14. decembra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 195., 196.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

M.Lujāns

(LSP). Iepazinies ar šo projektu, ko, cik es saprotu, mēneša beigās īsi pirms 5. Saeimas darbības izbeigšanās kārtējo reizi deputāti tā čakli čakli pieņēma, tas, cik es saprotu, tika vairāk darīts valdībai par prieku, jo, tā kā kabatā naudiņas nav, tad sociālā spriedze ir jāpārmet uz kādu citu kaklu, jo šodien izrādīsies vaininieks tieši uzņēmējs. Kaut vai arī varbūt pat ne uzņēmējs, vairāk kļūtu pat bankrotējušiem valsts uzņēmumi. Jo es nevaru iedomāties, kā uzņēmumu vadītājs, kurš ir aizturējis algu izmaksas jau varbūt trīs un četrus mēnešus, tagad apmaksās savu darbinieku slimības pabalstus. Tātad mēs varam reāli to teikt, ka tāds pabalsts tāpat kā alga netiks maksāts vai labākajā gadījumā tiks maksāts galošu veidā, par ko daudzi uzjautrinās bieži vien. Tikai, protams, tad arī Ministru kabinetam vai Saeimai būtu jāpieņem lēmums, ka var galošu veidā apmaksāt arī tālāk, teiksim, nodokļus samaksāt galošās vai samaksāt ārstam galošās. Un diemžēl tā ir mūsu reālā šodienas prakse, un to mēs atkal cenšamies neredzēt. Un taisni vakar, kad tikos arī ar saviem kolēģiem, aroda līderiem Brīvo arodbiedrību savienībā, viņi teica, ka tad, kad mēs stāvējām ārā pie 5. Saeimas durvīm un protestējām pret šī likuma pieņemšanu, tad mums pateica — nu jūs jau esat tādi padumji, ko tad jūs tur daudz protestējat, mēs par jums tā rūpējamies... Tikai rīt, iespējams, ja Gaiļa kungs varēs atrast iespēju satikties ar tautu, kas nāks pie viņa ciemos, viens no jautājumiem pilnīgi reāli arī būs šis jautājums par veselības apmaksas sistēmu, kas ir nepārdomāti ieslēgts, uzmetot atbildību tīri uz tautas kakla.

Varam, protams, šodien kārtējo reizi, teiksim, paskatīties, kā kristīgie demokrāti, ar tādu kristiešu aci redzot... Nu tur samazinās it kā... Nu rādīsim, mēs jau tautai kaut ko palīdzējām... Redz, tur dienu skaitu samazinājām, un ātrāk jūs, tā teikt, izdzīvosiet līdz tam pabalstam. Var arī prezidenta kungu, kas arī tur ir to termiņu samazinājis... Kaut es zinu, ka slimnīcā ir desmit dienas. Desmit dienu laikā parasti, teiksim, izārstē cilvēku. Šeit atsevišķos brīžos termiņi ir plašāki, tātad iznāk tā, ka cilvēks vai nu pats par saviem līdzekļiem, vai uzņēmēja līdzekļiem ir vesels kļuvis un tad nu beidzot valsts savu artavu iedos. Un šinī gadījumā mēs runāsim par divām lietām — par to, vai nu slims cilvēks ies strādāt, lai varētu pabarot savu ģimeni, un, tā kā mirstība mums ir liela, tad mēs vēl pārsniegsim šo līmeni vēl kādas pāris reizes, vai arī būs atpakaļēja reakcija, kad cilvēku vienkārši metīs ārā no darba. Var būt arī trešā reakcija — vienkārši nauda kā tāda netiks maksāta tiešā veidā, cilvēkam neapmaksās rūpnīca, bet būs atkal konvertu variācijas, kā šodien bieži vien jau tas arī notiek. Lūk, ir vairākas variācijas, un vai mēs to gribam realizēt, vai mēs gribam beidzot to risināt nopietni? Un pie reizes arī uzdotu jautājumu valdībai — kur ir tā sociālā nauda? Kā tā tiek izlietota un vai valstij zināmā mērā arī nav jānes sava atbildība par saviem pilsoņiem?

