Ministru kabineta noteikumi Nr. 755

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 3. §)

Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā

Izdoti saskaņā ar Mobilizācijas likuma 9. panta 6.¹ punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pirmās nepieciešamības rūpniecības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā (turpmāk – pirmās nepieciešamības preces);

1.2. kārtību, kādā plāno nodrošinājumu ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un tās kontroles kārtību valstī;

1.3. valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm.

2. Iedzīvotājs šo noteikumu izpratnē ir persona, par kuru ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā un kuras statuss Iedzīvotāju reģistrā ir "aktīvs".

3. Pirmās nepieciešamības preces un to mēneša normas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Piegādātājs šo noteikumu izpratnē ir komersants, ar kuru par pirmās nepieciešamības preču atliktajām piegādēm (turpmāk – atliktās piegādes) noslēgts līgums (turpmāk – atliktās piegādes līgums).

5. Ekonomikas ministrija:

5.1. iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm sadarbībā ar pašvaldībām plāno finanšu līdzekļus šādiem izdevumiem:

5.1.1. pirmās nepieciešamības preču iepirkuma procedūras organizēšanai saistībā ar atliktajām piegādēm;

5.1.2. samaksai piegādātājiem par gatavību piegādāt preces, ja noslēgts atliktās piegādes līgums;

5.1.3. pirmās nepieciešamības preču iepirkumam valsts materiālajās rezervēs, kā arī to atjaunošanai;

5.1.4. samaksai piegādātājiem par pirmās nepieciešamības preču piegādi valsts apdraudējuma gadījumā;

5.2. izvērtē šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētos pašvaldību iesniegtos priekšlikumus un organizē iepirkuma procedūras atliktajām piegādēm valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši iepirkuma jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās pirmās nepieciešamības preču normas vienam iedzīvotājam, kā arī šim mērķim piešķirto finanšu līdzekļu apjomu;

5.3. izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā var iekļaut Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus;

5.4. izvērtē šo noteikumu 9.4. apakšpunktā minētos pašvaldību iesniegtos priekšlikumus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts materiālajām rezervēm sniedz priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par tām pirmās nepieciešamības precēm, kuras nepieciešams iekļaut valsts materiālajās rezervēs, norādot to glabāšanas vietu un iespējamo atbildīgo materiālo rezervju glabātāju;

5.5. slēdz atliktās piegādes līgumu ar piegādātāju vai piegādātājiem, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību par atliktajām piegādēm un nepārsniedzot šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu apjomu;

5.6. lemj par jaunu iepirkumu procedūru organizēšanu attiecīgās atliktās piegādes apjomā pēc atliktās piegādes līguma izbeigšanās vai pārtraukšanas;

5.7. reizi ceturksnī kontrolē piegādātāja spēju pildīt atliktās piegādes līgumu, pārbaudot:

5.7.1. vai nav pasludināts piegādātāja maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par piegādātāja bankrotu vai piegādātājs netiek likvidēts;

5.7.2. vai pirmās nepieciešamības preču esība nodrošināta atliktās piegādes līgumā noteiktajā apjomā;

5.8. ja noslēgts atliktās piegādes līgums, veic samaksu piegādātājiem par gatavību piegādāt preces atbilstoši minētā līguma nosacījumiem;

5.9. noteiktā kārtībā pārdala Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) finanšu līdzekļus šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minēto pirmās nepieciešamības preču iekļaušanai valsts materiālajās rezervēs, tajā skaitā finanšu līdzekļus to uzturēšanai un atjaunošanai, veicot transferta pārskaitījumu;

5.10. informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldības par noslēgtajiem atliktās piegādes līgumiem, vienlaikus pašvaldībām nosūtot līgumu elektroniskās kopijas;

5.11. iestājoties valsts apdraudējumam:

5.11.1. nosaka kontaktpersonu un par to informē pašvaldības;

5.11.2. pēc tam kad Ekonomikas ministrijā iesniegts maksājuma attaisnojuma dokuments par pirmās nepieciešamības preces piegādi un attiecīgās pašvaldības un piegādātāja parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts, veic samaksu no Ekonomikas ministrijas budžetā šim mērķim piešķirtajiem finanšu līdzekļiem par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem kārtībā, ko Ministru kabinets noteicis atliktajām piegādēm;

