Latviešu valodas apmācības valsts programma

Otrā, jaunākā versija

Šī Latviešu valodas apmācības valsts programma tika šovasar sagatavota pēc Latvijas valdības lūguma. Tās mērķis - 360 000 Latvijas cilvēku palīdzēt apgūt latviešu valodu kā otro valodu. Tas dos iespēju īstenot mūsu jauno Izglītības likumu, kurā tiek plānots, ka līdz 2005.gadam mācību iestādes pakāpeniski varētu pāriet uz latviešu mācībvalodu. ANAP ( viena no Apvienoto Nāciju apakšprogrammām) koordinatori šīs programmas īstenošanai piesaista ārvalstu līdzekļus. Pēc ANAP aprēķiniem, 10 gadu laikā ārvalstu atbalsts šiem mērķiem sasniegs 23 miljonus dolāru. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Sandra Barone

Saturā

I. Konteksts

1. Vēsturisks ieskats

2. Likumdošana

3. Iesaistītās institūcijas

4. Situācijas raksturojums

5. Risināmās problēmas

II. Valsts Latviešu valodas mācību

programma

6. Mērķi un ieguvēji

7. Programmas stratēģija

8. Programmas saturs, uzbūve

9. Valsts programmas paredzamie

izdevumi

Paredzētie izdevumi pa segmentiem

un komponentiem

Paredzētie izdevumi pa gadiem

Paredzētie izdevumi pa kategorijām

10. Finansēšana un finansu norēķinu

sistēma

10. Pārvalde un koordinācijas pasākumi

11. Uzraudzība, atskaitīšanās un

izvērtēšana

 

 

I. Konteksts

1. Vēsturisks ieskats

Pēc 50 padomju okupācijas gadiem 1991. gada 21.augustā Latvija atguva neatkarību. Lai nodrošinātu politiskās sistēmas tālāko attīstību, ir atjaunota 1922. gada Konstitūcija, sākusies visaptveroša pāreja uz tirgus ekonomiku, demokrātisku un tiesisku valsti.

Latvijas sabiedrība ir daudznacionāla, un šo dažādo etnisko grupu integrācija ir ilgstošas stabilitātes un nākotnes labklājības svarīgs priekšnosacījums. Lai veicinātu šādu attīstību, ir jāpārvar padomju okupācijas laika radītā etniskā segregācija, vienlaicīgi visiem iedzīvotājiem radot iespēju integrēties sabiedrībā.

Viena no rusifikācijas politikas izpausmēm bija imigrācija, kā rezultātā latviešu īpatsvars valstī samazinājās līdz 52% (1989. gada tautskaites dati; jaunākā statistika liecina par latviešu skaita palielināšanos līdz 56%). Šobrīd Latvijā reģistrēti apmēram 2 478 000 iedzīvotāji, no kuriem 724 000 jeb 29% nav LR pilsoņi. Lielāko patstāvīgo iedzīvotāju grupu veido krievi (460 000 jeb 63% no visiem nepastāvīgiem iedzīvotājiem), baltkrievi (81 000 jeb 12%) un ukraiņi (58 000 jeb 8%).

Rusifikācijas politikas izraisītās etniskā sastāva izmaiņas krasi sašaurināja latviešu valodas lietošanu visās valsts dzīves sfērās. Latviešu valodas lietošanas nepieciešamības iespējas saglabājās laukos, toties krasi tika ierobežotas Rīgā un pārējās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur latviešu īpatsvars samazinājās (>50%). Četrus gadus pēc neatkarības atjaunošanas daudzās pilsētās krievu valoda joprojām ir dominējošā. Pēc 1989. gada tautskaites datiem latviešu valodu kā dzimto vai otro valodu pārvaldīja tikai 62% iedzīvotāju, savukārt, turpat 38% (1 003 255) iedzīvotāju neprata latviski.

 

2. Likumdošana

Sākoties politiskajām pārmaiņām 80. gadu beigās, latviešu valodas lietošana kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. 1988.gada 6. oktobrī LPSR Augstākā Padome latviešu valodai piešķīra valsts valodas statusu. 1989. gada maijā tika pieņemts LPSR Valodu likums, kas pasludināja latviešu valodu par valsts valodu, nosakot pasākumu virkni, kas veicamas valsts valodas funkciju atjaunošanai pārejas posma trīs gados.

Likumdošana paredz latviešu valodas lietošanu valsts varas, pārvaldes un citu administratīvo iestāžu lietvedībā, sēdēs un visās citās darba sanāksmēs. Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos lietvedības dokumentos, kā arī sarakstē ar Latvijas teritorijā esošajiem adresātiem jālieto latviešu valoda. Dokumentiem, kurus iedzīvotājiem izsniedz valsts institūcijas, jābūt valsts valodā. Visiem vietu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju nosaukumiem, kā arī izkārtnēm, plakātiem, cenrāžiem utt. jābūt valsts valodā (pieļaujama citu valodu lietošana, tikai mazākiem burtiem). Valodu likuma ievērošanu valstī pārrauga Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Valodas apakškomisija, Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs, Valsts valodas inspekcija un pašvaldības.

Pēc neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1992. gadā Valodu likumā tika veikti labojumi, lai nodrošinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusa tālāku nostiprināšanos. Tika pieņemts Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums, kas nosaka latviešu valodas zināšanu (runas, rakstu un lasītprasme) prasības atbilsoši profesionālajai kvalifikācijai, ieņemajam amatam. Lai īstenotu nolikumu, uzņēmumos, ministrijās un vietējās pašvaldībās izveidoja valsts valodas prasmes atestācijas komisijas. Obligātā atestācija beidzās 1993. gada beigās. Kopš 1992. gada latviešu valodas prasmes pārbaudi nokārtojuši 224 000 darbinieki.

Viens no jautājumiem, kas skāris ne tikai valodas, bet arī vispārējo valsts ekonomisko, tiesisko un politisko attīstību, ir pilsonība. 1991. gada oktobrī Latvijas pilsonību atjaunoja pirmskara Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem. 1994. gada vasarā Saeimā tika pieņemts Pilsonības likums. Tas nosaka kārtību, kādā pārējie valsts iedzīvotāji naturalizācijas procesa gaitā kļūst par LR pilsoņiem, 1995. gadā sākās naturalizācijas process. Sākotnējie aprēķini liecina, ka vienā gadā naturalizēto pilsoņu skaits varētu sasniegt vairākus desmitus tūkstošu.

Svarīga Pilsonības likuma prasība ir latviešu valodas prasme. 12. pants nosaka, ka Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras prot latviešu valodu. 20. pants nosaka, ka "persona prot latviešu valodu, ja tā: (1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju; (2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām; (3) var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības; (4) prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu".

Likums vienlaicīgi nosaka latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību. 21. pants nosaka tās personas, kas atbrīvojamas no latviešu valodas prasmes pārbaudes: (1) personas, kas ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā; (2) 1. grupas invalīdi. Saskaņā ar 1995. gada martā veiktajiem Pilsonības likuma labojumiem, pilsonība automātiski piešķirama šādām iedzīvotāju kategorijām: etniskiem latviešiem un lībiešiem, sievietēm, kuras Latvijas pilsonību zaudēja saskaņā ar 1919. gada Pilsonības likumu, un personām, kuras beigušas pilnu mācību kursu (12 klases) latviešu mācībvalodas skolās vai latviešu plūsmā divplūsmu skolā. Pilsonības likumā veiktie labojumi nosaka arī, ka no valsts valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamas personas ar redzes, dzirdes un garīgu invaliditāti.

Lai veicinātu latviešu valodas apguvi un lietošanu izglītībā, 1991. gadā tika pieņemts Izglītības likums, kas paredz visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu sociālā vai mantiskā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās vai sociālās orientācijas, nodarbošanās vai darba vietas vienādas tiesības uz izglītību. Šis likums garantē tiesības saņemt izglītību valsts valodā, kā to nosaka Valodu likums. 1991. gada Konstitucionālais likums garantē pamattiesības, tai skaitā, vienlīdzību likuma priekšā neatkarīgi no personas rases, dzimuma, reliģiskās pārliecības, valodas un sociālā statusa, kā arī vienādas tiesības uz darbu un samaksu neatkarīgi no tautības.

 

3. Iesaistītās institūcijas

Valodas apguvi skolēniem un pieaugušajiem Latvijā nodrošina vairākas iestādes:

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina valodas apguvi mācību iestādēs. Ministrijas pienākumos ietilpst mācību satura un mācību materiālu izstrādāšana gan latviešu mācībvalodas, gan minoritāšu skolām. Tās funkcijās neietilpst latviešu valodas apguves nodrošināšana pieaugušajiem.

1992. gada sākumā dibinātā Valsts valodas centra galvenie uzdevumi ir veidot valsts valodas politiku, noteikt valsts valodas lietošanu sabiedrībai nozīmīgās dzīves sfērās, nodrošināt latviešu valodas aizsardzību; veikt un koordinēt valsts valodas zinātnisko izpēti. Kopš 1994. gada Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas apakšvienība. Valsts valodas centra ietvaros darbojas vairākas pastāvīgas komisijas, piemēram, 1992. gada maijā izveidotā Galvenā valsts valodas atestācijas komisija, kas koordinē uzņēmumos, ministrijās un pašvaldībās izveidoto valsts valodas atestācijas komisiju darbu.

Naturalizācijas procesā latviešu valodas prasmes pārbaudi veic Naturalizācijas pārvalde, kas pakļauta Tieslietu ministrijai. Naturalizācijas pārvalde pārrauga 16 teritoriālo nodaļu darbu visā Latvijā. Eksaminācijas centrs veic pārbaudi latviešu valodas prasmē Jūrmalas, Rīgas un Rīgas rajona pilsonības pretendentiem. Pārējo pilsonības pretendentu latviešu valodas zināšanu pārbaudi veic rajonu nodaļas.

Valodu mācību centrs, dibināts 1994. gadā, ir bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts valodas centru, Valsts administrācijas skolu un vairākām starptautiskām organizācijām. Tā mērķis ir uzlabot vadošo valdības darbinieku svešvalodu zināšanas. Pēdējā laikā centra valodas programmu pasniegšana paplašināta, piedāvājot latviešu valodas kursus.

Latvijas Universitāte (Filoloģijas, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola un augstākās mācību iestādes Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē nodrošina latviešu valodas kā otrās valodas skolotāju sagatavošanu, daļēji arī latviešu valodas apguvi cittautu studentiem.