Un tādēļ es atbalstu personīgi trešo variāciju, ka šinī gadījumā ir jāapstādina 5. Saeimas pēdējo nedēļu talanta plūdi, jo es jūtu, ka vēl arī pēc Jaunā gada mums būs vismaz kādi pāris desmiti projektu, kas pēdējā brīdī tika izdzīti cauri, jo 5. Saeimas deputāti zināja, ka nekādu atbildību par to vairs nenes, tikai morālu. Bet darbā parasti saka, ka par brāķi jau būtu jāmaksā pašiem, bet nu... alga ir saņemta trīs mēnešus uz priekšu, tā ka tur jau arī nevarēs iekasēt pat to naudiņu. Bet, ko es saku... Vienkārši nu... katram jau paliek, kā teikt, gan uz kristīgas dvēseles, gan ne uz kristīgas, bet pašam būs poga jāspiež un pēc tam jāstāsta tautai. Var arī, teiksim, varbūt kādu citu pārstāvi, kas, ja tā draudzīgi sarunājas... Rīt patiešām varēs iznākt satikties ar arodbiedrību — trešo pusi, ko tik ļoti mīl, bet tad parasti kā nabago brāli aizmirst.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Lujāna kungs, par kuru no likumprojektiem jūs...

M.Lujāns.

Trešais...

Sēdes vadītāja. Kurš tas ir — trešais?

M.Lujāns.

Tas ir komitejas lēmums... komisijas projekts...

Sēdes vadītāja. Tātad par Sociālās komisijas iesniegto, ja? Paldies! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols

(LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi vēlos runāt, lai atbalstītu Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā par maternitātes tapa, slimības pabalstiem". Jākomentē šeit acīmredzot ir tas, kā šie likuma grozījumi, un iestrādājot tieši šādu principu, kā slimības lapas no pirmās dienas tiek apmaksātas no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem. Mēs šo principu izvēlējāmies pēc konsultācijām gan ar darba devējiem, gan arī ar arodbiedrībām, un abi šie tarifu partneri atbalstīja tieši šādu likumprojekta variantu. Jo gan arodbiedrības, gan darba devēji iestājas par šī likuma grozīšanu, un tas ir nepieciešams, jo pašreizējā redakcijā darba devējiem bez jau tā lielā nodokļa sloga — sociālā nodokļa sloga — 38 procentiem šie uzliktie maksājumi, slimību pabalstu apmaksas palielinātu šīs sociālās izmaksas pat pēc mūsu aprēķina līdz 40 procentiem. Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka darba devējiem, ja mēs vērtējam tieši šīs sociālās izmaksas, šie 40 procenti — tas ir visaugstākais rādītājs starp visām trim Baltijas valstīm. Un faktiski, sadārdzinot šīs sociālās izmaksas, šīs darba izmaksas, mēs arī padarām mūsu darba devējus, mūsu uzņēmējus konkurētnespējīgus Baltijas darba tirgū. Un mūsuprāt tas vistuvākajā laikā atspoguļosies gan uz konkurenci starp trim Baltijas valstīm, uz investīciju piesaistīšanu, gan arī uz darba tirgu, ja mēs skatāmies tālākā perspektīvā un redzam Baltijas valstis kā vienotu ekonomisko telpu. Tāpēc mūsu priekšlikums ir atbalstīt mūsu iestrādātos grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem".

Šodien valstī, un tas ir zināms no masu informācijas līdzekļiem, plosās gripas epidēmija. Un dažādās iestādēs un uzņēmumos strādājošo saslimstības gadījumu skaits aptver pat līdz 30 procentiem no strādājošā personāla. Tas ir skāris īpaši arī zemnieku saimniecības. Un es zinu, ka daudzās zemnieku saimniecībās slimo līdz 30 procentiem no strādājošajiem. Un patiesībā, ja šis likums stātos spēkā, tad visa šī atbildība par slimības pabalstu apmaksu gultos tieši uz zemnieka paša pleciem. Mēs uzskatām, ka šāda situācija nav pieļaujama un ka šeit izteiktie pārmetumi par to, ka varbūt mūsu priekšlikumā ir dažas juridiskas nepilnības, nav pamatoti, jo uz otro lasījumu mēs varēsim iestrādāt arī tādas normas, lai precīzāk šo mūsu grozījumu saistītu kopā ar citām likumā paredzētajām normām. Tāpēc es lūdzu atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova

(TSP). Godātie kolēģi! Es gribētu drusciņ precizēt. Pirmkārt man būtu jāpateicas deputātiem Aidai Prēdelei un Vītola kungam, jo būtībā, ja uzmanīgi klausījāties, viņi atbalstīja tieši komisijas variantu. Es mēģināšu tūlīt jums paskaidrot, kādēļ.

Pirmkārt, es domāju, man būtu jums jāatgādina, ka pie lielāka laika perioda slimības lapas nekādā gadījumā neaprēķina ne no kādiem stāžiem. Tas ir sen apmainīts. Un visiem maksā simtprocentīgi. Mazs precizējums.

Par juridisko nepilnību šim likumprojektam, teiksim, tā otrajam variantam, te ir runāts. Es negribētu tam pieskarties, jo tur patiešām ir pusfrāze. Tur divi panti vispār nav ņemti vērā — 15. un 16. pants, ko vajadzētu arī labot, kas ir prezidenta variantā. Un, protams, ja pieiet formāli, tad pirmajā lasījumā to vispār varēja noraidīt tikai tādēļ, ka tas absolūti nav sagatavots un neiet kopā pats ar sevi.

Bet es gribētu runāt pēc būtības, kādēļ radās trešais, alternatīvais variants. Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka varbūt daudziem no jums rokās šobrīd ir tomēr pats likums "Par slimības un maternitātes pabalstiem", jo to patiešām pieņēma 6.novembrī. Un pirmais un būtiskais, kādēļ tas būtu jālabo, ir tas, ka likumam uz šo brīdi nav sabalansētas finanses. Es gribētu atgādināt interesentiem zālē, kas interesējas par šo kopsakarību, ka ir pieņemti labojumi likumā "Par sociālo nodokli". Un proporcijas starp darba devēju un darba ņēmēju sociālajā nodoklī mainās 1.jūlijā. Tādēļ būtu loģiski, ka 6.novembrī par spēkā stāšanās termiņu būtu balsots vismaz 1.oktobris. Respektīvi, vienu ceturksni pēc nodokļa izmaiņas. Es domāju, tas ir saprotami, jo tieši tas dod bufera iespēju darba devējiem, jo viņi atbrīvojas vismaz no pieciem procentiem — tiek pārdalīts. Tas jau būtu jāmaina jebkurā gadījumā. Jo šobrīd tā seguma nav.

Otrs moments. Ja runājam par prezidenta priekšlikumu, tas, protams, ir divreiz labāks nekā pieņemtais likumprojekts, jo samazina darba devējam un darba ņēmējam uztraukumus uz pusi — no 14 dienām uz 7 dienām. Bet es domāju, vēl runās acīmredzot ministrs un vēl runās komisijas referents. Es jums gribētu pateikt, ka slimības lapas ir septiņām dienām, tas ir, rupji runājot, 40 līdz 50 procenti no visām slimības lapām. Tas ir liels apjoms. Un tādā gadījumā es gribētu jums visiem atgādināt. Es domāju, katrs no jums vismaz vienu reizi dzīvē ir zilo lapu ņēmis. Jūs to atnesat uz darbavietu, iesniedzat savā grāmatvedībā un gaidāt, kad jums kasē izmaksās to aprēķinu. Un tas ir normāli. Ar to nodarbojas darbavietas, var teikt, visu mūžu. Un grāmatvedības. Ja mēs pieņemam prezidenta labojumu par septiņām dienām kā kompromisu, tas nozīmē, ka 1.aprīlī visi tie, kam būs vairāk par septiņām dienām, un tie būs apmēram 50 procenti, un tas būs apmēram, teiksim, 250 tūkstoši slimības lapu gadā, ies uz sociālās apdrošināšanas pārvaldēm. Katrā rajonā ir viena. No pagastiem, no visurienes. Viņi ar savu zilo lapiņu, kā tikai iet pāri septiņām dienām, tūkstošiem dodas tur mēģināt dabūt samaksu. Es domāju, ka te pat nav jāskaidro, ka tas vispār ir absurds. Tas nav tehnoloģiski sagatavots. Šinī gadījumā prezidenta priekšlikums. Arī šinī situācijā, ja mēs konceptuāli balsotu par prezidenta priekšlikumu, mums būtu jāatliek likuma ieviešana tikai tādēļ, ka to nevarēs tehniski realizēt. Tad iestāsies vēl viens moments. Tas, par ko visi ļoti skaisti runāja, ka darba devējs nemaksās. Bet tad pārtrauks maksāt arī sociālā apdrošināšana, jo tā fiziski to neizdarīs.

