Ministru kabineta rīkojums Nr. 806

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 73. §)

1. Apstiprināt konceptuālo ziņojumu "Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums).

2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto vienotā informācijas punkta risinājuma 1. variantu vietnes "Latvija.lv" ietvaros.

3. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto strīdu izšķiršanas mehānisma risinājuma 1. variantu, paplašinot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci.

4. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 2. variantu.

5. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma risinājumu īstenošanā un Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina konceptuālajā ziņojumā atbalstīto risinājumu īstenošanu.

6. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma īstenošanā līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2016. gada 29. februārim izstrādāt un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus.

7. Satiksmes ministrijai, izstrādājot konceptuālā ziņojuma īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, noskaidrot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli.

8. Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Satiksmes ministrijai optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 2. varianta īstenošanai skatīt atsevišķi 2018. gada valsts budžeta likumprojekta un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

9. Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai vienotā informācijas punkta izveides risinājuma 1. varianta īstenošanai skatīt atsevišķi 2017. gada valsts budžeta likumprojekta un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
rīkojums Nr. 806)

Rīgā 2015.gads

Saturs

I. Kopsavilkums

II. Direktīvas Nr.2014/61/ES un NGN koncepcijas prasību, situācijas un problēmu apraksts

1. Vienotais informācijas punkts

2. Strīdu izšķiršana

3. Optisko tīklu infrastruktūras kartēšana

III. Risinājumu varianti

IV. Ietekme uz problēmu risināšanu

1. Piedāvātie risinājuma varianti vienotajam informācijas punktam

2. Piedāvātie risinājuma varianti strīdu izšķiršanai

3. Piedāvātie risinājuma varianti optisko tīklu infrastruktūras kartēšanai

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Pielikums – Direktīvas Nr.2014/61/ES prasību un kartēšanas iniciatīvas apraksts.

I. Kopsavilkums

1) 2014.gada 15.maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (turpmāk – Direktīva), kas stājusies spēkā 2014.gada 12.jūnijā.

2) Direktīvas mērķis ir atvieglot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu un starpnozaru koordinēšanu, efektīvāk izmantojot esošo infrastruktūru un mazinot izmaksas un šķēršļus jaunu inženiertehnisko darbu¹ veikšanā.

3) Latvijas Republikā Direktīvā noteiktās prasības nav regulētas normatīvajos aktos, tāpēc būtu jāizstrādā speciālais likums un jāprecizē likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Elektronisko sakaru likums, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

4) Ministru kabineta konceptuāls lēmums nepieciešams par Direktīvas ieviešanas risinājumiem Latvijas Republikā attiecībā uz vienotā informācijas punkta izveidi un strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi. Ņemot vērā, ka Direktīva paredz darīt pieejamu informācijas minimumu par infrastruktūru, tad kopsakarā būtu jāpieņem konceptuāls lēmums arī par optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfiskā materiāla izveidi, kas neizriet no Direktīvas prasībām, bet noteikts ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 apstiprinātajā koncepcijā "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam" (turpmāk – NGN koncepcija).

5) Direktīvas prasību un kartēšanas iniciatīvas apraksts izklāstīts konceptuālā ziņojuma pielikumā. Būtiski nošķirt, ka NGN koncepcija nosaka optisko kabeļu tīklu infrastruktūras kartēšanu, savukārt Direktīva (Direktīvas 2.panta 2.punkts) nosaka darīt pieejamu minimālo informāciju (Direktīvas 4.panta 1.punkts) par tādu infrastruktūru, kur var izvietot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementus, bet neattiecas uz kabeļiem un nenosaka darīt pieejamu informāciju par optiskajiem kabeļiem.

6) Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par infrastruktūru un būvdarbiem, Direktīvas 10.panta 4.punkts paredz pienākumu izveidot vienoto informācijas punktu. Vienotā informācijas punkta funkciju izpildei risinājuma 1.variants ietver esošo informācijas sistēmu un izstrādes procesā esošu informācijas sistēmu izmantošanu. Risinājuma 2.variants ir veidot jaunu informācijas sistēmu.

7) Lai nodrošinātu iespējamo domstarpību izšķiršanu starp elektronisko sakaru komersantiem un citu – Direktīvā noteikto – nozaru infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem par piekļuvi infrastruktūrai vai informācijai par infrastruktūru, kā arī par būvdarbu koordinēšanu, Direktīvas 10.panta 1.punkts paredz pienākumu izveidot neatkarīgu strīdu izšķiršanas mehānismu. Attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismu koncepcijā tiek izskatīti divi risinājuma varianti. Risinājuma 1.variants ir paplašināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) kompetenci. Risinājuma 2.variants ir veidot jaunu neatkarīgu iestādi.

8) Lai nodrošinātu NGN koncepcijā noteiktā uzdevuma izpildi par optisko kabeļu tīklu infrastruktūras kartogrāfiskā materiāla izveidi, jāpieņem konceptuāls lēmums, vai veidot jaunu informācijas sistēmu vai veikt pētījumus.

II. Direktīvas Nr.2014/61/ES un NGN koncepcijas prasību, situācijas un problēmu apraksts

9) Atbilstoši Direktīvas preambulas 2.punktam ar ātrdarbīgiem elektronisko sakaru tīkliem tiek saprasti tādi, kas spēj nodrošināt datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mb/s.

10) Direktīva attiecas uz ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanai piemērotu infrastruktūru, kas pieder uzņēmumiem elektronisko sakaru nozarē, gāzes nozarē, elektroenerģijas nozarē (tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas infrastruktūru), siltumapgādes nozarē, ūdensapgādes nozarē (tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu infrastruktūru, izņemot dzeramā ūdens sistēmas), transporta nozarē (dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu infrastruktūru). Minēto nozaru komersanti tiek ietverti Direktīvas 2.panta 1.punktā definīcijā "tīkla operators".

11) Atbilstoši Direktīvas 2.panta 2.punkta definīcijai "fiziskā infrastruktūra" ir, piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, ēkas vai ievadi ēkās, torņi un balsti. Direktīvas nozīmē fiziskā infrastruktūra nav – kabeļi, tostarp tumšās (neizmantotās) optiskās šķiedras kabeļi, kā arī infrastruktūra, ko izmanto dzeramā ūdens apgādē. Direktīva attiecas uz infrastruktūru, kas pati par sevi nenodrošina sakaru signālu pārraidīšanu, bet ir paredzēta citu iekārtu vai elementu izvietošanai un ir piemērota elektronisko sakaru tīklu elementu, piemēram, elektronisko sakaru kabeļu, iekārtu vai jebkādu citu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvietošanai.

12) Direktīva neattiecas uz privāto elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un tiem infrastruktūras (saistīto iekārtu) īpašniekiem, kuriem saistīto iekārtu nodrošināšanas pamatmērķis ir sniegt piekļuvi šīm iekārtām citiem elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.

13) Latvijā Direktīvas prasībām atbilstošs tiesiskais regulējums ir tikai attiecībā uz elektronisko sakaru komersantu piekļuvi elektronisko sakaru infrastruktūrai. Savukārt elektronisko sakaru komersantu piekļuve citu nozaru infrastruktūrai nav reglamentēta (piekļuve ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūrai, siltumapgādes infrastruktūrai, elektroenerģijas, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas, un gāzes infrastruktūrai, ostu un lidostu infrastruktūrai). Autoceļu un dzelzceļa nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības piekļūt infrastruktūrai ar attiecīgā infrastruktūras īpašnieka atļauju, noslēdzot civiltiesiskas vienošanās.

14) Direktīvas 10.panta 4.punkts paredz pienākumu izveidot vienotu informācijas punktu, kam jādara pieejams iepriekš minēto nozaru infrastruktūras informācijas minimums – infrastruktūras atrašanās vieta, maršruts, veids, pašreizējais izmantojums un kontaktinformācija. Savukārt par būvdarbiem – atrašanās vieta, veids, iesaistītie tīkla elementi, plānotais darbu sākšanas datums, to ilgums un kontaktpunkts. Šādu informācijas minimumu, ko publiskās iestādes jau ir savākušas un kas jau ir pieejams elektroniskā formātā, jādara pieejamu, piemēram, izmantojot hipersaiti uz vienoto informācijas punktu. Savukārt, ja publiskajam sektoram pieejamā informācija nesniedz pietiekamu datu apjomu par esošajām fiziskajām infrastruktūrām, tīkla operatoriem pēc pieprasījuma informācija būtu jādara pieejama elektronisko sakaru komersantiem.

15) Direktīvas 10.panta 1.punkts paredz pienākumu dalībvalstīm izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, lai būtu iespējams 2 mēnešu laikā izšķirt strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un citu Direktīvas 2.panta 1.punktā aptverto nozaru komersantiem (tīkla operatoriem), neliedzot iespēju vērsties tiesā.

16) Ja esošā situācija netiek mainīta un Direktīvas prasības netiek izpildītas, pastāv risks, ka Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.

17) Šajā konceptuālajā ziņojumā tiek izskatīts ar Direktīvu nesaistīts, bet pēc mērķa līdzīgs uzdevums, kas noteikts NGN koncepcijā. NGN koncepcija paredz rīcību, lai novērstu informācijas trūkumu par nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvērsumu, to ietilpību un izvietojumu. NGN koncepcijā ir norādīts, ka jāveido optisko tīklu infrastruktūras datu bāze, kas ietver informāciju par infrastruktūras ģeogrāfisko atrašanās vietu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskajiem parametriem.

18) Neveicot NGN koncepcijā noteikto uzdevumu ne ar vienu no diviem šajā konceptuālajā ziņojumā apskatītajiem risinājumu variantiem, ir apgrūtināta platjoslas izvēršanas politikas izstrāde un koordinācija un potenciāli arī valsts atbalsta pasākumu izstrāde.

1. Vienotais informācijas punkts

19) Izvēloties risinājuma variantu vienotā informācijas punkta izveidei, jāņem vērā turpmāk aprakstītie apstākļi.

20) Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 20.panta 5.punktu elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saņemt no pašvaldības (būvvaldes) informāciju par tās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienībā vai apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukuma, ēkas, viensētas vai apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adresē uzbūvētas ārējās energoapgādes, elektronisko sakaru, ūdens vai citu resursu apgādes sistēmas īpašnieku vai turētāju. Tomēr pašreizējais regulējums nav atbilstošs Direktīvas prasībām, jo elektronisko sakaru komersantam informācija nav pieejama vienkopus, bet atsevišķi katrā pašvaldībā. Elektronisko sakaru komersantu tiesības ietver informācijas saņemšanu tikai par infrastruktūras īpašnieku vai turētāju, bet neietver informāciju par atrašanās vietu, maršrutu, veidu un pašreizējo izmantojumu. Vairāku komersantu un pašvaldību interneta vietnēs ir pieejama nepilnīga informācija par atsevišķa veida infrastruktūru vai pieejamajiem pakalpojumiem.

21) Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu interneta vietne – "Latvija.lv" ir izveidota saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām. Valsts Reģionālās attīstības aģentūra nodrošina interneta vietnes "Latvija.lv" uzturēšanu un attīstību un interneta vietnes mērķis ir nodrošināt ātru un ērtu piekļuvi valsts un pašvaldību institūciju sniegtajiem e-pakalpojumiem vienuviet. Ņemot vērā interneta vietnes "Latvija.lv" mērķi, tā ir viena no informācijas sistēmām, ko būtu lietderīgi iesaistīt vienotā informācijas punkta funkciju nodrošināšanai. Interneta vietnē "Latvija.lv" būtu jāizvieto informatīvas norādes (pakalpojuma apraksts) un saites uz citām informācijas sistēmām, kas izpildīs Direktīvā noteiktās vienotā informācijas punkta funkcijas.

22) Vienotā informācijas punkta funkcijas attiecībā uz būvdarbu koordinēšanu būs iespējams izpildīt pēc projekta "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" īstenošanas. Būvniecības informācijas sistēma (turpmāk – BIS) ir informācijas sistēma, kas varēs izpildīt Direktīvas 6. un 7.pantā noteiktās prasības par vienoto informācijas punktu daļā, kas attiecas uz būvniecības informācijas pieejamību par notiekošajiem būvdarbiem un tādiem būvdarbiem, kuriem ir uzsākta atļaujas piešķiršanas procedūra, kā arī par informācijas pieejamību par noteikumiem un procedūrām, kas saistītas ar būvatļauju saņemšanu.

23) Saskaņā ar Būvniecības likuma 24. pantu BIS ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. BIS izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija – Ekonomikas ministrija. BIS izstrādei piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2.pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projekta (Projekta identifikācijas Nr.3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004) ietvaros. BIS mērķis ir nodrošināt elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas Republikas teritorijā.

24) BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, Ekonomikas ministrijai – ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski. BIS ietver:

1) būvniecības uzsākšanai nepieciešamo informāciju;

2) informāciju par paredzēto būvniecību, saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem un to spēkā stāšanos;

3) informāciju par būvatļaujas nosacījumiem un to izpildi apliecinošo dokumentu uzskaitījumu;

4) informāciju par būvniecības procesa uzraudzību;

5) būves pieņemšanai ekspluatācijā nepieciešamo informāciju;

6) informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem;

7) Būvniecības likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus.

25) Īstenojot BIS projektu, tiks ieviesti četri e-pakalpojumi: būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana, būves nodošana ekspluatācijā. BIS pakalpojumi būs bezmaksas, savukārt maksu par būvatļaujas saņemšanu būvvaldei būs iespējams veikt elektroniski, izmantojot BIS.

26) BIS ir paredzēta informācijas uzkrāšana par notiekošajiem un plānotajiem būvdarbiem, attiecībā uz kuriem ir piešķirta būvatļauja vai ir uzsākta būvatļaujas piešķiršanas procedūra. Taču normatīvie akti neparedz informācijas uzkrāšanu BIS par plānotajiem būvdarbiem pirms iesniegums par būvniecības ieceri ir iesniegts būvvaldē, līdz ar to nav paredzēts uzkrāt informāciju par tādiem būvdarbiem, kuriem būvatļaujas pieprasījumu kompetentajām iestādēm paredzēts iesniegt nākamajos sešos mēnešos atbilstoši Direktīvas 5.panta 2.punktam, 6.panta 1. un 3.punktam. BIS būtu nepieciešams izveidot sadaļu, kur tiktu ievietota informācija par 6 mēnešos plānotajiem būvdarbiem, ko iespējams nodrošināt BIS esošā finansējuma ietvaros.

27) Direktīvas 2.panta 2.punktā un 6.panta 1.punktā lietotais termins "iesaistītie tīkla elementi" ietver lielāku detalizācijas pakāpi, nekā būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos lietotais termins "iecerētais būves galvenais lietošanas veids". Iecerētais būves galvenais lietošanas veids tiek norādīts atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju". Esošajā būvju klasifikācijā ir izdalītas sīkāk dažādas ēkas un inženierbūves. Starp tām ir izdalīts, piemēram, autoceļi, cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas, masti un torņi, vietējie sakaru kabeļi, maģistrālās sakaru līnijas, ūdensapgādes cauruļvadi, kanalizācijas tīklu cauruļvadi, apgaismes būves, apgaismošanas līnijas ar balstiem un lampām. Taču būvju klasifikācijā nav izdalīti visi Direktīvas 2.panta 2.punktā minētie tīkla elementi, piemēram, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, antenu balsti. Minētie iesaistītie tīkla elementi var ietilpt būves sastāvā. Lai gan būvprojektā var tikt norādīta detalizēta informācija par būves atsevišķiem elementiem vai iekārtām, BIS strukturētā datu līmenī šāda informācija netiek uzkrāta. Direktīvas 4.panta 4.punkts paredz, ka gadījumos, kad vienotajā informācijas punktā nav informācijas vai informācija nav pietiekama, komersants var pieprasīt trūkstošo informāciju tīkla operatoram. Tāpēc, lai noskaidrotu iesaistītos tīkla elementus sīkāk, elektronisko sakaru komersantam nepieciešams pieprasīt detalizētāku informāciju tīkla operatoram, kurš ir iesniedzis būvniecības ieceri būvvaldē.

