (Fonda programmām un nepieciešamajam finansējuma apjomam) un savlaicīgi veikt saskaņošanu ar SIF padomi, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi (turpmāk – NIPSIPP) un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomi un Kultūras ministriju;

• veidot Fonda stratēģiju, sekmējot Fonda finansējuma pieauguma veidošanos no valsts budžeta un citiem finansējuma avotiem;

• nodrošināt informācijas pieejamību par projektu konkursiem, projektu īstenošanas gaitu un finansējuma izlietojumu;

• popularizēt Fonda darbību, sekmējot pēc iespējas plašu potenciālo finansējuma saņēmēju piesaisti.

Izpildlīmeņa uzdevumi struktūrvienībai:

• izstrādāt konkursa nolikumus, t.sk. konkrētās programmas nosacījumus, finansējuma sadalījumu pa projekta veidiem, projektu lielumu, vērtēšanas kārtību u.c.;

• veikt projektu iesniegumu izvērtēšanu, t.sk. sagatavot apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu;

• saskaņot būtiskus projekta līgumu grozījumus (izmaiņas, kas skar sākotnēji apstiprināto projektu un projekta iesniegumā norādīto informāciju, un kam ir būtiska ietekme uz projektā sākotnēji plānotajām aktivitātēm un izmaksām);

• izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamību papildus finansējuma piešķiršanai;

• regulāri sniegt informāciju par īstenoto programmu un sasniegto rezultātu novērtējumu NIPSIPP un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomi.

Fonda konsultatīvajā komitejā tiek pārstāvēts SIF sekretariāts un deleģēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes dalībnieki un ministriju – SIF padomes dalībnieku pārstāvji. Struktūrvienībā projektu iesniegumu vērtēšanu un uzraudzību nodrošina saskaņā ar SIF tiesisko regulējumu izveidota Projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija, kuras sastāvu apstiprina SIF padome un tas ir nopublicēts SIF interneta vietnē.

3.attēls. 3.varianta: shematiskais attēlojums.

Diskutējot par nepieciešamo finansiālo atbalstu, Kultūras ministrijas darba grupā tika izvērtētas dažādas finansējuma piesaistīšanas iespējas NVO.

Īstenojot Fonda darbības modeli nevalstiskais sektors turpinās saņemt finansiālu atbalstu kā līdz šim – valsts deleģēto funkciju izpildei, atbilstoši dalībai projektu konkursos, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros tiks turpināts plānot finansējums nevalstiskā sektora darbības atbalstam, ja šis atbalsts nepārklājas ar to, kas tiek plānots Fonda ietvaros.

Ņemot par pamatu EEZ FI programmas "NVO fonds" finansējumu iepriekšējos gados un piedāvājot līdzvērtīgu finansiālo atbalstu turpmāk vēlamais Fonda finansējuma pieauguma plāns:

Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", pamatojoties uz sagatavotā ziņojuma²⁷ par situāciju valsts budžeta līdzekļu pārdalē biedrībām un nodibinājumiem rezultātiem, ir apzinājusi problēmu un vērsa Kultūras ministrijas darba grupas uzmanību, ka papildus valsts budžeta finansējumam iespējams un ir svarīgi Fondam piesaistīt līdzekļus no citiem finansēšanas avotiem, kā arī izteica šādus priekšlikumus finansēšanas avotiem:

• privātpersonu un uzņēmumu ziedojumi, tai skaitā definējot iespēju valsts kapitālsabiedrībām ziedot ar mērķi pilsoniskas sabiedrības attīstībai. Ziedojot Fondam, būtu attiecināmas tādas pašas nodokļu atlaides ziedotājiem kā sabiedriskā labuma organizācijām noteiktās;

• papildus valsts kapitālsabiedrības iespējām ziedot NVO, būtu nepieciešams ieviest peļņas procentuālas daļas novirzīšanas mehānismu Fondam;

