Zviedrijas Karaliskā Augstība princese Liliana Rīgā. Zviedrijas vēstniecība jaunā namā

Vakar, 20. decembrī, Zviedrijas un Latvijas attiecībās bija svinīgs notikums — tika atklāta Zviedrijas vēstniecības jaunā ēka Rīgā, Andreja Pumpura ielā 8 (savukārt Zviedrijas vēstnieka rezidence atrodas Jura Alunāna ielā 7). Jauno vēstniecības ēku atklāja Viņas Karaliskā Augstība princese Liliana, Hallandes hercogiene, klātesot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Zviedrijas rūpniecības ministram Stenam Hekšeram, kurš mūsu valstī bija ieradies princeses Lilianas vadītās delegācijas sastāvā.

Viņas Karaliskā Augstība princese Liliana Rīgā ieradās vakar pusdienlaikā un tūdaļ no lidostas devās uz Rīgas pili, kur tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Pēc tam princese Liliana un delegācijas locekļi devās ekskursijā pa balta sniega klāto Vecrīgu. Jau tās pašas dienas vakarā augstā viešņa ar savu svītu atgriezās Zviedrijā.

Bet sākās un norisa viss tā. Vēstniecības atklāšanas ceremoniju ievadīja Viņa ekselence Andreass Adāls, Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, atgādinot, ka sarunas par vēsturiskās ēkas iegādāšanos vēstniecības vajadzībām Zviedrijas valdība sākusi jau 1938.gadā. Diemžēl toreizējo attīstību pārtrauca Latvijas okupācija. Tagad pēc neatkarības atjaunošanas sarunas tika atsāktas, un Latvijas valdība, apliecinot uzticību abu kaimiņvalstu labajām attiecībām, šo ēku — pirms pāris gadiem — "pārdeva" Zviedrijai par simbolisku samaksu — vienu (!) rubli.

Pēc tam plašāku uzrunu teica Zviedrijas rūpniecības ministrs Stens Hekšers, augstu novērtējot Latvijas neatkarības atjaunošanas faktu un apliecinot Zviedrijas nedalīto atbalstu Latvijai tās ceļā uz Eiropas Savienību. "Diena, kad Zviedrija pēc daudziem gadu desmitiem varēja būt atkal kopā ar saviem atkal brīvajiem latviešu, igauņu un lietuviešu brāļiem, bija viens no vispriecīgākajiem notikumiem, ko zviedri piedzīvojuši pēdējo gadu laikā," teica ministrs Stens Hekšers.

Pēc tam, klātesošo sirsnīgi sveikta, Viņas Karaliskā Augstība princese Liliana noņēma pārsegu no vēstniecības metāla plāksnes.

Augsto viešņu, Zviedrijas delegāciju un zviedru diplomātus sveica Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

Jūsu Augstība! Jūsu Ekselence! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks jūs šodien sveikt Zviedrijas vēstniecības jaunās ēkas oficiālajā atklāšanā.

Mūsu tautas apziņā Zviedrijai vienmēr ir bijusi īpaša nozīme. Vēl Latvijas neatkarība nebija kļuvusi par realitāti, kad savas durvis vēra Zviedrijas pārstāvniecība Rīgā, Lāčplēša ielā. Tas apliecināja, ka pasaulē ir izskanējusi Baltijas tautu cīņa par savu brīvību, ka tai uzmanīgi seko un to morāli atbalsta. Atceroties pirmās Zviedrijas pārstāvniecības atvēršanu Rīgā, jāatzīmē, ka toreiz, kad Latvijas tauta stāvēja izšķirošu pārbaudījumu priekšā, jūsu misijas atvēršana kalpoja kā ceļvedis daudziem un iedrošināja mūs grūtajā neatkarības un brīvības cīņā.

Latvijas tautas galvenais uzdevums tagad — neapstāties un izturēt grūto ekonomisko un sociālo pārmaiņu ceļu, lai Latvija atrastu savu pilntiesīgu vietu Eiropas tautu kopējā saimē — Eiropas Savienībā. Drošāku šo ceļu dara Zviedrijas konsekventi paustais atbalsts šim procesam, atbalstot mūsu centienus Eiropas Savienības forumos.

Mūsu ceļš Eiropā nebūtu iedomājams bez Latvijas pilnīgas neatkarības atgūšanas, tādēļ augstu vērtējam Zviedrijas atbalstu, gan aizstāvot mūsu prasības Eiropā par citas zemes karaspēka izvešanu no Latvijas, gan likvidējot militārās un garīgās okupācijas simbolu mūsu zemē — Skrundas radiolokācijas staciju.