28) BIS publiskajā interneta vietnē saistībā ar plānotajiem un notiekošajiem būvdarbiem nav plānots publicēt pasūtītāja kontaktpunktu (kontaktinformāciju), jo šādu prasību neparedz būvniecību reglamentējošie normatīvie akti. BIS publiskās apspriedes sadaļā paredzēts norādīt informāciju par būvniecības dalībniekiem gan ēku, gan inženierbūvju būvniecības gadījumā, pamatojoties uz Būvniecības likuma 24.panta otro daļu, kā arī atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem², kuros noteikts, ka būvtāfelē jānorāda šādas ziņas:

a) par pasūtītāju (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs);

b) par būvprojekta izstrādātāju (fiziskās personas vārds, uzvārds, sertifikāta numurs vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs).

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumu Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" 25.2. un 25.3.apakšpunktu būvtāfelē pie norādāmajām ziņām par būvniecības ierosinātāju un objekta projektētāju ir jānorāda arī kontakttālrunis.

29) Uzskatāms, ka Direktīvas 7.panta 1.punktā noteiktā prasība, ka visa attiecīgā informācija par nosacījumiem un procedūrām, ko piemēro, lai piešķirtu inženiertehnisko darbu atļaujas, ir izpildīta, jo BIS ir pieejams likumu, Ministru kabineta noteikumu un būvnormatīvu uzskaitījums būvniecības jomā, kur katram normatīvā akta nosaukumam ir interneta saite uz normatīvā akta tekstu interneta vietnē "likumi.lv".

30) Projekta "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" īstenošanas termiņš ir 2015.gada 30.septembris. BIS lietošanu visām būvvaldēm un institūcijām paredzēts uzsākt ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.martam, kas iekļaujas Direktīvas noteiktajā termiņā – līdz 2016.gada 1.jūlijam.

31) Direktīvas 4.panta 2.punkta prasības par valstij elektroniskā formātā pieejamās minimālās informācijas par fizisko infrastruktūru pieejamību vienotajā informācijas punktā varēs izpildīt, ieviešot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – ATIS), tādējādi tiktu izpildītas atlikušās vienotā informācijas punkta prasības. ATIS šobrīd ir jau izstrādāta, bet tajā vēl nav datu, jo paredzēts, ka pirmreizēji iesniegtos datus atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumam Valsts zemes dienests tajā sāk reģistrēt ar 2016.gada 1.janvāri.

32) ATIS ir izstrādāta, lai darītu pieejamus datus par teritorijām, kurās ar normatīvajiem aktiem noteikti visu veidu īpašuma lietošanas aprobežojumi, piemēram, par aizsargjoslām, mikroliegumiem, piesārņotām vietām un objektiem, kam nosaka aizsargjoslas. ATIS pārzinis ir Valsts zemes dienests un ATIS ir izstrādāta ERAF līdzfinansētā projekta "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (Projekta identifikācijas Nr.: 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/006) ietvaros. Paredzēts, ka ATIS informācijas sistēmā esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu informācijas sistēmas pārzinis nodrošinās, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kas ir par gadu vēlāk, nekā noteikts Direktīvas prasībās par vienotā informācijas punkta darbības nodrošināšanu.

33) Aizsargjoslu likumā noteikti aizsargjoslu veidi, to funkcijas un ar aizsargjoslu izveidošanu saistītie principi. Aizsargjoslu likuma 12.panta otrajā daļā noteikti ekspluatācijas aizsargjoslu veidi, kuri aptver visas Direktīvā regulētās nozares. Jāņem vērā, ka ostās un lidostās var atrasties infrastruktūra, kas ietilpst citos aizsargjoslu veidos, piemēram elektroenerģijas, dzelzceļa vai ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra. Papildus Aizsargjoslu likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajiem aizsargjoslu veidiem ATIS paredzēts uzkrāt informāciju par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem aviācijai un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanai (krastā esošas zīmes un bākas), kā noteikts Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumos Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru".

34) Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumi Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" nosaka:

1) Iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasificēšanu;

2) Informācijas sistēmas datu saturu;

3) Kārtību, kādā Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai iesniedzami un izmantojami kartogrāfiskie materiāli;

4) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

35) Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumu Nr.61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" 1.pielikumā "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektu klasifikators" norādīts infrastruktūras objektu izklāsts.

36) Turpmāk tabulā uzskatāmi parādītas Direktīvā aptvertās nozares un ATIS attēlojamā informācija par atbilstošās nozares infrastruktūru un to aizsargjoslām:

1.tabula

37) Kā redzams 1.tabulā, infrastruktūras objekti ietver visus būtiskākos objektus visās Direktīvas aptvertajās nozarēs ar atsevišķiem izņēmumiem. ATIS paredzēts attēlot elektrības līniju bez stabu atrašanās vietām. Nav paredzēts uzkrāt un attēlot informāciju par visām ēkām. ATIS uzkrāj informāciju tikai par būvēm, kurām atbilstoši Aizsargjoslu likumam tiek noteikta aizsargjosla – inženiertehniska rakstura būves kā arī būves, kurām piešķirts kultūras pieminekļa statuss. ATIS nav paredzēts uzkrāt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus, izņemot būves kadastra apzīmējumu, ja objekts, kam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteikta aizsargjosla, ir reģistrēts kā būve. Ja ēka ir objekts, kam noteikta aizsargjosla, tad ēkas robežas tiks reģistrētas ATIS, pamatojoties uz datu sniedzēja iesniegtajiem datiem.

38) Par iepriekšminētajām būvēm datu sniedzēji iesniedz datus saskaņā ar aizsargjoslas noteikšanas specifiku – gan kā daudzstūrus, gan kā punktus. Cita veida dzīvojamās un nedzīvojamās būves ATIS neattēlos, jo tas ir pretrunā ar Valsts informācijas sistēmas likumu, kur noteikts, ka Valsts informācijas sistēmu darbības gaitā informācija par datu subjektu un tam piekritīgajiem reģistrējamiem objektiem reģistrējama tikai vienu reizi atbilstošajā reģistrā. Dati par būvēm, to kontūrām un to izvietojumu vidē saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt ATIS informāciju, savietotu ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem par būvēm, būs iespējams aplūkot Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā kadastrs.lv.

39) Attiecībā uz kontaktpunktu atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 5.panta pirmajai daļai ATIS iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu. Līdz ar to Direktīvas 4.panta 1.punkta noteiktā prasība par kontaktpunktu tiks īstenota tajā ziņā, ka būs pieejama informācija par objekta īpašnieku vai institūciju (vārds uzvārds vai nosaukums), bet nebūs norādīta kontaktinformācija.

40) ATIS sistēmā nav paredzēts uzkrāt datu sniedzēja kontaktinformāciju. Lai izskatītu iespēju datu sniedzēju kontaktinformācijas uzkrāšanai ATIS, kā Valsts informācijas sistēmai, būtu nepieciešams: 1) veikt atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, kas noteiktu datu sniedzējiem kā pienākumu, ne tikai iesniegt, bet arī aktualizēt informāciju par e-pasta adresi un tālruņa numuru; 2) veikt izmaiņas sistēmas datubāzē un saistītajos servisos.

41) Lai gan ATIS nav paredzēts sniegt detalizētu informāciju par infrastruktūru un tās atrašanās vietu, tomēr minimālu informāciju par infrastruktūru šādā informācijas sistēmā varēs iegūt.

42) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma pārejas noteikumu 3.punktā noteikts, ka datus par aizsargjoslām un objektiem datu sniedzējam pirmreizēji jāiesniedz ATIS pārzinim sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Pirmreizējie dati iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim. Informācijas sistēmas pārzinim pirmreizēji iesniegtos datus ATIS jāreģistrē sākot ar 2016.gada 1.janvāri, savukārt ATIS esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu paredzēts nodrošināt sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Lai ieviestu Direktīvas prasības atbilstoši Direktīvas 4.panta 2.punktam, ir jāveic grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā. Grozījumos Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā jāparedz, ka Direktīvas prasību ieviešanai nepieciešamie dati Valsts zemes dienestam iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, bet Valsts zemes dienests nodrošina šo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2017.gada 1.janvāri.

43) ATIS programmnodrošinājums tika realizēts ERAF Ģeotelpiskās informācijas sistēmas "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" projekta ietvaros 2015.gada I pusgadā, bet, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu reģistrāciju ATIS, Valsts zemes dienestam ir jāveic liela apjoma manuāla apgrūtināto teritoriju datu kārtošana, kā arī jānodrošina datu kārtošanas procesa administrēšana un uzraudzība, vienlaicīgi uzturot nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru. Pirms šī konceptuālā ziņojuma izstrādes Valsts zemes dienests nepieciešamo finansējumu informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS ir norādījis 2014.gada 17.decembra likuma "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), kur norādīts, ka 2016.gadam ir nepieciešams saņemt valsts budžeta finansējumu 261 293 euro apmērā un 2017.gadam un turpmākajiem gadiem 512 090 euro apmērā ik gadu. Tomēr Ministru kabineta 2015.gada 31.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.43, 4.§, 10.punkts) tika nolemts Valsts zemes dienestam minētajam mērķim piešķirt valsts budžeta finansējumu 2016., 2017. un 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 155 817 euro apmērā, tātad nepilnā apjomā. Savukārt šī konceptuālā ziņojuma ietvaros tika izvērtētas prioritātes attiecībā uz datiem, kuri ATIS būtu jāapstrādā, un konstatēts, ka ATIS būtu nepieciešams finansējums 2016. un turpmākajiem gadiem 261 293 euro apmērā.

44) Ņemot vērā, ka ne 2014.gadā, ne 2015.gadā Valsts zemes dienestam nav piešķirti finanšu līdzekļi informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS, tad šobrīd ATIS strādā ar atsevišķiem datu sniedzējiem pilotrežīmā un šos datus izmanto testa vajadzībām. Lai izpildītu Direktīvas 4.panta 2. un 3.punkta prasības, ATIS būtu nepieciešams paātrinātā kārtā reģistrēt un nodrošināt piekļuvi datiem, sākot no 2017.gada 1.janvāra. Tomēr, nesaņemot papildus nepieciešamo finansējumu (2016., 2017. un 2018.gadam un turpmākajiem gadiem 105 476 euro apmērā), Valsts zemes dienestam būs iespējams nodrošināt informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanu ATIS tikai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas rada iespējamību nepilnīgai Direktīvas prasību ieviešanai.

45) Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 12.panta trešā daļa paredz, ka ATIS datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Arī Direktīva paredz, ka par vienoto informācijas punktu izmantošanu var iekasēt nodevas. Savukārt bez maksas ATIS tiek nodrošināta datu sagatavošana un izsniegšana: 1) datu sniedzējam par tiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, par kurām tas iesniedzis datus; 2) valsts tiešās pārvaldes iestādēm un vietējām pašvaldībām to funkciju veikšanai; 3) privātpersonām, kuras pilda tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

46) Ņemot vērā, ka ATIS nebūs pieejama infrastruktūras īpašnieka vai datu sniedzēja kontaktinformācija un BIS nebūs pieejama būvdarbu ierosinātāja kontaktinformācija, tad nepieciešams interneta vietnē "Latvija.lv" izvietot norādi, ka komersantu kontaktinformācija publiski pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra interneta vietnē saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.¹¹ pantu.

47) Latvijas Republikā elektroniskā veidā pieejamā informācija par infrastruktūru pieejama dažādās informācijas sistēmās. Valsts zemes dienesta Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datu bāzē pieejamā informācija par infrastruktūru nav sasaistīta ar kontaktinformāciju par īpašnieku un ir pieejami dati par aptuveni 2–3% Latvijas Republikas teritorijas. ATIS paredzēts ietvert informāciju par apgrūtinātām teritorijām un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslas un informāciju par objekta īpašnieku vai datu sniedzēju, nenorādot kontaktinformāciju (telefonu vai e-pastu). BIS nav paredzēts iekļaut būvniecības ierosinātāja kontaktinformāciju. Komersantu kontaktinformācija pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra interneta vietnē.

1) Esošie informācijas sistēmu risinājumi nevar izpildīt Direktīvas prasības par informācijas pieejamību vienuviet.

2) ATIS paredzēts uzsākt tā darbību vēlāk, nekā Direktīvā noteikts termiņš vienotā informācijas punkta darbības uzsākšanai.

3) ATIS nav piešķirts finansējums pilnā apmērā informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS.

4) Direktīvā noteiktajiem tīkla operatoriem (gāzes, elektroenerģijas, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanas; siltumapgādes; ūdensapgādes, tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu; dzelzceļa, autoceļu, ostu un lidostu nozarē) nav noteikts pienākums pēc pieprasījuma par būvdarbu koordinēšanu saņemšanas, sniedzot atbildi elektronisko sakaru komersantam, vienlaicīgi sniegt informācijas minimumu arī vienotajam informācijas punktam.

2. Strīdu izšķiršana

48) Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ārpustiesas kārtībā savstarpēji vienojoties, pusēm ir tiesības vērsties šķīrējtiesā strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi. Šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.

49) 2014.gada 18.jūnijā stājās spēkā "Mediācijas likums", kas nosaka juridiskus priekšnosacījumus, lai nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu blakus tradicionālajam tiesvedības procesam. Ar mediāciju saprot brīvprātīgu sadarbības procesu, kurā ar mediatora (neitrālas trešās personas) starpniecību puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai. Mediācija ir brīvprātīgs process, kas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Strīdu izšķiršana meditācijas ceļā novērš pušu ekonomisko interešu destrukciju un saglabā pušu tālāku sadarbību.³

50) Atsevišķus strīdus ārpustiesas kārtībā atbilstoši Dzelzceļa likuma 27.panta trīspadsmitajai un četrpadsmitajai daļai par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali izskata Valsts dzelzceļa administrācija. Valsts Dzelzceļa administrācija, informējot Regulatoru, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem infrastruktūras lietošanā un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus. Savukārt Regulatora kompetencē dzelzceļa nozarē ir sūdzību izskatīšana par infrastruktūras maksas atbilstību metodikai, kā arī sūdzības par piemēroto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu paaugstinātas maksas vai maksas atlaides gadījumā, sūdzību izskatīšana saistībā ar pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu un pasažieru pārvadātājiem iesniegto sūdzību apkopošana.

51) Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu (vienas nozares ietvaros) enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un attiecīgo regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem.

52) Tabulā uzskatāmi parādītas nozares, kurās Regulatoram ir noteikta kompetence salīdzinājumā ar Direktīvā aptvertajām nozarēm.

2.tabula

53) Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta pirmās daļas 5.punktā noteikta Regulatora funkcija izskatīt strīdus likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos gadījumos un kārtībā. Šī paša likuma 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka Regulators kā ārpustiesas instance izskata strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šī likuma vai regulējamās nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem.

54) Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 32.panta sestajā daļā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

55) Starp elektronisko sakaru komersantiem strīdus izskata atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktam, kur noteikts, ka Regulators izskata strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem:

1) starpsavienojuma,

2) piekļuves,

3) saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un

4) nomāto līniju jautājumos,

5) kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

56) Elektroenerģijas jomā saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 8.panta ceturto daļu Regulators kā ārpustiesas instance izšķir pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

57) Enerģētikas likuma 88.pantā noteikts, ka Regulators veic enerģijas lietotāju tiesību un interešu aizsardzību un izskata strīdus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā. Savukārt Enerģētikas likuma 6.panta ceturtajā daļā noteikts, ka strīdus par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

58) Dzelzceļa infrastruktūras lietošanu reglamentē Dzelzceļa likums, kurā nav reglamentēta strīdu izšķiršana starp dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku un elektronisko sakaru komersantu. Līdz ar to Regulatora kompetence izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

59) Ūdenssaimniecības nozari reglamentējošajā Ūdens apsaimniekošanas likumā nav noteikta Regulatora kompetence strīdu izšķiršanā, līdz ar to Regulatora kompetence izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

60) Regulators kā ārpustiesas instance strīdus starp dažādu nozaru komersantiem neizskata. Savukārt vienas nozares ietvaros Regulators ir tiesīgs izšķirt strīdus starp vienas nozares komersantiem, kuru pakalpojumus regulē atbilstoši speciālajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. Tas neizslēdz komersanta iespējas griezties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

61) Ņemot vērā, ka īpašumtiesības uz infrastruktūru var piederēt tieši vai pastarpināti pašvaldībai (pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem, ūdensapgādes uzņēmumiem u.tml.), strīdu izšķiršanā var būt iesaistīta arī pašvaldība. Līdz ar to gadījumos, kad Regulatoram nav noteikta kompetence izšķirt strīdus, strīdu izšķiršanu nevar uzticēt pašvaldībām, jo tad strīdu izšķiršanas iestāde neatbilst Direktīvas (10.panta) prasībām, ka strīdu izšķiršanas struktūrai jābūt juridiski nošķirtai un funkcionāli neatkarīgai no jebkura tīkla operatora.

62) Iespējamie strīdu dalībnieki:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks vai pārvaldītājs Direktīvā noteiktajās nozarēs:

1. komersants (gan regulētajās, gan neregulētajās nozarēs, piemēram, VAS "Latvijas dzelzceļš");

2. valsts vai pašvaldības iestāde vai aģentūra (piemēram, Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma", pašvaldības iestāde Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Rīgas brīvosta, Aizsardzības ministrija);

3. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, daudzdzīvokļu mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, ja līgums ar pārvaldnieku vēl nav noslēgts;

4. Nekustamā īpašuma īpašnieks (piemēram, ja palielinās aizsargjoslas platība).

Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par lidostu infrastruktūru:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Ventspils lidosta", SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"", VAS Starptautiskā lidosta "Rīga";

Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par ostu infrastruktūru:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas tirdzniecības osta RTO", SIA "RTO Elektrotīkli", SIA "Skonto metāls", A/S "Baltijas tranzīta serviss", Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Rojas ostas pārvalde, u.c.;

Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par autoceļu infrastruktūru:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras pārvaldnieks, piemēram, VAS "Latvijas valsts ceļi" vai pašvaldību ceļu pārvaldnieki – novadu pašvaldības;

Iespējamie strīdu dalībnieki gāzes nozarē:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks – A/S "Latvijas Gāze";

Iespējamie strīdu dalībnieki elektroenerģijas nozarē:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, A/S "Augstsprieguma tīkls", A/S "Sadales tīkls" u.c. sadales sistēmas operatori, kā arī elektroenerģijas ražotāji;

Iespējamie strīdu dalībnieki sabiedrisko vietu apgaismošanas jomā:

3. Elektronisko sakaru komersants;

4. Infrastruktūras īpašnieki – ielu apgaismojuma nodrošinātāji, piemēram, pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts", Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma" u.c.;

Iespējamie strīdu dalībnieki siltumapgādes nozarē:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas siltums", pašvaldības SIA "Rūjienas siltums" u.c.;

Iespējamie strīdu dalībnieki ūdensapgādes nozarē

tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanas vai attīrīšanas un kanalizācijas sistēmu (izņemot dzeramā ūdens sistēmu) jomā:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks, piemēram, SIA "Rīgas ūdens", SIA "Talsu ūdens" u.c.;

Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par dzelzceļa infrastruktūru:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Infrastruktūras īpašnieks – valsts A/S "Latvijas dzelzceļš";

Iespējamie strīdu dalībnieki jautājumos par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai:

1. Elektronisko sakaru komersants;

2. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" u.c., vai mājas kopīpašnieki, ja līgums ar pārvaldnieku vēl nav noslēgts.

63) Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) 1.panta 5.punktam, ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Pārvaldniekam ir jāatbilst likumā paredzētajām kvalifikācijas prasībām (Pārvaldīšanas likuma 13.panta pirmā daļa) un jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā (Pārvaldīšanas likuma 18.panta pirmā daļa) mēneša laikā no pārvaldīšanas līguma noslēgšanas. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs ir informatīvs reģistrs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt aktuālo informāciju par personām, kas nodarbojas vai vēlas nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un atbilst pārvaldniekam likumā izvirzītajiem kritērijiem pārvaldīšanas darbību veikšanai. Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs ir izvietots BIS informācijas sistēmā, kur ir izveidota meklēšanas funkcija, kas ļauj atrast informāciju par konkrētās mājas pārvaldnieku, ja tas ir reģistrēts dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas neparedz nekādas nelabvēlīgas tiesiskās sekas, ja minētās personas šajā reģistrā nav reģistrējušās, tas ir, nereģistrēšanās neietekmē ne pārvaldīšanas līguma spēkā esamību, ne arī likumā noteikto pārvaldnieka atbildības apjomu.

64) Dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā (atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 18.panta trešajai daļai), ja pārvaldnieks ir viendzīvokļa mājas pārvaldītājs, kā arī daudzdzīvokļu mājas īpašnieks, kas atbilstoši šī likuma noteikumiem pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju, kuras kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

65) Dzīvojamās mājas pārvaldnieks var būt:

1) dzīvokļu īpašnieku biedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kas izveidota ar mērķi apsaimniekot vienu vai vairākas mājas). Iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad ir ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Juridiska persona pārvaldnieku reģistrā var nebūt reģistrēta, ja pārvalda sev piederošo viendzīvokļu māju vai pārvalda sev piederošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

2) Fiziska persona var būt reģistrēta pārvaldnieku reģistrā kā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzējs. Pārvaldnieku reģistrā var nereģistrēties fiziska persona, kas pārvalda sev piederošo viendzīvokļu māju (šādu fizisku personu iesaiste strīdos saistībā ar Direktīvā noteiktajām elektronisko sakaru komersantu tiesībām nav paredzama) vai pārvalda sev piederošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem.

66) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nav noteikts, ka jautājumi par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai ir nododami pārvaldniekam. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.pantā "Pārvaldīšanas līguma nosacījumi", paredzot pienākumu iekļaut pārvaldīšanas līgumā nosacījumu, ka jautājumi par pakalpojumu sniedzēju piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai nolūkā sniegt pakalpojumus ir obligāti nododami mājas pārvaldniekam, kurš pārstāv mājas īpašnieku intereses. Savukārt speciālajā likumā, ar ko paredzēts ieviest direktīvas prasības, jādefinē, ka jautājumos par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai Regulators izšķir strīdu starp elektronisko sakaru komersantu un dzīvojamās mājas pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopību (izņēmumu gadījumos), kad pārvaldīšanas līgums nav noslēgts. Speciālajā likumā papildus jāiekļauj nosacījums, ka Regulators nešķir strīdus par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai starp elektronisko sakaru komersantu un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopību, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi pārstāvi jautājuma par piekļuvi ēkas iekšējai infrastruktūrai izlemšanai.

67) Attiecībā uz strīdu izšķiršanas iestādes piekļuvi informācijai par būvniecību Būvniecības likuma 24.panta trešā daļa paredz, ka Būvniecības informācijas sistēma ir publiski pieejama bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" 4.6.punktu Regulators ir iekļauts starp dalībniekiem, kas iesaistīti BIS sistēmā iekļaujamās informācijas apmaiņā vai piekļuvē.

68) Attiecībā uz strīdu izšķiršanas iestādes piekļuvi informācijai par infrastruktūru un aizsargjoslām, ko paredzēts izvietot ATIS, jāņem vērā, ka Valsts zemes dienestam nepilnā apmērā piešķirtais valsts budžeta finansējums 2016., 2017. un 2018. un turpmākajiem gadiem 155 817 euro ir paredzēts tikai informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka Regulators strīdu izskatīšanu nenodrošinās bez maksas, bet gan maksājumu par strīda izšķiršanu veiks kāds no strīdā iesaistītajiem dalībniekiem vai arī abi strīda dalībnieki (atsevišķi vai solidāri). Nepieņemama situācija var rasties arī tad, ja Regulators jau paspēj pieprasīt ATIS datus, bet strīda puses vēlāk noslēdz izlīgumu. Jāņem arī vērā, ka pašlaik Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 12.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka informācijas sistēmas pārzinis informāciju sagatavo un izsniedz elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam bez maksas. Līdz ar to jāizlemj jautājums par Regulatora tiesībām piekļūt strīdu izšķiršanai nepieciešamajiem ATIS datiem bez maksas, lai veiktu speciālajā likumā noteiktās funkcijas – strīdu izšķiršana – efektīvu izpildi. Savukārt attiecībā uz piekļuvi datiem par infrastruktūru laikā no 2016.gada 1.jūlija, kad jāpiemēro normatīvie akti, līdz 2017.gada 1.janvārim, kad ATIS, kā vienotajā informācijas punktā, jābūt pieejamam informācijas minimumam, Regulatoram šajā periodā strīdu izšķiršanai nepieciešamo informāciju būtu jāpieprasa strīdā iesaistītajām pusēm, kā arī pieprasot vai pārlūkojot Valsts zemes dienesta rīcībā esošos ģeotelpiskos datus.

5) Nav noteikts ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms un institūcija, kas izšķir strīdus Direktīvā noteiktajos gadījumos starp elektronisko sakaru komersantiem un citu – Direktīvā noteikto – nozaru infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem.

3. Optisko tīklu infrastruktūras kartēšana

69) Turpmāk šajā sadaļā izklāstītās detalizētās prasības neizriet no Direktīvas prasībām, bet no Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojuma Nr.589 "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.–2020.gadam", kura 1.7.apakšpunktā dots uzdevums novērst informācijas – par nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvērsumu – trūkumu, tā ietilpību un izvietojumu un Satiksmes ministrijai paredzēts veidot esošās optisko tīklu infrastruktūras datu bāzi un kartogrāfisko materiālu, kas noteikts NGN koncepcijas 7.uzdevumā.

70) Izpildot NGN koncepcijā doto uzdevumu, nepieciešams maksimāli izmantot to informāciju, kas ir pieejama valsts pārvaldes iestādēm. Satiksmes ministrija ir vērtējusi dažādās valsts informācijas sistēmās iekļauto informāciju un secinājusi, ka, lai realizētu optisko tīklu kartēšanu, pēc būtības var izmantot Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmu. Tādējādi tiktu samazināts informācijas sniegšanas administratīvais slogs elektronisko sakaru komersantiem.

71) Valsts zemes dienests uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālo datubāzi, kurā tiek apkopota augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.281). Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas sistēma tiek attīstīta ar ERAF līdzfinansējumu projekta: "Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide" (Projekta identifikācijas Nr.: (3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/006) ietvaros. Izvērtējot iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumos Nr.281 paredzēto augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzē uzkrājamās informācijas saturu, Satiksmes ministrijas ieskatā optisko tīklu kartēšanas informācijas sistēmas vajadzībām būtu piemērota noteikumu 1.pielikuma "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas objektu klasifikators un to elementu apzīmējumu specifikācija" 22. un 23. punktā minētā informācija. Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija šobrīd ir visprecīzākais kartogrāfiskais materiāls Latvijas Republikā un tajā ir iekļauti gan virszemes dabas un cilvēku radīti objekti, gan apakšzemes inženierkomunikācijas. Iepriekšminētā topogrāfiskā informācija šobrīd ir pieejama jebkuram interesentam par maksu saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.896 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis".

72) Valsts zemes dienesta uzturētā augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datubāze neuztur informāciju par inženierkomunikāciju īpašniekiem vai citām atbildīgajām personām, un šādu informāciju minētajā datubāzē nav paredzēts iekļaut arī nākotnē. Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē pie atsevišķām inženierkomunikācijām ir norādes par iespējamiem īpašniekiem, bet šāda informācija tiek norādīta ļoti reti. Tā kā minētā informācija ir redzama kā teksta objekti blakus vairākām līnijām, tad nav iespējams nepārprotami identificēt, uz kuru inženierkomunikāciju tā attiecas.

73) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē esošā informācija ir digitāla rasējuma formā. Rasējumos attēloto apvidus objektu strukturēšanu elektroniskajā vektordatu datnē veic izmantojot informācijas slāņus, kur katrā slānī tiek attēlots viens noteikts infrastruktūras veids (piemēram, ūdensapgādes infrastruktūra, elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ceļi, būves u.tml.). Lai nodrošinātu informācijas aktualitāti, tā tiek atjaunota, sistemātiski apkopojot saņemtos datus no pašvaldību augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzu turētājiem, kas var būt vai nu vietējā pašvaldība vai tās deleģēta persona (komersants). Tādējādi apkopotie dati rada būtisku priekšrocību katram interesentam, jo nepieciešamo informāciju iespējams iegūt no viena informācijas avota (Valsts zemes dienesta) nevis no daudziem (būvvaldes, infrastruktūras objektu īpašniekiem vai valdītājiem), kas atvieglo administratīvo slogu. Vienlaikus informācijas glabāšana digitāla rasējuma formā rada arī būtisku trūkumu, proti, vektordatu datne neparedz vienkāršu iespēju izsekot datnē veiktām izmaiņām. Ievērojot to, ka elektronisko sakaru infrastruktūras informācijas sistēmas gadījumā ir jāapstrādā ievērojams daudzums šādu datņu, informācijas atjaunošana būs laikietilpīgs un sarežģīts process.

74) Būtiskākais Valsts zemes dienesta uzturētās augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes trūkums ir tas, ka augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija ir pieejama tikai par teritoriju, kurā ir veikta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plānu sagatavošana būvniecības vajadzībām un tas ir aptuveni 2–3% no Latvijas Republikas teritorijas. Turklāt augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija netiek uzturēta strukturētas datubāzes veidā, bet atsevišķu datņu veidā, kas nenodrošina iespēju identificēt objektus, lai tos iegūtu kā vienotu datu kopumu. Turklāt ne visa optisko tīklu infrastruktūras datu bāzei nepieciešamā informācija ir Valsts zemes dienesta rīcībā. Valsts zemes dienesta augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datubāze nesatur informāciju par optisko tīklu infrastruktūras tehniskajiem parametriem, piemēram, par brīvajām šķiedrām kabelī, kas jāpapildina ar elektronisko sakaru komersantu datiem.

Tādēļ šo informāciju ir nepieciešams iegūt no elektronisko sakaru komersantiem, kas, uzsākot optisko tīklu kartēšanu, radīs elektronisko sakaru komersantiem administratīvo slogu.

75) Lai nodrošinātu esošās informācijas kvalitāti (t.i. atbilstību reālajai situācijai), ir nepieciešams nodrošināt regulāru datu atjaunināšanas procesu, kas ir atkarīgs no datu apjoma un to sniegšanas biežuma.