Ir vēl ļoti daudz momentu konkrēti pa pantiem, ko es varētu minēt. Bet es patiešām gribētu šobrīd konceptuāli jums paskaidrot, kādēļ komisija piedāvā tieši savu variantu. Likums, pirmkārt, tātad šobrīd finansiāli nav sabalansēts ne ar sociālo nodokli, ne ar valsts budžetu, jo tas paredzēs arī valsts budžetā papildu naudu. Tas nav dabūjis absolūtu piekrišanu trīspusējā padomē, kas varbūt šobrīd vēl ne īpaši efektīvi darbojas mūsu valstī, bet kas eksistē. Tur ir darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Un, treškārt, tas pie pirmajiem diviem variantiem tehniski nevar tikt nodrošināts.

Tādēļ komisija uzskata par vispareizāko šobrīd bez aprēķiniem, bez tehniskā nodrošinājuma nesteigties, šobrīd ātrumā nemainīt neko likumā, bet atlikt tā stāšanos spēkā līdz nākamajam gadam, līdz 1997.gada 1.janvārim. Un gada laikā, es domāju, īpaši sakarā ar sociālā nodokļa tarifa likmju un proporciju maiņu, mēs attiecīgi mainīsim paralēli un vienlaicīgi arī šo likumprojektu. Un tas ir jādara pārdomāti. Komisijai jādabū dažādi aprēķini. Komisijai acīmredzot būs atsevišķi jātiekas ar trīspusējo padomi, jārod konsenss, jo patiešām viss tas, kas notiek šobrīd presē un sabiedrībā ap šo likumu, nav pieļaujams.

Un visbeidzot es ceru, ka šī gada laikā komisija jau sāks skatīt medicīnas apdrošināšanu, jo tie ir ļoti saistīti jautājumi, kā jūs saprotat. Slimības lapas un medicīnas apdrošināšana. Un tad, skatot to visu kompleksā, var mierīgi izdarīt labojumus šinī likumprojektā. Jo tas, ka mēs atliekam uz gadu, nenozīmē, ka viņu nomet, kaut kur noliek un ar janvāri mēs sākam par jaunu visas šīs debates. Tādēļ es gribēju jums paskaidrot un lūgt Saeimu šoreiz uzticēties tomēr Sociālo un darba lietu komisijas viedoklim, un atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš, labklājības ministrs!

A.Bērziņš

(labklājības ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribu sniegt pavisam tikai divus komentārus par to, ko teica iepriekšējie runātāji. Pirmais komentārs par to, ko teica Krisberga kungs. Es varu Krisberga kungam parādīt pusotra gada atpakaļ trīspusējā padomē saskaņotu viedokli, kur Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pilnvarots cilvēks ir parakstījis trīs nedēļu slimības lapu apmaksu uz darba devēja rēķina, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarota pārstāvja parakstu, ka viņš ir saskaņojis šīs pašas trīs nedēļas.