Atsevišķas organizācijas, tai skaitā valdības finansēti jaunatnes centri, kultūras nami un bibliotēkas, pašvaldību institūcijas, piemēram, Pašvaldību izglītības centrs Rīgā, nevalstiskas organizācijas, kuru nozīme un skaits ir manāmi pieaudzis Latvijas neatkarības laikā, ir aktīvi iesaistījušās pieaugušo izglītībā. Viena no vadošajām organizācijām ir Latvijas Zinību biedrība. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība ir sākusi veidot pieaugušo izglītības organizāciju sadarbības tīklu. Šīs organizācijas nesaņem valdības finansiālu atbalstu.

Jāsecina, ka pieaugušo izglītības kvalitāte tikpat kā netiek kontrolēta. Tas arī attiecas uz pieaugošo privātfirmu skaitu. Trūkst koordinācijas starp dažādām latviešu valodas mācību iestādēm, organizācijām. Latvija nav gatava nodrošināt latviešu valodas apguvi iespējamiem pilsonības pretendentiem.

 

4. Pašreizējā situācija

Likumdošanā noteiktā kārtība radījusi reālu nepieciešamību prast latviešu valodu, lai iesaistītos Latvijas ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Veicinot arvien lielāku ekonomisko un sociālo integrāciju, apzinoties faktu, ka pastāv ievērojama latviski nerunājošu iedzīvotāju daļa. Viena no valsts politikas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt latviešu valodas apguvi tiem, kas to vēlas.

Lai gan nav precīzas statistikas par to, cik iedzīvotājiem nepieciešama latviešu valodas mācīšana, cik iedzīvotāju vēlas valodu apgūt (reālais pieprasījums), aprēķini liecina, ka apmēram 400 000 (aptuveni 724 000 ārpilsoņu) var iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Lai gan daļa pilsonības pretendentu prot latviešu valodu atbilstoši Naturalizācijas pārvaldes izvirzītajām prasībām, paredzams, ka lielākajai daļai būs nepieciešams papildus mācīties latviešu valodu. Nesen veiktā sociolingvistiskā aptauja ("Valodas situācija Latvijā"", Latviešu valodas institūts, 1995) liecina, ka vairums aptaujāto pastāvīgo iedzīvotāju vēlas iegūt Latvijas pilsonību, taču tikai 25% no viņiem zina latviešu valodu.

Īpaša loma problēmas risināšanā valsts sektorā (atsevišķās sfērās) ir nodarbinātajiem latviski nerunājošajiem pieaugušajiem. Padomju laikā vairākās nozarēs, piemēram, milicija /policija, latviešus darbā pieņēma reti. Šajās profesijās joprojām dominē latviski nerunājoši darbinieki, un tādējādi latviešu valodas lietošana nepaplašinās. Tas nereti rada spriedzi saskarsmē ar iedzīvotājiem, piemēram, policijā.

Sagaidāms, ka citas iedzīvotāju grupas, piemēram, Latvijas pilsoņi ar ierobežotu latviešu valodas prasmi, arī vēlēsies apgūt valodu. Viņiem varētu pievienoties ievērojams skaits skolu absolventu, kuriem, lai uzsāktu profesionālu darbību vai iestātos latviešu mācībvalodas augstskolā, ir nepieciešams papildus apgūt latviešu valodu.

Neskatoties uz latviešu valodas apguves īpašo nozīmi cittautu pārstāvju integrācijā, paredzot latviešu valodas apguves pieprasījuma pieaugumu, Latvija tomēr nevar nodrošināt pilnvērtīgu latviešu valodas mācīšanu.

Pašreizējā Latvijas izglītības sistēma daudzējādā ziņā ir padomju politikas rezultāts. Rusifikācijas rezultātā strauji samazinājās latviešu valodas īpatsvars izglītības sistēmā. Slēdza daudzas latviešu skolas, mācību programmās lielu vietu atvēlēja krievu valodai. Krievu mācībvalodas vai divplūsmu skolās samazinājās latviešu valodas stundu skaits, tādējādi ievērojami sašaurinot latviešu valodas lietošanu.

Lai gan pastāv latviešu valodas apguves iespējas (privātiestāžu kursi), Latvijā šobrīd patlaban nav neviena institūcija, kas nodrošinātu sistemātiskus latviešu valodas kursus latviski nerunājošiem pieaugušajiem. Sabiedrisko, akadēmisko un privāto institūciju starpā trūkst koordinācijas. Ieilgušais Pilsonības likuma pieņemšanas process, ar to saistītās problēmas, kā arī valstiska mēroga iniciatīvas negatīvi iespaidojušas latviski nerunājošo pieaugušo valsts latviešu valodas apguvi. Tāpat latviešu valodas tālākapguves programmu trūkums ir aizkavējis uzturēt, nodrošināt atbilstošu latviešu valodas līmeni (arī pēc sekmīgas valodas prasmes atestācijas nokārtošanas, valodas kursu beigšanas).

Finansu krīze, zemais atalgojums visās valsts budžeta iestādēs, ir izraisījis izglītības līmeņa pazemināšanos. Budžeta un finansu problēmu dēļ latviešu valodas apguvei ir atvēlēti ļoti ierobežoti līdzekļi.

Latvijas valdība izvirzījusi nepieciešamību izstrādāt visaptverošu latviešu valodas apguves programmu, lai cittautu mācībvalodas skolu audzēkņiem un latviski nerunājošajiem pieaugušajiem nodrošinātu iespēju apgūt latviešu valodu. Šādas programmas izveides plāns tika atzīts par vienu no Latvijas svarīgākajām prioritātēm un iekļauts valdības 1994. gada septembra darbības deklarācijā un Eiropas Savienības Stabilitātes paktā.

Latviešu valodas apguve stimulēs latviski nerunājošo integrēšanos sabiedrībā, palielinās daudzu iedzīvotāju konkurences iespējas darba tirgū (to nereti ierobežo vājās latviešu valodas zināšanas). Nodrošinot latviešu valodas mācīšanu cittautu iedzīvotājiem, Valsts latviešu valodas mācību programma palīdzēs pārvarēt padomju laika valodas politikas radīto lingvistisko segredāciju un veicinās sabiedrisko saskaņu.

 

5. Risināmās problēmas

Neskatoties uz 1991. gadā uzsākto darbu, kas veicina latviešu valodas apguvi un lietošanu izglītībā, šobrīd nav pietiekošs skaits skolotāju, mācību līdzekļu, nav institūcijas, kas nodrošinātu sistemātisku latviešu valodas mācīšanu pieaugušajiem. Sākotnējais pilsonības pretendentu skaits ir salīdzinoši neliels. Tas izskaidrojams ar to, ka naturalizācijai piesakās personas ar labām latviešu valodas zināšanām.

Valodas jautājums ir viena no padomju perioda radītajām problēmām. Tas skar ievērojamu skaitu dažāda vecuma iedzīvotāju, kuri neprot latviešu valodu (pat kā otro valodu). Tas rada problēmas pieaugušajiem un skolēniem. Latvijā nepastāv stabilas, ilgstošas latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanas tradīcijas, līdzšinējie centieni realizējuši latviešu valodas kā dzimtās valodas mācīšanu.

Valsts latviešu valodas mācību programmai jārisina mācību nodrošinājuma problēmas, kas ietver skolotāju un metodiķu sagatavošanu, programmas politikas izstrādāšanu, attiecīgas institūcijas izveidošanu, kas Latvijā nodrošinātu latviešu valodas kā otrās valodas (LAT2) mācīšanu visiem tiem, kas to vēlas.

Latviešu valodas kā otrās valodas mācīšana tikai nesen izvirzījusies par atsevišķu zinātnisku pētījumu sfēru. Līdz šim latviešu valodu ""nelatviešiem"" galvenokārt mācīja, izmantojot latviešu valodas kā dzimtās un nevis otrās valodas mācīšanas metodiku. Kopš latviešu valoda patiesi kļuva par obligātu mācību priekšmetu krievu un citās minoritāšu mācībvalodas skolās, netiek nodrošināts vajadzīgais latviešu valodas skolotāju skaits. Universitātes, pedagoģisko augstskolu un tālākizglītības centru latviešu valodas kā otrās valodas skolotāju kvalifikācijas ieguves un paaugstināšanas kursi, nav pietiekami, nesniedz latviešu valodas kā otrās valodas skolotājiem nepieciešamās iemaņas. Latviešu valodas kā dzimtās valodas mācību metodika ietekmējusi esošo mācību materiālu izveidošanu.

Šī problēma īpaši skārusi latviski nerunājošos skolēnus. Pastāvot nepiemērotai mācīšanas metodikai un materiāliem, daudzi skolēni beidz skolu ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām, tas ierobežo viņu tālākās izglītības un darba iespējas, jo lielākā daļa Latvijas augstskolu šobrīd izvirza prasību pēc padziļinātām latviešu valodas zināšanām.

Lai valodas mācīšana būtu sekmīga, mācību metodikai jāatbilst latviski nerunājošo īpašām vajadzībām. Skolotāji ir rūpīgi jāsagatavo latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanai. Nepieciešams saskaņot valodas eksāmenus un mācību saturu, lai nodrošinātu eksāmenu taisnīgu un prasmīgu norisi.

Viena no lielākajām problēmām ir saskaņotas valodas mācīšanas sistēmas trūkums pieaugušajiem. Nepieciešama plaša valodas mācīšanas sistēmas reforma. Toties, lai nodrošinātu nepārtrauktu sociālo un ekonomisko attīstību, ir jāveicina latviski nerunājošu iedzīvotāju integrācija Latvijas sabiedrībā, un nevar gaidīt visaptverošās reformas pabeigšanu.

Šādā situācijā latviešu valodas mācīšana ir kļuvusi par vienu no neatliekami risināmajām problēmām Latvijā. Šai nolūkā Latvijas ministru prezidents sasauca valdības darba grupu un vienlaicīgi lūdza Apvienoto Nāciju Attīstības programmai (ANAP) Latvijā noorganizēt un vadīt Latvijas un ārvalstu speciālistu-ekspertu misiju (tās darbā iesaistījās 8 valstis - Kanāda, Dānija, Somija, Vācija, Izraēla, Norvēģija, Zviedrija, ASV, kā arī Eiropas Padome, UNESCO un ANAP), lai tā novērtētu Latvijas vajadzības un izstrādātu Valsts latviešu valodas mācību programmas projektu. Lai saskaņotu visus valsts mēroga ar programmas izstrādāšanu saistītos jautājumus, tika izveidota iepriekš minētā valdības darba grupa, kas sastāv no šādu valdības institūciju - Ministru prezidenta kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas (Naturalizācijas pārvaldes), Tieslietu ministrijas (Valsts valodas centra), Reformu ministrijas Valodu mācību centra - pārstāvjiem. Ekspertu grupa iesniedza ieteikumus, ko Latvijas/ANAP darba grupa iekļāvusi šajā valsts programmas projektā.