76) Attiecībā uz datu par optisko tīklu infrastruktūru publicēšanu un lēmumu par to, kam dati būs pieejami un cik lielā apjomā, jau šobrīd Elektronisko sakaru likumā ir paredzēti pamatprincipi, kurus varētu piemērot arī kartēšanai. Elektronisko sakaru likuma 19.panta pirmās daļas 19.punkts nosaka elektronisko sakaru komersanta pienākumu Regulatora noteiktajā kārtībā, apjomā un atbilstoši Regulatora nosacījumiem sniegt informāciju par kabeļu kanalizācijas izvietojumu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskiem parametriem, kuri ir nepieciešami citiem operatoriem nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai. Vienlaikus 19.punkts nosaka, ka šī informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu, bet to nesniedz, ja publisko elektronisko sakaru tīklu un tā elementus aizsargā nacionālo drošību un informācijas tehnoloģiju drošību reglamentējoši normatīvie akti. Līdz ar to informācija par optisko tīklu infrastruktūru varētu būt pieejama publiski, ja vien uz to nav noteikti Elektronisko sakaru likumā minētie ierobežojumi.

77) Savukārt Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi" noteikto, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo Valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portāla projektu "geolatvija.lv" (turpmāk – Ģeoportāls). Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.pantu, Ģeoportāls ir patstāvīga valsts informācijas sistēma, kas uztur datu kopas un metadatus un nodrošina ģeotelpiskās informācijas pamatpakalpojumus – informācijas meklēšanu, apskati, lejupielādi, transformēšanu, kā arī pakalpojumus, kas ļauj nepastarpināti izmantot ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus informācijas sistēmās. Tādejādi Ģeoportāls var tikt izmantots optisko tīklu infrastruktūras attēlošanai uz elektroniskās kartes. Lai gan Ģeoportāls neparedz iekasēt maksu par pieprasītās informācijas sagatavošanu un izsniegšanu, datu turētājs var publicēt maksas produktu izmantojot Ģeoportālu. Maksas iekasēšana arī šādā veidā ir pieļaujama, ja tā tiek uzskatīta par vienotā informācijas punkta funkciju nodrošināšanai nepieciešamo maksu vai maksu par datu turētājam pieprasītās informācijas sagatavošanu un izsniegšanu. Maksas apmēru un iekasēšanas kārtību būtu nepieciešams noteikt Ministru kabineta noteikumos.

78) Nepieciešamības gadījumā piekļuvi informācijai Ģeoportālā iespējams nodrošināt divos līmeņos:

1) Bez licences (informācija, kas pieejama jebkuram);

2) Ar licenci (nepieciešama autentificēšanās, lai piekļūtu detalizētākiem datiem).

79) Lai īstenotu valsts atbalsta programmu Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās", kas apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699, Satiksmes ministrijas uzdevumā ir veikti divi pētījumi valsts atbalsta programmas ietvaros atbalstāmo teritoriju saraksta noteikšanai. 2011.gadā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) "Corporate Solutions" veiktajā pētījumā "Nākamās paaudzes tīklu pieejamības un attīstības analīze, tehniski – ekonomiskā pamatojuma un valsts atbalsta pieteikuma dokumentācijas sagatavošana" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2011/01/VSID/TP/CFLA/08/23/021/12-1) teritoriju detalizācijas pakāpe tika noteikta līdz pagastu līmenim. 2014.gadā SIA "Corporate Consulting", veicot pētījumu Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.–2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" ietvaros" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2014/02/VSID/TP/CFLA/11/20/018/02-1) pirms valsts atbalsta programmas 2.kārtas uzsākšanas, palielināja teritoriju detalizācijas pakāpi līdz ciemu līmenim, ņemot vērā valsts atbalsta programmas 1.kārtas īstenošanas ietvaros konstatēto problēmu, ka pagastu līmeņa detalizācijas pakāpe nav pietiekoša, jo viena pagasta robežās platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība var krasi atšķirties. Minēto pētījumu rezultātā tika sagatavots detalizēts kartogrāfiskais materiāls, pētījuma rezultātus atspoguļojot teritoriālo vienību iedalījumā "baltās", "pelēkās" un "melnās" teritorijās atbilstoši pieejamajam garantētajam interneta piekļuves pakalpojuma ātrumam uz vienu galalietotāju attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Pētījumi un to rezultātā sagatavotie kartogrāfiskie materiāli ir publiski pieejami un izmantojami arī elektronisko sakaru komersantu vajadzībām. Nākamo pētījumu par abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s pieejamību lauku teritorijās plānots veikt 2018.gadā.

6) Neviena no esošajām informācijas sistēmām nenodrošina NGN koncepcijas izpildei nepieciešamo informāciju apkopotā veidā.

7) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālā datubāzē ir pieejama augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija tikai par 2–3% no Latvijas teritorijas.

8) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē nav iespējams nepārprotami identificēt inženierkomunikāciju infrastruktūras īpašnieku, tādēļ būtu nepieciešams piesaistīt arī to informāciju, kas ir pieejama ATIS. Tomēr pat šādā gadījumā informācijas pareizība visticamāk būs jāpārbauda manuāli, iespējams, pat apzinot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru īpašniekus.

9) Ievērojot augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē esošo datu specifiku, informācijas atjaunošana optisko tīklu kartēšanas informācijas sistēmai būs apgrūtināta.

III. Risinājumu varianti

80) Lai ieviestu Direktīvas 4., 6. un 7.panta prasības attiecībā uz vienotā informācijas punkta funkciju nodrošināšanu, jāpieņem konceptuāls lēmums, vai izmantot esošās informācijas sistēmas, tās atbilstoši pielāgojot, vai veidot jaunu informācijas sistēmu vienlaicīgi izmantojot esošajās informācijas sistēmās uzkrātos datus.

81) Lai ieviestu Direktīvas prasības attiecībā uz strīdu izšķiršanas funkciju nodrošināšanu jāpieņem konceptuāls lēmums, vai veidot jaunu neatkarīgu iestādi vai paplašināt Regulatora kompetenci.

82) Ieviešot Direktīvas prasības, būtu jāizstrādā speciālais likums, kas paredzētu iesaistīto komersantu tiesības un pienākumus, jautājumus par informācijas pieprasījumiem un informācijas sniegšanu, par strīdu izšķiršanu, strīdu izšķiršanas finansēšanas mehānismu un piespiedu mehānismu maksājuma piedziņai par strīdu izšķiršanu. Speciālajā likumā jāietver deleģējums Regulatoram noteikt strīdu izšķiršanas maksājuma aprēķināšanas kārtību, maksāšanas kārtību un apjomu. Jāveic grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Elektronisko sakaru likumā, Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

83) Attiecībā uz NGN koncepcijā noteikto optisko tīklu kartēšanas informācijas sistēmas izveidi jāpieņem konceptuāls lēmums, vai tiek veidota jauna informācijas sistēma, vai pētījumu ietvaros tiek izmantotas elektronisko sakaru komersantu aptaujas, informācijas par optisko tīklu infrastruktūru apkopošanai.

IV. Ietekme uz problēmu risināšanu

1. Piedāvātie risinājuma varianti vienotajam informācijas punktam

84) Lai izpildītu Direktīvas prasības par vienotā informācijas punkta izveidi – jāizvērtē divi risinājuma varianti.

85) Vienotā informācijas punkta risinājuma 1.variants – BIS un ATIS informācijas sistēmu izmantošana un informatīva sasaiste. Vienotā informācijas punkta funkcijas varētu izpildīt BIS un ATIS. Savukārt Valsts Reģionālās attīstības aģentūra esošā budžeta ietvaros varētu nodrošināt pakalpojumu aprakstu un interneta saišu izvietošanu interneta vietnē "Latvija.lv":

1) Attiecībā uz esošo infrastruktūru interneta vietnē "Latvija.lv" būtu jāiekļauj informatīva norāde par ATIS, ka tajā būs iespējams par maksu saņemt datus par infrastruktūras atrašanās vietu, aizsargjoslām un informāciju par īpašnieku, kā arī interneta saite uz ATIS interneta vietni. ATIS projektam nav nepieciešamas izmaiņas, izņemot attiecībā uz tā īstenošanas termiņu, kas ir vēlāk, nekā Direktīvas 4.pantā noteiktais termiņš – 2017.gada 1.janvāris, no kura būtu jānodrošina datu izsniegšana. Līdz ar to, lai novērstu iespējamību direktīvas prasības ieviest nepilnīgi, 2017. un turpmākajiem gadiem Valsts zemes dienestam no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāpiešķir papildus finansējumu 105 476 euro informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS.

2) Attiecībā uz būvniecību interneta vietnē "Latvija.lv" jāiekļauj norāde par BIS, norādot, ka BIS būs pieejama visa informācija par:

a) notiekošajiem būvdarbiem,

b) plānotajiem būvdarbiem, par kuriem iesniegta būvniecības iecere būvatļaujas saņemšanai,

c) par turpmāko 6 mēnešu laikā plānotajiem būvdarbiem pirms būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldē (tikai par tiem publiski finansētiem plānotajiem būvdarbiem, par kuriem elektronisko sakaru komersants rakstveidā ir pieprasījis informāciju konkrētajam tīkla operatoram),

d) norāde, ka BIS tiks nodrošināta būvatļaujas pieteikumu elektroniska iesniegšana.

BIS projekts jāpielāgo minimāli – izveidojot sadaļu (tabulas veidā), kur ievietot no komersantiem saņemto informāciju par turpmāko 6 mēnešu laikā plānotajiem būvdarbiem (šajā BIS sadaļā norādot plānoto būvdarbu vietu, infrmācijas sagatavošanas datumu un pieeju saņemtās informācijas teksta failam).

3) Interneta vietnē "Latvija.lv" jāizvieto informatīva norāde, ka komersantu kontaktinformācija ir publiski pieejama Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzē, un jāizvieto interneta saite uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datu bāzes interneta vietni.

Lai gan piekļuve informācijai tiks nodrošināta vairākās informācijas sistēmās (katrs segments citā informācijas sistēmā), tas nav pretrunā ar Direktīvas 10.panta 4.punkta prasībām.

86) Vienotā informācijas punkta risinājuma 1. varianta priekšrocības:

1. Lai gan risinājuma variants paredz valsts budžeta izdevumus, tomēr šis risinājuma variants neparedz tādus papildus valsts budžeta izdevumus, kas nebūtu jau iepriekš pieprasīti pirms šī konceptuālā ziņojuma izstrādes. Lai novērstu iespējamību direktīvas prasības ieviest nepilnīgi, nepieciešams nodrošināt papildus finansējumu 105 476 euro informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS 2017. un turpmākajos gados atbilstoši 2014.gada 17.decembra likuma "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītajam.

2. Risinājuma īstenošanā paredzēta tikai esošo datu izmantošana un minimāla to papildināšana. Papildināt nepieciešams BIS, izveidojot sadaļu, kur būtu jāievieto informācija par 6 mēnešos plānotajiem būvdarbiem.

87) Vienotā informācijas punkta risinājuma 1. varianta trūkums – pastāv risks nepilnīgai Direktīvas prasību izpildei.

88) Vienotā informācijas punkta risinājuma 2.variants: Jaunas informācijas sistēmas izveide, kas izmantotu esošo informācijas sistēmu datus. Jaunizveidotajā informācijas sistēmā tiktu apkopoti elektroniskā veidā Valsts zemes dienesta informācijas sistēmās pieejamie dati par infrastruktūru (informācijas minimums – atrašanās vieta un maršruts; infrastruktūras veids; pašreizējais izmantojums, ja tāds attiecināms; kā arī informācija par īpašnieku vai datu sniedzēju) un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieejamā komersantu kontaktinformācija. Valsts zemes dienesta un Uzņēmumu reģistra dati apkopotā veidā būtu pieejami Ģeoportālā. Savukārt visa informācija saistībā ar būvniecību būtu pieejama BIS tāpat, kā risinājuma 1.variantā. Risinājuma 2.varianta īstenošanai būtu nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai Valsts reģionālās attīstības aģentūrai aptuveni 4 milj. EUR, ņemot vērā, ka Ģeoportālā un līdzīgu jaunu informācijas sistēmu izveide ir izmaksājusi no aptuveni 3 milj. EUR (BIS un Ģeoportāla gadījumā) līdz vairāk kā 4 milj. EUR (ATIS gadījumā).

89) Vienotā informācijas punkta risinājuma 2.varianta priekšrocība – visa informācija par infrastruktūru varētu būt pieejama apkopotā veidā Ģeoportālā, kas komersantiem būtu ērtāk pieejama.

90) Vienotā informācijas punkta risinājuma 2.varianta trūkumi:

1. Paredzami izdevumi no valsts budžeta līdzekļiem, jo nepieciešams veidot jaunu informācijas sistēmu, attiecīgi izstrādājot tehnisko specifikāciju.

2. Jaunizveidotā informācijas sistēma dublētu citās informācijas sistēmās pieejamo informāciju.

3. Informācijas sistēmas izveide un datu ievietošana tajā ir resursu un laikietilpīgs process.

4. Direktīvas prasības par informācijas pieejamību netiks izpildītas pilnā apmērā noteiktajā termiņā (līdz 2017.gada 1.janvārim).

2. Piedāvātie risinājuma varianti strīdu izšķiršanai

91) Ņemot vērā, ka Direktīva paredz iespēju jebkuram tīkla operatoram piedāvāt piekļuvi savai fiziskajai infrastruktūrai, paredzams, ka strīds varētu rasties arī starp citu nozaru tīkla operatoriem, kas nav elektronisko sakaru komersanti. Šādi strīdi konceptuālā ziņojuma ietvaros netiek vērtēti un šādu strīdu izšķiršanas mehānisma noteikšana nav Direktīvas prasība. Tā kā Direktīvas mērķis ir ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršana, jebkurus strīdus, kuros kāda no pusēm nav elektronisko sakaru komersants, būtu jāšķir atbilstoši konkrētās nozares normatīvajos aktos noteiktajam.

92) Visos Direktīvā noteiktajos strīdu veidos viena no pusēm ir elektronisko sakaru komersants. Tā kā elektronisko sakaru nozare ir viena no regulētajām nozarēm, tad Regulatoram būtu jāšķir šādi strīdi, atbilstoši paplašinot Regulatora kompetenci.

93) Šobrīd nevar paredzēt izskatāmo strīdu skaitu, līdz ar to strīdu izšķiršanas iestādes kapacitāte sākotnēji būtu jāveido pēc iespējas minimāla.