Otrais. Šeit izskanēja bažas par to, ka, ja gripas epidēmijas laikā cilvēki saslimst, tad uzņēmēji vispār izput. Es gribu teikt, ka, ja es esmu uzņēmējs un zinu, ka gripas epidēmija mani var izputināt, tad tādā gadījumā es nopērku vakcīnu, kas maksā ļoti maz, un sapotēju savus darbiniekus tā, lai viņi ar gripu neslimotu. Šī norma, kad sākas savstarpējā atbildība, ir absolūti moderna un nepieciešama. Bet ne tas ir galvenais. Kāda šodien ir galvenā pamatproblēmas būtība? Problēmas būtība ir tā, ka mūs pamatoti kritizē par to, ka darba devējiem it kā uz šo brīdi tas slimības lapu apjoms ir jāmaksā papildus klāt. Šis apjoms, es atkārtošu vēlreiz, ir aptuveni 0,8 vai 0,9 procenti no kopējā apdrošināšanas maksājumu tarifa. Es aicinātu atbalstīt komisijas sagatavoto variantu, jo tas dod iespēju atlikt šī likuma spēkā stāšanās laiku līdz tam brīdim, kamēr kopējais apdrošināšanas tarifs par vienu procentu ir samazināts. Tādā gadījumā apdrošināšanas maksājumi nepalielinās un galvenā pretruna ir noņemta. Par tehnoloģiju, kā to izmaksāt, mēs varam šajā laikā līdz likuma spēkā stāšanās kārtības apstiprināšanai diskutēt.

Godātie deputāti! Es aicinu jūs balsot par trešo, komisijas sagatavoto variantu. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Vēlreiz nolasīt!")

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Tagad gribu deputātiem atgādināt, ka mēs esam nobalsojuši par šī likumprojekta steidzamību neatkarīgi no tā, kuru likumprojektu no šiem trijiem mēs izvēlēsimies, lai balsotu pirmajā lasījumā. Tāpat gribu atgādināt deputātiem Kārtības ruļļa noteikumus. Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem likumprojektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā. Uz šo brīdi nav atsaukts neviens. Un, ja mēs skatāmies pēc iesniegšanas laikiem, tad dokumenti sakārtojas sekojošā secībā. Pirmais ir dokuments nr.32 — iesniegts 22.novembrī pulksten 14.55, nākamais ir dokuments nr.34 — iesniegts 23.novembrī pulksten 8.45, un tālāk ir dokuments nr.104 — iesniegts 6.decembrī pulksten 17.10. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas vārds referentam!

V.Nagobads.

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu izteikt gandarījumu par aktīvajām debatēm un atzinīgo šī likuma vērtējumu. Manuprāt tas tikai lieku reizi apstiprina to, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu atļauties izmainīt šā likuma atsevišķus pantus, tādējādi varbūt sabojājot to kopsakarībā.

Un, otrkārt, diezgan skumji ir tas, ka tomēr no šīs augstās tribīnes nākas dzirdēt nepārdomātus skaitļus, kas absolūti neatbilst īstenībai, vienalga, vai tie būtu saistīti ar produkcijas sadārdzināšanos šī pabalsta dēļ par 10 procentiem vai darba nespēju līdz 30 procentiem gripas epidēmijas laikā, un tā tālāk. Īsti neskaidri. Statistikā tie ir zināmi korekti un ir desmitkārtīgi zemāki, nekā šeit izskanēja. Un tādēļ es vēlreiz nobeigumā aicinātu balsot par komisijas alternatīvo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad deputātiem lūdzu uzmanību! Mēs balsojam kā pirmo dokumentu nr.32, ko ir iesnieguši deputāti Putniņš, Druva, Prēdele, Naglis un Vītols. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 36, atturas — 34. Nav pieņemts.

Nākamais dokuments — nr.34, ko iesniedzis Latvijas Valsts prezidents. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 42, atturas — 39. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts nr.104, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā pieņemts dokuments nr.104, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi un kad ir otrais lasījums, jo, atgādinu, mēs esam nobalsojuši par likuma steidzamību.

V.Nagobads.

Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tā kā izmaiņas šajā likumprojektā skar burtiski vienu teikumu un dažus vārdus, es pieļauju, ka vairāk papildinājumu var nebūt šim likumprojektam. Varbūt es drīkstu aicināt arī šodien nobalsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai kādam ir kādas pretenzijas? Cik es saprotu, Seiles kundzei ir iebildumi. Līdz ar to šodien otrajā lasījumā tas nav balsojams.

V.Nagobads.

Tādā gadījumā es aicinu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 18.decembrim.

Sēdes vadītāja. Un otro lasījumu?

V.Nagobads.

Otro lasījumu paredzēt 21.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.decembris. Otrais lasījums — 21.decembrī.

 

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile

(LNNK, LZP ). Cienījamie deputāti! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Es lūdzu jūsu uzmanību dokumentam nr.36. "Likums par zemes dzīlēm" . Šis likumprojekts ir izskatīts jau 5.Saeimā, iesniegts un sagatavots 5.Saeimā otrajam lasījumam. Likumprojekta būtība ir tāda, ka tiek sakārtotas īpašuma attiecības attiecībā uz zemes dzīlēm, un, ņemot vērā to, ka Saeima jau ar vienu atsevišķu likumu bija uzdevusi Ministru kabinetam šādu likumu sagatavot līdz 1995.gada 1.janvārim un šis termiņš jau sen pagājis, ir sevišķi aktuāli pieņemt šādu likumu šodien.

Likumprojekts sastāv no vairākām standarta nodaļām, kurās tiek skaidroti termini, aplūkoti vispārīgie noteikumi un noteikta zemes dzīļu izmantošanas kārtība. Šīs kārtības būtība ir tāda, ka zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Ar dažām atrunām. Un šīs atrunas skar atsevišķus derīgos izrakteņus, kuri nekoncentrējas tikai vienā mazā zemes īpašnieka pleķītī, bet kuru izplatība ir lielākos areālos, piemēram, šādi derīgie izrakteņi ir valsts nozīmes derīgo izrakteņu sarakstā minētie pazemes ūdeņi, kas ir dziļāki par 20 metriem, un arī nafta. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Informēju jūs, ka šajā pirmajā lasījumā iesniegtajā redakcijā, kuru sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, ir iestrādāti visi Saeimā izskatītie un iesniegtie priekšlikumi, kuri bija sagatavoti otrajam lasījumam jau 5.Saeimā. Tāpēc likumprojekts ir ieguvis tādu daudz labvēlīgāku risinājumu attiecībā arī pret bijušajiem īpašniekiem un pret īpašuma tiesību sakārtošanu, ievērojot arī Civillikuma normas.

Vēl es gribu paskaidrot, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve savām vajadzībām absolūti netiek nekādā veidā ne licencēta, ne aplikta ar nodokļiem, un šo bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šie saraksti tiek publicēti oficiālā valdības preses izdevumā.

Tāpat, ierīkojot grodu akas, urbtās un iedzītās akas dziļumā līdz 20 metriem un ierīkojot dažādas būves, absolūti nekādas atļaujas, nekādas birokrātiskas saskaņošanas nav nepieciešamas.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ir lūgums atvēlēt uzrunāt Saeimu. Lūdz Aivars Endziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Atvēli sniedzu.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi šis likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm" tagad ir sagatavots daudz kvalitatīvāk, nekā tas bija 5.Saeimā, kur man bija ļoti daudz iebildumu. Bet tajā pašā laikā es gribētu vērst cienījamās Saeimas un atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka ir vēl darbs, kas jāveic.

Piemēram, tādas neprecizitātes kā 11.pantā, kur otrajā daļā ir atsauce uz šā likuma 6.panta ceturto daļu. Te ir rakstīts: "Zemes īpašnieki, ievērojot šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētās prasības, var izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos..." Un tālāk uzskaitījums. Bet esiet tik laipni un apskatieties 6.pantu! 6.pantam ir vispār tikai divas daļas. Un, ja es nemaldos, tad gan pirmajā lasījumā, kad tas gāja 5.Saeimā, gan otrajā šī pretruna tā arī netika novērsta, tā ir palikusi arī vēl tagad.

