Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3., 14., 15.nr.; 2001, 6.nr.; 2003, 17.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 3., 7., 21.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 1., 7., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 86., 151.nr.; 2011, 46., 99., 201., 204.nr.; 2012, 41., 200.nr.; 2013, 243.nr.; 2014, 186., 228.nr.) šādus grozījumus:

1.1.pantā:

papildināt pantu ar 19.³ punktu šādā redakcijā:

"19³) speciālā militārā tehnika — bruņutehnika, inženiertehnika un cita speciāla pašgājēja tehnika ar iekšdedzes motoru, ja tā nav būvēta uz automobiļa bāzes un pēc konstrukcijas ir paredzēta izmantošanai mācību kaujās un kaujas apstākļos;";

papildināt pantu ar 23.² punktu šādā redakcijā:

"23²) transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums — dokuments, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu apliecina, ka mehāniskajam transportlīdzeklim (izņemot bezceļu transportlīdzekli) vai tā piekabei (puspiekabei) veikta atbilstības novērtēšana;".

2. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt divām valsts reģistrācijas numura zīmēm, bet motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, traktortehnikai, mopēdiem un piekabēm, kuru izgatavotājs paredzējis uzstādīt tikai vienu numura zīmi, — vienai valsts reģistrācijas numura zīmei. Zīmes piestiprināmas šim nolūkam paredzētajās vietās. Uz trolejbusiem, tramvajiem, speciālās militārās tehnikas un specializētajiem tūristu transportlīdzekļiem jābūt uzkrāsotiem diviem reģistrācijas numuriem."

3. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) Nacionālie bruņotie spēki — speciālo militāro tehniku;".

4. 11.panta pirmajā daļā:

papildināt 1.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrācijas iesniegumu noformē transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Iesniegumu apliecina tā iesniedzējs Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai elektroniski, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētos un nodrošinātos e-pakalpojumus;";

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Ja transportlīdzeklis iepriekš nav reģistrēts, jāiesniedz tā izcelsmes dokuments. Ja izcelsmes dokuments ir transportlīdzekļa atbilstības apliecinājums, transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā oficiālais pārstāvis Latvijā, kurš noslēdzis sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, šo dokumentu var iesniegt elektroniski;".

5. 12.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) dokuments par iepriekš nereģistrēta vai ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa iegādi ārvalstīs;";

izslēgt otrās daļas 5. un 6.punktu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "ārvalstīm" ar vārdiem "valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts".

6. 15.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atsavinot transportlīdzekli, transportlīdzekļa atbilstības apliecinājumu, ja tas nav elektroniskais dokuments, nodod transportlīdzekļa ieguvējam.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "(izņemot traktortehniku, tās sastāvdaļas un piekabes)" ar vārdiem "un speciālās militārās tehnikas".

7. 16.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Tramvaju, trolejbusu un specializēto tūristu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina vietējās pašvaldības. Speciālās militārās tehnikas tehniskā stāvokļa kontroli nodrošina Nacionālie bruņotie spēki. Speciālajai traktortehnikai un speciālajai militārajai tehnikai valsts tehnisko apskati neveic.";

papildināt 6.² daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) speciālo militāro tehniku."

8. Izslēgt 21.panta pirmās daļas ceturtajā teikumā vārdus "transportlīdzekļa noņemšanai no uzskaites vai transportlīdzekļa nodošanu īpašumā ieguvējam".

9. 22.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kuras pastāvīgā dzīvesvieta atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem vai saskaņā ar valsts reģistros pieejamo informāciju ir Latvijā vai kura var pierādīt, ka pēdējos sešus mēnešus ir mācījusies Latvijā. Šā panta izpratnē personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

a) personas uzturēšanās vieta vismaz 185 dienas kalendārajā gadā ir Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) un darba saistību dēļ,

b) personai nav darba saistību, bet tās uzturēšanās vieta Latvijā ir personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ,

c) persona ārvalstī uzturas darba saistību dēļ, bet regulāri atgriežas un uzturas Latvijā personisku saistību (saistības, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saikni ar Latviju) dēļ,

d) personas uzturēšanās vieta ir Latvijā, bet tās uzturēšanās ārvalstīs saistīta ar mācībām;";

papildināt 3.¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmuma par mācību kartes neizsniegšanu, darbības apturēšanu vai atņemšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību."

10. 23.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ar B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām:

a) B1 kategorijas transportlīdzekli,

b) transportlīdzekļa vadītājam, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, — A kategorijas triciklu,

c) Latvijā — A1 kategorijas transportlīdzekli;";

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ar A2 kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām — A1 kategorijas transportlīdzekli;";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Speciālo militāro tehniku ir tiesīgs vadīt profesionālā dienesta karavīrs vai zemessargs, kuram piešķirta A vai B kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība."

11. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas, kuras atrodas militārajā dienestā, var iegūt C, CE, D1 un D kategorijas vadītāja apliecību no 19 gadu vecuma. Šī vadītāja apliecība līdz šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai dod tiesības vadīt tikai Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļus."

12. 25.pantā:

izteikt 1.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Tramvaja, trolejbusa, velosipēda vadītājam, kā arī speciālās militārās tehnikas vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam dokumentam.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts:

1) lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad tālruņa aparāts tiek izmantots brīvroku režīmā;

2) lietot piezīmjdatorus, planšetdatorus un viedierīces, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā;

3) atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus."