94) Lai izpildītu Direktīvas prasības par strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi – jāizvērtē divi risinājuma varianti:

95) Strīdu izšķiršanas risinājuma 1.variants: Paplašināt Regulatora, kā no strīdā iesaistītajām pusēm institucionāli un funkcionāli neatkarīgas iestādes, kompetenci. Šobrīd strīdu izšķiršanas mehānisma funkcijas daļēji izpilda Regulators, ņemot vērā tam piešķirto kompetenci elektronisko sakaru nozarē, kā arī citās nozarēs. Līdz ar to būtu nepieciešams precizēt Regulatora kompetenci, piešķirot tiesības izšķirt strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un citu Direktīvas 2.panta 1.punktā aptverto nozaru tīkla operatoriem par piekļuvi infrastruktūrai un būvdarbu koordinēšanu. Regulatora kompetence būtu jānošķir no pašvaldību un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences, nosakot, ka Regulators izskata strīdus tikai par komersantu sadarbību kopīgu būvdarbu veikšanas nolūkos. Vienlaicīgi precizējot, ka Regulators neizšķir strīdus, kas saistīti ar būvniecību regulējošo tiesību aktu, tajā skaitā Latvijas būvnormatīvu, piemērošanu. Regulatora pašreizējo darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un šo nodevu maksā visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Savukārt, lai nodrošinātu Regulatora neatkarību Direktīvā paredzēto strīdu izšķiršanā, būtu jānosaka jauns nošķirts finansēšanas modelis strīdu izšķiršanas funkcijas nodrošināšanai. Lai to īstenotu, speciālajā likumā būtu nepieciešams deleģēt Regulatoram tiesības noteikt maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību kā arī apjomu likumā definētam subjektu lokam, lai Regulatora izdotais normatīvais akts būtu saistošs arī neregulētās nozares komersantam un ēku iekšējās infrastruktūras īpašniekiem un pārvaldniekiem. Speciālajā likumā arī ir jānosaka vienkāršu un efektīvu piespiedu mehānismu maksājumu piedziņai. Maksāšanas kārtībā būtu jāparedz iespēja, ka maksājumu par strīda izšķiršanu var veikt gan strīda ierosinātājs, gan dalībnieks, kurš atzīts par zaudētāju, gan tas dalībnieks, kurš pieprasa veikt pārbaudes, ekspertīzes, vai arī abi strīda dalībnieki (atsevišķi vai solidāri). Turklāt jāparedz iespēja, ka strīda dalībnieki (atsevišķi vai solidāri) apmaksā Regulatoram radušās izmaksas jau strīda izšķiršanas laikā, piemēram, strīda ierosinātājs, iesniedzot iesniegumu, vai arī tas strīda dalībnieks, kurš pieprasa veikt papildu ekspertīzi. Strīda dalībniekiem būtu jāveic maksājumi arī gadījumos, ja strīdā zaudējusī puse vēl nav noteikta vai arī ir panākts izlīgums, bet Regulators ir jau veicis darbības. Strīda izšķiršanas izdevumi būtu jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm neatkarīgi no tā, vai nozare tiek regulēta vai nē, jo izdevumi būtu saistīti tikai ar Direktīvā noteikta strīda izšķiršanu. Šajos izdevumos būtu iekļaujamas visas izmaksas, kas radušās Regulatoram izšķirot strīdu, piemēram, iesaistīto darbinieku atlīdzība par darbu konkrēta strīda izšķiršanas laikā, ekspertu piesaiste, pārbaudes veikšana, informācijas ieguve un citas Regulatora veiktās aktivitātes Direktīvā noteikto strīdu izšķiršanā. Regulatoram strīdu izšķiršanas funkciju īstenošanai paredzēts nodrošināt piekļuvi BIS informācijas sistēmai bez maksas. Jāizlemj jautājums par Regulatora tiesībām piekļūt ATIS informācijas sistēmai par maksu vai bez maksas. Ja Regulatoram netiktu piešķirtas tiesības piekļut ATIS datiem bez maksas, minētā maksa būtu iekļaujama strīdu izšķiršanas izdevumos. Jāpapildina Regulatora kompetence speciālajos likumos ar Direktīvā noteikto strīdu izšķiršanas funkciju.

96) Strīdu izšķiršanas risinājuma 1.varianta priekšrocības:

1. Efektīva Regulatora pieredzes izmantošana strīdu izšķiršanā. Strīdu izšķiršanas iestāde savas darbības nodrošināšanai drīkst iekasēt maksu un finansējuma nodalīšana garantētu neatkarību no strīdā iesaistītajām pusēm.

2. Visu Direktīvas 3., 4., 5., 6. un 9.pantā aptverto strīdu veidu risināšana tiktu nodrošināta vienā neatkarīgā iestādē.

3. Paredzams, ka šādu risinājumu ir iespējams īstenot Direktīvā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2016.gada 1.jūlijam.

97) Kā trūkums šim risinājuma variantam ir norādāms apstāklis, ka Regulatoram nav pieredzes strīdu izšķiršanā neregulētajās nozarēs un starpnozaru strīdu izšķiršanā, kā arī nav pieredzes strīdu izšķiršanā gadījumos, kas šobrīd piekrīt tiesai. Ņemot vērā, ka Regulators šobrīd neizšķir visus Direktīvā norādītos strīdus, Regulatoram būs nepieciešams papildu finansējums, lai varētu nodrošināt šo funkciju izpildi, kā arī veikt izpēti par šiem jautājumiem, iegūt jaunas prasmes un pieredzi. Tādējādi, lai varētu nodrošināt Regulatora jauno funkciju izpildi, ir jānosaka maksājums, ko būtu jāmaksā konkrētajā strīdā zaudējušajai pusei atbilstoši Regulatora noteikumiem. Šādā maksājumā būtu attiecināmi gan personāla apmācība, gan konkrētā jautājuma izpēte, gan atalgojums, ko būtu jāiekļauj kopējā maksājuma aprēķina metodikā.

98) Strīdu izšķiršanas risinājuma 2.variants: Veidot jaunu, neatkarīgu iestādi. Šādā risinājuma variantā jāparedz valsts budžeta līdzekļi jaunas iestādes izveidei (finansējums jaunu amata vietu izveidei un uzturēšanai, telpu remonts un noma, komunālie izdevumi, darba vietu aprīkojums, informācijas tehnoloģiju iekārtas un programmatūra, kā arī būtu jāparedz izmaksas iespējamai darbinieku apmācībai gadījumā, ja atbilstošu nozares ekspertu piesaiste nebūtu iespējama). Jāparedz savstarpējā kompetenču sadale starp jaunizveidojamo strīdu izšķiršanas iestādi un Regulatoru, kas turpinātu izšķirt strīdus starp vienas regulējamās nozares ietvaros. Iestāde būtu jāveido kā funkcionāli neatkarīga un juridiski nošķirta. Nepieciešams piesaistīt nozaru ekspertus un nodrošināt juridiskās un administratīvās funkcijas.

99) Strīdu izšķiršanas risinājuma 2.varianta priekšrocība – jaunizveidotā iestāde būtu specializējusies konkrētu strīdu izšķiršanā starp dažādām nozarēm, nodrošinot augsta līmeņa kompetenci.

100) Strīdu izšķiršanas risinājuma 2.varianta trūkumi:

1. Izveidojot jaunu iestādi, tiks radīts papildus slogs valsts budžetam.

2. Jaunas neatkarīgas iestādes izveidei ir nepieciešami būtiski finanšu resursi, kuru lietderību šobrīd grūti izvērtēt, kamēr nav zināms izskatāmo strīdu skaits noteiktā laika posmā.

3. Ņemot vērā, ka nav paredzams izšķiramo strīdu skaits, pastāv risks, ka maza strīdu skaita gadījumā būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, lai segtu iestādes uzturēšanas izmaksas.

4. Ņemot vērā normatīvo aktu izstrādes un jaunas iestādes izveidošanai nepieciešamo laiku, pastāv risks, ka iestāde savu darbību varētu uzsākt novēloti un neīstenot Direktīvas prasības noteiktajā termiņā (līdz 2016.gada 1.jūlijam).

3. Piedāvātie risinājuma varianti optisko tīklu infrastruktūras kartēšanai

101) Tā kā konceptuālā ziņojuma ietvaros vērtēta iespēja izmantot Valsts zemes dienesta apkopoto informāciju kā pamatbāzi kartēšanas sistēmai, kas ir nepietiekama NGN koncepcijā dotā uzdevuma izpildei, tad tā būs jāpapildina ar detalizētākiem datiem par attēlojamo infrastruktūru – izmantotajām tehnoloģijām, kanalizāciju tilpumiem, pieejamo kapacitāti u.tml.

102) Optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 1.variants ir veidot jaunu kartēšanas informācijas sistēmu, kas darbotos patstāvīgi. Veidojot jaunu kartēšanas informācijas sistēmu, būtiski ir Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmā pieejamie dati, kā arī nepieciešams saņemt informāciju no elektronisko sakaru komersantiem.

103) Attiecībā uz kartēšanas informācijas sistēmas izveidi – tā kā šobrīd nav programmatūras risinājuma, kas pilnībā ietvertu visu nepieciešamo platjoslas kartēšanai, tad pirms kartēšanas iniciatīvas izstrādes uzsākšanas ir jāveic tehniskās specifikācijas izstrāde. Ņemot vērā, ka tehniskā specifikācija ir saistīta ar programmatūras integritātes nodrošināšanu, kā arī tajās esošo ģeotelpiskās informācijas apstrādi, nepieciešams piesaistīt augsta līmeņa informācijas tehnoloģiju speciālistus, izvirzot zemākās kartēšanas informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas izmaksas kā prioritāti, vienlaikus saglabājot elastību attiecībā uz iespējām to paplašināt nepieciešamības gadījumā. Ar paplašināšanu šajā gadījumā ir saprotama iespēja pievienot jaunas kartēšanas iniciatīvas, pievienot jaunus informācijas apstrādes rīkus, nodrošināt sadarbspēju ar informācijas sistēmu savietotāju un vienkāršotu procedūru jaunu lietotāju pievienošanai. Tehniskajai specifikācijai ir jādod atbilde par Latvijas situācijai piemērotāko kartēšanas sistēmas tehnisko risinājumu, kas dotu vislabāko cenas un informācijas sistēmas funkcionalitātes attiecību, kā arī informācijas sistēmas uzturēšanas un uzlabošanas optimālākās izmaksas. Tāpēc kartēšanas iniciatīvas vajadzībām visticamāk būs jāizmanto kombinācija no atvērtā koda (open source) un maksas programmatūras moduļiem atkarībā no kartēšanas sistēmas specifikācijas. Būtiskākās komponentes ir Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmas programmatūra, datu bāzes, izstrādes rīki, datu pārveidošanas rīki. Tāpat specifikācijas izstrādes laikā ir jādod atbilde arī uz jautājumu, vai Valsts zemes dienestam būs nepieciešams un kādā mērā pilnveidot esošās informācijas sistēmas, lai nodrošinātu datu sniegšanu optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas vajadzībām, kā arī par iespēju izmantot Ģeoportāla piedāvāto funkcionalitāti – nodrošināt publisku pieeju optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas informācijas sistēmas datiem. Savukārt informācijas pieprasīšanas un sniegšanas kārtību un sadarbību ar Valsts zemes dienestu regulētu Ministru kabineta noteikumi. Vienlaikus normatīvajos aktos ir jānosaka pārejas noteikumi sākotnējo datu iesniegšanai.

104) Pēc kartēšanas informācijas sistēmas specifikācijas izstrādes Satiksmes ministrija organizēs nepieciešamā risinājuma izstrādi, kas ir jāizstrādā līdz 2018.gada beigām.

105) NGN koncepcijā dotā uzdevuma (izveidot esošās optisko tīklu infrastruktūras datu bāzi un kartogrāfisko materiālu) risinājuma 1.varianta (Veidot optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas informācijas sistēmu) priekšrocība ir tāda, ka elektronisko sakaru komersantiem un valsts pārvaldes iestādēm vienkopus būtu pieejama informācija par optisko tīklu infrastruktūru, tās atrašanās vietu un parametriem, kas atvieglotu gan būvniecības koordināciju elektronisko sakaru komersantiem, gan optisko tīklu infrastruktūras attīstības politikas veidošanu valsts pārvaldes iestādēm.

106) Savukārt, kā trūkumi risinājuma 1.variantam ir:

1. Jaunas informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana ir laikietilpīgs un dārgs process (specifikāciju izstrāde, finansējums jaunas amata vietas izveidei un uzturēšanai, speciālista piesaiste un informācijas sistēmas izstrāde);

2. Šobrīd elektroniski apstrādājamā formā informācija pieejama tikai par nelielu daļu Latvijas teritorijas un nepieciešams pieprasīt papildus informāciju no elektronisko sakaru komersantiem, kas tiem radīs papildus administratīvo un finansiālo slogu;

3. Iespējama informācijas dublēšanās dažādās informācijas sistēmās.

107) Optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas risinājuma 2.variants – pētījumu veikšana – ir alternatīva kartēšanas sistēmas izveidei. Šādā gadījumā informāciju varētu apkopot nevis par visu izbūvēto optisko tīklu infrastruktūru, bet par noteiktām tīkla sastāvdaļām, platformām vai tehnoloģijām. Tādējādi informācija būtu jāsniedz nevis visiem elektronisko sakaru komersantiem, bet tikai tām komersantu grupām, kurām pieder nozares politikas veidošanai interesējošā infrastruktūra. Piemēram, NGN koncepcijā dotā uzdevuma – izveidot optisko tīklu infrastruktūras datubāzi un kartogrāfisko materiālu, lai sniegtu iespēju gan elektronisko sakaru komersantiem komercdarbības plānošanā, gan valsts pārvaldes iestādēm politikas plānošanā un ietekmes analīzē saņemt aktuālu informāciju par optiskā tīkla izvērsumu – ietvaros varētu tikt aptaujāti tikai elektronisko sakaru komersanti, kas izvērš optiskos elektronisko sakaru tīklus. Papildu ieguvums būtu administratīvā sloga samazināšana, jo šādu informācijas apkopošanu varētu veikt pēc nepieciešamības, piemēram, plānojot valsts atbalsta pasākumus, bet ne sistemātiski pēc katra izbūvētā elektronisko sakaru tīkla posma. Turklāt būtu iespējams pat neveidot īpašu informācijas sistēmu apkopotās informācijas apstrādei. Tā kā jau šobrīd tiek pielietota līdzīga prakse, apkopojot informāciju no pašvaldībām un elektronisko sakaru komersantiem par platjoslas elektronisko sakaru (virs 30 Mbit/s) pakalpojumu pieejamību Latvijas teritorijā, arī šo pētījuma rezultātā iegūto informāciju varētu izmantot elektronisko skaru tīklu infrastruktūras atrašanās vietas, veida un citu parametru apzināšanā. Nākamo pētījumu par abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") ar datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s pieejamību lauku teritorijās plānots veikt 2018.gadā.

108) Jāatzīmē, ka Valsts zemes dienesta ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmā pieejamie dati ir būtiski arī sistemātiski veicot pētījumus, lai izvērtētu platjoslas elektronisko sakaru pieejamību. Līdzīgi arī nepieciešams saņemt informāciju no elektronisko sakaru komersantiem.

109) Atbalstot risinājuma optisko tīklu infrastruktūras kartēšanai 2.variantu par pētījumu veikšanu, par aktualitāti zaudējušiem būtu jāatzīst 2013.gada 7.decembra rīkojuma Nr.589 "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.–2020.gadam" 1.7 un 3.1 punkti.

110) NGN koncepcijā dotā uzdevuma (izveidot esošās optisko tīklu infrastruktūras datu bāzi un kartogrāfisko materiālu) risinājuma 2.varianta (pētījumu veikšana par optisko tīklu infrastruktūru) priekšrocības:

1. Pētījumi var tikt mērķēti uz noteiktas informācijas apkopošanu par elektronisko sakaru tīkliem atkarībā no nepieciešamības (piemēram, "pēdējās jūdzes" vai "vidējās jūdzes" tīkliem), vai pat noteiktu tehnoloģiju pieejamību (piemēram, optisko tīklu pieejamība "pēdējā jūdzē");

2. Pētījumos izmantoto informācijas apjomu ir iespējams akumulēt, pakāpeniski papildinot pēc nepieciešamības.

111) Savukārt risinājuma 2.varianta trūkums ir tāds, ka apkopotā informācija noveco, ņemot vērā nozares dinamiskumu un tehnoloģisko attīstību.

