Frakciju iesniegumi

Latvijas Republikas Saeimas

valdību veidojošo frakciju vienošanās

"Par valdības izveidošanu un tās darbības pamatprincipiem"

Demokrātiskās partijas Saimnieks, "Latvijas ceļa", apvienības "Tēvzemei un Brīvībai", LNNK un LZP, LZS, KDS, LDP un Latvijas Vienības partijas frakcijas, katra saglabājot savas partijas politisko identitāti, neveido partiju koalīciju, bet vienojas par valdības izveidošanu un apņemas tās darbības laikā ievērot šādus sadarbības nosacījumus:

1) īstenot "Deklarāciju par Ministru kabineta darbu";

2) lēmumus par noteikumiem, kuriem ir likuma spēks (Satversmes 81.panta kārtībā), Ministru kabinetā pieņemt tikai saskaņā ar vienprātības principu;

3) realizēt panākto vienošanos par Ekonomikas ministrijas reorganizāciju;

4) neierosināt un neatbalstīt Saeimā Satversmes pamatprincipu grozījumus, Pilsonības likuma grozījumus un grozījumus likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", izņemot, ja šādi grozījumi tiek iesniegti Satversmes 78.pantā paredzētajā kārtībā;

5) frakciju sadarbības īstenošanai izveidot sadarbības padomi, kurā tiek iekļauti divi pilnvaroti pārstāvji no katras šo vienošanos parakstījušās frakcijas un kura saskaņā ar vienprātības principu, piedaloties vismaz vienam pārstāvim no katras frakcijas, lemj par:

- valsts budžetu,

- svarīgākajiem likumdošanas jautājumiem,

- valsts amatpersonu apstiprināšanu gadījumos, kad šī apstiprināšana ir Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē,

- citiem jautājumiem, kas ir Ministru kabineta kompetencē, ja to pieprasa kāda no frakcijām;

6) gadījumos, kad Ministru prezidents motivēti pieprasa atsevišķa ministra (valsts ministra) atkāpšanos vai arī ministrs (valsts ministrs) atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai arī Saeima izsaka neuzticību ministram (valsts ministram), attiecīgajai frakcijai ir priekšroka ministra (valsts ministra) amata kandidāta izvirzīšanā;

7) par nodomu atsaukt atsevišķu savu ministru (valsts ministru) no valdības attiecīgajai frakcijai ir pienākums rakstiski informēt pārējās šo vienošanos parakstījušās frakcijas un Ministru prezidentu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ministra (valsts ministra) atsaukšanas;

8) par nodomu izstāties no valdības attiecīgajai frakcijai ir pienākums rakstiski informēt pārējās šo vienošanos parakstījušās frakcijas un Ministru prezidentu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izstāšanās.

Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas vadītājs A.G.Kreituss

Frakcijas "Latvijas ceļš" vadītājs A.Panteļējevs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas vadītājs J.Straume

LNNK un LZP frakcijas vadītājs A.Kiršteins

LZS, KDS, LDP frakcijas vadītājs P.Putniņš

Latvijas Vienības partijas frakcijas vadītājs E.Bāns

1995.gada 20.decembrī

Paziņojums

par LZS, KDS, LDP Saeimas frakcijas pievienošanos "Deklarācijai par Ministru kabineta darbību"

Situācija 6. Saeimā pēc diviem neveiksmīgiem valdības sastādīšanas mēģinājumiem, ņemot vērā politisko spēku sadrumstalotību un pretrunas starp partijām, ir sarežģījusies. Ja arī trešais valdības sastādīšanas mēģinājums izrādītos neveiksmīgs, iestātos nopietna parlamentārā krīze, kas smagās ekonomiskās situācijas dēļ valstī nav pieļaujama. Tāpēc frakcija uzskata par nepieciešamu pievienoties "Deklarācijai par Ministru kabineta darbību" un atbalstīt uzticības balsojumā A.Šķēles sastādīto valdību.