• ņemot vērā ārvalstu pieredzi NVO finansēšanā, Latvijā varētu tikt ieviests atsevišķu (piemēram, iedzīvotāju ienākumu, akcīzes u.c.) nodokļu procentuālas daļas novirzīšanas mehānisms Fondam, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksātāji varētu norādīt, vai vēlas novirzīt daļu no nomaksātā nodokļa Fondam;

• ņemot vērā to, ka Latvijas valsts nodokļu atlaides sabiedriskā labuma organizācijām ir apjomīgas un ir uzskatāmas par valsts budžetā negūtiem ieņēmumiem, būtu nepieciešams rast risinājumus un ieviest mehānismu, kas sniedz iespēju ziedotājiem (privātpersonām), kuri ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, pēc brīvas gribas principa atteikties no nodokļu atvieglojumiem un tos novirzīt Fondam;

• Fonda finansēšanai būtu izmantojami arī Ārvalstu fondu un programmu finansējums, tai skaitā Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" Kultūras ministrijas darba grupā vērsa uzmanību, ka, veicot pētījumu, kas skar NVO finanšu atbalsta instrumentu esamību no valsts budžeta līdzekļiem un intervējot vairākus Saeimas deputātus, secināja, ka valsts budžeta likuma veidošanas procesā otrajā lasījumā Saeimas deputāti iesniedz savus priekšlikumus (deputātu kvotas), lai nodrošinātu dažādu iniciatīvu atbalstu, kur kopsumma ir apjomīga, bet līdzekļu piešķiršanas procedūra nav uzskatāma par caurskatāmu un efektīvu procesu nodokļu maksātāju finansējuma sadalē, tāpēc biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" iesaka izskatīt iespēju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai rosināt priekšlikumu novirzīt vismaz daļu no šiem resursiem Fonda finansēšanai.

Vienlaikus Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" izteiktie priekšlikumi par iespējamiem Fonda finansēšanas mehānismiem ir izvērtējami atbildīgo nozaru ministriju kompetences ietvaros.

IV. Ietekme uz problēmas risināšanu

1. Problēmas risinājuma variantu analīze

Problēmas risinājuma variantu analīze tiek veikta, balstoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda programmas "NVO fonds" iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" ietvaros biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sagatavoto ziņojumu par situāciju valsts budžeta līdzekļu pārdalē biedrībām un nodibinājumiem.

1.variants

2.variants

3.variants

Minētais 3.variants pamatojams ar to, ka SIF ir pieredze un kapacitāte, kā arī kompetence jautājumos, kas skar atbalsta sniegšanu NVO, tai skaitā pieredze atklātu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanā, projektu izvērtēšanā un uzraudzība, ekspertīze jautājumos par pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas jautājumiem. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu SIF mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju, kā arī atbalstīt publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu²⁸. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.panta otro daļu SIF uzdevums ir piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt tos sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu īstenošanai; noteikt kritērijus un izstrādāt pamatprincipus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu izvērtēšanai; izsludināt un organizēt sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu konkursus finansējuma saņemšanai u.c.²⁹ Fonda administrēšanai būs pieejami kvalificēti SIF cilvēkresursi, jo, sākot ar 2016.gada janvāri, SIF vairs neadministrēs Eiropas Sociāla Fonda finansētās aktivitātes, savukārt ar 2016.gada otro pusgadu atbrīvosies cilvēkresursi, kas nodrošina EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds" administrēšanu. Līdz ar to būs pieejami pietiekami cilvēkresursi valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda administrēšanai. Tāpēc Fonda programmu īstenošana SIF uzskatāma par optimālāko risinājuma variantu bez papildus finansējuma nepieciešamības veidot jaunu administratīvo struktūru veidošanai un veikt grozījumus tiesību aktos. Esošais tiesiskais regulējums ļauj SIF īstenot Fondu kā tas aprakstīts Konceptuālajā ziņojumā.