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

112) Risinājumu varianti atšķiras ar izdevumu apmēru. Nevienam no risinājumu variantiem nav pieejams finansējums. Paredzams, ka finansējums būs nepieciešams trīs risinājumiem. Katrā risinājumā – vienam no šādiem risinājumu variantiem:

1. Strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošanai:

1) Risinājuma 1.variantam (regulatora kompetences paplašināšana) – paredzama ietekme uz Regulatora budžetu, kas ir valsts budžeta sastāvdaļa, radot jaunus papildu izdevumus, tāpēc izdevumu segšanai jāparedz maksājums saskaņā ar Regulatora noteikumiem. Šādā maksājumā ietverot visas attiecināmās izmaksas, kas Regulatoram radušās saistībā ar konkrētā strīda izšķiršanu. Līdz ar to tieša ietekme uz valsts budžetu nav paredzama, jo izdevumus segs kāds no strīdā iesaistītajiem dalībniekiem vai arī abi strīda dalībnieki (atsevišķi vai solidāri). Šajā risinājuma variantā nav paredzama nepieciešamība pēc valsts budžeta finansējuma jaunu amata vietu izveidei un uzturēšanai.

2) Risinājuma 2.variantam (jaunas neatkarīgas iestādes izveide) būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi jaunas iestādes izveidei, ieskaitot budžeta līdzekļus jaunu amata vietu izveidei un uzturēšanai aptuveni 287 044 EUR (atkarībā no telpu pieejamības izmaksas var būt lielākas) un uzturēšanai aptuveni 277 044 EUR ik gadu.

2. Vienotā informācijas punkta izveidei:

1) Risinājuma 1.varianta īstenošanai, lai novērstu iespējamību direktīvas prasības ieviest nepilnīgi, būtu nepieciešams nodrošināt papildu finansējumu informācijas par apgrūtinātām teritorijām un objektiem reģistrēšanai ATIS 2017.gadam un turpmākajiem gadiem 105 476 euro apmērā. Līdzekļi no valsts budžeta būtu jāpieprasa 2017.gada valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālām iespējām.

ATIS detalizēts izdevumu aprēķins 2017.gadam, 2018. un turpmākajiem gadiem:

3.tabula

Vienlaicīgi šis risinājuma variants, ieskaitot finansējumu jaunu amata vietu izveidei, paredz mazākus valsts budžeta izdevumus, nekā risinājuma 2.variants. Turklāt risinājuma 1.variants neparedz tādus papildus valsts budžeta izdevumus, kas nebūtu jau iepriekš pieprasīti pirms šī konceptuālā ziņojuma izstrādes.

1) Risinājuma 2.varianta īstenošanai (izveidot jaunu informācijas sistēmu) būtu nepieciešams valsts budžeta finansējums aptuveni 4 milj. EUR, tajā skaitā finansējums jaunu amata vietu izveidei.

3. Saistībā ar optisko tīklu infrastruktūras kartēšanu nepieciešams finansējums:

1) Risinājuma 1.varianta īstenošanai būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi:

a) Pētījumam – tehnisko specifikāciju izstrādei aptuveni 42 000 EUR esošā Satiksmes ministrijas budžeta ietvaros;

b) Optisko tīklu infrastruktūras kartēšanas informācijas sistēmas izveidei plānots izvērtēt iespēju piesaistīt ERAF finansējumu aptuveni 3,4 milj. EUR 2.2.1.1.pasākuma ietvaros, ja minētais projekts atbildīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai vienotajai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrai, 2.2.1.1.pasākuma ieviešanas nosacījumiem (projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta noteikumos par 2.2.1.1.pasākuma īstenošanu ietvertajiem ieviešanas nosacījumiem). Iespējams būtu nepieciešams papildu finansējums tehniskajiem risinājumiem Valsts zemes dienesta uzturēto informācijas sistēmu datu izsniegšanai kartēšanas informācijas sistēmai. Finansējums varētu būt nepieciešams gadījumā, ja pastāvošie datu izsniegšanas risinājumi būtu jāpielāgo;

c) Darbavietas nodrošināšanai. Vienai jaunai amata vietai nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016.gadā – 33 317 EUR ((25 118 EUR atlīdzība (tajā skaitā 19 752 EUR atalgojums un 5 366 EUR darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), 1281 EUR darba vietas iekārtošana, 6 918 EUR preces un pakalpojumi)), 2017.gadā un turpmākajos gados – 32 036 EUR (25 118 EUR atlīdzība, 6 918 EUR preces un pakalpojumi).

2) Risinājuma 2.varianta īstenošanai (pētījuma veikšanai) nepieciešami valsts budžeta līdzekļi aptuveni 50 000 EUR, līdz ar to šis risinājuma variants paredz mazākus valsts budžeta izdevumus, kā arī neparedz jaunu amata vietu izveidi. Līdzekļi no valsts budžeta būtu jāpieprasa 2018.gada valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara 2018., 2019. un 2020.gadam likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālām iespējām.

113) Kopsavilkumu par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro) skatīt 4.tabulā:

4.tabula

¹ Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiek lietots termins – būvdarbi.

² Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 61.2. un 61.3.apakšpunktā;

Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumu Nr.551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi" 31.2. un 31.3.apakšpunktā;

Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumu Nr.550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi" 31.2. un 31.3.apakšpunktā;

³ www.mediacija.lv/ADR/; Jaunumi:28.04.2010; Biedrības "Mediācija un ADR" biedra zvērinātu advokātu biroja "Borenius" advokāta Sanda Bērtaita konspekts par konferenci Prāgā 23. un 24.aprīlī par mediāciju civillietās un komerclietās.

⁴ Konceptuālajā ziņojumā problēmu uzskaitījuma numerācija ir vienota.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko
sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai"

Direktīvas Nr.2014/61/ES prasību un kartēšanas iniciatīvas apraksts

1. Direktīvas prasības par piekļuvi infrastruktūrai

(1) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvu 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (turpmāk – Direktīva) elektronisko sakaru komersantiem paredz tiesības piekļūt fiziskai infrastruktūrai atbilstoši taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, saskaņā ar normām par īpašumtiesību izmantošanu, neatkarīgi no infrastruktūras atrašanās vietas.

(2) Direktīvā skaidrotajā definīcijā "tīkla operators" tiek ietverti:

1) visi publisko elektronisko sakaru komersanti;

2) uzņēmumi, kuri nodrošina fizisko infrastruktūru, kas izveidota nolūkā sniegt:

a) ražošanas, transportēšanas vai sadales pakalpojumus attiecībā uz:

• gāzi;

• elektroenerģiju, tostarp sabiedrisko vietu apgaismošanu;

• siltumapgādi;

• ūdensapgādi, tostarp notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanu vai attīrīšanu un kanalizācijas sistēmas (izņemot dzeramā ūdens sistēmas);

b) transporta pakalpojumus, tostarp:

• dzelzceļa,

• autoceļu,

• ostu

• lidostu pakalpojumus.

(3) Atbilstoši Direktīvas definīcijai 2.panta 2.punktā "fiziskā infrastruktūra" ir jebkurš tīkla elements, kas paredzēts citu tīkla elementu izvietošanai, pats nekļūstot par aktīvu tīkla elementu, piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, ēkas vai ēku ievadi, antenu iekārtas, torņi un balsti. Direktīvas nozīmē fiziskā infrastruktūra nav – kabeļi, tostarp tumšās (neizmantotās) optiskās šķiedras kabeļi, kā arī tīklu elementi, ko izmanto dzeramā ūdens apgādē.

(4) Saskaņā ar Direktīvas 3.panta 1.punktu ikvienam tīkla operatoram ir tiesības piedāvāt piekļuvi savai fiziskajai infrastruktūrai. Savukārt saskaņā ar Direktīvas 3.panta 2.punktu, saņemot rakstisku pieprasījumu no elektronisko sakaru komersanta, jebkuram tīkla operatoram ir pienākums 2 mēnešu laikā izpildīt visus pamatotus pieprasījumus par piekļuvi tā fiziskajai infrastruktūrai vai atteikt piekļuvi saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz cenu, nolūkā izvērst ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementus. Šādā rakstiskā pieprasījumā konkrēti norāda projekta elementus, attiecībā uz kuriem tiek pieprasīta piekļuve, tostarp konkrētu laikposmu.

(5) Atbilstoši Direktīvas 4.panta 5.punktam tīklu operatori izpilda pamatotus pieprasījumus veikt to fiziskās infrastruktūras konkrētu elementu apsekojumus uz vietas. Šādā pieprasījumā elektronisko sakaru komersanti precīzi norāda tīkla elementus, uz kuriem attiecas ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvēršana. Atļauju veikt norādīto tīkla elementu apsekojumus uz vietas piešķir viena mēneša laikā.

(6) Ņemot vērā uzzināto informācijas minimumu elektronisko sakaru komersanti ar tīkla operatoru var vienoties par konkrētu infrastruktūras elementu apskati to atrašanās vietā. Tīkla operators var atļaut apsekot infrastruktūras elementus uz vietas vai arī liegt piekļuvi.

(7) Ja tīkla operators liedz piekļuvi, elektronisko sakaru komersants var vērsties strīdu izšķiršanas iestādē.

(8) Atbilstoši Direktīvas 3.panta 3.punktam dalībvalstis nosaka prasību, ka jebkuru atteikumu piešķirt piekļuvi pamato ar objektīviem, pārredzamiem un samērīgiem kritērijiem, piemēram:

a) tās fiziskās infrastruktūras tehnisko piemērotību, attiecībā uz kuru ir pieprasīta piekļuve, lai izvietotu jebkurus ātrdarbīgo elektronisko sakaru tīklu elementus;

b) ātrdarbīgo elektronisko sakaru tīklu elementu izvietošanai vajadzīgās telpas pieejamību, tostarp pietiekami pamatotas tīkla operatora turpmākās vajadzības pēc telpām (piemēram, publiski pieejamos investīciju plānos);

c) drošību un sabiedrības veselību;

d) jebkura tīkla integritāti un drošību, jo īpaši kritiskās valsts infrastruktūras integritāti un drošību;

e) risku, ka plānotie elektronisko sakaru pakalpojumi varētu radīt nopietnus traucējumus tādu citu pakalpojumu nodrošināšanā, kurus sniedz tajā pašā fiziskajā infrastruktūrā;

f) tādu dzīvotspējīgu alternatīvu risinājumu pieejamību, kurus izmantojot, tīkla operators var nodrošināt visaptverošu piekļuvi fiziskajai tīkla infrastruktūrai un kuri ir piemēroti ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, ar noteikumu, ka minētā piekļuve tiek piedāvāta saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem.

(9) Tīkla operators norāda atteikuma iemeslus divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts pilns pieprasījums piešķirt piekļuvi.

(10) Direktīvas preambulas 18.punktā norādīts, ka, atkarībā no apstākļiem, piekļuves piešķiršanas nosacījumus varētu ietekmēt vairāki faktori, piemēram, – jebkādas papildu uzturēšanas un pielāgošanas izmaksas; jebkādi profilaktiski aizsardzības pasākumi, kuri jāpieņem, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz tīkla drošumu, integritāti; jebkāds īpašs atbildības regulējums kaitējuma gadījumā; jebkādu infrastruktūras izbūvei piešķirtu publisko subsīdiju izmantošana, tostarp īpaši noteikumi, kas saistīti ar subsīdijām vai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem paredzēti valstu tiesību aktos; spēja nodrošināt vai sniegt infrastruktūras jaudu, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības; jebkādi ierobežojumi, kas izriet no valsts noteikumiem, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, sabiedrības veselību, valsts drošību vai sasniegt pilsētu un lauku plānošanas mērķus.

(11) Eiropas Komisijas 2014.gada pētījumā¹ norādīts, ka piekļuve datiem būtu jānodrošina ar piekļuves ierobežojumu iestatījumiem, īpašām tiesībām un lietotāju pārvaldību. Piekļuvei datiem būtu jābūt nodrošinātai vietējā līmenī, lai samazinātu datu ļaunprātīgu izmantošanu.

(12) Direktīvā noteiktās tiesības par piekļuvi esošajai fiziskajai infrastruktūrai neskar fiziskās infrastruktūras īpašnieka tiesības uz īpašumu gadījumos, kad tīkla operators nav īpašnieks, un jebkuru citu trešo personu, piemēram, zemes īpašnieku un privātīpašumu īpašnieku, tiesības uz īpašumu.

2. Esošā situācija par piekļuvi infrastruktūrai

(13) Šajā konceptuālajā ziņojumā jāapskata jautājums par elektronisko sakaru komersantu piekļuvi citu – Direktīvā noteikto – nozaru infrastruktūrai, izņemot elektronisko sakaru infrastruktūru, jo piekļuve elektronisko sakaru nozarē ir reglamentēta ar Eiropas Savienības elektronisko sakaru nozares regulējošo ietvaru². Elektronisko sakaru likums nosaka vispārīgas prasības un pienākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu koplietošanu. Elektronisko sakaru likumā noteikts pienākums risināt sarunas par piekļuvi fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju un antenu mastus un torņus) un pienākums atbilstoši tehniskajām iespējām nodrošināt piekļuvi kabeļu kanalizācijai citam elektronisko sakaru komersantam nākamās paaudzes piekļuves kabeļtīklu ierīkošanai pēc tā pieprasījuma un par izmaksām tuvinātu tarifu. Savukārt Regulatora noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek piekļuve³ iekārtām un pakalpojumiem. Regulatoram ir tiesības noskaidrot un noteikt labojumus līgumu nosacījumos par piekļuvi, noteikt termiņu, kādā jābeidz sarunas par līgumu noslēgšanu, pieņemt attiecīgu lēmumu par piekļuves tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) var izdot elektronisko sakaru tīkla tehniskos un darbības noteikumus, kuros ietverti objektivitātes, caurredzamības, samērības un vienlīdzības principi.

(14) Dzelzceļa nozarē piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz sadarbības līguma pamata, atbilstoši Dzelzceļa likuma 17.pantam, kura pirmajā daļā noteikts, ka Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citas juridiskās un fiziskās personas jebkāda veida darbību drīkst veikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē. Attiecībā uz izmaksu segšanu šī panta otrajā daļā noteikts, ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse. Dzelzceļa likuma 17.panta trešajā daļā attiecībā uz drošības apsvērumiem noteikts, ka jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.

(15) Gāzes nozarē nav tiesiskā regulējuma saistībā ar citu komersantu piekļuvi infrastruktūrai un infrastruktūras piedāvāšana ir paredzēta tikai nozares komersantu starpā uz civiltiesiska līguma pamata. Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoram un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoram Enerģētikas likuma 44.panta otrajā daļā noteikts pienākums publiskot informāciju par to, kura dabasgāzes krātuve vai tās daļa tiek piedāvāta piekļuvei trešajām personām. Šī panta trešajā daļā noteikts, ka dabasgāzes apgādes komersanti un sistēmas lietotāji slēdz līgumu ar attiecīgo sistēmas operatoru par piekļuvi dabasgāzes krātuvei un citiem palīgpakalpojumiem.

(16) Siltumapgādes nozarē un ūdenssaimniecības nozarē nav tiesiskā regulējuma saistībā ar citu komersantu piekļuvi infrastruktūrai un infrastruktūras piedāvāšana ir iespējama uz civiltiesiska līguma pamata.

(17) Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 1.punktā noteikts, ka pašvaldībām ir autonomās funkcijas organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Faktiski īpašumtiesības uz infrastruktūru var piederēt tieši vai pastarpināti pašvaldībai. Līdz ar to pašvaldības kompetencē nevar nodot piekļuves jautājumu regulēšanu, jo netiktu nodrošināta juridiskā nošķirtība un funkcionālā neatkarība no jebkura tīklu operatora.