LZS, KDS, LDP frakcijas deputāti uzskata, ka frakcijas līdzdalības pārstāvniecība valdībā nedos tai pietiekamas iespējas ietekmēt un kontrolēt valdības darbību tautsaimniecības un finansu sfērā, tāpēc varam uzņemties atbildību par valdības realizēto politiku tikai atbilstoši mūsu pārstāvniecībai valdībā.

Frakcijas priekšsēdētājs P.Putniņš

Tautas saskaņas partijas frakcijas

paziņojums

Tautas saskaņas partijas frakcija neatbalstīs Andra Šķēles veidoto valdību gaidāmajā 21.decembra uzticības balsojumā.

Lai gan savu atbalstu šai valdībai jau ir izteicis Saeimas frakciju vairākums, t.i., 6 no 9 Saeimas frakcijām, TSP uzskata, ka šī valdība nav nacionālā izlīguma valdība, par kuras nepieciešamību Latvijā jau vairākus gadus iestājas TSP.

Saeimā pārstāvēto politisko partiju vienošanās par A.Šķēles uzaicināšanu veidot Latvijas valdību, kuru iniciēja Valsts prezidents, jau no paša sākuma bija vērsta uz 2 politisko partiju - kustības "Latvijai" un Sociālistiskās partijas bloka, kuri pārstāv vairāk nekā 20% Latvijas vēlētāju - izolēšanu no šī procesa.

Mums ir iemesli uzskatīt, ka šīs valdības veidošanas pamatā ir pavisam citi principi: tā ir Latvijā ietekmīgu ekonomisko aprindu pagaidu vienošanās sadalīt "varas pīrāgu" līdz turpmākai attiecību noskaidrošanai. Tieši šis motīvs, ne Latvijas valsts intereses, arī veicināja apbrīnojami ātro un veiksmīgo to politisko spēku, kuri vēl nedēļu atpakaļ tik enerģiski apkaroja viens otru, vienošanos par darbību kopīgā valdībā.

Diemžēl uz šādiem pamatiem būvētai valdībai nevar būt ilgs mūžs, un Tautas saskaņas partija nevar atbalstīt tās veidošanu.

Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētājs J.Jurkāns

1995.gada 19.decembrī

Vēstules

Par Sociālistiskās partijas

un "Līdztiesības" politiskā bloka lietām

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Latvijas Sociālistiskās partijas Politiskās padomes 1995. gada 16. decembra paziņojumu, informējam, ka turpmāk Latvijas Republikas 6. Saeimā partiju pārstāvēt pilnvaroti un tās vārdā uzstāties ir LR 6. Saeimas deputāti Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs un Aleksandrs Golubovs. Līdz ar to paziņojam, ka izstājamies no Latvijas Sociālistiskās partijas - "Līdztiesība" bloka.

Pielikumā - Latvijas Sociālistiskās partijas Politiskās padomes 1995. gada 16. decembra paziņojums.

Deputāti: M.Bekasovs, O.Deņisovs, A.Golubovs

1995. gada 19. decembrī

Latvijas Sociālistiskās partijas

Politiskās padomes paziņojums

Latvijas Republikas 6. Saeimas vēlēšanās Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) piedalījās ar savu sarakstu. Tajā iekļautie deputātu kandidāti bija apliecinājuši atbalstu partijas programmatisko nostāju īstenošanai un LSP vadošās koleģiālās struktūras - Politiskās padomes - lēmumu izpildei. Diemžēl, LR 6. Saeimai uzsākot darbu, divi no LSP saraksta ievēlētie deputāti - A.Bartaševičs un M.Lujāns, kurš gan nav LSP biedrs, - nemotivēti atsacījušies parakstīt Politiskajā padomē apstiprināto LSP 6. Saeimas frakcijas nolikumu. Līdz ar to pārējiem sociālistu deputātiem atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir liegta iespēja izveidot frakciju Saeimā.