 

II. Valsts latviešu valodas

mācību programma

6. Mērķi un ieguvēji

(a) Mērķi

Valsts latviešu valodas mācību programmas vispārējais mērķis ir sekmēt latviešu valodas apguvi, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko saskaņu, stiprinātu nacionālo identitāti un palielinātu ekonomisko atdevi.

Programmas tūlītējais mērķis ir gādāt par latviski nerunājošo skolas vecuma un pieaugušo iedzīvotāju valodas zināšanām, kas nepieciešamas pilnvērtīgai līdzdalībai Latvijas sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.

Programmas projekts paredz 10 gadu laikā (no 1995. gada beigām līdz 2005. gada sākumam) sagatavot skolotājus un mācību materiālus, lai iemācītu latviešu valodu 180 000 skolēniem un aptuveni 180 000 pieaugušajiem.

Ieteiktajā programmā ietverta: (1) nepieciešamo skolotāju un mācību materiālu sagatavošana un 180 000 minoritāšu skolēnu mācīšana; (2) 180 000 pieaugušo mācīšanai nepieciešamo skolotāju un mācību materiālu sagatavošana, kā arī (3) programmas pirmo četru gadu valodas mācību pasākumu finansēšana, kas aptver 75 000 pieaugušo sagatavošanu atbilstoši valodas prasmes 2. pakāpei. Pārējie mācībām nepieciešamie līdzekļi izglītošanu atbilstoši nodrošina vēlāk.

Svarīgs papildu mērķis ir ievērojama skolotāju skaita sagatavošana, kuri varēs mācīt latviešu valodu kā otro valodu (LAT2). Ar masu informācijas līdzekļu palīdzību šī programma skars gandrīz visus latviski nerunājošos iedzīvotājus. Kampaņa veicinās attieksmes maiņu un radīs labvēlīgu vidi to latviski nerunājošo vidū, kuri nemācās latviešu valodu formālajā izglītības sistēmā.

(b) Ieguvēji

Šai programmai būs četras galvenās ieguvēju grupas:

(1) minoritāšu skolu skolēni;

(2) latviski nerunājošie pieaugušie;

(3) latviešu valodas kā otrās valodas (LAT2) skolotāji;

(4) visa Latvijas sabiedrība.

1994. gadā cittautu mācībvalodu skolās mācījās 132 469 audzēkņi (sk. tabulas 3. pielikumā). Ņemot vērā to, ka latviešu valodas kā otrās valodas mācību programma būs realizējama sākot ar 1996./97. mācību gadu, tā ietekmēs, uzsāks mācības šajā gadā un turpmāk, tas ir, aptuveni 120 000 skolēni pamatojoties uz pašreizējās skolēnu skaita statistiku. Tā kā latviešu valodas skolotāji, pakāpeniski mainot didaktiskos principus, būs apguvuši atbilstošo mācību metodiku, programma skars arī citus skolēnus. Jaunāko klašu skolēniem (tagadējās 1.-4. klases), skolu beidzot, vajadzētu būt labām latviešu valodas zināšanām (vēl 60 000 skolēnu). Vecāko klašu skolēniem valsts programma papildus piedāvās latviešu valodas intensīvos kursus.

Grūtāk ir novērtēt latviski nerunājošo pieaugušo apjomu latviešu valodas mācību pieprasījumu. Šai pieaugušo grupai ir dažādi izglītības līmeņi, atšķirīgas latviešu valodas prasmes pakāpes, kā arī dažāda valodas apguves motivācija. Tālāk tekstā uzskaitītas iespējamās pieaugušo - latviešu valodas apguvēju grupas:

(a) Pieaugušie, kuriem jākārto valsts noteiktā naturalizācijas vai valsts valodas

prasmes (atestācijas 1., 2. un 3. pakāpē pārbaude).

(b) Pieaugušie, kuru vēlmi uzlabot latviešu valodas zināšanas, nosaka

profesionālās intereses: valsts dienesta darbinieki (valsts ierēdņi, policisti,

pašvaldību darbinieki, medicīnas darbinieki, militārie darbinieki),

tirdzniecības darbinieki, visu izglītības līmeņu skolotāji cittautu

mācībvalodas skolās, citu priekšmetu skolotāji, kā arī citu tautību skolotāji,

kuri māca latviešu valodu kā otro valodu.

(c) Pieaugušie, kam latviešu valoda nepieciešama diploma iegūšanai arodskolā,

vakarskolā, tehnikumā, koledžā vai grāda iegūšanai latviešu mācībvalodas

augstākās izglītības iestādēs.

(d) Pieaugušajiem, kas pašizglītošanās nolūkos vēlas papildināt savas latviešu

valodas zināšanas.

Pamatojoties uz iespējamā naturalizācijas pretendentu skaita prognozēm nākamajos gados (vidēji 30 000 gadā), minimālais apmeklētāju skaits latviešu valodas kursos varētu būt no 15 000 līdz 20 000 cilvēku gadā. Šajā skaitā tika ietverti tie, kuriem nepieciešams apgūt latviešu valodu, lai kārtotu naturalizācijas pārvaldes pārbaudi. Valsts programma paredz pasākumus, lai pieprasījuma apjomu noteiktu pēc iespējas precīzāk.

Trešā ieguvēju grupa būs Latvijas-latviešu valodas kā otrās valodas-skolotāji. Valsts programmas ietvaros tiks izglītoti vairāk nekā tūkstots LAT 2 skolotāji.

Visbeidzot, veicinot latviešu valodas apguvi latviski nerunājošo vidū, Valsts latviešu valodas mācību programma veicinās pagātnes radītās lingvistiskās segregācijas pārvarēšanu, palīdzēs sabiedrībai atbrīvoties no bailēm par latviešu valodas un kultūras izdzīvošanas apdraudēšanas apstākļiem sarežģītajā demogrāfiskajā situācijā.

 

7. Programmas stratēģija

Bērnu un pieaugušo pamatizglītība ir gan sabiedrības pienākums, gan arī katra cilvēka tiesības. Tā kā valodas zināšanas ir priekšnoteikums pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, sabiedrības pienākums ir nodrošināt piemērotus un apmaksājamus latviešu valodas kā otrās valodas kursus, tā pieejamību visiem jauniešiem un pieaugušajiem.

Valsts programmai ir jāpanāk svarīgas metodoloģiskas izmaiņas, ieviešot jaunu mācīšanas jēdzienu "Latviešu valoda kā otrā valoda" (LAT2). Jauna, uz valodas apguvēju orientēta mācīšanas metodoloģija gan skolās, gan pieaugušo izglītībā mainīs tradicionālo pieeju, kādā līdz šim mācīta latviešu valoda. Kur vien iespējams, programmā tiks izmantoti esošie resursi, paaugstinot skolotāju kvalifikāciju atbilstoši latviešu valodas kā otrās valodas īpašajām vajadzībām.

Ievērojot lielo latviski nerunājošo iedzīvotāju skaitu valstī un to dažādās lingvistiskās vajadzības, nodrošinot programmas maksimālu atdevi, tai jāaptver gan skolēni, gan pieaugušie.

Programmas galvenais stratēģiskais uzdevums ir paplašināt latviešu valodas mācīšanu un radīt cittautu mācībvalodu skolu sistēmā labvēlīgu LAT2 apguves vidi. Lai to panāktu, latviešu valodas mācīšanu minoritāšu skolās paredzēts pakāpeniski palielināt, atvēlot tai no 10% mācību laika 1. klasē līdz 50% 9. klasē. Lai palīdzētu tiem skolēniem, kuri jau ir iesaistīti mācību procesā un kurus neskars pilnīga latviešu valodas mācīšanas programma, tiks papildus piedāvāti intensīvie vasaras kursi.

Pieaugušajiem valodas kursus organizēs vakara programmās. Tas ļaus viņiem brīvi izvēlēties nodarbību laiku un tempu, ņemot vērā pienākumus ģimenē un darbā. Valodas apguvējiem (pieaugušajiem) būs pašiem daļēji jāfinansē sava izglītošanās. Tas pozitīvi ietekmētu viņu motivāciju un palīdzētu segt pieaugušo izglītības lielos izdevumus. Izdevumu daļa, kas būs jāsedz katram indivīdam, tiks noteikta saskaņā ar kopējiem pieejamajiem finansiālajiem līdzekļiem un gatavību maksāt (sk. 10. sadaļu).

Lai sasniegtu šos mērķus, programmā izmantota "multiplikatoru" sistēma, kas paredz metodiķu pamatgrupas sagatavošanu (apmēram 30 augsti kvalificēti pasniedzēji, kuri mācīs skolotājus), un, ja nepieciešams, metodiķu sagatavošanu papildus. Skolotāju kvalifikācijas paaugstināšana notiks pakāpeniski, un programmas pirmajos darbības mēnešos jau būs iespējams mācīt potenciālos valodas apguvējus. Tādējādi skolotāju pārkvalificēšana un praktiskās mācības notiks paralēli un divu gadu laikā tiks pilnveidotas.

Skolotāju pārkvalificēšanas apjoms, neapšaubāmi, būs atkarīgs no pieprasījuma, kas laika gaitā būtu rūpīgi izvērtējams. Programmas panākumus noteiks sabiedrības informētība par to, tās iespējām, programmu, tās atzīšana, pasniedzēju sagatavošanas kvalitāte. Masu informācijas līdzekļu efektīva iesaistīšana palīdzētu radīt labvēlīgu apguves vidi.

Lai pastiprināti mācītu latviešu valodu turpmākajos gados, nepieciešama labvēlīga pedagoģiskā vide, tas ietver skolotāju sagatavošanu, mācību programmas un mācību materiālu izstrādāšanu un pilnvērtīgu iekļaušanu skolēnu un pieaugušo izglītībā, kā arī paralēlas valodas prasmes pārbaudes sistēmas darba vajadzībām un naturalizācijai.

Pieaugušo mācīšanā būs jāiesaista un papildus jāsagatavo pasniedzēji. Tā kā programmas pamatstratēģija ir maksimāli papildināt izglītības sistēmas latviešu valodas apmācīšanas iespējas, tad vairums pieaugušo valodas skolotāju būs no skolas, tajā varētu iesaistīties arī nevalstisko pieaugušo izglītības organizāciju skolotāji. Pieaugušo mācības galvenokārt notiks vakaros un/vai nedēļas nogalēs, pieaugušo skolotājiem maksās par nodarbību laiku, kā arī par ierobežotu sagatavošanās laiku. Dienas nauda un citi stimuli veicinās skolotāju ieinteresētību kvalifikācijas paaugstināšanā.

Šādas kompleksas programmas īstenošana nav iespējama bez stingras koordinācijas un vadības. Pastāvošās institucionālās grūtības, mācību neatliekamais raksturs, integrētas, saskaņotas un koordinētas pieejas nepieciešamība nosaka Latviešu valodas programmas pārvaldes izveidošanu, kas organizēs LAT2 pedagoģisko izveidi un atbalstīs mācību pasākumu īstenošanu pirmajos četros programmas darbības gados. Pārvalde būs LAT2 mācīšanas kodols.