(18) Elektroenerģijas nozarē no 2015.gada 1.janvāra ir atvērts elektroenerģijas tirgus, ļaujot elektrību iedzīvotājiem tirgot savstarpēji konkurējošiem tirgotājiem. Taču elektroenerģijas piegādes ceļš līdz klientiem nemainās – jauni vadi un kabeļi šajā sakarā netiek ierīkoti. Elektrības tirgotāji izmanto valstij piederošo elektrotīklu, ko uztur un apkalpo akciju sabiedrība (turpmāk – A/S) "Sadales tīkls". Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 37.¹ panta pirmajai daļai elektroenerģijas tirgus operators kā juridiskā persona noslēdz līgumu ar pārvades sistēmas operatoru. Elektroenerģijas pārvadi Latvijas Republikas teritorijā veic viens pārvades sistēmas operators – A/S "Augstsprieguma tīkls", bet elektroenerģijas sadali – 11 sadales sistēmas operatori. Elektroenerģijas infrastruktūra pilsētās ir A/S "Sadales tīkls", pašvaldības vai pašvaldības pilnvarotā komersanta īpašumā.

(19) Valsts autoceļu nozarē piekļuvi autoceļa infrastruktūrai sniedz autoceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz sadarbības līguma pamata (uz 2015.gada oktobri ar valsts autoceļa īpašnieka atļauju ir noslēgti sadarbības līgumi ar 7 komersantiem) atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 18.pantam, kura pirmajā daļā attiecībā uz komunikāciju izvietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā noteikts, ka šķērsot autoceļus ar kanāliem, sakaru un elektropārvades līnijām, cauruļvadiem, dzelzceļiem un citām komunikācijām, ierīkot tās gar ceļiem to zemes nodalījuma joslās, ierīkot aizsprostus, padziļināt upju gultnes pie tiltiem un caurtekām, paaugstināt vai pazemināt uzbērumu dzelzceļa līnijām, kas šķērso valsts autoceļus, var tikai ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atļauju, bet pašvaldību vai komersantu ceļus — ar attiecīgā īpašnieka atļauju. Attiecībā uz izmaksu segšanu šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka komunikācijas, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā un nav saistītas ar ceļu lietošanu, jāuztur kārtībā un ceļu rekonstrukcijas vai rekonstrukcijas gadījumā jāpārbūvē to īpašniekiem par saviem līdzekļiem pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pieprasījuma. Likuma "Par autoceļiem" 18.panta trešajā daļā attiecībā uz drošības apsvērumiem noteikts, ka visāda veida komunikāciju izvietošana, pārvietošana vai rekonstrukcija ceļu zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt autoceļa, kā arī ceļa elementu ekspluatācijas īpašības un satiksmes drošību.

(20) Visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi: valsts autoceļos, pašvaldību ceļos, komersantu ceļos un māju ceļos. Tā kā atbilstoši Komerclikumam komersants var būt arī komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants), tad pienākumu sniegt piekļuvi infrastruktūrai būtu jāattiecina tikai uz valsts un pašvaldību ceļiem, izslēdzot māju ceļus un komersantu ceļus.

(21) Ostu un lidostu nozarēs piekļuve infrastruktūrai nav reglamentēta normatīvajos aktos un tiek piešķirta, noslēdzot civiltiesiskus līgumus.

(22) Ostās un lidostās var ietilpt citu nozaru infrastruktūra, piemēram, dzelzceļu infrastruktūra, elektroenerģijas infrastruktūra, ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra. Šādu nozaru infrastruktūras īpašumtiesības var piederēt gan attiecīgās nozares komersantam, gan pašvaldībai, gan ostas pārvaldei, atkarībā no infrastruktūras izbūves laika. Piemēram, dzelzceļš ostas terminālī var piederēt ostas pārvaldei, bet dzelzceļš ostas teritorijā ārpus ostas termināļa var piederēt valsts akciju sabiedrībai (turpmāk – VAS) "Latvijas dzelzceļš". Līdzīgi arī lidostās var ietilpt citu nozaru infrastruktūra.

(23) Lidostās esošās navigācijas iekārtas (aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības un civilās aviācijas drošības nodrošināšanai) ietver augstu piekļuves ierobežojumu slieksni saistībā ar drošības apsvērumiem.

(24) Ostas teritorijā esošās hidrotehniskās būves, moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, navigācijas iekārtas un ierīces, kā arī bākas ir attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā. Ārpus ostu teritorijas esošā navigācijas infrastruktūra ir VAS "Latvijas Jūras administrācija" valdījumā.

3. Direktīvas prasības par inženiertehniskajiem darbiem

(25) Nolūkā izvērst ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementus, ikvienam tīkla operatoram ir tiesības apspriest vienošanās par inženiertehnisko darbu koordinēšanu ar elektronisko sakaru komersantiem.

(26) Direktīva neierobežo uzņēmumu ekonomisko brīvību – tā nepieprasa veikt kopīgu infrastruktūras izvēršanu pusēm, kas nav izvēlējušās šādu uzņēmējdarbības modeli, ja vien netiek saņemts publiskais finansējums.

(27) Saskaņā ar Direktīvas 5.panta 2.punktu, veicot inženiertehniskos darbus, kas pilnībā vai daļēji finansēti no publiskiem līdzekļiem, ikvienam tīkla operatoram ir pienākums izpildīt visus pamatotus (rakstiskus) pieprasījumus koordinēt inženiertehniskos darbus saskaņā ar pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Pieprasījumus (lūgumus) koordinēt inženiertehniskos darbus apmierina ar noteikumu, ka:

a) tas nerada nekādas izmaksas papildus sākotnēji plānoto inženiertehnisko darbu izmaksām, tostarp izmaksas, ko rada papildu kavēšanās;

b) tas netraucē kontroli pār darbu koordinēšanu;

c) koordinēšanas pieprasījums ir iesniegts iespējami drīz un katrā ziņā vismaz vienu mēnesi pirms galīgā projekta iesniegšanas kompetentajām iestādēm, lai saņemtu atļauju.

(28) Ja mēneša laikā nav panākta vienošanās, jebkura no pusēm var vērsties valsts strīdu izšķiršanas iestādē (Direktīvas 5.panta 3.punkts).

(29) Dalībvalstis var paredzēt noteikumus attiecībā uz tādu izmaksu sadali, kas saistītas ar inženiertehnisko darbu koordinēšanu.

(30) Dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus no šādiem būvdarbu koordinēšanas pienākumiem, ja inženiertehniskie darbi ir maznozīmīgi, piemēram, vērtības, apjoma vai ilguma ziņā, vai ja tā ir kritiskā valsts infrastruktūra. Šādus atbrīvojumus pienācīgi pamato. Ieinteresētajām personām dod iespēju samērīgā termiņā izteikt apsvērumus par atbrīvojumu projektiem.

4. Esošā situācija par inženiertehniskajiem darbiem (par būvdarbiem)

(31) Šobrīd Latvijas Republikas tiesiskais regulējums jau satur virkni prasību, kas jāievēro elektronisko sakaru komersantiem attiecībā uz izbūvētās elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras koplietošanu un informācijas sniegšanu elektronisko sakaru tīklu būvniecības vai ierīkošanas procesā. Tomēr tiesiskais regulējums neparedz citas infrastruktūras koplietošanu, kā to nosaka Direktīva, un to iespējams īstenot civiltiesiskas vienošanās ceļā.

(32) Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" 43.punktā noteikts, ka elektronisko sakaru komersants, kurš vēlas piedalīties kopējā būvniecībā ar būvniecības ierosinātāju, 20 dienu laikā pēc tam, kad pašvaldības interneta vietnē un Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) publicēts pašvaldības noteiktās institūcijas vai amatpersonas paziņojums sabiedrībai par būvniecības ieceri, ja būvniecības iecere paredz kabeļu kanalizācijas vai elektronisko sakaru tīkla līnijas būvniecību vai pārbūvi, piesakās pie būvniecības ierosinātāja līdzdalībai būvprojekta izstrādē un īstenošanā.

5. Direktīvas prasības par vienoto informācijas punktu

(33) Lai efektīvi izplānotu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanu un nodrošinātu iespējas kopīgi izmantot pieejamo fizisko infrastruktūru (kas ir piemērota elektronisko sakaru tīklu izvēršanai) un plānoto fizisko infrastruktūru visefektīvāko izmantošanu, elektronisko sakaru komersantiem vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijas minimumam par (attiecīgajā) izvēršanas teritorijā pieejamajām fiziskajām infrastruktūrām. Ar šādu informācijas minimumu būtu jāspēj novērtēt esošās infrastruktūras izmantošanas potenciālu konkrētā teritorijā. Kā norādīts Direktīvas 20.preambulā, ņemot vērā iesaistīto ieinteresēto personu skaitu un lai atvieglotu piekļuvi minētajai informācijai arī starp nozarēm un pāri robežām, šāds informācijas minimums būtu jādara pieejams ar vienotā informācijas punkta starpniecību.

(34) Direktīva paredz, ka informācijas minimums, ko publiskās iestādes jau ir savākušas un kas jau ir pieejams elektroniskā formātā, būtu jādara pieejams vienotajā informācijas punktā. Informācijas minimumu pēc pieprasījuma dara pieejamu elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publiskos elektronisko sakaru tīklus⁴. Informācijas atjauninājumus publiskā iestāde dara pieejamus vienotajam informācijas punktam 2 mēnešu laikā. Vienlaikus Direktīva paredz, ka gadījumā, ja minētais informācijas minimums nav pieejams vienotajā informācijas punktā, dalībvalstis nosaka prasību, ka tīklu operatori nodrošina piekļuvi šādai informācijai pēc elektronisko sakaru komersanta rakstiska pieprasījuma.

(35) Direktīva paredz pienākumu dalībvalstīm izveidot vienotu informācijas punktu, kam jānodrošina piekļuve informācijas avotiem par:

1) informācijas minimumu par jebkura tīkla operatora esošo fizisko infrastruktūru (Direktīvas 4.panta 1.punkts):

a) atrašanās vieta un maršruts;

b) infrastruktūras veids un pašreizējais izmantojums;

c) kontaktpunkts.

2) informācijas minimumu par notiekošajiem vai plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem, attiecībā uz kuriem: ir piešķirta atļauja, ir uzsākta atļaujas piešķiršanas procedūra vai pirmo atļaujas pieprasījumu kompetentajām iestādēm paredzēts iesniegt nākamajos sešos mēnešos (Direktīvas 6.panta 1.punkts):

a) darbu atrašanās vieta un veids;

b) iesaistītie tīkla elementi;

c) plānotais darbu sākšanas datums un to ilgums;

d) kontaktpunkts.

3) iespēju piekļūt šim informācijas minimumam, nosakot piekļuves ierobežojumus. – Dalībvalstis var atļaut ierobežot piekļuvi informācijas minimumam tikai tad, kad tas ir vajadzīgs saistībā ar: tīklu drošību un integritāti, nacionālo drošību, sabiedrības veselību vai drošību, konfidencialitāti vai ekspluatācijas noslēpumiem un komercnoslēpumiem;

4) informāciju par nosacījumiem un procedūrām, ko piemēro, lai piešķirtu inženiertehnisko darbu atļaujas, kas vajadzīgas ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvēršanai;

5) ar vienotā informācijas punkta starpniecību jāparedz iespēju elektroniski iesniegt pieteikumus, lai saņemtu inženiertehnisko darbu atļaujas, kas vajadzīgas ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu elementu izvēršanai (Direktīvas 7.panta 2.punkts).

(36) Saskaņā ar Direktīvas 6.panta 1.punktu, saņemot īpašu rakstisku pieprasījumu no elektronisko sakaru komersanta (par attiecīgo teritoriju), jebkurš tīkla operators dara pieejamu informācijas minimumu par notiekošajiem vai plānotajiem inženiertehniskajiem darbiem divu nedēļu laikā. Direktīvas 6.panta 3.punktā noteikts, ka pieprasīto informācijas minimumu par inženiertehniskajiem darbiem tīkla operators dara pieejamu vienotajā informācijas punktā.

(37) Vienotais informācijas punkts var būt viena vai vairākas kompetentās iestādes valsts, reģiona vai vietējā līmenī. Tāpēc vienotais informācijas punkts var veikt minētās funkcijas iesaistot vairākas iestādes, tam jāsatur informācija/ jābūt sasaistītam ar citu iestādi, kas izpilda kādu no funkcijām.

(38) Piekļuvi informācijas minimumam dara pieejamu vienotajā informācijas punktā līdz 2017.gada 1.janvārim.

(39) Izdevumu segšanai var iekasēt nodevas (Direktīvas 10.panta 4.punkts).

6. Direktīvas prasības par ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru un piekļuvi tai

(40) Direktīvas 8.panta 1. un 2.punktā noteikts, ka visas jaunbūves vai ēkas, kurās tiek veikts kapitālais remonts, attiecībā uz ko būvatļauju pieteikumi ir iesniegti pēc 2016.gada 31.decembra, aprīko ar ātrdarbīgiem sakariem gatavu ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru līdz tīkla pieslēgumpunktiem. Turklāt, lai izvērstu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, jaunām daudzdzīvokļu ēkām un tādām daudzdzīvokļu ēkām, kurās tiek veikts kapitālais remonts, vajadzētu būt aprīkotām ar piekļuves punktu, kuru izmantojot, pakalpojumu sniedzējs var piekļūt ēkā ierīkotajai infrastruktūrai. Ēkas attīstītājiem būtu jāparedz, ka brīvi kanāli savieno katru daudzdzīvokļu ēkas dzīvokli ar piekļuves punktu, kas atrodas daudzdzīvokļu ēkā vai ārpus tās.

(41) Attiecībā uz noteiktām ēku kategorijām, jo īpaši vienģimenes dzīvojamām mājām, vai kapitālās renovācijas⁵ darbiem dalībvalstis var paredzēt atbrīvojumus no 8.panta 1. un 2.punktā noteiktajiem pienākumiem, kad minēto pienākumu izpilde ir nesamērīga, piemēram, attiecībā uz izmaksām, kas rodas atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem. Var būt atsevišķi gadījumi attiecībā uz ēkas veidu, pilsētas kultūras mantojuma saglabāšanas vai vides iemeslu dēļ, piemēram, pieminekļu, vēsturisku ēku, brīvdienu māju, militāru ēku vai citu nacionālās drošības vajadzībām izmantotu ēku īpašām kategorijām. Šādus atbrīvojumus pienācīgi pamato. Ieinteresētajām personām dod iespēju samērīgā termiņā izteikt apsvērumus par atbrīvojumu projektiem. Par visiem šādiem atbrīvojumiem paziņo Eiropas Komisijai.

(42) Direktīvas 9.pantā noteikts, ka ikvienam publisko sakaru tīkla nodrošinātājam (elektronisko sakaru komersantiem) ir tiesības par saviem līdzekļiem izvērst savu tīklu līdz piekļuves punktam, kā arī piekļūt jebkādai esošai ēkas iekšējai fiziskajai infrastruktūrai, ja dublēšana ir tehniski neiespējama vai ekonomiski nelietderīga.

(43) Dalībvalstis nodrošina, ka ikviens piekļuves punkta un ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras izmantošanas tiesību turētājs izpilda visus pamatotus pieprasījumus no publisko sakaru tīkla nodrošinātājiem par piekļuvi saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz cenu.

(44) Ja vienošanās par piekļuvi nav panākta divu mēnešu laikā pēc oficiālā piekļuves pieprasījuma saņemšanas dienas, dalībvalstis nodrošina, ka katra puse ir tiesīga lūgt, lai jautājumu izskata kompetentā valsts strīdu izšķiršanas iestāde ar mērķi novērtēt atbilstību iepriekšminētajos punktos noteiktajām prasībām. Valsts strīdu izšķiršanas struktūra, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, izdod saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā termiņā un katrā ziņā divu mēnešu laikā, izņemot ārkārtējos apstākļos, neskarot nevienas puses iespējas ierosināt lietu tiesā.