Juridiskā komisija savā atzinumā, kas ir datēts ar 1995.gada 7.jūliju, uz to norādīja atbildīgajai komisijai un arī aicināja apsvērt un pārstrādāt 20.panta ceturto daļu, proti, dot uzskaitījumu, kādos gadījumos var pret zemes īpašnieka gribu veikt pētījumus viņa teritorijā. Šeit ir rakstīts pašreiz tā, ka zemes īpašniekam zemes dzīļu izmantotāji nevar aizliegt ģeoloģisko izpēti un zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringa veikšanu savā zemē, ja tie tiek veikti saskaņā ar pētījumu vai vides valsts monitoringa programmu, vai valsts un pašvaldību pasūtījumu. Tas ir mazliet uzlabots tādā ziņā, ka ir atrunāts, ka tur nedrīkst nodarīt kaitējumu, un tā tālāk.

Bet kā tad ir ar īpašnieku tiesībām, ja iepriekš mēs pasakām, ka zemes dzīles un visi izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam, bet tajā pašā laikā pret īpašnieka gribu un bez jebkādām atrunām var darīt, izrādās, šī īpašnieka zemē visu, kas ienāk prātā. Manuprāt vēl arī šis 3.pants "Īpašuma tiesības", kur teikts, ka zemes dzīles un visi izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam, ir zināmā mērā pretrunā ar 19.panta ceturto daļu, kura skan sekojoši: "Zemes īpašnieki un zemes dzīļu izmantotāji nevar aizliegt ģeoloģisko izpēti un zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringa veikšanu savā zemē." Tātad tas ir viens.

Vēl manuprāt ir pretruna, kas skar 11.pantu, arī šīs īpašnieka tiesības. Bet tajā pašā laikā šeit ir rakstīts, ka viņš var izmantot bez atļaujas zemes dzīles, pie tam te ir runa tikai par bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem, ja tie tiek iegūti savām vajadzībām bez tiesībām tos vai no tiem izgatavoto produkciju vai nu pārdot, vai ieķīlāt, mainīt vai kā citādi atsavināt. It kā var savas zemes teritorijā rīkoties. Bet kā tagad būs? Ja, piemēram, manā zemē ir māla atradne un es esmu Latgales daiļamata meistars — podnieks, man tas ir vaļasprieks, es gan ražoju mākslas piederumus, bet tajā pašā laikā es izgatavoto trauku, keramikas trauku, māla trauku komplektu vai vāzi nevaru pārdot...

Protams, pārdodot jau būs uzņēmējdarbība, te var būt runa, ka būs citas ietekmes. Bet es arī nevaru uzdāvināt saviem radiem, saviem draugiem. Tie, kas nāk varbūt tad, kad ceplis tiek atvērts vaļā un es kaut ko no savas produkcijas pārdodu, tā arī ir atsavināšana, vai atdāvinu. Vai arī, ja notiek maiņa. Manā zemē, piemēram, ir tas pats māls. Kaimiņam vajag pārmūrēt krāsni, es viņam iedošu mālu, viņam atkal ir mežs, viņš man iedos kādu baļķi, lai uzstutētu manu brūkošo jumtu. Tātad kaut kur tomēr acīmredzot šeit tas arī likuma ietvaros jāsakārto, un tam ir jābūt likumā. Tas nevar būt kaut kādās instrukcijās vai licenču devēja, vai atļauju devēja pārziņā.

Otrkārt, vēl Juridiskā komisija tajā laikā norādīja arī sekojošo, proti, ka valsts nozīmes derīgo izrakteņu sarakstā, tagad pielikums nr.1, ir uzrādīta nafta un ūdens, pazemes ūdens, kas atrodas zem 20 metriem. Bet, kas attiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu, šeit tātad apstiprinās ministrija, vides ministrija vai kāda cita ministrija. Un mums bija priekšlikums nevis atlikt kaut kur, bet tas bija jūlijā. Man liekas, ka ministrijai bija pietiekami laika, jo likums tiek virzīts. Tātad tagad ir decembris, un varēja to veidot nevis kā tādu, bet jau kā pielikumu pie šā likuma. Jo tad tas būtu ļoti skaidri un saprotami. Tagad mēs atkal kaut ko atliekam un attiecīgie resori varēs rīkoties, kā viņiem ienāks prātā. Es vērstu cienījamās Saeimas uzmanību uz šīm neprecizitātēm, bet neapšaubāmi likums ir atbalstāms un pieņemams pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Vārds referentei!