Lai sekmētu programmas darbību, tā sadalīta sīkākās sastāvdaļās. Laika gaitā daži no programmas punktiem būtu jāprecizē. Tas īpaši attiecas uz pieaugušo izglītības ilgtermiņa finansiālo stratēģiju un latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanas politikas tālāku attīstību. Politikas līmenī programmai būs jārisina jautājums par mācību programmas reformu, jāpārskata valdības, nevalstisko organizāciju un privāto valodas firmu loma pieaugušo izglītībā un ar to saistītie standartizācijas un kvalitātes kontroles jautājumi. Programma tiek uzsākta, lai veicinātu plašāku sadarbību, iesaistot lielāku izglītības sektora institūciju skaitu, un veidotu dinamisku vidi institucionālām pārmaiņām šai nozarē.

 

8. Programmas saturs, uzbūve

Ievērojot iepriekšminēto stratēģiju un paturot prātā galamērķi - latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanu skolēniem un pieaugušajiem, valsts programma risina jautājumus: skolotāju sagatavošana, mācību materiālu izstrādāšana un pārvalde.

Valsts programmā ir trīs dažādas sadaļas: 1. sadaļa "Pārvaldes darbība" attiecas uz programmas īstenošanas un vadīšanas organizatorisko nodrošinājumu; 2. sadaļa "Mācību resursi" attiecas uz nepieciešamo pasniedzēju/skolotāju sagatavošanu; 3. sadaļa "Praktiskā mācīšana" aptver skolēnu un pieaugušo valodas apguves procesu.

Katra sadaļa sastāv no savstarpēji saistītiem komponentiem, tie ir izskaidroti katras sadaļas raksturojuma nākamajā lappusē (valsts programmas).

Valsts programmas - galveno sadaļu shematisks attēlojums:

VALSTS PROGRAMMA

1. sadaļa - pārvaldes darbība

1.1 Latviešu valodas programmas pārvalde (LVPP)

1.2 Politiskā struktūra, institucionālā un finansiālā stratēģija programmas sākumposmā

2. sadaļa - mācību un pārbaužu resursi

A daļa	Mācību iestādes
2.1	LAT2 skolotāju pārkvalificēšanas rokasgrāmata
2.2	LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošana
2.3	Pamatkursi LAT2 skolotāju pārkvalificēšanai
2.4	Tematiski kursi LAT2 skolotājiem
2.5	Pastāvīgi priekšmetu pasniegšanas kursi minoritāšu skolu skolotājiem
2.6	Mācību materiālu izstrādātāju sagatavošana
B daļa	Pieaugušo izglītība
2.7	LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošana
2.8	Mācību materiālu izstrāde pieaugušajiem
2.9	Pieaugušo skolotāju sagatavošana
C daļa	Pārbaudes
2.10	Latviešu valodas pārbaužu sistēma
D daļa	Masu informācijas līdzekļi
2.11	Masu informācijas līdzekļu darbība
3. sadaļa - skolēnu un pieugušo apmācība un zināšanu pārbaude
A daļa	Mācību iestādes
B daļa	Pieaugušo izglītība

 

VALSTS PROGRAMMA

1. sadaļa. Pārvaldes darbība

Pirmo četru gadu laikā programmas vadību un līgumu slēgšanu ar izglītotājiem veiks neliela pārvaldes un izglītības speciālistu grupa. Ir grafiski parādīta pārvaldes personālā un organizatoriskā uzbūve. Paredzēts, ka pēc četriem gadiem, kad pārvaldes funkcijas pārņems atbiltošas struktūras, tā pārstās eksistēt. Līdz tam laikam būs izstrādāta darboties spējīga finansiālā stratēģija programmas pēdējam posmam.

 

1.1 Latviešu valodas programmas pārvalde (LVPP)

Pārvaldei būs šādas saistības:

a) vadīt skolēnu un pieaugušo skolotāju pārkvalificēšanu;

b) izveidot pārkvalificējamo skolotāju, skolēnu, pieaugušo apmācību datu bāzi;

c) izstrādāt programmas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu;

d) piedalīties diskusijās, lai sekmētu programmas politikas realizēšanu, izvērtēšanu, sevišķi pieaugušo izglītības jomā;

e) pārraudzīt programmas realizēšanā resursu izmantojumu;

f) kopīgi ar valsts un nevalstiskām organizācijām izstrādāt otrā posma stratēģiju skolēnu un pieaugušo tālākai mācīšanai;

g) izstrādāt popularizēšanas un sabiedrisko attiecību plānu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību programmas realizācijas pozitīvajām sekām.

Darbība

1. darbība	Jāieceļ LVPP pamatpersonāls.
2. darbība	Pilnībā jānoformulē LVPP darbības saistības.
3. darbība	Jāizveido birojs (telpas un iekārtojums).
4. darbība	Jāsagatavo līgumu un apakšlīgumu noteikumi:

	- popularizēšanas un sabiedrisko attiecību plānošanai;
	- tirgus izpētei un pamata datu bāzes izstrādei;
	- specifisku jautājumu uzraudzīšanai un izvērtēšanai;
	- materiālu sagatavošanai;
	- skolotāju pārkvalificēšanai.
5. darbība	Jāsagatavo tehniskā nodrošinājuma sīkāks apraksts.

Latviešu valodas programmas pārvalde veiks programmas ieviešanas administratīvos un stratēģijas veidošanas pienākumus, kā arī būs mācību materiālu un LAT2 mācīšanas kodols. Centrā būs pieejami mācību materiāli, tajā skaitā mācību grāmatu paraugi, audiovizuālie materiāli, praktiskās lingvistikas, otrās valodas mācīšanas un mācīšanās, didaktiskās un metodiskās literatūras žurnāli, gada grāmatas skolotājiem un skolotāju pārkvalificētājiem.

 

1.2 Stratēģija, institucionālā un finansiālā stratēģija programmas sākumposmā

Pirmajos četros gados LVPP pienākumos ietilps valsts programmas ieviešana plašākā kontekstā. LVPP uzdevums - radīt programmas finansiālo, regulējošo un politisko struktūru, lai tā varētu sekmīgi darboties pēc LVPP funkciju izbeigšanās.

1. darbība	Pārskatīt un analizēt pastāvošo stratēģiju, institucionālo darbību
	un finansu sistēmu.
2. darbība	Saskaņot attiecīgas stratēģijas, kā arī institucionālo un finansiālo
	uzbūvi.
3. darbība	Izstrādāt stratēģijas pamatvirzienus, ieskaitot LAT2 izglītību
	regulējošo aparātu.
4. darbība	Izstrādāt finansiālo plānu.
5. darbība	Izstrādāt institucionālo pamatu.

 

2. sadaļa . Mācību un pārbaužu resursi

A daļa. Mācību iestādes

Lai nodrošinātu mācīšanu visiem cittautu mācībvalodas skolu audzēkņiem, vispirms jāsagatavo skolotāji, kas šo uzdevumu spēj veikt. Tas tiks panākts, darbojoties piecās jomās: (a) pārkvalificējot universitāšu un pedagoģisko institūciju pasniedzējus; (b) pārkvalificējot skolotājus; (c) pārkvalificējot cittautu mācībvalodas skolu mācību priekšmetu skolotājus; (d) pārkvalificējot mācību materiālu autorus un izstrādājot jaunus mācību materiālus; (e) izstrādājot jaunu eksaminēšanas sistēmu.

Tālāk minētie komponenti ir dažādu projektu apkopojumi, ko veica ekspertu grupa 1995. gada maijā/jūnijā Vajadzību izvērtēšanas misijas ietvaros. Sīkākas ziņas par katru apakšpunktu meklējiet manuskripta 1.pielikumā. (Programmas komponentu kopsavilkums pēc ANAP starptautiskās/ Latvijas ekspertu misijas ieteikumiem Valsts latviešu valodas mācību programmas formulēšanai).

 

2.1 LAT2 skolotāju pārkvalificēšanas rokasgrāmatas sagatavošana un izdošana

Rokasgrāmatu izmantos skolotāju pārkvalificētāju mācīšanai un vēlāk par LAT2 skolotāju pamatmateriālu.

Rokasgrāmata būs nozīmīgākā mācību programmas ieviešanas procesa un mācību materiālu izstrādes daļa.

Tā ietvers būtiskus jautājumus, piemēram, galvenos kursus, praktiskus pedagoģiskus norādījumus. Mācību grāmata papildinās LAT2 programmu, kas nosaka lingvistiskās iezīmes un dod piemērus darbam ar skolēniem, tematiskus rakstus par pedagoģiskiem jautājumiem, piemēram, apmācāmo autonomiju.

Publikāciju sagatavos redkolēģija, kuras sastāvā būs trīs Latvijas eksperti un divi starptautiskie eksperti. Redkolēģiju iecels LVPP.

Šā procesa plānošana notiks divās 2-3 dienu sesijās. Redkolēģija izvēlēsies tematus, nolīgs autorus un sagatavos publicējamos rakstus.

Rokasgrāmata būs bezmaksas, to skaits pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu (2000 eksemplāru). Kursi, kas paredzēti skolotāju pārkvalificēšanai, tiks nodrošināti ar šo rokasgrāmatu, tā būs galvenais mācību materiāls.

Laiks: 7 mēneši (1995.g. oktobris. - 1996.g. aprīlis). Redkolēģija sāks darbu 1995. gada oktobrī, un rokasgrāmata tiks izdota 1996.g. aprīlī. 2. sadaļas pārējie apakšpunktu īstenošana ir atkarīga no rokasgrāmatas pabeigšanas laika.

 

2.2 LAT2 skolotāju pārkvalificētāju apmācība

40-50 mācību stundu kurss 30 augsti kvalificētiem LAT2 skolotājiem no visas Latvijas nodrošinās galveno tematisko un priekšmetu kursu pasniegšanu LAT2 skolotājiem. Papildus kursiem skolotāju pārkvalificētājiem būs jāveic sagatavošanās darbi.

Skolotājus izvēlēsies pēc šādiem principiem:

a) ievērojama pieredze latviešu valodas kā otrās valodas pasniegšanā;

b) formāla kvalifikācija gan latviešu, gan citas valodas pasniegšanā;

c) pieredze (vai vēlēšanās) strādāt par skolotāju pārkvalificētāju.

Speciālistu grupa, kas pazīst vietējos apstākļus un iedzīvotāju etnisko sastāvu dažādos Latvijas novados, veiks pretendentu atlasi. Iedzīvotāju skaitliskais sadalījums varētu arī neatspoguļoties grupas sastāvā.