Risku izvērtējums gadījumā, ja NVO fonda darbība netiek uzsākta.

1) Netiek īstenoti politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi un uzdevumi – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam noteikts 1.2.4.2.uzdevums "Programmas "Latvijas NVO fonds" izveide".

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda III sadaļas Pušu pienākumi memoranda mērķa īstenošanai 1.6.punkts.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās valdības rīcības plāna 136.1.punkts.

2) Netiek sniegts atbalsts pilsoniskas sabiedrības attīstībai, netiek veicinātas iedzīvotāju iniciatīvas, apdraudēta iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajos procesos un demokrātiskas sabiedrības attīstība un ilgtspēja;

3) Netiek nodrošināts atbalsts NVO attīstībai un līdzdalībai lēmumu pieņemšanā.

Riskus izvērtējums veikts EEZ finansētajā pētījumā "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā", ko īstenoja biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse".

2. Priekšlikumi turpmākajam darbam

1. SIF līdz 2016.gada 1.janvārim izveidot struktūrvienības Fonda darbības uzsākšanai, līdz 1.februārim izstrādāt priekšlikumus un veikt to saskaņošanu ar MK un NVO sadarbības memoranda padomi un NIPSIPP Fonda darbības uzsākšanai prioritārajās darbības jomās 2016.gadam.

2. SIF līdz 2016.gada 1.martam izstrādāt konkursu procedūras finansējuma saņemšanai, līdz 1.jūnijam nodrošināt projektu īstenošanas uzsākšanu.

3. SIF līdz 2016.gada 1.maijam izstrādāt un saskaņot ar MK un NVO sadarbības memoranda padomi un NIPSIPP Fonda darbības stratēģiju 2017.–2019.gadam.

4. Turpmāk katru gadu līdz 1.martam SIF izstrādāt un informēt MK un NVO sadarbības memoranda padomi un NIPSIPP par iepriekšējā gadā īstenotajām programmām un darbības novērtējumu un saskaņot nākošajā gadā plānotās aktivitātes prioritārajās darbības jomās.

5. Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018.gadam" iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu līdz 2019.gada 1.septembrim – pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes novērtējumu.

6. Noteikt Kultūras ministriju kā atbildīgo institūciju pārmaiņu virzībai, jo Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" ir atbildīgā iestāde par valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā un pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga sekmēšanu.

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par Konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

euro

Konceptuālā ziņojuma 1. un 2.varianta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu netiek vērtēta. 1.variantā nepieciešams veidot jaunu institūciju, veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā. 2.variants papildus neietekmē valsts un pašvaldību budžetu, jo tā īstenošana paredzēta esošo piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 3.variantā nepieciešamais finansējums Fonda nodrošināšanai tika aprēķināts, pamatojoties uz Kultūras ministrijas iesniegtajām Jaunās politikas iniciatīvām 2016.–2018.gadam (turpmāk – JPI): Mērķa pasākumi NVO kapacitātes celšanai visos plānošanas reģionos un atbalsts darbības nodrošināšanai – indikatīvi 20 projektu gadā katrā plānošanas reģionā 700 000 euro gadā (līdz 7 000 euro vienam projektam x 20 projekti x 5 plānošanas reģioni). Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka svarīgākos plānošanas dokumentus, kuros minētie mērķi, prioritātes un darbības virzieni ir pamatpriekšnoteikums JPI izstrādei, tie ir: Nacionālais attīstības plāns un Valsts aizsardzības koncepcija, kā arī vērtē atbilstību citiem plānošanas dokumentiem un atbilstību Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību norādītajiem uzdevumiem. Valsts budžeta finansējumu Konceptuālā ziņojuma 3.variantā ietverto pasākumu īstenošanai likumprojektā "Par valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" pārdalīt no budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un turpmākajos gados iekļaut SIF bāzes izdevumos. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma 3.varianta ieviešanas shēmai SIF ietvaros tiek veidota atsevišķa struktūrvienība SIF Sekretariātā un SIF Padomes izveidota Fonda konsultatīvā komiteja, kas katru gadu saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu izstrādes noteiktajiem termiņiem izstrādās Fonda darbības prioritātes un kritērijus (Fonda programmām un nepieciešamajam finansējuma apjomam) un savlaicīgi veiks saskaņošanu ar SIF padomi, NIPSIPP, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomi un Kultūras ministriju, līdz ar to 700 000 euro gadā finansējuma aprēķins ir indikatīvs, jo katru gadu tiks izstrādātas Fonda darbības prioritātes un kritēriji, kas var ietekmēt finansējuma sadali Fonda programmām un nepieciešamo finansējuma apjomu.