A.Seile.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus Tautsaimniecības komisijai. Jo tiešām šajā likumprojektā ir vēl iespējams uzlabot gan tekstu konkrētajos likumprojekta pantos, gan arī visu likumprojektu uzlabot pēc būtības.

Jā, tik tiešām Endziņa kungam ir taisnība, ka privatizācijas gaitā ir radušās ļoti sarežģītas attiecības. Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas zemes īpašniekam, bet viņam diemžēl nav šo lietošanas tiesību. Un tādēļ, lai šīs lietošanas tiesības legalizētu un saskaņotu arī ar zemes īpašnieka gribu un zināmā mērā arī ar līdzšinējo lietotāju interesēm, ir nepieciešama kaut kāda kārtībā, un šo kārtību varētu noteikt arī šī licencēšana. Es pateicos par Endziņa kunga nolasītajiem priekšlikumiem un domāju, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Likums par zemes dzīlēm" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 3, atturas — 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

A.Seile.

Tautsaimniecības komisija vēlas saņemt priekšlikumus līdz 21.decembrim.

Sēdes vadītāja. 21.decembris.

Un tagad pēdējais šodienas jautājums. Saeimas Prezidijs līdz pulksten 14.48 nav saņēmis nekādus citus priekšlikumus par rudens sesijas slēgšanas laiku un ziemas sesijas atsākšanas laiku , tāpēc mums ir priekšlikums Saeimai nobalsot vispirms par to, ka 1995.gada 6.Saeimas rudens sesiju mēs slēdzam 21.decembrī pēc sēdes dienas kārtības izskatīšanas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

Un tagad, lūdzu, otrs priekšlikums — sākt ziemas sesiju 1996.gada 8.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Dienas kārtības papildinājumi vairs nav saņemti. Tāpat arī Prezidijs nav saņēmis nekādu informāciju, kas būtu sniedzama deputātiem. Līdz ar to lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons. — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Pēteris Apinis… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Valdis Birkavs… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Ilmārs Bišers… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Alfreds Čepānis… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Kārlis Čerāns… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Māris Gailis… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Māris Grīnblats… — Sēdes vadītāja: Ir zālē. J.Kušnere: Guntars Grīnblats… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Roberts Jurdžs… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Juris Kaksītis… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Kristiāna Lībane… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Leopolds Ozoliņš… — Sēdes vadītāja: Ir zālē. J.Kušnere: Anta Rugāte… — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Leonards Teniss…

Sēdes vadītāja. Rugāte ir zālē, un Leonards Teniss arī ir zālē.

Uzmanību deputātiem! Ir tikko kā saņemts lūgums sniegt jums ziņojumu. Juris Sinka, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

J.Sinka

(TB). Paldies, priekšsēdes kundze! Jūs jau savā laikā visi būsiet saņēmuši uzaicinājumu Ārlietu birojā reģistrēties dažādām atbalsta grupām šeit. Būtu labi, ja līdz nākamajai reizei, līdz 21.decembrim, jūs varētu Ārlietu birojam paziņot par jūsu vēlmi būt Latvijas – Vācijas atbalsta grupā, Latvijas – Anglijas grupā, un es vēl divas minēšu, kas bija tādas mazākas grupas — Tibetas un Čečenijas atbalsta grupā. Ja ir interesenti, vislabāk nākamās nedēļas laikā, lūdzu, tad mēs varam sanākt kopā un tad varbūt konsultēties. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamā sēde 21.decembrī pulksten 9.00. 14.decembra sēdi paziņoju par slēgtu.