Mūsu muita — efektivitātes svaros

Tālis Kravalis

Analizējot valsts pamatbudžeta ieņēmumus pēdējos mēnešos, var konstatēt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rajonu nodaļu muitas iestāžu ieņēmumi kopējā valsts pamatbudžetā (muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis), sākot no 1995.gada marta, veido aptuveni 50 procentus. 1994.gadā VID rajonu nodaļu muitas iestādes iekasēja 110 milj. latu, bet šogad līdz 1.novembrim bija jau 137 milj. latu. Pieaugums vērojams arī atsevišķos nodokļu veidos, izņemot muitas nodokli, jo no 1995. gada 1.janvāra stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un Eiropas Kopienu (EK), kurā paredzēti ievērojami muitas tarifu likmju samazinājumi importējamām precēm no šīm valstīm.

Atcerēsimies: ES īpatsvars Latvijas Republikas ārējā tirdzniecībā ir 29 procenti no visa kopapjoma.

Mūsuprāt muitas ieņēmumu palielināšanos ir veicinājuši šādi pasākumi:

— noteikta jauna kārtība par pilnas muitas kontroles atļaujas noformēšanas procedūras piešķiršanu firmām, to atjaunojot tikai firmām ar nevainojamu reputāciju;

— pastiprināta kontrole pār tranzīta pārvadājumiem, kuros tiek izmantotas "TIR Carnet" grāmatiņas;

— efektīvāka kļuvusi kontrabandas apkarošana, par ko liecina veiktās operācijas nelikumīgi ievesto preču atklāšanā;

— noteikta kārtība, kādā notiek importētāja uzrādītās preču muitas vērtības kontrole;

— sākusies svaru uzstādīšana un izmantošana lielākajos muitas robežas caurlaides punktos;

— uzlabots darbs ar personālu, jauni darbinieki tiek pieņemti darbā VID rajonu nodaļu muitas iestādēs tikai konkursa kārtībā, regulāri notiek mācības kursos, semināros, muitas augstskolā.

Lai muitas ieņēmumi būtu maksimāli optimāli, tuvākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu datoru tīklu visā muitas teritorijā, tādējādi nodrošinot pilnīgu informācijas kontroli pār ievedamajām un izvedamajām precēm un firmām, kuras veic importa un eksporta operācijas.

Saskaņā ar 1993.gada 28.oktobra LR likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantu valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu uz muitas robežas, kā arī realizē muitas politiku un kārto muitas lietas, ir Valsts ieņēmumu dienests. Jēdziens "Muitas dienests" netiek lietots apritē kopš 1993.gada 1.decembra, kad, "labojot tehnisku kļūdu", Ministru kabinets likvidēja Finansu ministrijas (FM) Muitas departamentu, kas pēc savas struktūras bija organizēts kā atsevišķs dienests un atbilda termina "Muitas dienests" prasībām.

Valsts ieņēmumu dienests un Muitas departaments aktīvi atbrīvojas no ierēdņiem, kuri pārkāpj LR likumdošanu un dienesta instrukcijas. Šogad Muitas departaments ir ierosinājis uzsākt apmēram 40 disciplinārlietas pret VID amatpersonām, kas ar savu rīcību ir pārkāpušas LR likuma par civildienestu noteikto kārtību.

Par pašreizējo Valsts ieņēmumu dienesta darbu muitas jomā un tā uzlabošanas iespējām ir tikuši sagatavoti un iesniegti vairāki būtiski ierosinājumi, jau sākot ar 1994.gadu. Starp tiem varētu minēt 1994.gada sākumā Pasaules Bankas ekspertu izstrādāto programmu VID darbības pilnveidošanai muitas kontroles sakārtošanā. Pērnā gada septembrī Valsts ieņēmumu dienestā Muitas sadarbības padome veica diagnostikas pētījumu ar mērķi noskaidrot VID darbības atbilstību modernai muitas administrācijai un dot ieteikumus tā darba uzlabošanai. 1995.gadā VID Muitas departaments sagatavoja un iesniedza Ministru prezidentam Mārim Gailim priekšlikumus muitas iestāžu darba un efektivitātes uzlabošanai. Šopavasar Valsts ieņēmumu dienestā viesojās Starptautiskā valūtas fonda eksperts muitas jautājumos J.Omiljanovs, kas veica vairāku svarīgu normatīvo un likumdošanas dokumentu projektu izstrādi muitas lietās.

Runājot par iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta darbības uzlabošanu attiecībā uz muitas lietām, gribētu minēt dažus vissvarīgākos darbības virzienus, kuru risināšanai ir nepieciešams LR valdības atbalsts:

— jaunas muitas likumdošanas pieņemšana, kas balstītos uz Eiropas Kopienas muitas likumdošanu un atspoguļotu muitas procedūras kā vienotas muitas kontroles sistēmas sastāvdaļu. Būtu lietderīgi likumdošanā pārskatīt Centrālās muitas administrācijas jēdzienu un funkcijas;

— centralizēt pašreizējo VID rajonu struktūru, samazinot rajonu nodaļu skaitu;

— dažādu muitas reģistru izveidošana muitas kontroles pilnveidošanai;

— iekļaut Finansu ministrijas Muitas nodokļu un likumdošanas departamentu Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā;

— turpināt un pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta kompjuterizāciju, apvienojot to ar dažādu reģistru un uzskaites sistēmas pielietošanu;

— efektivizēt normatīvo dokumentu izstrādes un kontroles mehānismu;

— ieviest apritē muitas procedūras, kas būtu adekvātas esošai kontroles sistēmai;

— vairākkārtīgi paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta zemākā līmeņa darbinieku (bijušo muitnieku) darba samaksas apmērus un darba prestižu atbilstoši "riska pakāpei";

— visaugstākajā līmenī pārskatīt nodokļu politiku un nodokļu apmērus attiecībā uz preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri LR muitas robežai.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka visoptimālākais problēmas risinājums būtu Muitas dienesta atjaunošana — 1993.gada variantā — kā sākuma posms modernas un efektīvas Muitas administrācijas izveidošanai Latvijā.