Vakarrīt, beidzoties vairāku dienu ilgajām apspriedēm par valdības izveidošanu, pēc ilgām diskusijām un viedokļu precizēšanām tika parakstīta sešu Saeimas frakciju vienošanās par nākamās, iespējamās, valdības turpmāko darbību (skat. 5.lpp.) .

Pēc pusotras stundas ilgas pēdējās sarunas ar nākamās valdības izveides partneriem varbūtējais valdības galva Andris Šķēle pulksten 10.30 žurnālistiem pavēstīja, ka ir pabeigta valdības veidošana, ir pilnībā saskaņota Valdības deklarācija un ir arī panākta valdību atbalstošo frakciju vienošanās par turpmākās darbības principiem lēmumu pieņemšanā (skat. Saeimas materiālu kopā — 5., 6.lpp.) . Bija iecerēts, ka 21.decembrī dokumenti tiks iesniegti Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, turklāt lūdzot Saeimas priekšsēdētāju šodien, 21.decembrī, jautājumu par uzticību valdībai iekļaut kā pirmo darba kārtībā — pēc Saeimas Prezidija paziņojumiem.

Komentējot sešu frakciju vienošanos par jaunās valdības sastādīšanu un tās darbības pamatprincipiem, Māris Grīnblats ("TB") sacīja, ka tagad ir izstrādāts dokuments par vienošanos, kādā veidā valdība varētu strādāt. Tas neesot koalīcijas līgums. Kā zināms, kopīgai darbībai ir apvienojušās sešas frakcijas, kas sastāda vairākumu Saeimā, līdz ar to galvenā ir viena doma — realizēt deklarāciju par Ministru kabineta darbību. Vienprātīgi būs jālemj par Satversmes 81.panta kārtībā izdarāmajiem grozījumiem likumos, jo tieši šis vienmēr ir bijis ļoti diskutabls jautājums visu valdību darbībā. Paredzēts panākt Ekonomikas ministrijas reorganizāciju, par ko jau bieži runāts līdz šim. Esam vienojušies neierosināt un Saeimā neatbalstīt grozījumus nedz Satversmes pamatprincipos, ne Pilsonības likumā, ne arī likumā par bijušās PSRS pilsoņu statusu — ja vien šādi grozījumi netiek iesniegti atbilstoši Satversmes 78.pantam, kas paredz tautas nobalsošanu. Nolemts darbības koordinēšanas labad izveidot īpašu frakciju sadarbības padomi, kurā būtu divi pilnvaroti pārstāvji no katras un kas lemtu pēc vienprātības principa. Pirmām kārtām par valsts budžetu, kas būtu centrālais jautājums, tāpat par galvenajiem likumdošanas jautājumiem, par to svarīgāko amatpersonu apstiprināšanu, kas ir Saeimas vai valdības kompetencē, kā arī par citiem jautājumiem, ja tādus ierosina kāda no frakcijām. Teiksim, par to, vai kāds no valdības ministriem darbojas atbilstoši valdības deklarācijai, vai ne. Tālāk ir kārtība par to, kas notiek, ja tiek izteikta neuzticība vai tiek pieprasīta kāda ministra vai valsts ministra atkāpšanās. Ir iestrādāta norma, ka frakcijai, kurai piederēja šis amats, ir priekšroka jaunas kandidatūras izvirzīšanā, taču šī priekšrocība nenozīmē, ka Ministru prezidentam nevarētu būt arī cits viedoklis, proti, ka šī amatpersona būtu nomaināma ar kādas citas frakcijas pārstāvi vai neatkarīgu personu. Un nosacījums, ka frakcijas iepriekš brīdina, ka tām ir nodoms atsaukt kādu savu ministru, kurš, viņuprāt, nestrādā atbilstoši partijas nostādnēm vai valdības deklarācijai. Tātad šis jautājums savlaicīgi divu nedēļu laikā ir izdiskutējams, un nevarētu būt tāda situācija, ka trešdienas vakarā pēkšņi kāda frakcija paziņo, ka tā atsauks vai ierosinās atsaukt savu ministru, un ceturtdienas rītā šis jautājums jau tiktu izskatīts.

Visbeidzot, pats būtiskākais, ja kāda no frakcijām, kas iesaistās šīs valdības veidošanā, nolemj no valdības izstāties, tā arī brīdina divas nedēļas iepriekš, lai valdības vadītājam būtu laiks ar pārējo frakciju pārstāvjiem spriest, vai valdība atkāpjas vai kaut kādā veidā šo robu valdībā aizpilda, vai pieņem kādu citu variantu, vai arī pierunā šo frakciju valdībā tomēr palikt, piedāvājot kaut kādu kompromisu.

Runājot par turpmākajām iespējamām problēmām, Andris Šķēle sacīja, ka tās jau ir mēģināts apiet un izslēgt ar šo vienošanos, kurā ir fiksēti šie jautājumi, par kuriem mēs vēl varbūt spriedīsim.

Paļaujos uz politiķu pieredzi un godaprātu, uz to, ka vienas frakcijas iepriekš izvirzītās problēmas netiks vērtētas augstāk par valdības deklarācijas punktiem vai panākto vienošanos.

Attiecībā uz īpašo uzdevumu ministru amatiem A.Šķēle paskaidroja, ka tie ir ļoti būtiski un svarīgi. Gan Eiropas Savienības lietās, gan pašvaldību lietās. Jo visas frakcijas uzsver nepieciešamību virzīties uz Eiropas Savienību un integrēties tajā. Tāpat ir svarīgi panākt, lai daudz precīzāka būtu valdības reakcija, saskaroties ar pašvaldību jautājumiem. Protams, abiem valsts ministriem, gan Eiropas Savienības, gan pašvaldību, būs ļoti cieša sadarbība ar ārlietu un vides un reģionālās attīstības ministriem. Taču šie amati ir tik ļoti nozīmīgi, ka ir virzāmi īpašo uzdevumu ministru statusā.

Ja nav koalīcijas līguma, ir ļoti svarīgi saglabāt šo vienošanos par frakciju sadarbību. Tieši tādēļ frakciju nominētie jeb nosauktie darbinieki ir aicināti ieņemt ministru amatus. Tas ir vajadzīgs, lai mēs politisko atbildību un sadarbību varētu realizēt pietiekami labā līmenī.

Attēlos vakarrīt: Ministru prezidenta kandidāts Andris Šķēle; valdību veidojošo frakciju vienošanās brīdis — (no kreisās) Aivars Kreituss, Māris Gailis, Andris Šķēle, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Pauls Putniņš; vēlreiz precizējot savu apņemšanos (no kreisās) Alberts Kauls, Arvīds Ozols, Edgars Bāns, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"