5.11.3. var pieprasīt papildu informāciju no pašvaldībām un materiālo rezervju atbildīgajiem glabātājiem saistībā ar pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas organizēšanu un uzskaiti;

5.11.4. piešķirtā finansējuma ietvaros var organizēt pirmās nepieciešamības preču vienību piegādi pašvaldībai papildus atliktās piegādes līgumā noteiktajam apjomam, ja apdraudējuma situācijā tas nepieciešams un tā aptver mazāk nekā pusi Latvijas teritorijas;

5.12.  informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par:

5.12.1. piegādātajām pirmās nepieciešamības precēm;

5.12.2. konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldības darbībā šo noteikumu ietvaros noteikto uzdevumu izpildē atbilstoši likumā "Par pašvaldībām" noteiktajai kārtībai.

6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saskaņo rīcības plānus, ko pašvaldības izstrādājušas valsts apdraudējuma gadījumam, ja tie paredz iedzīvotāju rīcību civilās aizsardzības ietvaros.

7. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas rakstisku pieprasījumu, iesniedz Ekonomikas ministrijā Iedzīvotāju reģistra datus par iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām un to sadalījumu pa pašvaldību administratīvajām teritorijām pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1. janvāri saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

8. Nodrošinājuma valsts aģentūra:

8.1. pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas rakstisku pieprasījumu, sniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par valsts materiālajās rezervēs iekļautajām pirmās nepieciešamības precēm, tajā skaitā informāciju par to veidiem, apjomiem un glabāšanas vietu;

8.2. veic valsts materiālajās rezervēs iekļauto pirmās nepieciešamības preču iegādes šim mērķim piešķirto finanšu līdzekļu apmērā.

9. Pašvaldība:

9.1. veic savas administratīvās teritorijas iespējamo risku izvērtējumu valsts apdraudējuma gadījumā:

9.1.1. izvērtē pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktu skaitu un to izvietojumu pašvaldības teritorijā;

9.1.2. izstrādā rīcības plānu par pirmās nepieciešamības preču izsniegšanu un to piegādes ceļu iespējamiem variantiem līdz izsniegšanas punktam (var būt arī attiecīgās pašvaldības civilās aizsardzības plāna sastāvdaļa);

9.1.3. izvērtē pirmās nepieciešamības preces, kuras valsts apdraudējuma gadījumā nav iespējams nodrošināt atlikto piegāžu veidā un kuras nepieciešams uzglabāt attiecīgajā pašvaldībā kā valsts materiālās rezerves;

9.1.4. izvērtē laikposmu, kādam nepieciešams slēgt atliktās piegādes līgumus, nepārsniedzot Publisko iepirkumu likumā noteiktos līguma slēgšanas termiņus;

9.1.5. izvērtē atliktās piegādes līgumā ietveramo pirmās nepieciešamības preču vienības apjomu, lai šo noteikumu 9.1.4. apakšpunktā minētajā laikposmā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās pirmās nepieciešamības preču normas vienam iedzīvotājam;

9.2. saskaņo rīcības plānu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ja tas paredz iedzīvotāju rīcību civilās aizsardzības ietvaros, un precizē rīcības plānu atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iebildumiem;

9.3. pamatojoties uz izstrādātu riska izvērtējumu un rīcības plānu, sniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus par finanšu līdzekļu plānošanu iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, tajā skaitā informāciju par:

9.3.1. atliktās piegādes līgumā attiecīgajai pašvaldībai ietveramo pirmās nepieciešamības preču veidiem, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās preču grupas;

9.3.2. laikposmu, kādam nepieciešams slēgt atliktās piegādes līgumus, nepārsniedzot Publisko iepirkumu likumā noteiktos līguma slēgšanas termiņus;

9.3.3. atliktās piegādes līgumā attiecīgajai pašvaldībai ietveramo pirmās nepieciešamības preču vienības apjomu, lai šo noteikumu 9.1.4. apakšpunktā noteiktajā laikposmā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās pirmās nepieciešamības preču normas vienam iedzīvotājam;

9.3.4. pirmās nepieciešamības preču piegādes vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā;