Pēdējo gadu politiskās pārmaiņas ir no jauna savedušas kopā tautas ap Baltijas jūru, tās iepazīst no jauna savus kaimiņus, palīdz viena otrai grūtā brīdī un mācās kopīgi dzīvot. Latvijas atdzimšanas procesa sākumā mūs atbalstīja kaimiņu — zviedru tautas — palīdzība, kuru tieši organizēja un koordinēja Zviedrijas vēstniecība Rīgā. Nevaru nepieminēt jūsu valsts ieguldījumu Baltijas jūras krasta apsardzes nodrošināšanā un Latvijas vides sakārtošanā. Latvijā attīstās mazie un vidējie uzņēmumi, kurus atbalsta Baltijas investīciju programma. Stokholmas Ekonomiskās augstskolas filiāle — Rīgas Ekonomiskā augstskola — dod mums cerību, ka tajā eiropeiski izglītotā jaunā paaudze aktīvi iesaistīsies mūsu valsts ekonomiskās pārveidošanas darbā. Savukārt Nacionālās operas nams, kura atjaunošanā piedalījušies arī zviedru uzņēmumi, simbolizē citu mūsu sadarbības prioritāti — kultūru.

Jūsu Augstība!

Ar gandarījumu atceros savu neseno valsts vizīti Zviedrijā un godpilno uzņemšanu Karaļnamā, kas turpināja tās vēsturiskās vizītes, kuras aizsākās vēl Latvijas pirmās neatkarības gados. Man bija īpašs prieks uzņemt jūs šodien Rīgas pilī, celtnē, kura gan nav ārēji grezna, bet ir latviešu tautas vēstures likteņgriežu simbols.

Šinī vasarā mēs atklājām jauno vēstniecības ēku Stokholmā — vienā no Eiropas Savienības valstu galvaspilsētām. Es ceru, ka nams, kurā jūs tagad sākat darbu, ne tik tālā nākotnē kalpos par sadarbības vietu divām līdztiesīgām Eiropas Savienības valstīm.

Esmu gandarīts, ka atdzimusī Latvijas valsts pateicībā par nepārvērtējamo zviedru tautas morālo un materiālo palīdzību spēja izpildīt jūsu ilgi loloto vēlēšanos, lai vēstniecība varētu darboties tieši šajā namā. Gribētos cerēt, ka tas ir reāls solis mūsu līdzvērtīgajā sadarbībā un ka šis nams kalpos par tikšanās vietu zviedru un latviešu politiķiem, uzņēmējiem jeb vienkārši — cilvēkiem, tādējādi vairojot un stiprinot vienīgo patieso drošības garantiju — uzticību starp tautām.

Jūsu Augstība! Jūsu Ekselence! Dāmas un kungi!

Šodien šis gaišais, atjaunotais nams pašā Rīgas centrā kļūst par vēl vienu zīmi atdzimstošās galvaspilsētas sejā. Mūsu svinības simbolizē vairākus gadus ilgās Latvijas un Zviedrijas sadarbības veiksmīgo rezultātu un ļauj ar paļāvību un cerībām skatīties nākotnē.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas ministrs Stens Hekšers un citi zviedru delegācijas locekļi jaunās vēstniecības bibliotēkā tikās ar žurnālistiem. "Man ir patiess prieks būt pirmo reizi Rīgā," teica princese Liliana. "Zviedrijas karalis un karaliene man jau bija stāstījuši, ka Rīga ir brīnišķīga pilsēta, kurā daudzas vietas vēl atgādina laikus, kad Zviedrija un Latvija bija vienā savienībā. Tagad es pati par to varēju pārliecināties. Es ceru drīz atkal šeit ierasties," sacīja Viņas Karaliskā Augstība, vēlot latviešu tautai priecīgus Ziemassvētkus.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Stens Hekšers, atbildot "Latvijas Vēstneša" pārstāvim, vēlreiz apliecināja Zviedrijas atbalstu Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā, uzsverot Zviedrijas pašas pieredzi šajā procesā. "Daudz var izdarīt vēl pirms konkrēto sarunu sākuma par iestāšanos," teica Stens Hekšers, uzsverot, ka ikvienai valstij pirms iestāšanās Eiropas Savienībā veicami lieli priekšdarbi.

Ministrs arī uzsvēra labās Zviedrijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības perspektīvas, atzīmējot, ka nepieciešams priekšnoteikums šādai sadarbībai ir Latvijas nevainojama likumdošana. Pagaidām diemžēl šajā jomā vēl esot arī nepatīkami pārsteigumi. "Taču šoruden Rīgā ļoti sekmīgi noritējusī Zviedrijas ražojumu izstāde "Swenska Expo" liecina, ka ir pamats ar optimismu raudzīties nākotnē," teica Stens Hekšers. Viņš arī piebilda, ka Zviedrija kā Eiropas Savienības locekle var sekmēt arī citu Rietumvalstu kontaktus ar Latviju.

Attēlos vakardienas svinību sakarā: princese Liliana viesos pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un prezidenta kundzes Rīgas pilī; atraisītā sarunā ārlietu ministrs Valdis Birkavs un princese Liliana; jaunajā vēstniecības mītnē — Krievijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs un ārlietu ministrs Valdis Birkavs; vēstniecības lūgtie viesi — Latvijas zinātņu akadēmijas viceprezidents Jānis Stradiņš, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis un Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents Tālis Millers; Viņas Karaliskā Augstība princese Liliana; sirsnīgā gaisotnē ar Gunti un Ainu Ulmaņiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"