Programmā ir iekļautas kursu dalībnieku ceļa izdevumu un uzturēšanās izmaksas, sekmīgiem beidzējiem piedāvās strādāt par skolotāju pārkvalificētājiem attiecīgajā novadā.

Kursu izstrādās un vadīs Latvijas un starptautiskie eksperti LVPP vadībā.

Laiks: 4 mēneši (1996. g. marts - augusts).

 

2.3 Pamatkursi LAT2 skolotāju pārkvalificēšanai

Kursiem būs divas daļas - intensīvs 50 mācību stundu ievads un 5-6 dienu seminārs (vai vakara nodarbības - trīs mācību stundas nedēļā sešu mēnešu laikā).

Šis kurss būs teorētisks ievads LAT2 mācīšanā, un tajā ietilps arī atsevišķi temati no ķķ Pārstrādātās macību programmas 1.-9. klasei ėķ. Ievadā ietilps arī praktisko nodarbību plānošana. Laikā starp pirmo un otro kursa daļu skolotāji izmantos šos plānus savās mācību stundās. Tādējādi otrajā kursu daļā būs iespējams pamatojoties uz iegūto pieredzi apspriest iespējamos uzlabojumus nodarbību plānošanā.

Kursi notiks rajonos. Kursu otrajā daļā liela uzmanība jāpievērš pieredzes apmaiņai un mācību plānu apspriešanai. Tas vēlāk palīdzēs izstrādāt mācību materiālus un mācību programmu; video un audio palīgmateriāliem būs nozīmīga loma jauno metožu ilustrēšanā.

Kursi būs bezmaksas, visus izdevumus (arī ceļa izdevumus) segs programma. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām Latvijas iestādēm kopā ar LVPP būs jānosaka nepieciešamais LAT2 skolotāju skaits.

No kursantiem tiek gaidīta aktīva piedalīšanās. Kursa beigās pārbaudījuma vietā būs jāveic rakstveida uzdevums. Apliecībā atzīmēs dalībnieku aktivitāti un sekmes.

Laiks: sākot no 1996. gada septembra līdz kamēr būs vajadzība pēc LAT2 skolotāju pārkvalificēšanas.

 

2.4 Tematiski kursi LAT2 skolotājiem

Šie kursi papildinās skolotāju pārkvalificēšanas pamatkursus un veicinās mācību efektivitāti praktiskā, pedagoģiskā un metodoloģiskā kontekstā.

Tematiskie kursi LAT 2 skolotājiem būs tiešs 2. 3. apakšpunkta turpinājums. Tie būs regulāri vienas dienas kursi nedēļas nogalēs dažādās Latvijas vietās.

Laiks: no 1998. gada septembra līdz programmas īstenošanas beigām.

 

2.5 Pastāvīgi priekšmetu apmācības kursi cittautu mācībvalodas skolu skolotājiem

Citu mācību priekšmetu skolotāju apmācību mērķis - lai skolotāji desmit gadu laikā spētu pasniegt savu priekšmetu latviešu valodā.

Šo kursu dalībnieki būs fiziskās audzināšanas, mākslas/zīmēšanas, darbmācības, mūzikas, dabas zinātņu, ģeogrāfijas un vēstures skolotāji. Valodas iemaņu prasības šiem skolotājiem atšķirsies atkarībā no pasniedzamā priekšmeta.

Fiziskās audzināšanas, mākslas un zīmēšanas, darbmācības un mūzikas skolotāju valodas zināšanu prasības nosaka ar runāšanas un sapratnes līmeni atbilstoši mācību un administratīvajiem mērķiem. Dabaszinību, ģeogrāfijas un vēstures skolotājiem nepieciešamas visas četras valodas prasmes. Tādējādi pēdējai grupai būs nepieciešami sarežģītāki mācību kursi.

Šis process sastāvēs no trim fāzēm:

1) LAT2 atkārtošanas kurss tiem minoritāšu skolu skolotājiem, kuru latviešu valodas zināšanas ir pasliktinājušās, kopš viņi nokārtojuši 2. pakāpes valodas atestāciju. Šis kurss ir brīvprātīgs un palīdzēs skolotājiem apgūt tādu līmeni, kāds nepieciešams, lai piedalītos 2. vai 3. fāzē. Kursa ilgums paredzēts 40 stundas (sk. 1. pielikumu).

2) Speciāls LAT2 kurss pirmās kategorijas (fiziskās audzināšanas, mākslas un mūzikas) skolotājiem. Kursa garums 60 stundas katrā priekšmetā (sk. 1. pielikumu).

3) Speciāls LAT2 kurss otrās kategorijas (ģeogrāfijas, dabaszinību un vēstures) skolotājiem. Šis kurss ilgs 120 stundas katrā priekšmetā (sk. 1.

pielikumu).

Laiks: no 1996. gada septembra līdz programmas beigām.

 

2.6 LAT2 mācību līdzekļu autoru sagatavošana

Mērķis - potenciālu LAT2 mācību līdzekļu autoru sagatavošana.

Kursā ietilpst četri vietēja un četri starptautiska mēroga semināri, ko organizēs

2.8 apakšpunktā norādītā mācību materiālu redkolēģija (LAT2 mācību materiālu izstrādāšana pieaugušajiem).

Dalībnieki būs 20 potenciālie LAT2 mācību materiālu izstrādātāji, kuri iepazīsies ar mācību materiālu izstrādāšanas problēmām, balstoties uz redkolēģijas pieredzi (2.8 apakšpunkts).

Šī kursa dalībniekiem jābūt LVPP mācību kursu apmeklētājiem. Viņiem jāorientējas jaunajā programmas skolu mācību programmā, kā arī jāapzinās jaunā attieksme, kas vērsta uz mācāmo cilvēku. Būtu vēlama arī piedalīšanās 2.8 apakšpunktā minētajos mācību kursos.

Laiks: 1997. gada pavasarī - 8 divu dienu semināri (4 vietējie un 4 starptautiskie);

1997. gada rudenī - turpmāk semināri divas reizes mēnesī, lai risinātu specifiskus mācību materiālu izstrādes jautājumus līdz pat programmas īstenošanas laika beigām.

 

B daļa. Pieaugušo izglītība

Domājot par pieaugušajiem, kuri vēlas apgūt vai padziļināt latviešu valodas zināšanas , Valsts programmā ir ietverta: a) jaunu mācību materiālu izveidošana, pamatojoties uz ANO ekspertu misijas programmu; b) eksperimentāla skolotāju un pasniedzēju pārkvalificēšana; c) eksperimentāla atsevišķu profesionālo grupu apmācība.

Šī daļa sastāv no sarežģītiem, savstarpēji atkarīgiem apakšpunktiem atbilstoši pieaugušo iedzīvotāju vajadzībām latviešu valodas kā otrās valodas apguvē.

 

2.7 LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošana

LAT2 pasniedzēju un LAT2 skolotāju pārkvalificēšana un kvalifikācijas celšanas mācīblīdzekļu izstrāde.

Šī uzdevuma risināšanā tiks iesaistīti starptautiskie eksperti (A grupa), skolotāju sagatavotāji un skolotāji (B grupa), kā arī apmācāmo grupa (C grupa), kuras sastāvā būs vienas profesijas pārstāvji (piem., policisti, ierēdņi, medicīniskais personāls utt.), pārstāvot visus trīs atestācijas līmeņus (I - III).

Mācības notiks 16-17 nedēļas. Tajā iekļauti 4 semināri (kopā 7 nedēļas) A un B grupai, kā arī 3 praktisko mācību sesijas, izmantojot C grupu par savu prasmju pārbaudes grupu.

Semināra laikā A grupa pasniegs B grupai jaunākās valodas mācībmetodes un principus, sagatavojot mācībām ar C grupu. Pirmais seminārs ilgs 3 nedēļas, tam sekos 3 nedēļu mācību sesija. Otrais un trešais seminārs katrs ilgs vienu nedēļu, starplaikos tos pārtrauks trīs nedēļu mācību darbs ar C grupu.

B grupa teorētiskajās nodarbībās iegūtās zināšanas papildinās sadarbojoties ar A grupu un praktiski strādājot ar C grupu, sagatavos pirmo skolotāju pārkvalificēšanas kursa mācību materiāla projektu.

Laiks: divi pirmie gadi, sākot ar 1995.g. oktobri. Kursi četras reizes atkārtosies.

 

2.8 LAT2 kursa materiālu izstrādāšana (pieaugušajiem)

Jaunu mācību materiālu izstrāde LAT2 pieaugušo mācīšanai, pamatojoties uz ekspertu misijas izstrādāto mācību programmu (sk. 1. pielikumu).

Mācību programma ir izstrādāta atbilstoši sazināšanās vajadzībām, ievērojot praktiskās vajadzības, piecus lingvistisko spēju līmeņus un 14 tematus (sk.1.pielikumu). (Katrs temats var būt pārstāvēts katrā no pieciem līmeņiem).

Šī mērķa īstenošanu vadīs 2-4 Latvijas eksperti, kuri izstrādās LAT2 mācību grāmatas pieaugušajiem. Vienlaicīgi sagatavos televīzijas filmu (sk. 2.1, 4. apakšpunktus), kas saskaņota ar jauno mācību grāmatu.

Otra grupa atbilstoši LAT2 pieaugušo mācību materiāliem un ekspertu misijas izstrādātajam skolu mācību plānam skolām izveidos mācību materiālu LAT2 mācīšanai no 1. līdz 9. klasei (sk. 2.6 apakšpunktu - LAT2 mācību materiālu izstrādātāju sagatavošana).

Mācību tēmas tiks aplūkotas atbilstoši dažādiem LAT2 valodas zināšanu (kompetences) līmeņiem. Katrā līmenī ietilpst lasīšana, rakstīšana, klausīšanās (uztvere) un runāšana. Mācību programmas tēmas atbilst EP/CITO priekšlikumam par ėķNepieciešamo un pietiekamo (latviešu valodas) kompetences līmeni atbilstoši naturalizācijas vajadzībāmķķ (1995. g. janv. - sk. 1. pielikumu).

Materiāli tiks veidoti akcentējot atsevišķu valodas līmeņu apguves vajadzības, izstrādājot viegli lietojamas un audzēkņu vajadzībām atbilstošas mācību grāmatas un materiālus. Grupa izstrādās arī diagnostiskus izrunas vingrinājumus un LAT2 pārbaudes darbus, formulēs latviešu valodas runas prasmes standartu.

Katras nodaļas materiālus regulāri apspriedīs atklātos semināros. Tādējādi nākamie mācību materiālu lietotāji un pasniedzēji varēs piedalīties mācību līdzekļu izstrādes procesā. Starptautisko ekspertu komentāri un kritika nodrošinās modernu LAT 2 mācīšanas metodiku.