13. Papildināt 29.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja personai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas uz laiku līdz gadam, persona, lai atjaunotu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanu un atjaunošanu noteiktajā kārtībā nokārto teorētisko eksāmenu."

14. Izteikt 30.¹ panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes."

15. Izteikt 31.² panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja transportlīdzekļa apkalpes loceklis veic jebkura ilguma darbu naktī laikposmā no pulksten 01.00 līdz 05.00, tad kopējais ikdienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 10 stundas katru 24 stundu laikposmā. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, drīkst mainīt iepriekš minēto nakts darba laikposmu, nosakot, ka tas ir ne mazāk kā četras stundas ilgs laikposms periodā no pulksten 00.00 līdz 07.00."

16. Izteikt 43.² pantu šādā redakcijā:

"43.² pants. Īpatnības administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu

(1) Administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja tas konstatēts bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos ir saņemta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, administratīvo sodu piemēro personai, kura minēto atļauju saņēmusi. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā), administratīvo sodu piemēro komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību.

(2) Persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu.

(3) Administratīvo sodu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja:

1) tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies šā panta pirmajā daļā minētās personas valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ;

2) šā panta pirmajā daļā minētā persona norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs (norādot attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

(4) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, sastāda protokolu—lēmumu, kurā norādāma šāda informācija:

1) protokola—lēmuma sastādīšanas datums;

2) institūcija, kuras amatpersona uzlikusi sodu, un protokola—lēmuma sastādītāja amats, vārds un uzvārds;

3) pārkāpuma konstatēšanas datums un laiks;

4) pārkāpuma izdarīšanas vieta (pilsētas vai citas apdzīvotas vietas nosaukums, adrese);

5) transportlīdzekļa marka un valsts reģistrācijas numurs;

6) norāde uz pārkāptajām tiesību normām (normatīvā akta pants, tā daļa, punkts vai apakšpunkts);

7) lēmums par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmērs;

8) persona, kurai piemērots administratīvais sods;

9) naudas soda samaksas termiņš;

10) maksājuma uzdevuma rekvizīti un institūcijas, kurās iespējams samaksāt naudas sodu;

11) pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība;

12) informācija par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts.

(5) Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, soda uzlikšanas kārtība nemainās un tiek sastādīts protokols—lēmums.

(6) Protokolu—lēmumu sastāda trijos eksemplāros. Vienu protokola—lēmuma eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts meteoroloģisko apstākļu dēļ un transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli pamanāms. Otru protokola—lēmuma eksemplāru Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai. Trešo protokola—lēmuma eksemplāru glabā institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona Ceļu satiksmes drošības direkcijas tīmekļa vietnē ir reģistrējusies elektroniskajā e-pakalpojumu sistēmā un piekritusi paziņojumu saņemšanai elektroniski, protokolu—lēmumu minētajai personai nosūta elektroniski.

(7) Kārtību, kādā noformējams protokols—lēmums par uzlikto naudas sodu, kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētā persona Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā var pārsūdzēt augstākā iestādē, ievērojot šā panta devītās daļas noteikumus. Augstāka iestāde sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu izskata Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(9) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijusi transportlīdzekļa vadītājs, tā, pārsūdzot augstākā iestādē lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet attiecībā uz ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevējvalsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs.

(10) Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bija šā panta pirmajā daļā minētās personas norādītais transportlīdzekļa vadītājs, augstāka iestāde atceļ lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētajai personai un pieņem lēmumu par tā piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam.

(11) Izskatot transportlīdzekļa vadītāja sūdzību par viņam piemēroto administratīvo sodu, tiesa pieaicina šā panta pirmajā daļā minēto personu.

(12) Ja, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, netiek konstatēts, ka transportlīdzekļa vadītājs bija persona, kuru norādījusi šā panta pirmajā daļā minētā persona, tiesa var pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu šā panta pirmajā daļā minētajai personai."

17. Izteikt 43.⁶ panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam)."

18. 45.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "pārvadātāju" ar vārdu "komersantu" un vārdus "un ministriju
transportlīdzekļiem" — ar vārdiem "ministriju transportlīdzekļiem, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras transportlīdzekļiem";

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Šā panta otrajā daļā minēto caurlaižu izsniegšanas, lietošanas un kontroles kārtību, kā arī gadījumus un kārtību, kādā tās anulē, nosaka Ministru kabinets."

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 35., 36., 37. un 38.punktu šādā redakcijā:

"35. Grozījumi šā likuma 12.pantā par otrās daļas 5. un 6.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.

36. Šā likuma 29.panta 4.¹ daļa stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī. Šā likuma 29.panta 4.¹ daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad personai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ir atņemtas uz laiku līdz gadam pirms šīs daļas spēkā stāšanās dienas.

37. Grozījums par šā likuma 43.² panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2016.gada 1.jūnijā.

38. Grozījums šā likuma 45.panta otrajā daļā par vārdu "un ministriju transportlīdzekļiem" aizstāšanu ar vārdiem "ministriju transportlīdzekļiem, Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras transportlīdzekļiem", kā arī grozījums par 45.panta papildināšanu ar 2.² daļu stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tiem atbilstošus 45.panta 2.² daļā minētos noteikumus."

20. Izslēgt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 1.punktu.

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 10.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 23.decembrī