Kultūras ministrijas JPI vidējam termiņam atbilstība svarīgākajiem plānošanas dokumentiem:

1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam [338]:Kvalitatīva pilsoniskās līdzdalības veicināšana un publiskās pārvaldes komunikācija ar sabiedrību jautājumos, kas visvairāk skar cilvēkus, [339]:Pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalsts, kas stiprina sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām paaudzēm, etniskajām un interešu grupām, profesijām, teritorijām, īpaši sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana, talkas un citas brīvprātīgās aktivitātes, kopienu attīstība un līdzdalība politikas veidošanā;

2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam īstenošanas plāna laikposmā līdz 2016.gadam 1.2.4.uzdevums: Veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību, 1.2.5.uzdevums: Uzlabot nevalstisko organizāciju darbības apstākļu un veicināt sadarbību un 1.2.6.uzdevums: Attīstīt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas;

3) Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikumā apstiprinātā Valdības rīcības plāna 136.1.pasākumā noteiktais uzdevums: Sekmēsim pilsoniskas sabiedrība attīstību, pilnveidojot iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Sagatavosim Nevalstisko organizāciju fonda koncepciju.

¹ Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", pielikuma 136. 1.apakšpunktam.

² Atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam pilsoniska sabiedrība ir demokrātiskas valsts sabiedrības forma, kuru raksturo indivīda atbildība par sabiedrības un valsts kopīgām problēmām, māka sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai un līdzdalības lēmumu pieņemšanā ar demokrātisku institūciju palīdzību. Aktīva pilsoniskā sabiedrība sekmē kopējo valsts attīstību un nācijas saliedētību, līdzdalība tajā palielina katra cilvēka sociālo kapitālu.

³ Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.-20120. gadam (apstiprināts 20.12.2012.), [339] paragrāfs, pieejams: http://www.pkc.gov.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeimā_apstiprināts.pdf (skatīts 09.04.2015.)

⁴ Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam. Pamatnostādņu 9.sadaļā "Turpmākās rīcības plānojumā paredzētie uzdevumi un pasākumi", 1.2.4.1.pasākums, 42-43.lpp., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv /view.do?id=3782 (skatīts 09.04.2015.)

⁵ Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018. gadam, (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542), 11.lpp., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts 09.04.2015.).

⁶ Darba grupā tika iekļauti astoņi pārstāvji no nozaru ministrijām, divi Valsts kancelejas pārstāvji, viens Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, viens Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvis, kā arī četri Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas uzraudzības padomes deleģētie pārstāvji (biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", biedrība "Latvijas Lauku forums", biedrība "SUSTENTO", biedrība "Kurzemes NVO atbalsta centrs") un divi diasporas organizāciju pārstāvji (biedrība "Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecība" un biedrība "Eiropas Latviešu apvienība"). Tā kā darba grupas sēdes nebija slēgtas, tajās piedalījās arī Valmieras Novada fonda, Kopienu iniciatīvu fonda pārstāvji u.c. dalībnieki.

⁷ Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas "Nevalstisko organizāciju fonds": "NVO darbības atbalsta programma", "NVO projektu programma" un "NVO kapacitātes stiprināšanas programma".