Šis projekts tiks īstenots vienlaikus 2.7 apakšpunkta realizēšanai (LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošanai), lai pilnā mērā varētu izmantot kopējās izvērtēšanas priekšrocības.

Laiks: sākot no 1995. g. oktobra līdz programmas realizēšanas beigām.

 

2.9 Pieaugušo skolotāju sagatavošana

Šīs sadaļas realizēšanu paredz LAT2 skolotāju pārkvalificēšanu pieaugušo mācīšanai. Kurss sastāvēs no divām daļām, katra ilgs divas nedēļas.

Kursa saturs būs LAT2 Ievads pieaugušo mācīšanā un teorijā. Tajā izmantos pārveidoto LAT2 mācību programmu pieaugušajiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta personību autonomijai.

Ievaddaļa galvenokārt būs teorētiska, taču tajā ietilps arī praktisko mācību nodarbību plānošana atbilstoši pārstrādātajai LAT2 mācību programmai (pieaugušajiem). Laikā starp pirmo un otro kursa daļu skolotāji mācīs pēc šīs programmas mācību stundās. Tādējādi otrajā kursu daļā būs iespējams apspriest labojumus praktisko nodarbību plānošanā, pamatojoties uz iegūto pieredzi.

Kursi notiks sešās lielākajās Latvijas pilsētās, kur pārsvarā ir latviešu valodas nepratēji (Daugavpilī, Liepājā, Rīgā utt.). Liela uzmanība jāvelta kursa otrajā daļā ieplānotajai pieredzes apmaiņai un mācību plānu apspriešanai. Tas palīdzēs mācību materiālu un mācību plānu izstrādāšanā.

Video un audio materiāliem būs nozīmīga loma, lai parādītu, kā pievērst uzmanību apmācāmo vajadzībām.

Kursi būs bezmaksas, un visus izdevumus (arī ceļa izdevumus) segs organizatori. Izglītības un zinātnes ministrija un citas Latvijas iestādes kopā ar LVPP noteiks nepieciešamo LAT2 skolotāju skaitu.

Aktīva piedalīšanās ir nepieciešama, kursu beigās pārbaudījuma vietā būs jākārto neliels rakstisks uzdevums. Apliecībā atzīmēs dalībnieku aktivitāti un sekmes.

Laiks: sākot no 1996. gada septembra, līdz būs sagatavots pietiekams LAT2 skolotāju skaits. Kursiem jānotiek vismaz četras reizes.

 

C daļa. Pārbaudes

2.10 Latviešu valodas pārbaužu sistēma

Mērķis ir izveidot pārbaudes procesu.

Valodas pārbaudījumus Latvijā izmanto dažādiem mērķiem un dažādos kontekstos, taču kopumā tie neatbilst izvirzītajām prasībām. Galvenās valodas novērtēšanas problēmas: testiem nav vienotas formas; vērtēšanas process nav standartizēts; grūti salīdzināt dažādos laikos un vietās notikušās pārbaudes.

Skolotāji un darba devēji galvenokārt sūdzas par skolēnu un darbinieku slikto sagatavotību. Tas norāda uz nekonsekventu valodas mācīšanas sistēmu. Tā ir viena no galvenajām risināmajām problēmām.

Jādefinē mācību mērķi un gala rezultāts. Latvijas kontekstā tas nozīmē attīstīt mācību sistēmu, kas piedāvā atsevišķas mācības skolēniem un pieaugušajiem, kā arī skolu absolventiem, kas paredzējuši turpināt izglītību arodskolās vai augstākās izglītības iestādēs.

Nākošais loģiskais solis šo vajadzību apzināšanā, kā arī novērtēšanas procesa efektivitātes veicināšanā ir visu potenciālo programmas izmantotāju (skolotāju, darba devēju, universitāšu mācībspēku) iesaistīšana valodas mācīšanas sistēmas izstrādē. Tradicionālā strukturālā pieeja (kas koncentrēta uz gramatiku un pareizrakstību) tiks aizstāta ar komunikatīvo un funkcionālo pieeju.

Nākamais risināmo jautājumu loks, izstrādājot pārbaužu sistēmu, aptver konkrētus aspektus, piem., pārbaudes ticamību, lietderību un praktiskumu, nodrošināt ideālā gadījumā efektīvu rezultātu.

Pārbaudes nosacījumiem, ko izstrādā ieinteresētās personas jānosaka šādi aspekti:

katras pārbaudes, uzdevuma vai vingrinājuma mērķis,

izmantojamais formāts,

nepieciešamie materiāli,

procedūras,

pārbaudes sastāvdaļas un to garums,

vērtēšanas kritēriji,

labošanas shēma.

Pārbaudījumu izstrādei būs vairākas pakāpes (sākot ar prototipu pārbaudēm, kas palīdzēs informēt sabiedrību, skolotājus un pārbaužu izstrādātājus par pārbaužu vispārējo virzību un mērķi. Tad sekos pirmās operatīvās un paralēlās versijas kopā ar norādēm par katra pārbaudījuma un kandidāta pārbaudes izdevumiem. Vērtējumu varēs veikt gadskārtēji, pamatojoties uz pārbaudījumu rezultātiem, pieprasījumu un izmaksām. Kad testi būs izstrādāti, jāizskaidro skolotājiem, kā tos lietot un kā izmantot).

 

D daļa. Masu informācijas līdzekļi

Šai darbības daļai ir trīs mērķi: (a) izveidot televīzijas filmu saistītu ar 2.8 punktā minētajiem mācību materiāliem; (b) plaši informēt sabiedrību par LAT2 jautājumiem; (c) veicināt Valsts latviešu valodas mācību programmas ieviešanu, vienlaicīgi ceļot LAT2 prestižu un stiprinot latviski nerunājošo iedzīvotāju motivāciju.

 

2.11 Masu informāciju līdzekļu darbība

Televīzija

(1) Veidot valodas latviešu un krievu televīzijas programmām titrus latviešu valodā, lai veicinātu saprašanas, uztveres, lasīšanas un rakstīšanas iemaņas latviešu valodā. Pirmā varētu būt ziņu programma ""Panorāma"".

Laiks: viens gads, sākot no 1995. gada novembra.

(2) Izveidot 15 īsus (5 minūtes) sižetus, ko raidītu divas reizes nedēļā. Tās būs humoristiskas, aizraujošas vai mīklainas ikdienas situācijas. Pirmo reizi tiks raidīts sižets bez beigām, otro reizi - pilnībā.

Laiks: sākot no 1995. gada novembra.

(3) Pārraidīt debates starp valdības pārstāvjiem un cilvēkiem "no ielas" par aktuāliem jautājumiem. Lūgt skatītājus sūtīt jautājumus nākamajām programmām. Tās raidīs vismaz trīs reizes nedēļā dažādos laikos.

(4) Izveidot un pārraidīt valodas kursu TV saistībā ar komponentu 2.8. Kurss sastāvēs no desmit 15 minūšu programmām un divdesmit 30 minūšu programmām. Tām būs kopēja tematika un katrā programmā tiks iestarpināta gramatika, vingrinājumi un informācija par Latvijas kultūru un tradīcijām.

Laiks: no 1995. gada oktobra līdz 1997. gada oktobrim - raidījumu veidošanai

no 1996. gada februāra līdz 1998. gada maijam - pārraides TV.

(5) Izveidot un pārraidīt vietējā televīzijā latviski nerunājošiem viktorīnas par latviešu valodu un dzīvi.

Radio

(1) Raidīt televīzijas debates (sk. 3. punktu).

(2) Izveidot un pārraidīt īsus 5-7 minūšu garus stāstiņus bez beigām un lūgt klausītājiem uzrakstīt beigas. Nākamajā pārraidē izmantot divus labākos.

(3) Raidīt jautājumu un atbilžu programmu par latviešu valodu, izmantojot vietējās radio stacijas.

Laiks: sākot no 1995. gada oktobra.

Prese

(1) Publicēt radio stāstu ar tulkojumu krieviski un svarīgākajiem izteicieniem (sk. radio 3. punktu).

(2) Publicēt komiksus saistībā ar televīzijas sižetiem (sk. televīzijas 3. punktu).

(3) Intervijas ar jauktajām ģimenēm, ievērojamām personām un ārzemniekiem par latviešu valodas zināšanu priekšrocībām utt..

(4) Publicēt aktuālu notikumu aprakstus par Valsts latviešu valodas mācību programmu un par TV kursu izveidošanu.

Papildu darbības

(1) Izveidot plakātu, kas veicina interesi par latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanos.

(2) Ieskaņot dziesmiņu, izmantojot vienkāršu latviešu tekstu. Dziedātājam vajadzētu būt labi pazīstamam. Izveidot arī videokasetes.

(3) Ieviest gadskārtēju Latviešu valodas dienu.

(4) Izveidot logotipu, kuru izmantos visai valsts programmai.

 

3. sadaļa. Skolēnu un pieaugušo apmācības

un zināšanu pārbaude

Jaunajai politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā ir ievērojamas sekas pieaugušo izglītības jomā. Latviešu valodas kā valsts valodas ieviešana ir izmainījusi latviski nerunājošo iedzīvotāju politiskās un ekonomiskās iespējas. Pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā, nosakot obligāto pamatskolas izglītību, ir radījušas jaunu pieaugušo grupu, kurai jāintegrējas sabiedrībā.

Jaunā situācija ir radījusi Latvijā milzīgas finansiālas un sociālas problēmas. Taču tā dod iespēju izstrādāt un ieviest latviešu valodas kā otrās valodas priekšmetu pieaugušajiem, kā arī izstrādāt specifisku pieaugušo apmācības metodiku un pieeju.

 

A daļa. Skola

Atbilstoši minoritāšu skolēnu vidējam skaitam katrā klašu grupā (12 000) līdz valsts programmas beigām pēc 10 gadiem pilnīgu latviešu valodas LAT2 mācību programmas kursu apgūs 120 000 cilvēku. Īstais skaits būs daudz lielāks (180 000 skolas vecuma bērni), jo arī tie skolēni, kurus neskars mācību programma, uzlabos savas zināšanas, tāpēc ka skolotāji būs pārkvalificēti.

 

B daļa. Pieaugušie

Ņemot vērā dažādās pieaugušo kategorijas un atšķirīgo vēlēšanos iemācīties valodu dažādos līmeņos, grūti novērtēt pieprasījumu pēc latviešu valodas mācībām pieaugušajiem. Izmantojot tikai plānoto naturalizācijas pieteikumu skaitu un faktu, ka aptuveni 75% no visiem naturalizācijas pretendentiem būs nepieciešama valodas apmācība, jālēš, LAT2 kursos (valsts programmas ietvaros) varētu pieteikties vismaz 20 000 pieaugušo gadā.