Politiskā padome uzskata, ka izveidojusies situācija negatīvi ietekmē partijas mērķtiecīgu darbību, vienotību un parlamentāro pārstāvniecību. Tā kā atkārtoti noraidīta prasība izveidot LSP deputātu frakciju LR 6. Saeimā, Politiskā padome pieņēmusi lēmumu paziņot, ka turpmāk Saeimā, publiskajos pasākumos un masu informācijas līdzekļos Latvijas Sociālistisko partiju pilnvaroti pārstāvēt un tās vārdā uzstāties vienīgi deputāti M.Bekasovs, O.Deņisovs un A.Golubovs.

Rīgā 1995. gada 16. decembrī LSP Politiskā padome

Dokuments sagatavots, pamatojoties uz LSP Politiskās padomes 1995. gada 2. decembra sēdes lēmumu.

L.Laviņa,

LSP Politiskās padomes līdzpriekšsēdētāja

Deputātu Aleksandra Bartaševiča

un Modra Lujāna paziņojums

Mēs, 6. Saeimas deputāti no Latvijas Sociālistiskās partijas - "Līdztiesības" bloka, Aleksandrs Bartaševičs un Modris Lujāns, izsakām neizpratni par LSP politpadomes pozīciju, kas virzīta uz bloka sašķelšanu vēl pirms LSP kongresa.

Politpadomes paziņojums sekoja pēc deputātiem, kas balotējās 10. sarakstā, agrāk izvirzītā ultimāta sagatavot nepieciešamos dokumentus un reģistrēt frakciju 6. Saeimas Prezidijā. Vēlreiz atgādinām, ka Saeimas reglaments paredz frakcijas vai bloka reģistrāciju un abas šīs struktūras ir līdzvērtīgas. 15. novembrī ar visu piecu deputātu piekrišanu reģistrētais bloks "nes" Latvijas Sociālistiskās partijas - "Līdztiesība" nosaukumu, kas atspoguļo to visiem zināmo faktu, ka LSP vārdā formāli iesniegtais vēlēšanu saraksts nr.10 īstenībā ir divu organizāciju - Latvijas Sociālistiskās partijas un kustības "Līdztiesība" - koalīcijas saraksts.

Tieši apņemšanās neatkāpties no Sociālistiskās partijas un "Līdztiesības" programmas principiālajām nostādnēm, nepiekrītot socpartijas vadītāju nesenajiem mēģinājumiem tās pārskatīt, ir tas galvenais motīvs, pēc kura vadoties mēs cieši esam apņēmušies 6. Saeimā strādāt bloka ietvaros. Šo mūsu nodomu saglabāt izveidotā bloka vienotību līdz pat socpartijas kongresam nespēja ietekmēt pat tik apšaubāms mūsu kolēģu Martijana Bekasova, Oļega Deņisova un Alaksandra Golubova lēmums, kā piekrišana pieņemt Saeimas pastāvīgo komisiju sekretāru amatus. Viņi nav atteikušies no tā arī pašreizējos apstākļos, kad agrāk izveidotās koalīcijas ir sabrukušas un Saeimas politiku noteiks jaunais pastāvīgais vairākums, iekļaujot tās frakcijas, kuru programmnostādnes ir diametrāli pretējas tam, ko sociālisti solījuši saviem vēlētājiem. Mēs no saviem solījumiem un priekšvēlēšanu programmas neatkāpsimies.

Saeimā trešdien, 20.decembrī

Saeimas preses dienests

Saeimas ziņas

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Otrdien, 19.decembrī, notika Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde. Kā pirmo deputāti izskatīja jautājumu par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Uzbekistānas Republikas Aizsardzības ministrijas līgumu, saskaņotu šā gada novembra beigās, un šai sakarā uzklausīja pārstāvjus no Saeimas Ārlietu komisijas, Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas. Tika pieņemts lēmums uzdot Aizsardzības ministrijai parafētā līguma tekstu pārstrādāt atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, nepārkāpjot Aizsardzības ministrijas kompetences robežas, kā arī saskaņot to ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju.