9.3.5. pirmās nepieciešamības precēm, kuras plānots iekļaut valsts materiālajās rezervēs šo noteikumu vai civilās aizsardzības pasākumu ietvaros;

9.4. sniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus par pirmās nepieciešamības precēm, kuru piegādi valsts apdraudējuma gadījumā nav iespējams nodrošināt atlikto piegāžu veidā un kuras jāiekļauj valsts materiālajās rezervēs, tajā skaitā informāciju par:

9.4.1. valsts materiālajās rezervēs iekļaujamo pirmās nepieciešamības preču veidiem un to apjomiem;

9.4.2. glabāšanas vietu;

9.4.3. iespējamo atbildīgo valsts materiālo rezervju glabātāju;

9.5. iestājoties valsts apdraudējumam:

9.5.1. nosaka kārtību, kādā tiek izsniegtas pirmās nepieciešamības preces iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā;

9.5.2. izvērtē valsts apdraudējuma situācijas radīto un iespējamo seku ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem;

9.5.3. nosaka pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas vietu, biežumu un daudzumu, ņemot vērā valsts apdraudējuma situāciju un tās attīstības prognozi un ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās pirmās nepieciešamības preču normas;

9.5.4. apstiprina pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas punktus, to vadītājus un nepieciešamo darbinieku skaitu pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas organizēšanai;

9.5.5. izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, informē iedzīvotājus par pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas kārtību un izsniegšanas punktiem;

9.5.6. sazinās ar attiecīgajiem piegādātājiem par pirmās nepieciešamības preču piegādi attiecīgajā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noslēgts atliktās piegādes līgums, vai ar Iekšlietu ministriju, ja pirmās nepieciešamības preces iekļautas valsts materiālajās rezervēs;

9.5.7. izvērtējot valsts apdraudējuma situāciju, norāda attiecīgajiem piegādātājiem vai materiālo rezervju glabātājam efektīvāko piegādes ceļa maršrutu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

9.5.8. kontrolē piegādāto pirmās nepieciešamības preču kvalitātes un apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam, parakstot ar piegādātāju preces nodošanas un pieņemšanas aktu;

9.5.9. organizē un kontrolē pirmās nepieciešamības preču izsniegšanu;

9.5.10. nodrošina saņemto un izsniegto pirmās nepieciešamības preču uzskaiti;

9.5.11. iesniedz Ekonomikas ministrijā preču pieņemšanas dokumentus saistībā ar pirmās nepieciešamības preču piegādi;

9.5.12. informē Ekonomikas ministrijas noteikto kontaktpersonu par atliktās piegādes līguma neievērošanas gadījumiem;

9.5.13. ja nepieciešams, organizē transportu pirmās nepieciešamības preču piegādei attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.

10. Piegādātājs:

10.1. ir atbildīgs par pirmās nepieciešamības preču esību piegādātāja iesniegtajā dokumentācijā norādītajā vietā (konkrētajā adresē) un apjomos līguma noslēgšanas laikā;

10.2. veido pirmās nepieciešamības preču krājumus un nodrošina to nepārtrauktu esību visā līguma darbības periodā līgumā norādītajā vietā;

10.3. nodrošina Ekonomikas ministrijas pilnvarotajām personām pieeju pirmās nepieciešamības precēm, lai tās varētu veikt kontroli un pārbaudīt esošā preces apjoma atbilstību iesniegtajai dokumentācijai un līgumam;

10.4. reizi ceturksnī informē Ekonomikas ministriju par piegādātāja rīcībā esošo pirmās nepieciešamības preču skaitu uz katra mēneša pirmo datumu, iesniedzot pārskatu par pirmās nepieciešamības precēm;

10.5. par piegādātājam pasludināto maksātnespējas procesu, apturēto vai pārtraukto saimniecisko darbību, uzsākto tiesvedību par bankrotu vai likvidāciju informē Ekonomikas ministriju un pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta attiecīgā piegāde;

10.6. iestājoties valsts apdraudējumam:

10.6.1. attiecīgās pašvaldības norādītajā vietā piegādā pirmās nepieciešamības preces, ievērojot atliktās piegādes līgumā noteikto kārtību un termiņus;

10.6.2. paraksta ar attiecīgo pašvaldību preces nodošanas un pieņemšanas aktu;

10.6.3. pēc preces nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā piegādāto pirmās nepieciešamības preču maksājuma attaisnojuma dokumentu.