Ātri ieviešot valsts programmas komponentus 2.7, 2.8 un 2.9 punktus, līdz 1996. gada beigām varētu sagatavot ap 500 LAT2 skolotāju. Pieaugušo apmācība notiks vakaros (un nedēļas nogalēs pēc vajadzības).

Katrs skolotājs vidēji varēs apmācīt 32 pieaugušos gadā. Katrā programmas gadā tiks izglītoti 16 000 cilvēki (500 skolotāji x 32 pieaugušie). Skaits būs atkarīgs no tā, kādu latviešu valodas prasmes pakāpi pieaugušie vēlēsies sasniegt, cik kursu katram vajag, lai sasniegtu attiecīgo pakāpi, un arī no katra kursanta motivācijas.

Bez tam pirmajos četros gados vēl 6000 jauniešu katru gadu mācīsies LAT2 intensīvajos kursos (papildus parastajai mācību programmai). Kursi ietilps valsts programmā (intensīvie LAT2 kursi papildus parastajai mācību programmai).

Intensīvos latviešu valodas kursus organizēs 16-20 gadus veciem minoritāšu skolu jauniešiem, kuriem jāuzlabo latviešu valodas zināšanas, lai turpinātu mācības. Kursus organizēs vasaras brīvlaikā un tie ilgs trīs nedēļas. Katrā intensīvajā kursā būs 5 mācību stundas dienā (kopā 75 stundas), grupās būs ne vairāk kā 12 dalībnieku. Kursus vadīs kvalificēti LAT2 skolotāji skolu telpās. Tā būs bezmaksas apmācība (tikai 16-20 gadu veciem jauniešiem).

Jāuzsver, ka 2. sadaļas (ėķMācību un pārbaužu resursiķķ) apakšpunkti attiecas uz visiem desmit valsts programmas gadiem, bet 3. sadaļa ėķSkolēnu un pieaugušo apmācība un zināšanu pārbaudeķķ atspoguļo tikai valsts programmas pirmos četrus gadus (1996-1999). Jāpieņem, ka vismaz 51 000 pieaugušo vēlēsies mācīties LAT2 kursos (1. un 2. pakāpes prasme) šajā posmā. Papildus tam 24 000 jauniešu (6000 katru gadu, 1996-1999) mācīsies intensīvajos kursos. Programmas pirmajos četros gados kopā varētu apmācīt 75 000 pieaugušo.

Reāli pirmajos četros gados varēs apmācīt daudz vairāk par 75 000 pieaugušo, ja daudzi no pieaugušajiem jau būs sasnieguši 1. valodas prasmes

pakāpi. Minētie skaitļi ir aptuveni, tie nosaka (un aprēķinātu izmaksas) minimālo mācību nodrošinājumu, kas jāsagatavo (un jāpavairo) ļoti drīz pēc programmas uzsākšanas. Vēl viena svarīga sastāvdaļa būs informācijas līdzekļu darbības apjoms un efektivitāte.

 

9. Valsts programmas paredzamie izdevumi

ANAP Latvijas un starptautisko ekspertu grupa atzina, ka katram pieaugušajam latviešu valodas apgūšanai (1. pakāpē) vajadzīgas 60 stundas (3 stundas katram studentam nedēļā, kursu ilgums - 20 nedēļas). Ekspertu misija atzina, ka valodas apgūšanai - 2. pakāpē - papildus nepieciešamas 120 stundas (kopskaitā 180 stundas) un vēl 120 stundas (kopskaitā 300 stundas), lai valodu apgūtu 3. pakāpē.

Maksa par valodas kursiem valodas apgūšanai 1. pakāpē tiek aprēķināta šādi: ņemot vērā to, ka skolotāju alga, strādājot ar pieaugušajiem, vidēji ir 5 lati par stundu, un pieskaitot 37% sociālās apdrošināšanas nodokli, kopējā alga skolotājam par valodas kursiem 1. pakāpes apguvē būtu 411 lati (60 stundas x 5 lati/stundā x 1.37). Ja grupā vidēji mācās 20 valodas apguvēji, tad izdevumi par 1 pieaugušo ir 20 lati. Ņemot vērā to, ka izdevumi par telpu īri 60 stundu kursa laikā vidēji sasniedz apmēram 400 latus par kursu, telpu īre par 1 valodas apguvēju ir 20 lati. Paredzot vidēji 5 latus uz 1 valodas apguvēju par grāmatām un mācību līdzekļiem un 3 latus par administratīviem izdevumiem (pieteikšanās anketas, pasta izdevumi, papīrs, kodoskopa īre u.tml.), kā parādīts tālāk tabulā - kopējie izdevumi par 1 pieaugušo, kas apgūst valodu 1. pakāpē, sasniegtu 48 latus.

Runājot par valodas prasmes 2. pakāpi, pamatizdevumi paliek tie paši, bet pieaug mācīšanai atvēlētais laiks un telpu īres laiks (nepieciešamas papildus 120 mācībstundas). Kā redzams tālāk tabulā, paredzamie izdevumi par valodas kursiem, lai apgūtu latviešu valodu 2. pakāpē, ir 89 lati par pieaugušo.

 

Izdevumi par vienu valodas apguvēju - pieaugušo (latos)

	Valsts valodas	Valsts valodas	Valsts valodas
	prasmes	prasmes	prasmes
Valodas kursu izdevumi	1. pakāpe	2.pakāpe	3.pakāpe
		(papildus	(papildus
		120 stundas)	120 stundas)
Skolotāju algas	20	41	41
Telpu īre	20	40	40
Grāmatas/materiāli	5	5	5
Administratīvie izdevumi	3	3	3
Kopā	48	89	89

Kā jau iepriekš minēts, tiek pieņemts, ka 51 000 pieaugušo valodas apguvēju, kas centīsies apmeklēt valodas kursus pirmajos četros gados, visi vēlēsies uzlabot zināšanas līdz 2. valodas prasmes pakāpei. Tas nozīmē, ka vidējā mācību maksa par katru pieaugušo, lai apgūtu valodu 2. pakāpē (sākot ar minimālām zināšanām), ir 137 lati (48 lati + 89 lati).

Tātad paredzamie izdevumi par valodas mācīšanu 51 000 pieaugušo būs

6 987 000 lati jeb 13 624 650 ASV dolāri (137 lati uz 1 pieaugušo x 51 000, pēc maiņas kursa 1 lats = 1,95 ASV dolāri). Tomēr jāpatur prātā, ka šis aprēķins ir aptuvens un balstās uz pieņēmumu, ka šie pieaugušie vēlas apgūt valodu 1. un 2. pakāpē. Kopā ar 1 710 310 latiem jeb 3 335 105 ASV dolāriem, kas nepieciešami, lai gados jauniem pieaugušajiem mācītu latviešu valodu intensīvos kursos, kopējie izdevumi pieaugušo vajadzībām sasniegs 8 697 310 latus jeb 16 959 755 dolārus.

Kā redzams tabulā iepriekšējā lappusē ("Valsts programmas paredzētie izdevumi pa segmentiem un komponentiem"), valsts programmas paredzamie kopējie izdevumi sasniegs 12 246 028 latus jeb aptuveni 23,9 miljonus ASV dolāru, neskaitot minoritāšu skolu skolotāju algas un telpu īri, kas jau tiek finansētas no valdības izglītības budžeta.

Lielākā daļa no kopējās summas (8 697 310 lati jeb aptuveni 17 miljoni ASV dolāru) paredzēta skolotāju algām un telpu īrei, lai nodrošinātu valodas apmācības 75 000 pieaugušajiem (Segments 3 B; 24 000 jaunieši un 51 000 pieaugušie). LAT2 skolotāju un mācību līdzekļu kvalitatīva sagatavošana skolām un pieaugušajiem izmaksātu 4,2 miljonus ASV dolāru, savukārt valsts programmas pārvalde - 1,3 miljonus ASV dolāru. Masu informācijas līdzekļu kampaņai, kas domāta valsts programmas popularizēšanai un atbalstīšanai, paredzēts atvēlēt 1,4 miljonus dolāru.

Iespējams, ka pirmajā brīdī valsts programmai paredzētie izdevumi šķitīs ievērojami lieli, taču jāatzīmē, ka šī summa ir paredzēta, lai 10 gadu laikā radītu latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanas pamatus un nodrošinātu valodas apmācības 225 000 latviski nerunājošiem (180 000 minoritāšu skolu skolēniem + 51 000 pieaugušajiem + 24 000 jauniešiem). Lai arī sagaidāms, ka valdība spēs segt lielāko daļu nefinansiāla rakstura izdevumu (mācību telpu īri u.tml.), kā arī spēs piešķirt kaut minimālus līdzekļus no valsts budžeta, tad tiek arī sagaidīts, ka programmmas izdevumu zināmu daļu segs katrs valodas apguvējs-pieaugušais kats (ar mācību maksu) un starptautiskā sabiedrība.

VALSTS PROGRAMMAS PAREDZĒTIE IZDEVUMI

1. sadaļa - pārvaldes darbība	$	1,306,949
1.1 Latviešu valodas programmas pārvalde (LVPP)
1.2 Politiskā struktūra, institucionālā un finansiālā stratēģija
pēc programmas uzsākšanas posma
2. sadaļa - mācību un pārbaužu resursi	$	5,613,129
A daļa	Mācību iestādes
2.1	LAT2 skolotāju pārkvalificēšanas rokasgrāmata	$	40,449
2.2	LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošana	$	136,376
2.3	Pamatkursi LAT2 skolotāju pārkvalificēšanai	$	663,731
2.4	Tematiski kursi LAT2 skolotājiem	$	90,636
2.5	Pastāvīgi priekšmetu pasniegšanas kursi minoritāšu
	skolu skolotājiem	$	1,571,536
2.6	Mācību materiālu izstrādātāju sagatavošana	$	390,323
B daļa	Pieaugušo izglītība
2.7	LAT2 skolotāju pārkvalificētāju sagatavošana	$	837,218
2.8	Mācību materiālu izstrāde pieaugušajiem	$	329,815
2.9	Pieaugušo skolotāju sagatavošana	$	320,580
C daļa	Pārbaudes
2.10	Latviešu valodas pārbaužu sistēma Eiropas Padome
D daļa	Masu informācijas līdzekļi
2.11	Masu informācijas līdzekļu darbība	$	1,413,970
3. sadaļa - skolēnu un pieaugušo apmācība
un zināšanu pārbaude	$	16,959,755
A daļa	Mācību iestādēs
B daļa	Pieaugušo izglītībā
Kopā		$	23,879,755

 

Paredzētie izdevumi programmas īstenošanai

Programmas paredzēto izdevumu sadalījums pa sadaļām ir attēlots diagrammā manuskripta nākamajā lappusē ("Latviešu valodas mācīšanas programma - izdevumi pa segmentiem").