⁸ Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012 – 2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) 33.lpp., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts 16.04.2015.)

⁹ Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012 – 2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) 24.lpp., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts 09.04.2015.).

¹⁰ EEZ finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" ietvaros biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" pētījums, pieejams: http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/5985/Petijums_NVO_2013_LV.pdf .

¹¹ Lursoft statistika, Sabiedrisko organizāciju, to apvienību, biedrību un nodibinājumu sadalījums pa veidiem pieejams: http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Sabiedrisko-organizaciju-to-apvienibu-biedribu-un-nodibinajumu-sadalijums-pa-veidiem&id=66 (skatīts – 06.07.2015.)

¹² Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" 2 lpp., pieejams: http://www.knab.gov.lv/uploads/free/zinojumi/knabzin_201211_nvo.pdf (skatīts- 16.04.2015.).

¹³ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pants.

¹⁴ Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumu Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem" 25.punkts.

¹⁵ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta pirmā un otrā daļa.

¹⁶ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants un Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumu Nr.317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu" 19.punkts.

¹⁷ Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1243 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts jauniešu iniciatīvas un līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības atbalstam"; Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem Nr.374 "Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanai".

¹⁸ Publisko iepirkumu likuma 8. un 37.pants.

¹⁹ Pašreiz tiek īstenoti šādi Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu instrumenti – Eiropas Savienības struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kā arī šādas Eiropas Savienības programmas –"Radošā Eiropa", "Eiropa pilsoņiem", u.c

²⁰ EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta 2004.-2009.gada perioda programmas "NVO fonds" izvērtējums (2011), pieejams: http://www.sif.lv/images/files/informativie-materiali/progr-izvertejumi/NVO-fonds-projekti.pdf (skatīts - 16.04.2015.).

²¹ Informatīvais ziņojums "Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu" 2 lpp., pieejams: http://www.knab.gov.lv/uploads/free/zinojumi/knabzin_201211_nvo.pdf (skatīts- 16.04.2015.).

²² Finanšu ministrijas darba grupas (26.01.2009.) (Ministru prezidenta 2007.gada 19.janvāra rīkojums Nr.33 "Par darba grupu") ziņojums par pamatprincipiem kārtībai, kādā piešķirams valsts finansējums nevalstiskajām organizācijām un kritērijiem, kas izvirzāmi nevalstiskajām organizācijām finansējuma saņemšanai, 2009, 5 lpp.

²³ SAFEGE Baltija, Valsts dibināto fondu sistēmas turpmākās attīstības modelis (iepirk. Nr.MK VK 2010/24 ESF). Gala ziņojums 12.07.2011., 20.lpp.

²⁴ Biedrību un nodibinājumu likuma 2.pants;

²⁵ Biedrību un nodibinājumu likums; Sabiedriskā labuma organizāciju likums, 3.pants.

²⁶ Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 63.2. un 149.15.apakšpunkts; Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 6.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumu Nr.977 "Noteikumi par biedrību un nodibinājumu pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma komisijā" 11.4.apakšpunkts; Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums" 7.7.apakšpunkts un astoņās apakškomitejās plānošanas periodā no 2014. - 2020.gadam; Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 8.panta pirmās daļas 1.punkta "g" apakšpunkts; Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9.panta pirmās daļas 3.punkts; Ministru prezidenta vadītās padomēs un darba grupās.

²⁷ Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programma "NVO fonds", Iepriekšnoteiktais projekts "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā", Latvijas Pilsoniskās alianses ziņojums par situāciju valsts budžeta līdzekļu pārdalē biedrībām un nodibinājumiem.

²⁸ Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.pants.

²⁹ Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3.pants.

³⁰ Nepieciešamais finansējums norādīts saskaņā ar Kultūras ministrijas iesniegtajām jaunās politikas iniciatīvām.

Kultūras ministre Dace Melbārde