(45) Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus no minētajām prasībām attiecībā uz ēkām, ja piekļuve esošam tīklam, kas ir ierīkots līdz galalietotāju atrašanās vietai un ir piemērots ātrdarbīgu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tiek nodrošināta saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(46) Ja nav pieejama ātrdarbīgiem sakariem gatava ēkas iekšējā infrastruktūra, dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam publisko sakaru tīkla nodrošinātājam ir tiesības savu tīklu ierīkot līdz abonenta telpām, ja ir panākta vienošanās ar minēto abonentu, ar noteikumu, ka līdz minimumam samazināta ietekme uz trešo personu privātīpašumu. Direktīvas 9.pants neskar piekļuves punkta vai ēkas iekšējās fiziskās infrastruktūras īpašnieka tiesības uz īpašumu, ja minētās infrastruktūras vai piekļuves punkta izmantošanas tiesību turētājs nav to īpašnieks, un jebkuru citu trešo personu, piemēram, zemes un ēku īpašnieku, tiesības uz īpašumu. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus par pienācīgu finansiālu kompensāciju personām, kurām nodarīts kaitējums 9.pantā noteikto tiesību īstenošanas dēļ.

7. Esošā situācija par ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru un piekļuvi tai

(47) Latvijas Republikas normatīvajos aktos⁶ ēku būvniecības, atjaunošanas un pārbūves gadījumos jau ir noteikts pienākums izbūvēt ēkā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru.

(48) Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" 71. un 72.punktu otrās un trešās grupas⁷ ēkas būvprojekta inženierrisinājumu daļā jānorāda ēkai nepieciešamie inženiertīkli (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas) un to risinājumi (pieslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi).

(49) Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" 15.punktā noteikts, ka būvniecības ierosinātājs, būvējot daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu vai publisku ēku, ievēro šādas prasības:

15.1. izbūvē kabeļu ievadus;

15.2. būvē paredz vietu kabeļu sadalei, kā arī elektronisko sakaru tīklu iekārtām;

15.3. starp ēkas stāviem izbūvē kabeļu kanālus (stāvvadus);

15.4. no ēkas stāvvadiem izbūvē horizontālos kabeļu kanālus kabeļu ievadīšanai telpās;

15.5. izbūvē kabeļu kanalizāciju no kabeļu ievada līdz iespējamam publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktam saskaņā ar izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

(50) Saskaņā ar Būvniecības likumu būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Savukārt būvdarbi ietver gan jaunu būvju būvniecību, gan atjaunošanu, gan pārbūvi.

(51) Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" neparedz minimālās ātrdarbības prasības izvēršamajiem elektronisko sakaru tīkliem.

(52) Latvijas Republikas normatīvajos aktos piekļuve fiziskajai elektronisko sakaru infrastruktūrai elektronisko sakaru nozarē ir reglamentēta.

8. Direktīvas prasības par strīdu izšķiršanu

(53) Direktīva paredz pienākumu dalībvalstīm izveidot valsts strīdu izšķiršanas mehānismu, kurā 2 mēnešu laikā jāizšķir strīdi starp elektronisko sakaru komersantiem un citu Direktīvā aptverto nozaru komersantiem (tīkla operatoriem), neliedzot iespēju vērsties tiesā šādos gadījumos:

1. Par piekļuvi informācijas minimumam (Direktīvas 4. un 6.pants).

2. Par atļauju apsekot konkrētu infrastruktūru uz vietas, lai iegūtu informāciju (Direktīvas 4.panta 5.punkts);

3. Par piekļuvi jebkura tīkla operatora infrastruktūrai, lai izvērstu ātrdarbīgus elektronisko sakaru tīklus (Direktīvas 3.pants);

4. Par inženiertehnisko darbu, kas pilnībā vai daļēji finansēti no publiskiem līdzekļiem, koordinēšanu – domstarpības apspriežot sadarbības līgumus būvniecības plānošanas un saskaņošanas stadijā (Direktīvas 5.pants);

5. Par piekļuvi ātrdarbīgiem sakariem gatavas ēkas iekšējai fiziskajai infrastruktūrai vai piekļuves punktam strīdi starp elektronisko sakaru komersantiem un ēkās esošās infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem (Direktīvas 9.pants).

(54) Lai atrisinātu strīdu, valsts strīdu izšķiršanas iestāde izdod saistošu lēmumu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, tostarp nosakot taisnīgus un saprātīgus noteikumus, ieskaitot vajadzības gadījumā cenu. Lēmumu izdod iespējami īsā termiņā un katrā ziņā divu mēnešu laikā, izņemot ārkārtējos apstākļos, neskarot nevienas puses iespējas ierosināt lietu tiesā.

(55) Saskaņā ar Direktīvas 10.panta 1.punktu dalībvalstis nodrošina, ka katru no valsts strīdu izšķiršanas iestādei noteiktajiem uzdevumiem veic viena vai vairākas kompetentās iestādes. Un atbilstoši 10.panta 2.punktam jebkura valsts strīdu izšķiršanas iestāde, kuru dalībvalsts izraudzījusies atbilstīgi 1.punktam, ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkura tīklu operatora.

(56) Direktīvas 10.panta 2.punktā atļauts valsts strīdu izšķiršanas iestādei iekasēt nodevas, lai segtu tai noteikto uzdevumu veikšanas izmaksas.

9. Kartēšanas prioritārie mērķi un tās veidi

(57) Kopsakarā ar Direktīvas prasībām par informācijas pieejamību par infrastruktūru jāizskata jautājums par optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfiskā materiāla izveidi, kas neizriet no Direktīvas prasībām, bet noteikts ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 apstiprinātajā koncepcijā "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.– 2020.gadam" (turpmāk – NGN koncepcija). Primārie mērķi, kādēļ valstis izvēlas veidot kartēšanas iniciatīvas elektronisko sakaru jomā:

1) radīt priekšstatu par esošo platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību valstī;

2) lai koordinētu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu izvēršanas pasākumus;

3) lai samazinātu platjoslas pakalpojumu izvēršanas izmaksas.

Izšķir četrus kartēšanas veidus, kurus var veikt elektronisko sakaru jomā:

2.tabula. Kartēšanas iniciatīvu veidi un to skaidrojums

(58) Kartēšanas veidu izvēlas atkarībā no izvēlētā prioritārā politikas mērķa. Piemēram, pirmā mērķa sasniegšanai ir piemērota pakalpojumu kartēšana, bet arī infrastruktūras un pieprasījuma kartēšana var sniegt ieskatu esošajā platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības situācijā valstī. No valstiskā viedokļa ir būtiski, lai kartēšanas iniciatīva sniegtu valsts pārvaldes iestādēm ieskatu par platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvērsumu valsts teritorijā un kalpotu kā rīks politikas iniciatīvu izstrādei platjoslas pakalpojumu izvēršanai.

(59) Pakalpojumu, infrastruktūras un pieprasījuma kartēšana arī katra atsevišķi var kalpot par būtisku informācijas avotu, kas palīdzētu koordinēt platjoslas izvēršanas pasākumus. Tomēr vislietderīgākā būs kombinācija no vairākiem kartēšanas veidiem, ļaujot identificēt "baltās", "pelēkās" un "melnās" teritorijas, kā tas ir norādīts Eiropas Komisijas Paziņojumā "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" (2013/C 25/01)⁸ (turpmāk – ES Platjoslas pamatnostādnes) un plānot valsts atbalsta pasākumus platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības veicināšanai visā valsts teritorijā.

(60) Lai nošķirtu teritorijas, kurās elektronisko sakaru komersanti brīvā tirgus apstākļos nenodrošina platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, ES Platjoslas pamatnostādnēs izšķir trīs veidu teritorijas – "balta", "pelēka" un "melna" teritorija. Šī teritoriju klasifikācija tiek izmantota, lai īstenotu valsts atbalsta pasākumus. Atbilstoši ES Platjoslas pamatnostādnēm "baltā teritorija" ir teritorija, kurās platjoslas (vismaz 30Mbit/s) infrastruktūras nav un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē (3 gadu laikā) tā tiks ieviesta. "Pelēkā teritorija" ir teritorija kurā viens elektronisko sakaru tīkla operators sniedz platjoslas pakalpojumus (vismaz 30 Mbit/s) un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks izvērsts vēl kāds tīkls. "Melnā" teritorija ir tāda, kurā ir vai tuvākajā nākotnē (3 gadu laikā) būs vismaz divi dažādu operatoru platjoslas (vismaz 30 Mbit/s) elektronisko sakaru tīkli un platjoslas pakalpojumi tiek sniegti konkurences apstākļos. Klasificējot teritorijas un nosakot elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu pieejamību, ir jāvadās pēc Eiropas Komisijas paziņojumā noteiktajiem virsmērķiem.

(61) Tādējādi dati, kas ir iegūti infrastruktūras vai pakalpojumu kartēšanas rezultātā, var tikt izmantoti, definējot teritorijas veidu un pieņemot lēmumu par valsts atbalstu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanai. Tomēr pirms valsts atbalsta piešķiršanas valstij ir jāpārliecinās par to, ka attiecīgajā "baltajā" teritorijām privātajiem investoriem nav plānu izvērst platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru.

(62) Investīciju kartēšanas pamatideja ir kartēt elektronisko sakaru komersantu veiktās un plānotās investīcijas, tādējādi redzot arī nākotnes tendences elektronisko sakaru nozares attīstībā. Būtiski ir arī vizualizēt valsts atbalsta ietvaros veiktos finanšu ieguldījumus, ar mērķi informēt par to sabiedrību un ieinteresētās puses. Latvijas gadījumā informācija par valsts atbalsta programmu Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās", kas apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699, elektronisko sakaru nozarē ir pieejama Satiksmes ministrijas un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" interneta vietnēs, turklāt Latvijas teritorija nav tik liela, lai būtu nepieciešams veidot īpašas investīciju kartēšanas iniciatīvas. Šāda pieeja īstenota arī SIA "Corporate Consulting" veiktā pētījuma "Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.–2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" sasniegšanai" (turpmāk – pētījums) rezultātu gadījumā.

(63) Līdz ar to piemērotākie kartējamās informācijas veidi būtu infrastruktūras kartēšana, pakalpojumu pieejamības kartēšana un pieprasījuma kartēšana.

(64) Attiecībā uz investīciju kartēšanas, pakalpojumu pieejamības kartēšanas un pieprasījuma kartēšanas detalizāciju, pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2011.gadā SIA "Corporate Solutions" veiktajā pētījumā "Nākamās paaudzes tīklu pieejamības un attīstības analīze, tehniski – ekonomiskā pamatojuma un valsts atbalsta pieteikuma dokumentācijas sagatavošana" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2011/01/VSID/TP/CFLA/08/23/021/12-1) teritoriju detalizācijas pakāpe tika noteikta līdz pagastu līmenim. Tomēr praksē, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr.3DP/3.2.2.3.0/12/IPIA/SM/001 "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" (turpmāk – Projekts) tika konstatēts, ka šāda detalizācijas pakāpe nav pietiekoša, jo viena pagasta robežās platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība var krasi atšķirties. Attiecīgi 2014.gadā veicot pētījumu Projekta 2.kārtas realizācijai "Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.–2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" ietvaros" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2014/02/VSID/TP/CFLA/11/20/018/02-1), tika nolemts palielināt teritoriju detalizācijas pakāpi līdz ciemu līmenim. Šāds princips ir jāpiemēro arī, veicot investīciju, pakalpojumu pieejamības un pieprasījuma kartēšanu. Elektronisko pakalpojumu sniedzējiem kartēšana būtu lietderīga izmantošanai, ja tā liek uzsvaru uz (a) infrastruktūras datu pieejamību, (b) ir vērsta, galvenokārt, uz pakalpojumu sniedzējiem, (c) palielina caurredzamību šiem pakalpojumu sniedzējiem, (d) ļaujot izvērtēt iespējas infrastruktūras koplietošanai vai kopīgai būvniecībai un (e) tiek īstenotā tā, lai aptvertu vismaz minimālo informāciju par infrastruktūru.

(65) Veidot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras datu bāzi ir jēga, ja tajā tiek apkopota detalizētāka informācija par elektronisko sakaru infrastruktūru, nekā to prasa Direktīva. Pilnvērtīgu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras kartēšanas informācijas sistēmu būtu iespējams realizēt, ja tajā ir iekļauta sekojoša informācija:

1. kabeļu kanalizācijas akas un posmi, izmantojot atbilstošos ģeotelpiskās informācijas failu formātos (*dgn vai *shp datņu formātā) pieprasītā ģeotelpiskā poligona ietvaros;

2. kabeļu ieguldīšanas kanalizācijā tehnoloģija (ievilkšana vai iepūšana);

3. kabeļu kanalizācijas kanālu skaits katrā kabeļu kanalizācijas posmā, aku un savienojuma kastu sienu izklājumi, kas attēloti katras sienas fotoattēlā, norādot attiecīgo aku un savienojuma kastu sienu izklājuma identifikatorus, ierīkošanas vajadzībām izpētītos kanālus un mēroga identifikatoru (centimetros) katram no izklājumiem;

4. kanāla iekšējo diametru un kanāla aizpildījumu, ja kanāls izpētīts ierīkošanas vajadzībām;

5. sadales punktu saraksts un sadales punktiem pieslēgto ēku adreses, ja nodrošina optisko šķiedru kabeļus līdz galalietotāja ēkai vai telpai.

• tīkla mezglu punktu apraksts (nepieciešamības gadījumā norāda tīkla mezglu ģeogrāfisko atrašanās vietu, u.tml.);

• optisko kabeļu apraksts;

• tīkla kapacitāte (tīkla kapacitāte raksturo informācijas pārraides ātrumu, ko nodrošina atsevišķie elektronisko sakaru tīkla posmi. Pārraides ātrums tīklā teorētiski var būt no vairākiem gigabitiem sekundē līdz pat vairākiem terabitiem sekundē un tas ir atkarīgs optiskās šķiedras kabeļa veida, optisko šķiedru skaita kabelī, multipleksēšanas mehānisma (piemēram, WDM, DWDM), transporta protokola (piemēram, PDH vai SDH) utt. Infrastruktūras koplietošanas kontekstā interesi pamatā izraisa brīvā citiem elektronisko sakaru komersantiem pieejamā kapacitāte no kopējās posma kapacitātes);

• kabeļu līniju darbības statuss – nefunkcionējošs, funkcionējošs, izbūves stadijā.

Papildus, lai šos datus prezentētu pielietošanai lietderīgā veidā, ir nepieciešami arī tādi pamatdati kā ielu un ēku izvietojums. Tādēļ tādiem oficiāliem datu avotiem kā kadastra kartes ir liela nozīme kartēšanas iniciatīvu veiksmīgai funkcionēšanai, bet jāņem vērā, ka šādas kartes bieži vien ir par maksu.

10. Termiņi

¹ Study on broadband and infrastructure mapping, 187 lpp, http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/image/broadband_study_8455.pdf

² Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva Nr.2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvā Nr.2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), OV L 108, 24.4.2002.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīva Nr.2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), OV L 201, 31.7.2002.

³ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/8 "Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām un pakalpojumiem" Rīgā 2014.gada 9.aprīlī (prot. Nr.12, 20.p.).

⁴ Direktīvas 4.panta 2.punkts.

⁵ Terminam "kapitālā renovācija" Latvijas Republikas normatīvajos aktos atbilstošie termini ir pārbūve un atjaunošana.

⁶ Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" 15.punktā.

⁷ Būvju iedalījumu (trīs) grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi nosaka Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi".

⁸ http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:025:0001:0026:LV:PDF