Kopīgi ar Sociālo un darba lietu komisiju tika apspriests likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Zemessardzi". Deputāti vienojās atlikt šā jautājuma izskatīšanu un lūgt Zemessardzes vadību un Labklājības ministriju precizēt un saskaņot tos likumprojekta pantus, kas saistīti ar sociālajām garantijām, lai pēc tam kopīgā sēdē vēlreiz atgrieztos pie šī likumprojekta.

Nākamais dienas kārtības jautājums bija par stāvokļa uzlabošanu robežapsardzībā. Uz sēdi uzaicinātā Robežapsardzības brigādes vadība Lasmaņa kunga personā ziņoja par problēmām, kas saistītas ar robežapsardzi, - nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu un finansējumu.

Izteikts konceptuāls viedoklis, ka jāmaina Robežapsardzības spēku pakļautība, jo lielākā daļa uzdevumu saistīta ar policejisku, nevis militāru funkciju veikšanu. Robežapsardzības spēkiem vajadzētu pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā, kā tas ir Ziemeļvalstīs un arī Igaunijā.

Vēl deputāti izskatīja jautājumu par nepamatotu dienesta pakāpju paaugstināšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no NBS un Zemessardzes. Tika konstatēts, ka dienesta pakāpju piešķiršanas kārtība nav sakārtota. Tā kā NBS pārstāvis nevarēja atbildēt uz konkrētiem komisijas jautājumiem, piemēram, cik personām ir klaji nelikumīgi piešķirtas paaugstinātas dienesta pakāpes, deputāti lēmumu nepieņēma un vienojās pie šī jautājuma atgriezties 1996.gada 23.janvāra sēdē.

Saeimas preses dienests

Latvijas Privatizācijas aģentūras cilvēki un tālruņi

Ģenerāldirektora dienests

Saeimas ziņas

Sociālo un darba lietu komisijā

LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas Sarkanā Krusta priekšsēdētāju Uldi Lauci un izvērtēja likumprojektus "Grozījumi likumā "Par zemessardzi"" un "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu".

U.Laucis iepazīstināja ar Sarkanā Krusta struktūru, darbu un uzdevumiem, raksturoja šīs organizācijas tiesiskās pārmantotības, īpašuma un finansu jautājumus, konfliktu ar pirmskara Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvjiem ārzemēs.

Latvijas Sarkanais Krusts ir likumīgais pirmskara organizācijas tiesību pārmantotājs, tātad saņem valsts garantijas, piemēram, nodokļu piemērošanā un īpašuma atgūšanas procesā. Valsts finansē arī biedru maksu starptautiskajā Sarkanajā Krustā, no kura Latvija savukārt saņem palīdzību, lai organizētu sociālo un humāno palīdzību iedzīvotājiem. Diemžēl, kā atzina komisijas sekretārs Andrejs Požarnovs, nav sadarbības un koordinācijas ar Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas un sociālās palīdzības dienestiem. Apstājies arī darbs pie likuma par Sarkano Krustu. Deputāti bija vienisprātis, ka šī joma ir jāsakārto, tāpēc vēl atgriezīsies pie šo jautājumu apspriešanas.

Apspriežot komisijā saņemto LNNK un LZP frakcijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemessardzi"" (atbildīgā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija), kas skar arī obligāto valsts apdrošināšanu, deputāti nolēma ietvertās normas pārrunāt ar likumprojekta iesniedzējiem.

Uz medicīnas un sociālo jomu attiecas arī likumprojekts "Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu" (atbildīgā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija). Tā kā bija daudz neskaidrību par likumprojektā paredzētajām normām, proti, alkohola importu, tirdzniecības licenču izsniegšanas kārtību, uzskaiti, jēlspirta sagatavošanu un citiem jautājumiem, tad deputāti nolēma organizēt kopīgu sēdi ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, pastāstīja A.Požarnovs.

Saeimas preses dienests