Kā redzams, tad 1. sadaļā "Pārvaldes funkcijas" plānotie izdevumi veido 5,5%, bet 2. apakšpunkta "Skolotāju un mācību līdzekļu sagatavošana" - 23,5% no programmas kopējiem izdevumiem. Kā norādīts stratēģijas sadaļā, tad valsts programmas paredzēto izdevumu lielākā daļa jeb 71% ir paredzēta "Valodas mācīšanai skolēniem un pieaugušajiem un to zināšanu pārbaudei". Tāpat, ja pēc programmas ieviešanas sākumposma (pirmajiem četriem gadiem) un pēc reālā pieprasījuma novērtēšanas, valodas mācīšanai pieaugušajiem tiek izlemts piesaistīt vēl vairāk naudas līdzekļu, tad ievērojami pieaugs programmas kopējie izdevumi, kā arī valodas mācīšanas pasākumiem paredzētie naudas līdzekļi.

 

Paredzētie izdevumi pa gadiem

Manuskripta 38. lappusē redzamais grafiskais attēlojums ("Latviešu valodas mācīšanas programma - programmas izdevumi pa gadiem") rāda programmas un sadaļu paredzētos izdevumus gadā.

Kā redzams, tad pagaidām visdārgākais posms ir 3. sadaļa "Valodas mācīšana skolēniem un pieaugušajiem un to zināšanu pārbaude". Pašreizējais plānotais programmas budžets (23,9 miljoni ASV dolāru) aptvers valodas mācīšanu pieaugušajiem tikai programmas pirmajos četros gados (1995./96. - 1999./2000.). Šā iemesla dēļ visas trīs sadaļas, jo īpaši 3. sadaļa "Praktiskās mācības", ir piesātināti, lai varētu sākt valodas mācības, tikko būs radīts minimālais LAT2 mācību pamats. Ir skaidrs, ka pirms 1998./99. gada ir jāveic sīks pieprasījuma izvērtējums. Ja lielāks skaits latviski nerunājošo vēlēsies apgūt latviešu valodu, tad jāizstrādā sīka finansiāla stratēģija tā, kas jāsāk īstenot 1998./99. gadā, lai, sākot no 1999. gada vidus, varētu paplašināt pieaugušo mācīšanu.

Grafikā parādīts, ka LAT2 skolotāju un mācību līdzekļu nodrošinājums (2. sadaļa) tiks izveidots programmas desmit gadu laikā, bet Latviešu valodas programmas pārvalde (1. sadaļas lielākā daļa) tiks likvidēta pēc programmas darbības pirmajiem četriem gadiem.

 

Paredzētie izdevumi pa kategorijām

Grafiskais attēlojums manuskripta nākamajā lappusē ("Latviešu valodas mācīšanas programma - izdevumi") rāda paredzētos izdevumus pēc katra programmas segmenta kategorijas.

3. sadaļas "Praktiskā apmācība" 8,469 miljoni ASV dolāru jeb vairāk par pusi (51,4%) no 3. sadaļā "Praktiskā apmācības" plānotajiem izdevumiem ir paredzēti vietējo latviešu valodas kā otrās valodas skolotāju/metodiķu algām (šim komponentam nav nepieciešami ārvalstu darbinieki). Vēl 6,8 miljoni ASV dolāru jeb 40% ir nepieciešami mācību telpu īrei, savukārt 1,5 miljoni ASV dolāru jeb 9% ir nepieciešami tehniskajiem līdzekļiem un materiāliem.

2. sadaļas "Mācību un pārbaužu resursi" paredzētie 3,65 miljoni ASV dolāru jeb 86% plānoto izdevumu paredzēti personāla izdevumiem, no kuriem 66% - vietējiem (latviešu valodas kā otrās valodas skolotājiem, latviešu valodas kā otrās valodas metodiķiem, vietējiem konsultantiem) un 20% - ārvalstu (starptautiskajiem ekspertiem valodas mācīšanā, programmas izstrādāšanā u.tml.) Vēl 0,346 miljoni ASV dolāru ir paredzēti īrei/administrācijai un 0,203 jeb 6% tehniskajiem līdzekļiem/materiāliem.

1. sadaļas "Pārvaldes darbība" lielākā daļa izdevumu - 92% - paredzēti darbiniekiem (1,2 miljoni ASV dolāru), no kuriem 37% (0,489 miljoni ASV dolāru) - ārvalstu darbiniekiem un 55% (0,715 ASV dolāru) - vietējiem darbiniekiem (Latviešu valodas programmas pārvaldes Latvijas personālam, vietējiem konsultantiem utt.). Vēl 4% paredzēti īrei/administratīviem izdevumiem (0,052 miljoni ASV dolāru) un tehniskajiem līdzekļiem/ materiāliem (0,051 miljonu ASV dolāru).

 

10. Finansēšana

un finansu norēķinu sistēma

Iepriekš izklāstītais liecina, ka lielu daļu no pieaugušo mācībām paredzētajiem izdevumiem veido mācību telpu īre. Lai arī Latvijas valdība, ņemot vērā pastāvošo budžeta krīzi, šajā laika posmā nespēj papildus atvēlēt valsts programmai ievērojamus finansiālus līdzekļus, tā tomēr paredz segt lielāko daļu nefinansiāla rakstura izdevumu (īri u.tml.), izmantojot esošās iespējas (skolas, pašvaldību struktūras, kultūras namus utt.).

Lai segtu citus izdevumus, valdība programmas īstenošanai lūgs starptautiskās sabiedrības atbalstu. Vairākas ārvalstis jau izteikušas vēlēšanos sniegt finansiālu atbalstu latviešu valodas mācībām. Eiropas Padome ir daļēji iesaistījusies valsts programmas 2.10 apakšpunktā "Latviešu valodas zināšanu pārbaudes sistēma" realizēšanā, tāpēc šī komponenta daļa netiek iekļauta programmas izdevumos.

Lai veicinātu latviešu valodas apguvēju motivāciju un palīdzētu samazināt pieaugušo izglītošanas ievērojamos izdevumus, tiek sagaidīts, ka valodas apguvēji - pieaugušie (izņemot jauniešus, kas piedalās valodas intensīvās apguves programmās) piedalīsies viņiem domāto latviešu valodas kursu finansēšanā. Lai arī mācību maksu var noteikt no jauna pēc gada (tā lai tiktu ievērota valodas apguvēju maksātspēja), tad tomēr no lēmumu pieņemšanas un finansiālās plānošanas viedokļa ir svarīgi ievērot divus pamatvariantus: pieaugušie valodas apguvēji sedz 20 vai 40% no kopējās valodu kursu maksas.

Lai izvairītos no līdzekļu izšķiešanas un varētu darboties iespējami sekmīgi institucionāli sarežģītā vidē, kā arī, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju, atklātumu un atbildību, programmai ir sava pārvaldes struktūra (Latviešu valodas programmas pārvalde), kas darbotos arī kā finansu līdzekļu piesaistīšanas mehānisms.

Šādā situācijā valdība ir lūgusi ANAP sniegt administratīvu un koordinējošu atbalstu finansiālās palīdzības regulēšanai, izmantojot ANAP vietējo izpildstruktūru. Patlaban tiek izstrādāts ANAP un ārvalstu valdību finansiāli atbalstītais, vietējo speciālistu realizētais projekts, lai īstenotu valsts programmas pirmo četru gadu plānus.

Četru gadu sākumposmā tiks izstrādāta detalizēta turpmākās valodas mācīšanas pieprasījuma un izdevumu analīze, kā arī sīka finansu stratēģija, kā šo pieprasījumu apmierināt papildus pašlaik plānotajiem 23,9 miljoniem ASV dolāru (12,25 miljoniem latu), kas paredzēti 180 000 minoritāšu mācībvalodu skolu skolēniem un 75 000 pieaugušajiem.

 

11. Pārvalde un koordinācijas pasākumi

Programma darbosies padomes pārraudzībā, kas sastāv no iesaistīto ministriju pārstāvjiem (Izglītības un zinātnes, Ārlietu, Iekšlietu, Tieslietu) un ANAP (programmas kontrolorgāns), Ministru prezidenta vadībā. Programmas padomē ANAP pārstāvēs ārvalstu finansētājus: tā sistemātiski atskaitīsies Ārvalstu finansētāju padomei par programmas gaitu un līdzekļu izlietojumu (galvenie ārvalstu finansētāji varētu piedalīties programmas padomes sēdēs kā novērotāji, ja tie vēlētos).

Programmas īstenošanas laikā programmas vadība tiks nodota Latviešu valodas programmas pārvaldes pārziņā, ko vadīs programmas vadītājs (ieteikto vadības struktūru skatīt komponentā 1.1). Programmas vadītājam būs pakļauts darbinieks, kura pārziņā būs programmas vadības viena daļa (finanses, administratīvās lietas), un valodas pasniegšanas speciālists (pasniegšanas kvalitātes kontrole; programmu izstrāde; novērošana; vērtēšana; atskaitīšanās). Programmas vadītājs regulāri atskaitīsies programmas padomei par programmas īstenošanu (biežums vēl jānosaka).

Vispārējo un finansiālo atbildību nodrošinās pieaicināti auditori, neatkarīgi novērotāji un vērtētāji. Programma izmantos ANAP palīdzību finansu administratīvos (tiešie maksājumi, grāmatvedība) un pārvaldes jautājumos. Īpašu profesionālu uzdevumu veikšanai tiks nolīgtas attiecīgas vietējās vai starptautiskās organizācijas.

 

12. Uzraudzība, atskaitīšanās

un izvērtēšana

Lai apmierinātu ārvalstu valdību finansētāju izvirzītās prasības pēc atskaitēm, programma izmantos stingru atskaišu, neatkarīgu auditoru un vietējo/starptautisko izvērtēšanas sistēmu.

Programmas pārvaldei būs regulāri jāatskaitās programmas padomei. Par atskaišu biežumu un kārtību programmas pārvaldei un programmas padomei būs jāvienojas, valsts programmai sākoties. ANAP kā vienīgā naudas devēju pārstāve programmas padomē savukārt atskaitīsies citiem finansētājiem par programmas īstenošanas gaitu.

Pirmajos trīs gados programmas (auditoru) ekspertīze tiks veikta katru gadu. Vēlākā posmā tiks pieņemts lēmums par turpmāko auditu veikšanas biežumu.

Visbeidzot, programma tiks izvērtēta 2 reizes desmit gadu laikā: pirmā izvērtēšana paredzēta 18 mēnešus pēc programmas uzsākšanas, bet nākamā notiks ceturtā gada beigās (pēc programmas 48 darbības mēnešiem). Nepieciešamības gadījumā var notikt papildu izvērtēšana.