11. Piegādātājs var nodrošināt pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanu Latvijas Republikā, ja tā īpašumā, valdījumā vai lietojumā ir normatīvo aktu prasībām atbilstošas pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas telpas un tā īpašumā ir pietiekams pirmās nepieciešamības preču apjoms vai tam piedāvājumu iesniegšanas laikā ir līgumiskas tiesības iegādāties pirmās nepieciešamības preces.

12. Valsts apdraudējuma gadījumā piegādātāja piegādātās pirmās nepieciešamības preces izmantojamas tikai iedzīvotāju nodrošināšanai.

13. Vienā reizē izsniedzamās attiecīgās pirmās nepieciešamības preces normu nosaka, sadalot šo noteikumu 1. pielikumā noteikto minētās preces apjoma mēneša normu vienai personai proporcionāli dienu skaitam starp divām izsniegšanas reizēm, ņemot vērā šo noteikumu 14. punktā noteikto minimālo daudzumu.

14. Valsts apdraudējuma gadījumā izsniedzamās pirmās nepieciešamības preces minimālais apjoms ir viena pirmās nepieciešamības preces vienība vai iepakojums, ja iepakojums ir pirmās nepieciešamības preces būtiska sastāvdaļa.

15. Vienam iedzīvotājam izsniegtais pirmās nepieciešamības preces daudzums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā noteikto pirmās nepieciešamības preces normu vienam iedzīvotājam, izņemot šo noteikumu 14. punktā minētos gadījumus.

16. Lai mazinātu risku, ka valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji netiek pilnībā nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm, Ekonomikas ministrija izvērtē iespēju slēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem par attiecīgā pirmās nepieciešamības preču veida piegādi pašvaldībai, nepārsniedzot plānoto finanšu līdzekļu daudzumu.

17. Ja atliktās piegādes līgums tiek slēgts uz laikposmu, ilgāku par gadu, tajā var paredzēt piegādātājam kompensācijas izmaksas, kuras saistītas ar pirmās nepieciešamības preces cenas izmaiņām atliktās piegādes līgumā noteiktajā laikposmā.

18. Ekonomikas ministrija ir tiesīga atzīt par spēkā neesošu noslēgto atliktās piegādes līgumu, ja pēc līguma noslēgšanas piegādātāja piedāvājumā iesniegtajā informācijā konstatēta neatbilstība faktiskajai situācijai.

19. Ja piegādātājs neievēro šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minētās prasības, Ekonomikas ministrija:

19.1. ir tiesīga aizturēt maksu par gatavību nodrošināt pirmās nepieciešamības preču piegādi valsts apdraudējuma gadījumā, līdz piegādātājs novērš konstatētos pārkāpumus;

19.2. piemēro soda sankcijas atbilstoši noslēgtajam atliktās piegādes līgumam.

20. Ekonomikas ministrijai ir tiesības izbeigt atliktās piegādes līgumu ar piegādātāju, ja tas nesniedz atliktās piegādes pakalpojumu, nesadarbojas konstatēto pārkāpumu novēršanā, nesniedz šo noteikumu 10.4. apakšpunktā minēto informāciju vai sniedz maldinošu informāciju par atliktās piegādes pakalpojuma izpildi.

21. Ja piegādātājs, iestājoties valsts apdraudējumam, nepārvaramas varas apstākļu dēļ nevar pildīt atliktās piegādes līgumu, viņš par to ziņo attiecīgajai pašvaldībai un Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrija izvērtē iespēju iztrūkstošās pirmās nepieciešamības preces iegādāties no cita piegādātāja, nepārsniedzot plānoto finanšu līdzekļu apjomu.

22. Valsts apdraudējuma gadījumā par nepieciešamā finansējuma avotiem pirmās nepieciešamības preču iegādei lemj Ministru kabinets.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 755

Pirmās nepieciešamības rūpniecības preces vienam iedzīvotājam mēnesī

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 755

Iedzīvotāju reģistra dati par iedzīvotāju skaitu pa vecuma grupām un to sadalījumu pa novadu un republikas pilsētu administratīvajām teritorijām
pēc datubāzes stāvokļa uz __________. gada 1. janvāri

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola