Ministru kabineta noteikumi Nr. 775

Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 36. §)

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Gada pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu likuma
15. panta pirmo un otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā;

1.2. kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;

1.3. kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kā arī sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus;

1.4. pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas;

1.5. darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas;

1.6. uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumus un metodes;

1.7. kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvdarbu veicējs vai citu ilgtermiņa līgumdarbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvdarbu līgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;

1.8. pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem neatbilstošu bezķermenisku lietu norādīšanu finanšu pārskatā, minot konkrētus piemērus;

1.9. krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas;

1.10. kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus;

1.11. kārtību, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības;

1.12. kārtību, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk – likums) 14. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam;

1.13. kārtību, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats);

1.14. noteikumus par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē, ja sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību.

2. Noteikumi neattiecas uz likuma 3. panta piektajā daļā minētajiem likuma subjektiem, kuri, atkāpjoties no likumā noteiktajiem gada pārskata un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas principiem un noteikumiem, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti).

2. Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā

3. Sabiedrība finanšu pārskatā atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem sabiedrībai sniegtu finansiālo atbalstu (turpmāk arī – finanšu palīdzība), kas izpaužas kā saimniecisko labumu sniegšana tieši šai konkrētajai sabiedrībai par to, ka tā pagātnē ievērojusi vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tās saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šī sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem.

4. Šās nodaļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

4.1. valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas sniegtie saimnieciskie labumi (turpmāk – saimnieciskie labumi) attiecas uz infrastruktūras nodrošināšanu, objekts ir publiskajā lietošanā un uz konkrēto sabiedrību neattiecas (piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļu ieguldījums ūdensvada, transporta vai sakaru tīklā);

4.2. saimnieciskie labumi saņemti saistībā ar konkrētās sabiedrības saimnieciskajiem darījumiem un gūti, ievērojot komerciālos principus (piemēram, preču pārdošana, pakalpojumu sniegšana vai būvdarbu veikšana valsts vai pašvaldības vajadzībām, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, nav uzskatāma par finansiālā atbalsta sniegšanu sabiedrībai);

4.3. saņemtos saimnieciskos labumus sabiedrības grāmatvedībā nav iespējams ticami novērtēt (piemēram, bez atlīdzības saņemtās valsts vai pašvaldības iestādes konsultācijas saistībā ar sabiedrības saimniecisko darbību).

2.1. Saņemtā valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības) novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā

5. No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu palīdzību – subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai vai dotāciju noteiktu valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – un finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā nodokļu (arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādu vai citu sabiedrības parādu valsts vai pašvaldības budžetam daļēja vai pilnīga norakstīšana, iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts. 

6. No valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību, kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums, norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja saskaņā ar vismaz vienu no šīs finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem:

6.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

6.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai);

6.3. ja nosacījums netiks izpildīts, nauda nākamajos gados būs jāatmaksā.

7. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda arī:

7.1. finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā par valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem izveidota ilgtermiņa ieguldījumu objekta ar ierobežotu lietošanas laiku nodošana sabiedrības īpašumā bez atlīdzības vai tā pārdošana sabiedrībai par cenu, kas ir zemāka par šā objekta patieso vērtību, – atbilstoši vērtībai, kas norādīta dokumentos par finansiālā atbalsta piešķiršanu vai īpašuma tiesību nodošanu, vai, ja sabiedrība izvēlējusies finansiālā atbalsta veidā saņemto pamatlīdzekļu objektu vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objektu novērtēt patiesajā vērtībā, – atbilstoši finansiālā atbalsta patiesajai vērtībai;

7.2. saskaņā ar apstiprināto finansēšanas kārtību – Eiropas Savienības finansējumu, kas izpaužas kā izdevumu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā, – pamatojoties uz iesniegtajiem finansējuma atmaksas pieprasījumiem atbilstoši saņemtajām summām, izņemot šo noteikumu 11. punktā minētos gadījumus.

8. Sabiedrība var izvēlēties novērtēt finansiālā atbalsta veidā saņemtu pamatlīdzekļu objektu vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objektu atbilstoši patiesajai vērtībai, ja:

8.1. minētā objekta vērtība, kas norādīta dokumentos par finansiālā atbalsta piešķiršanu vai īpašuma tiesību nodošanu, ir zemāka par tā patieso vērtību;

8.2. šā objekta vērtība minētajos dokumentos nav norādīta, bet patiesā vērtība ir zināma (to ir iespējams ticami noteikt).

9. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norādīto saņemtās finanšu palīdzības vai citā veidā saņemtā finansiālā atbalsta summu iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos:

9.1. ja par finanšu palīdzības veidā saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai finansiālā atbalsta veidā saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un:

9.1.1. ja saņemtā finanšu palīdzība vai citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts pilnībā sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši to kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām;

9.1.2. ja saņemtā finanšu palīdzība vai citā veidā saņemtais finansiālais atbalsts sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši tām šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto finanšu palīdzību vai finansiālo atbalstu;

9.2. saskaņā ar šīs summas izlietojumu kārtējā gada izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai, ja nauda šiem mērķiem tika saņemta iepriekšējā pārskata gadā;

9.3. kad izpildīti visi nosacījumi, kuru neizpildot nauda jāatmaksā, vai pakāpeniski minēto nosacījumu izpildes laikā, par to norādot sabiedrības grāmatvedības politikā.

10. Ja no finanšu palīdzības veidā saņemtās naudas iegādāts vai citādi finansiālā atbalsta veidā iegūts zemesgabals vai cits ilgtermiņa ieguldījumu objekts ar neierobežotu lietošanas laiku, šādu finansiālo atbalstu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad attiecīgais ilgtermiņa ieguldījumu objekts atsavināts, izņemot gadījumu, ja minēto ilgtermiņa ieguldījumu objektu iespējams tieši saistīt ar kādu citu ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura lietošanas laiks ir ierobežots. Šādā gadījumā finansiālo atbalstu var iekļaut ieņēmumos pakāpeniski šā cita objekta paredzētajā lietošanas laikā (piemēram, ja finanšu palīdzība ir saņemta attiecībā uz zemi ar nosacījumu, ka uz šīs zemes ir jāuzceļ ēka vai būve, tad šādu finanšu palīdzību ir pamatoti atzīt peļņas vai zaudējumu aprēķinā ēkas vai būves derīgās izmantošanas laikā).

11. Ja šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minēto izdevumu atmaksu sabiedrība saņem:

11.1. nākamajā pārskata gadā pēc attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta (pamatlīdzekļa) nolietojuma aprēķināšanas uzsākšanas vai vēlāk, saņemto summu sākotnēji norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un pēc tam sistemātiski iekļauj ieņēmumos šā objekta atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā;

11.2. kad attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta (pamatlīdzekļa) nolietojuma aprēķināšana jau ir pabeigta, saņemto summu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad izdevumu atmaksa saņemta.

12. Pārskata gada ieņēmumos iekļautās summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" vai citā ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

13. Eiropas Savienības piešķirto finansējumu, kas izpaužas kā tādu atbalstāmo izdevumu atmaksa pēc projekta īstenošanas, kuri nav saistīti ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu iegādi, izveidošanu vai būvniecību, bet attiecas uz kārtējiem izdevumiem (piemēram, izdevumi saistībā ar konsultācijām un dalību izstādēs un misijās vai nodarbināto kvalifikāciju un izglītību), sabiedrība iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad minēto atbalstāmo kārtējo izdevumu atmaksa ir saņemta.

14. Sabiedrība savā grāmatvedības politikā var paredzēt saņemtā finansiālā atbalsta iekļaušanu ieņēmumos pirms visu šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minēto ar atbalstu saistīto nosacījumu izpildīšanas vai pirms atbalstāmo izdevumu atmaksas saņemšanas tikai tad, ja sabiedrībai ir pamatota pārliecība par to, ka tiks izpildīti abi šie nosacījumi:

14.1. visi ar finanšu palīdzības saņemšanu saistītie nosacījumi tiks izpildīti;

14.2. atbalstāmo izdevumu atmaksa tiks saņemta.

15. Ja nākamajos gados pēc saņemtā finansiālā atbalsta iekļaušanas bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finansiālā atbalsta devēja nosacījumiem un saņemtais finansiālais atbalsts pilnībā vai daļēji jāatmaksā, tad:

15.1. ja saņemtā finansiālā atbalsta summa pilnībā iekļauta attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, atmaksājamo finansiālā atbalsta summu noraksta tā pārskata gada izmaksās, kad kļuvis droši zināms, ka šī summa būs jāatmaksā;

15.2. ja saņemtā finansiālā atbalsta summa ietverta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un vēl nav pilnībā iekļauta attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, atmaksājamās finansiālā atbalsta summas norakstīšanai vispirms izlieto bilances posteņa "Nākamo periodu ieņēmumi" atlikumu, pārskata gada izmaksās iekļaujot tikai no šā posteņa atlikuma nesegto atmaksātās finansiālā atbalsta summas pārpalikumu; 

15.3. veic attiecīgās grāmatvedības aplēses maiņu, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā noteikto kārtību.

2.2. No fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu vai dāvinājumu naudā vai natūrā novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā

16. Par dāvinājumu vai ziedojumu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma fiziskas, juridiskas vai citas personas naudas, mantas vai pakalpojuma nodošana bez atlīdzības sabiedrības īpašumā, nosakot vai nenosakot tā izlietošanas mērķi.

17. Sabiedrība tiešā naudas maksājuma veidā saņemto ziedojumu vai dāvinājumu iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemts attiecīgais naudas maksājums, izņemot šo noteikumu 18. punktā minētos gadījumus. 

18. Tiešā naudas maksājuma veidā saņemto ziedojumu vai dāvinājumu norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" attiecīgi ilgtermiņa vai īstermiņa kreditoru sastāvā, ja saskaņā ar vismaz vienu no naudas devēja noteiktajiem nosacījumiem:

18.1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

18.2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata gada kārtējo izdevumu segšanai vai funkciju izpildes nodrošināšanai);

18.3. ja nosacījums netiks izpildīts, nauda nākamajos gados būs jāatmaksā.

19. Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norādīto saņemto ziedojuma vai dāvinājuma summu iekļauj attiecīgo pārskata gadu ieņēmumos, ja par ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vai ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemtā ilgtermiņa ieguldījumu objekta lietošanas laiks ir ierobežots un:

19.1. saņemtā ziedojuma vai dāvinājuma summa sedz minētā objekta vērtību, – atbilstoši to kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām;

19.2. saņemtā ziedojuma vai dāvinājuma summa sedz tikai daļu no minētā objekta vērtības, – atbilstoši tām šā objekta kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summu daļām, kuras attiecas uz saņemto ziedojuma vai dāvinājuma summu.

20. Ja no ziedojuma vai dāvinājuma veidā saņemtās naudas iegādāts vai citādi ziedojuma vai dāvinājuma veidā iegūts zemesgabals vai cits ilgtermiņa ieguldījumu objekts ar neierobežotu lietošanas laiku, šādu ziedojumu vai dāvinājumu iekļauj tā pārskata gada ieņēmumos, kad attiecīgais ilgtermiņa ieguldījumu objekts atsavināts, izņemot gadījumu, ja minēto ilgtermiņa ieguldījumu objektu iespējams tieši saistīt ar kādu citu ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura lietošanas laiks ir ierobežots. Šādā gadījumā ziedojuma vai dāvinājuma summu var iekļaut ieņēmumos pakāpeniski šā cita objekta paredzētajā lietošanas laikā (piemēram, ja ziedojums vai dāvinājums ir saņemts attiecībā uz zemi ar nosacījumu, ka uz šīs zemes ir jāuzceļ ēka vai būve, tad šādu ziedojumu vai dāvinājumu ir pamatoti atzīt peļņas vai zaudējumu aprēķinā ēkas vai būves derīgās izmantošanas laikā).

21. Ja ziedojumā vai dāvinājumā saņemtas lietas, kuru vērtība nav norādīta ziedojuma vai dāvinājuma līgumā vai citā dokumentā, kas apliecina šo lietu ziedojumu vai dāvinājumu, un patiesā vērtība nav zināma (to nav iespējams ticami noteikt), attiecīgās lietas var uzskaitīt natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē), ja ziedojuma vai dāvinājuma priekšmets ir:

21.1. lieta, kuras nozīme ir simboliska vai vērtība neliela un kura saņemta nekomerciālā nolūkā;

21.2. lietota kustamā manta, ja tās novērtēšanas izmaksas ir lielas salīdzinājumā ar šīs mantas varbūtējo patieso vērtību;

21.3. objekts, kuram likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība;

21.4. savvaļas dzīvnieks Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē, kas saņemts savvaļas dzīvnieku kolekcijas papildināšanai.

22. Ja kreditors pilnībā atsakās no sava prasījuma vai atsakās no sava prasījuma noteiktas daļas (turpmāk – kreditora parāda samazināšana) un kreditora parāda samazinājuma summa nav saistīta ar kreditora mērķi šo summu ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu daļu skaitu, tad kreditora parāda samazinājums uzskatāms kā dāvinājums un tas jāatzīst kā ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā pārskata gadā.

23. Ja kreditora parāda samazināšana ir saistīta ar ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, pretī saņemot attiecīgu jaunu akciju vai daļu skaitu (turpmāk – kreditora parāda kapitalizēšana), tad summa, kādā notiek kreditora parāda kapitalizēšana, iekļaujama bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)".

24. Ja dāvinājuma priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem (piemēram, ja dāvinājuma priekšmets ir visa dāvinātāja manta un dāvinātājs nav samaksājis parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā), tad tajā pārskata periodā, kad kļuvis zināms par šādu apgrūtinājumu, bilancē parādu summas apmērā iekļauj attiecīgu uzkrājumu vai kreditoru parādu posteni, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda attiecīgas izmaksas.

25. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteikto, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par:

25.1. pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemto finanšu palīdzību, kuras summa ir būtiska sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai un kura netiek saņemta bieži vai periodiski (norāda finanšu palīdzības saņemšanas gadu, summu un, ja vēl nav izpildīti visi šīs finanšu palīdzības devēja noteiktie nosacījumi, kad tie tiks pilnībā izpildīti);

25.2. atmaksājamo saņemtās finanšu palīdzības summu, ja pārskata gadā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem;

25.3. pārskata gadā vai iepriekšējos gados saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem, ja tas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai.

3. Kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus

3.1. Notikumi pēc bilances datuma

26. Labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu pēc bilances datuma, kas attiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī – koriģējošs notikums), finanšu pārskatā atspoguļo, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Piemēram, uz pārskata gadu attiecas laikposmā starp bilances datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu (turpmāk – gada pārskata sagatavošanas laikā) notikuši šādi koriģējoši notikumi:

26.1. pasludināts tiesas nolēmums par sabiedrības darbību pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados. Šādā gadījumā veic paredzamo saistību (ja tādas ir) summas korekciju un iegrāmato kreditoru parāda vai, ja precīza saistību summa nav zināma, iegrāmato (vai koriģē) attiecīgo uzkrājumu summu;

26.2. iegūta informācija par pircēja vai pasūtītāja finansiālās situācijas pasliktināšanos un nespēju atmaksāt parādus atbilstoši nosacījumiem, kas pastāvēja uz pārskata gada beigām. Šajā gadījumā izveido vai precizē izveidoto uzkrājumu šaubīgiem pircēju un pasūtītāju parādiem;

26.3. iegūta informācija par aktīva vērtības samazinājumu bilances datumā. Ja samazinājusies ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība (piemēram, bankrota procedūras rezultātā izbeigta meitas sabiedrības darbība, neparedzētu apstākļu dēļ gājis bojā pamatlīdzekļu objekts), iegrāmato attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtības samazinājuma summu, bet, ja šajā laikā pārdoti krājumi par cenu, kas ir zemāka par attiecīgo krājumu pašizmaksu, šo informāciju ņem vērā, nosakot krājumu neto pārdošanas vērtību pārskata gada beigās;

26.4. iegūta precīza informācija par aktīva vērtību, kurš tika iegādāts pirms bilances datuma. Šajā gadījumā precizē attiecīgā aktīva sākotnējo vērtību;

26.5. atklāts krāpšanas gadījums vai kļūda. Šādā gadījumā koriģē krāpšanas gadījuma vai kļūdas ietekmēto finanšu pārskata posteņu atlikumus.

27. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir noticis labvēlīgs vai nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī – nekoriģējošs notikums), bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, tad par šādu notikumu sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā sniedzamā informācija, ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir notikuši šādi nekoriģējoši notikumi:

27.1. samazinājusies meitas sabiedrības akciju tirgus vērtība;

27.2. pieņemts lēmums par nozīmīgu galvojuma vai garantiju saistību uzņemšanos.

28. Ja gada pārskata sagatavošanas laikā pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, sabiedrība finanšu pārskatu sagatavo šo noteikumu 13. nodaļā noteiktajā kārtībā.

3.2. Grāmatvedības politika un tās maiņa

29. Sabiedrība dokumentē un grāmatvedībā konsekventi ievēro grāmatvedības politiku. Grāmatvedības politiku izvēlas un par tās ievērošanu atbild sabiedrības vadība.

30. Izvēloties grāmatvedības politiku, ievēro šādus nosacījumus:

30.1. grāmatvedības politika atbilst likumā noteiktajai prasībai, ka finanšu pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam – arī par naudas plūsmu (turpmāk – atbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu);

30.2. grāmatvedības politika nav pretrunā ar grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošajiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu vai finanšu pārskata posteņu atspoguļošanu, uzskaiti un novērtēšanu (turpmāk šajā nodaļā – normatīvais regulējums).

31. Sabiedrība maina grāmatvedības politiku tikai tad, ja:

31.1. ir mainījies normatīvais regulējums;

31.2. saistībā ar apstākļu maiņu līdzšinējās grāmatvedības politikas piemērošana vairs neatbilst likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu;

31.3. grāmatvedības politikas maiņa nodrošina ticamu un atbilstošāku informāciju par attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu vai apstākļu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

32. Šīs nodaļas nosacījumi par grāmatvedības politikas maiņu neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība pieņem jaunu grāmatvedības politiku saistībā ar:

32.1. saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai apstākļiem, kas pēc būtības atšķiras no sabiedrības iepriekšējiem saimnieciskajiem darījumiem, faktiem un notikumiem vai līdzšinējiem apstākļiem, vai sabiedrībai līdz šim tādi nebija radušies, vai arī tie bijuši nebūtiski;

32.2. vadības lēmumu pamatlīdzekļus vai kādu to daļu turpmāk novērtēt, izmantojot pārvērtēšanas metodi.

33. Ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo atbilstoši noteiktajai pārejas kārtībai no pastāvošā normatīvā regulējuma uz jauno regulējumu (turpmāk – pārejas kārtība).

34. Ja pārejas kārtība nav noteikta, kā arī ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, tās ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:

34.1. ciktāl tas iespējams, novērtē grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr, un tās kopējo ietekmi;

34.2. koriģē grāmatvedības politikas maiņas ietekmētos pašu kapitāla posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;

34.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.

35. Ja nav iespējams novērtēt grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uz visu attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem, sabiedrība drīkst koriģēt salīdzināmos rādītājus, sākot ar to datumu, kad šāda korekcija iespējama.

36. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu detalizētu informāciju par grāmatvedības politikas maiņu:

36.1. ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir līdzšinējās grāmatvedības politikas neatbilstība likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz arī šādus skaidrojumus:

36.1.1. grāmatvedības politikas maiņas būtība;

36.1.2. jaunās grāmatvedības politikas atbilstības pamatojums likuma prasībai par patiesu un skaidru priekšstatu;

36.1.3. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un uz uzņēmumu ienākuma nodokli;

36.1.4. korekciju ietekme uz peļņu;

36.2. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 34.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana;

36.3. ja grāmatvedības politikas maiņas pamatojums ir izmaiņas normatīvajā regulējumā, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādus skaidrojumus:

36.3.1. tā ārējā normatīvā akta nosaukums un pieņemšanas datums, kurš radījis izmaiņas;

36.3.2. ja grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto pārejas kārtību, – paredzamā ietekme uz finanšu pārskatiem nākamajos pārskata gados;

36.3.3. grāmatvedības politikas maiņas būtība;

36.3.4. korekciju summas, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt, tai skaitā korekciju summas, kas attiecas uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un uz uzņēmumu ienākuma nodokli;

36.3.5. ja grāmatvedības politikas maiņas ietekmes novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 34.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta grāmatvedības politikas maiņas kopējās ietekmes aprēķināšana.

37. Mikrosabiedrība, kura pārskata gadā ir mainījusi grāmatvedības politiku, bet nesagatavo finanšu pārskata pielikumu, šo noteikumu 36. punktā minēto detalizēto informāciju par grāmatvedības politikas maiņu sniedz bilances beigās piezīmju veidā.

3.3. Grāmatvedības aplēse un tās maiņa

38. Sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļu nolietojuma summas un uzkrājumu summas novērtēšanai, citu šajos noteikumos minētu izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu.

39. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – neatkarīgu ekspertu vērtējumu.

40. Sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi, ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējai aplēsei, vai ir iegūta jauna informācija.

41. Ja aplēses izmaiņas ir saistītas ar iepriekš pieļautām būtiskām kļūdām (piemēram, aplēses noteikšanai netika ņemta vērā visa pieejamā informācija vai tika izmantotas neatbilstošas novērtēšanas metodes), tad piemēro šo noteikumu 47. punkta nosacījumus. 

42. Jauno grāmatvedības aplēsi piemēro finanšu pārskata posteņu novērtēšanai tajā pārskata gadā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, un attiecīgos gadījumos (piemēram, ja grāmatvedības aplēse sagatavota saistībā ar pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu) – arī nākamajos pārskata gados.

43. Novērtēšanas principa maiņa ir grāmatvedības politikas maiņa, nevis grāmatvedības aplēses maiņa. Ja nav iespējams atšķirt grāmatvedības politikas maiņu no grāmatvedības aplēses izmaiņām, izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses izmaiņām.

44. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šādi:

44.1. ja jaunā aplēse attiecas tikai uz vienu pārskata gadu, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas;

44.2. ja jaunā aplēse attiecas uz vairākiem pārskata gadiem, tad tā gada finanšu pārskatā, kurā notikušas grāmatvedības aplēses izmaiņas, iekļauj attiecīgas finanšu pārskata posteņu vērtības korekcijas, bet attiecīgos nākamajos pārskata gados jauno aplēsi ņem par pamatu finanšu pārskata posteņu vērtības noteikšanai.

45. Vidēja un liela sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju (aplēses veids, summa) par tām grāmatvedības aplēsēm, kuru maiņa radījusi būtisku ietekmi pārskata gadā vai no kurām ir sagaidāma būtiska ietekme nākamajos pārskata gados, ja to ir iespējams noteikt, vai skaidrojumu par iemesliem, kādēļ šo ietekmi nav iespējams noteikt.

3.4. Kļūdu labojumi

46. Būtisku kļūdu, kas radusies un atklāta pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā, labo līdz gada pārskata parakstīšanas dienai, koriģējot attiecīgos finanšu pārskata posteņus.

47. Ja pārskata gadā vai gada pārskata sagatavošanas laikā atklāta iepriekšējos pārskata gados radusies būtiska kļūda (turpmāk – iepriekšējo gadu kļūda), to labo šādi:

47.1. ciktāl tas iespējams, nosaka kļūdas ietekmi uz attiecīgo iepriekšējo gadu finanšu pārskatu posteņu rādītājiem un tās kopējo ietekmi;

47.2. koriģē kļūdas ietekmētos aktīva, pašu kapitāla, uzkrājumu vai kreditoru posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā;

47.3. ciktāl tas iespējams, koriģē pārējos salīdzināmos rādītājus pārskata gada sākumā.

48. Piemērojot likuma 12. panta otrās un trešās daļas prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu būtiskām kļūdām un to labojumiem:

48.1. kļūdas būtība (piemēram, matemātiska kļūda, grāmatvedības politikas kļūda, neuzmanības kļūda, kļūdaina faktu interpretācija, krāpšanas gadījums);

48.2. ar kļūdas labojumu saistīto korekciju summas, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl tās iespējams noteikt (tai skaitā kļūdas labojuma ietekme uz peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokli un peļņu);

48.3. ja kļūdas ietekmes noteikšana atbilstoši šo noteikumu 47.1. apakšpunktam uz kāda konkrēta iepriekšējā gada finanšu pārskata rādītājiem nav iespējama, – informācija par apstākļiem, kas izraisījuši šo situāciju, un datums, sākot ar kuru veikta kļūdas kopējās ietekmes aprēķināšana.

49. Mikrosabiedrība, kura pārskata gadā ir konstatējusi būtisku iepriekšējo pārskatu gadu kļūdu un attiecīgi koriģējusi iepriekšējo pārskata gadu datus, bet nesagatavo finanšu pārskata pielikumu, šo noteikumu 48. punktā minēto informāciju par konstatētajām iepriekšējo gadu būtiskām kļūdām un to labojumiem sniedz bilances beigās piezīmju veidā.

4. Kārtība, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus

4.1. Ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas

50. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus no produkcijas vai preču (turpmāk – preces) pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" likuma 41. panta noteiktajā kārtībā. Ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir izpildīti attiecīgie ieņēmumu uzskaites nosacījumi.

51. Ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā (likuma 52. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē) gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē, izņemot gadījumus, kad pašu kapitāls palielinās par akcionāru vai dalībnieku veiktajām iemaksām pamatkapitālā.

52. Trešās personas vārdā iekasētās summas neiekļauj sabiedrības ieņēmumos. Ja sabiedrība darbojas kā komercaģents vai starpnieks, tās ieņēmumi ir tikai šīs trešās personas maksātā atlīdzība par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem.

53. Ieņēmumus no preču pārdošanas uzskaita tad, kad ir ievēroti visi šie nosacījumi:

53.1. preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju (turpmāk – īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgie riski) un visi varbūtējie ieguvumi no šīm precēm (piemēram, ienākumi un vērtības pieaugums) ir nodoti pircējam;

53.2. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumus;

53.3. sagaidāms, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus;

53.4. sabiedrība spēj ticami novērtēt izdevumus, kas radušies vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem.

54. Preču pārdošanu atzīst, ņemot vērā saimnieciskā darījuma saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Ja sabiedrība patur nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus, darījums nav pārdošana un ieņēmumus neatzīst. Sabiedrība var paturēt nozīmīgus īpašuma tiesībām uz precēm raksturīgos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no šīm precēm, piemēram, gadījumos, ja:

54.1. sabiedrība papildus parastajām garantijām uzņemas pienākumus par neapmierinošiem preces (piemēram, tehnoloģiskās iekārtas) darbības rezultātiem;

54.2. saimniecisko labumu saņemšana no pircēja ir atkarīga no ienākumiem, ko šis pircējs gūs no šo preču tālākas pārdošanas;

54.3. sabiedrība nosūta vai transportē uzstādāmas preces un preču uzstādīšana ir nozīmīga līguma daļa, kuru sabiedrība vēl nav izpildījusi;

54.4. pircējam ir tiesības atteikties no pirkuma līgumā norādīta iemesla dēļ un nosūtīt preces atpakaļ arī tad, ja pastāv iespēja, ka pārdevējs nesaņems preces atpakaļ.

55. Ar konkrētu preču pārdošanas darījumu saistītās izmaksas (arī pārdoto preču iegādes vai ražošanas pašizmaksu vai citu bilances vērtību, kas noteikta, piemērojot likuma 24. un 25. pantu) iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kurā tiek iekļauti ieņēmumi no minētā pārdošanas darījuma. Ja nav iespējams ticami novērtēt izmaksas, kas radušās vai radīsies saistībā ar konkrētu preču pārdošanas darījumu, ieņēmumus no minētā saimnieciskā darījuma neuzskaita, bet jebkuru jau saņemto atlīdzību līdz brīdim, kad radušos izmaksu apmērs kļūst zināms, norāda bilancē kā saistības pret pircēju.

56. Ieņēmumus no pilnībā izpildītiem pakalpojumu sniegšanas līgumiem novērtē un uzskaita katram līgumam atsevišķi saskaņā ar līguma nosacījumu izpildi.

57. Ja bilances datumā pakalpojumu sniegšanas līgums nav pilnībā izpildīts (turpmāk – nepabeigts pakalpojumu sniegšanas līgums), bet ir iespējams ticami aplēst tā izpildes finansiālos rezultātus, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus uzskaita, ņemot vērā minētā līguma izpildes pakāpi bilances datumā (turpmāk – darbu izpildes procenta metode). Nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālie rezultāti ir ticami aplēsti, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

57.1. ir ticami novērtēta šā līguma izpildes pakāpe bilances datumā, kā arī ar šo līgumu saistīto ieņēmumu summas;

57.2. sagaidāms, ka saimnieciskie labumi saistībā ar šo līgumu tiks saņemti;

57.3. var ticami novērtēt ar šo līgumu saistīto izmaksu summas – gan tās, kas jau radušās, gan tās, kas vēl radīsies laikposmā līdz šā līguma pilnīgai izpildei.

58. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumu summu no minētā līguma uzskaita tikai tik lielā apmērā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās saistībā ar šo līgumu. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojuma sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus un nav sagaidāms, ka radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, ieņēmumi netiek atzīti un radušās izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

59. Dāvanu karšu pārdošana uzskatāma par avansa maksājuma saņemšanu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumus atzīst brīdī, kad pircējam apmaiņā pret dāvanu karti ir izsniegtas preces vai sniegti pakalpojumi.

60. Ieņēmumus no būvdarbu līgumiem vai citiem ilgtermiņa līgumiem (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas līgumiem) atzīst šo noteikumu 8. nodaļā noteiktajā kārtībā.

4.2. Ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes

61. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

61.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;

61.2. ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus.

62. Ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzības vai dividendēm uzskaita, piemērojot šādas metodes:

62.1. procentus uzskaita, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīvu faktisko ienesīgumu;

62.2. autoratlīdzības uzskaita pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar katra konkrētā līguma būtību;

62.3. ieņēmumus no dividendēm uzskaita, kad rodas dalībnieku vai akcionāru tiesības uz dividenžu saņemšanu, tas nozīmē, ka tikai tad, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes summa.

5. Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

5.1. pamatlīdzekļu uzskaites vispārīgie jautājumi

63. Par pamatlīdzekļu objektu (turpmāk – pamatlīdzeklis) šajos noteikumos uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu (turpmāk – lieta) Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi:

63.1. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likuma 1. panta pirmās daļas 17. punktā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem;

63.2. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu 64. punktā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;

63.3 attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un šo noteikumu 65. punktā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju.

64. Pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi ir šādi:

64.1. sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopuma, ja šajā datumā sabiedrībai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā;

64.2. ja tajā datumā, kurā sabiedrība ir kļuvusi par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieci vai nomnieci saskaņā ar finanšu nomu, tai nav iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, sabiedrība pamatlīdzekli atzīst vēlāk – tajā datumā, kad tai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

65. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (euro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli.

66. Sabiedrība kā atsevišķu pamatlīdzekli grāmatvedībā var uzskaitīt:

66.1. katru atsevišķu lietu;

66.2. līdzīgu lietu kopumu (piemēram, ja katras atsevišķas lietas vērtība ir mazāka par noteikto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, bet šo lietu kopums tiek izmantots vairākos sabiedrības parastās darbības ciklos un to kopējā vērtība ir būtiska (piemēram, veidnes, darbarīki, paliktņi));

66.3. konkrētas lietas daļu vai detaļu, kura nepieciešama šīs lietas darbības nodrošināšanai un tiek nomainīta tās darbības vai lietošanas laikā, ja šī daļa vai detaļa atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas un vērtības kritērijiem, pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks.

67. Pamatlīdzekli bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa uzskaites vērtība), atskaitot nolietojumu, kuru aprēķina no datuma, kad pamatlīdzekli sāka izmantot paredzētajiem mērķiem, līdz bilances datumam (ieskaitot veiktās korekcijas) (turpmāk – uzkrātais nolietojums), un visus veiktos vērtības norakstījumus (piemēram, zaudējumi no vērtības samazināšanās).

68. Sabiedrības grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda šādu informāciju:

68.1. sākotnējā vērtība un visas vērtības izmaiņas;

68.2. lietderīgās lietošanas laika ilgums un tā izmaiņas;

68.3. piemērotā nolietojuma aprēķināšanas metode (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas;

68.4. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojums;

68.5. cita informācija (piemēram, datums, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim, attiecīgā dokumenta (piemēram, pieņemšanas un nodošanas akta, grāmatvedības izziņas) datums un numurs, datums, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā). 

69. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un nolietojuma uzskaitei.

70. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz bilances posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu.

71. Bilances posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" novērtē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.2. apakšnodaļu. Ja šajā postenī iekļautā objekta vērtība ir samazinājusies un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, vērtības samazinājumu noraksta, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 85. punktu. Ja šajā postenī iekļauto objektu atsavina vai likvidē, to izslēdz no grāmatvedības uzskaites, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.5. apakšnodaļu.

5.2. Pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības noteikšana

72. Pamatlīdzekli pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši tā sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai īpašos gadījumos (piemēram, ja pamatlīdzeklis iegūts apmaiņas darījumā vai kā finanšu palīdzība, ziedojums vai dāvinājums) citai vērtībai, ko var ticami noteikt.

73. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas:

73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas;

73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženierbūve ir nodota ekspluatācijā).

74. Pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļauj tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu).

75. Ja sabiedrība veic darbības, kas nav tieši nepieciešamas pamatlīdzekļa izveidošanai, tad ar šīm darbībām saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā šīs darbības veiktas (piemēram, sabiedrība var izmantot zemesgabalu, uz kura paredzēts būvēt jaunu ēku, autostāvvietām līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās ēkas celtniecība). 

76. Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku līdz šis pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajiem mērķiem, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamatlīdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (turpmāk – netiešās ražošanas izmaksas) (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, kā arī vispārējas nozīmes palīgmateriāli).

77. Izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc ar brīdi, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izmantošanu vai turpmāko pārvietošanu, neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Piemēram:

77.1. izmaksas, kuras bijušas nepieciešamas, lai pamatlīdzeklis sāktu darboties ar maksimāli paredzēto jaudu;

77.2. zaudējumi, kas radušies jaunā pamatlīdzekļa ražotās produkcijas attīstības un pieprasījuma veidošanas laikā;

77.3. izmaksas, kas saistītas ar atsevišķas sabiedrības struktūrvienības vai visas sabiedrības darbības pārstrukturēšanu.

78. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas:

78.1. ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecības darbu izmaksas;

78.2. jauna produkcijas vai pakalpojuma veida ieviešanas (arī reklāmas) izmaksas;

78.3. izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrāfiskā tirgus apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas);

78.4. administrācijas izmaksas (izņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu);

78.5. izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas;

78.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai.

79. Ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā un par šo objektu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka šādi:

79.1. pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt;

79.2. ja saņemtā pamatlīdzekļa patieso vērtību nevar ticami noteikt, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu patiesās vērtības;

79.3. ja nav iespējams ticami noteikt ne apmaiņas darījumā iegūtā pamatlīdzekļa patieso vērtību, ne apmaiņai nodoto aktīvu patieso vērtību, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.

80. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

5.3. Pamatlīdzekļu uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

81. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

81.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;

81.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa.

82. Pamatlīdzekļa uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti.

83. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta izdevumos.

84. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

84.1. pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu;

84.2. sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs.

85. Pamatlīdzekļa vērtības samazinājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konstatēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības samazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmatojot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts.

86. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs (turpmāk – pārvērtēšanas metode).

87. Zemes vienības vai zemes vienības daļas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē (turpmāk – zemesgabali), ēkas, inženierbūves vai šo objektu daļas vērtību atbilstoši zemākai vai augstākai vērtībai nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

88. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā:

88.1. pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu, pie kuras pamatlīdzeklis pieder, atbilstoši sabiedrībā noteiktajai grāmatvedības politikai;

88.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados;

88.3. pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība);

88.4. ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, jauno uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta, aprēķinot nolietojumu atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajam.

89. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:

89.1. atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību;

89.2. sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai. 

5.4. Pamatlīdzekļu nolietojums

90. Pamatlīdzekļa sākotnējo vai citu uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot atbilstošu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi.

91. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, vai kurā var sasniegt attiecīgo vienību (piemēram, izstrādājumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa.

92. Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. 

93. Sabiedrība sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina.

94. Ja pamatlīdzekļa sastāvdaļām ir atšķirīgi lietderīgās lietošanas laiki, tad katrai pamatlīdzekļa sastāvdaļai nolietojumu aprēķina atsevišķi (piemēram, lidmašīnas korpusu un dzinējus nolieto pēc atšķirīgām nolietojuma likmēm).

95. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.

96. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, ja:

96.1. pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta;

96.2. saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to;

96.3. pamatlīdzeklis tiek izslēgts.

97. Pamatlīdzeklim ar neierobežotu lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, zemesgabalam) un pamatlīdzeklim, kuram nevar noteikt lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, mākslas priekšmetam), ikgadējo nolietojumu neaprēķina.

98. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai inženierbūve, neietekmē šīs ēkas vai inženierbūves lietderīgās lietošanas laiku.

99. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes:

99.1. lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda ir paredzēta) grāmatvedības aplēses;

99.2. degresīvo (paātrinātās nolietojuma aprēķināšanas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā – pēdējā;

99.3. no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīgās metodes. Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas attiecīgajā laikposmā.

100. Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi sabiedrība lieto pastāvīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu, par kuru vidēja un liela sabiedrība sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.

5.5. Pamatlīdzekļu izslēgšana

101. Pamatlīdzekli izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas:

101.1. atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā);

101.2. likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi (arī zādzības vai avārijas rezultātā).

102. Pamatlīdzekļa izslēgšanu atspoguļo grāmatvedībā tajā pārskata gadā, kad tas atsavināts vai likvidēts. Ja pamatlīdzekli pārdod, ieņēmumus no tā pārdošanas uzskaita, kad attiecīgi izpildīti šo noteikumu 53. un 54. punktā minētie nosacījumi.

103. Ar atsavinātā vai likvidētā pamatlīdzekļa izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos norāda neto vērtībā (turpmāk – peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļa izslēgšanas) atbilstoši likuma 14. panta trešajā daļā, 41. panta otrajā daļā un 43. panta trešajā daļā noteiktajam. Ja izslēgtais pamatlīdzeklis ir bijis novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas metodi, tad, aprēķinot peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļa izslēgšanas, ņem vērā arī ieņēmumus, kas radušies, izslēdzot no bilances posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" šā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma summas atlikumu.

5.6. Informācijas sniegšana par pamatlīdzekļiem finanšu pārskata pielikumā

104. Sabiedrība, piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 7. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz minētajā likuma normā noteikto informāciju par katru pamatlīdzekļu posteni.

105. Ja pamatlīdzekļi ir novērtēti pārvērtētajās summās, izmantojot likuma 33. pantā doto iespēju, tad, piemērojot likuma 52. panta otrās daļas prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā ietver tabulu, kurā sniedz minētajā likuma normā noteiktās ziņas par katru pārvērtēto pamatlīdzekļu posteni.

6. Darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

6.1. Dzīvnieku un augu uzskaites vispārīgie jautājumi

106. Šo noteikumu izpratnē:

106.1. dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki (piemēram, visu sugu mājlopi, mājputni, zivis, bites), kā arī jaundzimušie dzīvnieki, dzīvnieku mazuļi un nepieaugušie dzīvnieki;

106.2. augi ir dzīvi kultūraugi (piemēram, augļu un ogu koki un krūmi, graudaugi, pākšaugi, zālaugi, sakņaugi, garšaugi, puķes) un savvaļas augi (piemēram, koki un krūmi mežā, augi dabiskā pļavā);

106.3. darba dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki, kuri ir apguvuši darbam nepieciešamās specifiskās iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību (piemēram, darba vai sporta zirgi, dienesta suņi), kā arī tādi dzīvnieki, kurus tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā (piemēram, atrakciju dzīvnieki cirkā un zooloģiskā dārza dzīvnieki);

106.4. produktīvie dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai, papildu dzīvnieku iegūšanai vai citiem nolūkiem (piemēram, medību vajadzībām ierobežotā platībā turēti savvaļas sugu dzīvnieki, izmēģinājumu vajadzībām turēti dzīvnieki);

106.5. ilggadīgie stādījumi ir kultūraugi, kas attiecīgajā zemesgabalā aug ilgstoši un dod ražu vairākas reizes (piemēram, augļu un ogu, arī zemeņu, dārzi), kā arī dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādījumi stādaudzētavās;

106.6. viengadīgie stādījumi un sējumi ir kultūraugi, kas attiecīgajā zemesgabalā aug vienu gadu un dod ražu tikai vienu reizi (piemēram, kartupeļi, sakņaugi vai puķes, graudaugi, pākšaugi, šķiedraugi vai eļļas augi);

106.7. mežaudzes un kokaugu stādījumi ir dabiski ieauguši vai sējot vai stādot ieaudzēti skuju vai lapu koki un krūmi (piemēram, koki un krūmi pirmatnējos mežos, plantāciju mežos vai meža kokaudzētavās);

106.8. lauksaimniecības produkti ir lopkopības produkti (piemēram, nepārstrādāta gaļa, piens, olas, medus, vilna), nepārstrādāti augkopības produkti (piemēram, augļi, ogas un dārzeņi, puķu sīpoli un griezti ziedi, labība, sausā lopbarība, sēklas, lini un kaņepes), stādāmais materiāls dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādaudzētavās, zvērkopības produkti (piemēram, kažokādas) un zivkopības produkti (piemēram, nozvejotas zivis, nepārstrādāta zivju gaļa);

106.9. mežsaimniecības produkti ir koksne (piemēram, apaļkoki, zāģbaļķi, papīrmalka, malka) un nekoksnes produkti (piemēram, Ziemassvētku eglītes, ogas, sēnes, rieksti, medījamo dzīvnieku trofejas, ādas).

107. Sabiedrības grāmatvedībā dzīvniekus un augus uzskaita sadalījumā vismaz pa šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām dzīvnieku vai augu uzskaites grupām.

108. Bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" (turpmāk – pamatlīdzekļu sastāvā) norāda:

108.1. darba dzīvnieku un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupu, kura atbilst likumā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem un sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam;

108.2. uz ražojošiem ilggadīgajiem stādījumiem attiecināmu augu uzskaites grupu, kura atbilst sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam;

108.3. mežaudzes un kokaugu stādījumus, kuri atbilst sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam.

109. Bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi" (turpmāk – krājumu sastāvā) norāda:

109.1. dzīvnieku uzskaites grupas, kuras sabiedrības grāmatvedībā nav klasificētas par pamatlīdzekļiem;

109.2. uz augiem – viengadīgajiem stādījumiem un sējumiem – attiecināmās izmaksas nākamā gada ražai (piemēram, uz nākamajā gadā pārdošanai paredzēto viengadīgo dārzeņu, puķu un to stādu pavairošanu un to audzēšanu siltumnīcās attiecināmās šā gada izmaksas, uz viengadīgajiem sakņaugu stādījumiem un graudaugu sējumiem attiecināmās šā gada rudenī veiktās augsnes sagatavošanas izmaksas, ziemāju sējas izmaksas).

110. Līdz intensīvas ražošanas uzsākšanai jaunos (vēl neražojošos) ražojošo augļu koku un ogu krūmu stādījumus norāda bilances postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas".

111. Dzīvnieku un augu izaudzēšanas izmaksas pārskata gada laikā sākotnēji uzkrāj bilances postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi". Ievērojot sabiedrībā lietoto grāmatvedības kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstošo grāmatvedības kontu korespondenci, šajā postenī uzkrāto izmaksu attiecīgās daļas pārgrāmato uz atbilstošajiem grāmatvedības kontiem, piemēram, uz krājumu sastāvā iekļauto dzīvnieku un augu uzskaites kontiem, uz iegūto lauksaimniecības produktu vai blakus produkcijas (piemēram, kūtsmēsli, ādas, spalvas) uzskaites kontiem.

112. Zemesgabalus, ar kuriem fiziski saistīti ilggadīgie stādījumi, viengadīgie stādījumi vai sējumi, kā arī zemesgabalus, ar kuriem fiziski saistītas mežaudzes, norāda bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Zemesgabali, ēkas un inženierbūves".

113. Atkāpjoties no šo noteikumu 108.1. un 109.1. apakšpunkta prasībām un par to norādot savā grāmatvedības politikā, sabiedrība var izvēlēties:

113.1. krājumu sastāvā norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma;

113.2. klasificēt par pamatlīdzekli katru atsevišķu dzīvnieku;

113.3. dzīvniekus, kuri tiek audzēti un, ja nepieciešams, apmācīti, lai tos nākamajos pārskata gados varētu iekļaut pamatlīdzekļu sastāvā, norādīt bilances postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas".

114. Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, pamatlīdzekļu sastāvā iekļautām dzīvnieku vai augu uzskaites grupām, mežaudzēm vai kokaugu stādījumiem, lai veiktu sākotnējo un turpmāko novērtēšanu vai izslēgtu no uzskaites, attiecīgi piemēro šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteikto kārtību, ciktāl to var attiecināt uz dzīvniekiem un augiem.

115. Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, krājumu sastāvā iekļautai dzīvnieku vai augu uzskaites grupai, nepabeigtajos ražojumos iekļautajām dzīvnieku vai augu izaudzēšanas izmaksām, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem attiecīgi piemēro šajos noteikumos krājumiem noteikto uzskaites un novērtēšanas kārtību, ciktāl to var attiecināt uz dzīvniekiem, augiem un nepārstrādātiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem.

6.2. Dzīvnieku un augu uzskaites grupas

116. Sabiedrība uzskaita grāmatvedībā dzīvniekus un ar tiem saistītās izmaksas sadalījumā vismaz pa šādām dzīvnieku uzskaites grupām:

116.1. par pamatlīdzekļiem klasificēti darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki (ja tādi ir);

116.2. par krājumiem klasificēti dzīvnieki (jaunlopi un citi dzīvnieki, kuri tiek audzēti iekļaušanai pamatlīdzekļos nākamajos pārskata gados, nobarojamie dzīvnieki, putni, bites, zvēri, truši, zivis, savvaļas dzīvnieki).

117. Katrā dzīvnieku uzskaites grupā reģistrē dzīvnieku (vai citu uzskaites vienību, piemēram, bitēm – stropu) skaitu un kopējo vērtību, kā arī skaita un kopējās vērtības izmaiņas. Ja sabiedrības grāmatvedības politika paredz dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas rezultātu novērtēšanas nolūkā reģistrēt dzīvnieku svara izmaiņas (piemēram, jaunlopiem, nobarojamiem lopiem, putniem, zivīm), dzīvnieku analītiskās uzskaites reģistros ieraksta arī visas dzīvnieku uzskaites grupas vai, ja to paredz sabiedrības grāmatvedības politika, katra atsevišķa dzīvnieka svaru un tā izmaiņas. Minētās dzīvnieku svara izmaiņas nosaka sabiedrības inventarizācijas instrukcijā noteiktajā kārtībā.

118. Pamatojoties uz sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku, sabiedrība var analītiskās uzskaites reģistros iekārtot uzskaiti sīkākā sadalījumā katras dzīvnieku sugas (piemēram, zirgi, liellopi, cūkas) ietvaros, atbilstoši dzīvnieku vecumam un paredzētajai izmantošanai (piemēram, ērzeļi, ķēves, zirgi, kumeļi; buļļi, slaucamās govis, nobarojamie liellopi, teļi; kuiļi, sivēnmātes, nobarojamās cūkas, sivēni).

119. Sabiedrība uzskaita grāmatvedībā augus un ar tiem saistītās izmaksas sadalījumā vismaz pa šādām augu uzskaites grupām:

119.1. ražojošie ilggadīgie stādījumi;

119.2. jaunie ilggadīgie stādījumi;

119.3. mežaudzes un kokaugu stādījumi;

119.4. viengadīgie stādījumi un sējumi.

120. Pamatojoties uz sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku, sabiedrība var analītiskās uzskaites reģistros iekārtot uzskaiti pa sīkākā sadalījumā veidotām augu uzskaites grupām (piemēram, pa augu sugām vai šķirnēm).

6.3. Dzīvnieku novērtēšana

121. Dzīvniekus sākotnēji novērtē un uzskaita grāmatvedībā šādā sākotnējā vērtībā:

121.1. pirktos dzīvniekus – šo dzīvnieku iegādes izmaksās;

121.2. pašu audzētos dzīvniekus – šo dzīvnieku ražošanas pašizmaksā (turpmāk – dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksa);

121.3. apmaiņas darījumā saņemtos dzīvniekus – pēc saņemtā dzīvnieka patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt, vai pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī;

121.4. jaundzimušos dzīvniekus (piemēram, jaundzimušos mājlopu mazuļus, izšķīlušos mājputnu cāļus) – sabiedrības grāmatvedības politikā pieņemtā (nosacītā) vērtībā.

122. Ja dzīvnieku iegādei saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja dzīvnieki saņemti kā dāvinājums vai iegādāti no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, to sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

123. Pirkto dzīvnieku iegādes izmaksās iekļauj to pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar dzīvnieku iegādi saistītie papildu izdevumi, ja tādi ir (piemēram, muitas nodoklis un citi ar pirkumu saistīti neatskaitāmi nodokļi un nodevas, transportēšanas vai citas izmaksas).

124. Dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksā:

124.1. iekļauj tiešās materiālu izmaksas (piemēram, lopbarību), tiešās personāla izmaksas (dzīvnieku apkopšanā nodarbināto darbinieku darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus) un citas uz šiem dzīvniekiem tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, veterinārijas izmaksas, darba dzīvniekiem – apmācības izmaksas), kuras radušās dzīvnieku audzēšanas laikā;

124.2. var iekļaut dzīvnieku izaudzēšanai saņemto aizņēmumu procentus, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar šiem dzīvniekiem, ja tās radušās šo dzīvnieku audzēšanas laikā (piemēram, citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lopkopības tehnikas nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, lopkopības telpas (kūts) nolietojums un uzturēšanas (remonta, apkopšanas, apsildīšanas, apgaismošanas) izdevumi, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi, transporta pakalpojumi).

125. Ja sabiedrība iegādājusies vai ieguvusi apmaiņas darījumā nepieaugušus dzīvniekus vai dzīvnieku mazuļus (piemēram, kumeļus, teļus, sivēnus, cāļus, zivju mazuļus) tālākai audzēšanai, tad attiecīgo dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksā kā tiešajās izmaksās iekļauj arī šo dzīvnieku iegādes vai iegūšanas izmaksas.

126. Dzīvnieku sākotnējā vērtībā neiekļauj administrācijas izmaksas un pārdošanas izmaksas. Minētās izmaksas atzīst par tā pārskata gada izdevumiem, kurā tās radušās.

127. Krājumu sastāvā iekļauto dzīvnieku (jaunlopu, nobarojamo lopu, zivju) uzskaites vērtību var palielināt, pamatojoties uz dzīvnieku svara izmaiņām un sabiedrības grāmatvedības politikā pieņemto vienas svara vienības nosacīto vērtību. Summu, par kādu palielinājusies dzīvnieku uzskaites vērtība svara izmaiņu ietekmē, neiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet gan šīs summas apmērā samazina bilances posteņa "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" atlikumu.

128. Krājumu sastāvā iekļauto dzīvnieku uzskaites vērtību bilances datumā koriģē, lai dzīvnieki būtu novērtēti zemākajā no vērtībām, salīdzinot to iegādes izmaksas, ražošanas pašizmaksu un tirgus cenu vai neto pārdošanas vērtību (zemākā tirgus cena, no kuras atskaitītas aplēstās transportēšanas izmaksas uz tirdzniecības vietu, aplēstie maksājumi vērtētājiem, starpniekiem un citas tamlīdzīgas ar pārdošanu saistītās izmaksas). Dzīvnieku novērtējuma samazinājumu, ja tāds rodas, norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā šādos posteņos:

128.1. postenī "Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas", ja izmanto likuma 2. pielikumā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu;

128.2. postenī "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas", ja izmanto likuma 3. pielikumā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu.

6.4. Augu novērtēšana

129. Augu uzskaites grupu sākotnēji novērtē un grāmatvedībā uzskaita iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā (turpmāk – augu izaudzēšanas pašizmaksa).

130. Apmaiņas darījumā saņemtu augu uzskaites grupu sākotnēji novērtē pēc saņemto aktīvu patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt, vai pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.

131. Ja augu uzskaites grupas iegādei vai izveidošanai saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja minētie aktīvi saņemti kā dāvinājums vai iegādāti no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad to sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

132. Ja augu uzskaites grupa iegādāta kopā ar zemesgabalu, ar kuru tā fiziski saistīta, un pirkuma līgumā nav norādīts atsevišķi zemesgabala novērtējums un attiecīgās augu uzskaites grupas novērtējums, bet ir tikai darījuma kopsumma, tad grāmatvedībā iegādātās augu uzskaites grupas iegādes izmaksas aprēķina, no darījuma kopsummas atskaitot iegādātā zemesgabala kadastrālo vērtību (ja tā nav lielāka par zemesgabala iegādes izmaksām).

133. Ja ar augu uzskaites grupu fiziski saistīta zemesgabala iegādes izmaksas ir mazākas par šā zemesgabala kadastrālo vērtību:

133.1. iegūto zemesgabalu sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām;

133.2. iegūto augu uzskaites grupu sākotnēji uzskaita tikai natūrā (bez novērtējuma naudas izteiksmē).

134. Ja sabiedrības grāmatvedības politika paredz pamatlīdzekļu novērtēšanai izmantot pārvērtēšanas metodi:

134.1. pēc sākotnējās vērtības noteikšanas zemesgabalu pārvērtē atbilstoši kadastrālajai vērtībai;

134.2. uz minētā zemesgabala augošos ilggadīgos stādījumus pārvērtē sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajā kārtībā;

134.3. starpības apmērā iegrāmato attiecīgi nosauktu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi.

135. Augu uzskaites grupas izaudzēšanas pašizmaksā:

135.1. iekļauj tiešās materiālu izmaksas (piemēram, stādu vai dēstu, sēklu, bumbuļu, sīpolu, minerālmēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu iegādes izmaksas), tiešās personāla izmaksas (augsnes sagatavošanā vai uzlabošanā, stādu, dēstu, sēklu, bumbuļu vai sīpolu stādīšanā, sēklu sēšanā, stādījumu vai sējumu mēslošanā, augu aizsardzībā un ražas novākšanā nodarbināto darbinieku darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus) un citas uz augu uzskaites grupu tieši attiecināmas izmaksas, kuras radušās augu izaudzēšanas un ražas novākšanas laikā;

135.2. var iekļaut saņemto aizņēmumu procentus, ja tie attiecināmi uz konkrētu augu uzskaites grupu, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar konkrēto augu uzskaites grupu (piemēram, citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lauksaimniecības vai dārzkopības tehnikas un ražas uzglabāšanas novietnes nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, elektroenerģija, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi).

136. Augu uzskaites grupas sākotnējā vērtībā neiekļauj administrācijas izmaksas un pārdošanas izmaksas (arī izmaksas, kas radušās, transportējot ražu uz iepirkšanas vietām). Minētās izmaksas atzīst par tā pārskata gada izdevumiem, kurā tās radušās.

6.5. Meža un mežaudzes uzskaites īpatnības grāmatvedībā

137. Mežs grāmatvedībā uzskatāms par vienotu sabiedrības īpašumu, kas sastāv no divām neviendabīgām daļām – meža zemes un mežaudzes. Sabiedrības īpašumā esoša meža novērtējums sastāv no meža zemes novērtējuma un no mežaudzes novērtējuma.

138. Šajā apakšnodaļā noteiktā kārtība neattiecas uz mežaudzēm pirmatnējos mežos, izņemot gadījumu, ja tās iegādātas par samaksu. Par pirmatnējiem uzskata tādus mežus, kuros ir sastopamas endēmiskas (tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā sastopamas) augu vai dzīvnieku sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti.

139. Ja pirkuma līgumā mežaudzes novērtējums un meža zemes novērtējums nav norādīts atsevišķi, bet ir tikai darījuma kopsumma, tad to var sadalīt minētajās divās daļās, pamatojoties uz zemesgabala kadastrālo vērtību, ar kuru fiziski saistīta mežaudze, un mežaudzes vērtību, kura noteikta, ievērojot prasības, kas ietvertas normatīvajos aktos par mežaudzes novērtēšanas kārtību (turpmāk – novērtētā mežaudzes vērtība).

140. Ja meža iegādes izmaksas ir mazākas nekā ar mežaudzi fiziski saistītā zemesgabala kadastrālās vērtības un novērtētās mežaudzes vērtības kopsumma vai ja mežs nav pirkts, bet iegūts sabiedrības īpašumā citā tiesiskā veidā un tam nav iegādes izmaksu, kā arī tajos gadījumos, kad meža vērtība ir pieaugusi un var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs, sabiedrības grāmatvedībā meža sākotnējo vērtību var pārvērtēt atbilstoši ar mežaudzi fiziski saistītā zemesgabala kadastrālās vērtības un novērtētās mežaudzes vērtības kopsummai, starpības apmērā iegrāmatojot attiecīgi nosauktu ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi.

141. Meža sākotnējo vai pārvērtēšanā noteikto vērtību nepakļauj nolietojuma aprēķināšanai. Tomēr, ja meža vērtība nepārejošu apstākļu dēļ (piemēram, augoša meža pārdošana, mežizstrāde, dabas izraisītas vai citas stihiskas nelaimes) ir zemāka par sākotnējo vai pārvērtēšanā noteikto vērtību, mežs novērtējams un atspoguļojams grāmatvedībā un bilancē atbilstoši zemākajai vērtībai. Starpību noraksta kārtējā pārskata gada izmaksās, izņemot to summu, kādā meža vērtības samazinājums norakstāms no iepriekšējā pārvērtēšanā uzskaitītās meža pārvērtēšanas rezerves summas.

142. Meža vērtības samazinājumu var noteikt, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas meža inventarizācijas rezultātiem, novērtētās mežaudzes vērtības samazinājumu vai arī saskaņā ar sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto metodi (piemēram, proporcionāli izstrādātajai platībai vai izcirsto kokmateriālu daudzumam).

143. Meža uzturēšanas, saglabāšanas un atjaunošanas izmaksas (turpmāk – mežsaimniecības izmaksas) veido visi ar meža audzēšanu saistītie izdevumi, kas radušies meža audzēšanas ciklā (piemēram, meža stādīšana, ieskaitot augsnes sagatavošanu, stādu iegādi un laistīšanu, ugunsgrēku profilakse, aparšana, krūmu izciršana, laistīšana un ravēšana, apsardze). Mežsaimniecības izmaksas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tās radušās.

144. Atkāpjoties no šo noteikumu 143. punktā minētā, sabiedrība mežsaimniecības izmaksas var attiecināt uz nākamajiem pārskata gadiem vai par tām palielināt meža vērtību, ja saskaņā ar sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku šo izmaksu norakstīšanu saskaņo ar attiecīgo mežsaimniecības produktu pārdošanas ieņēmumu ieguvi (piemēram, kokaudzētavās pārdošanai paredzētā meža stādāmā materiāla un dekoratīvo koku stādu audzēšanas izmaksas). Ja sabiedrība ir iegādājusies izcirtumu vai zemesgabalu, kas nav meža zeme, lai šīs platības apmežotu, meža stādīšanas izmaksas, ieskaitot augsnes sagatavošanu, stādu iegādi, laistīšanu un līdzīgas izmaksas, var iekļaut mežaudzes (jaunaudzes) izaudzēšanas pašizmaksā.

6.6. Informācijas sniegšana par dzīvniekiem un augiem finanšu pārskata pielikumā

145. Sabiedrība, piemērojot likuma:

145.1.  52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par dzīvnieku un augu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu;

145.2.  52. panta pirmās daļas 7. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz minētajā likuma normā noteikto informāciju par pamatlīdzekļu sastāvā norādītajiem dzīvniekiem un augiem;

145.3.  52. panta otrās daļas prasības, gadījumā, kad pamatlīdzekļu sastāvā norādītie dzīvnieki vai augi ir novērtēti pārvērtētajās summās, finanšu pārskata pielikumā ietver tabulu, kurā sniedz minētajā likuma normā noteiktās ziņas;

145.4.  28. panta prasības, gadījumā, kad dzīvnieku vai augu izaudzēšanas pašizmaksā ir iekļauti saņemto aizņēmumu procenti, finanšu pārskata pielikumā norāda pašizmaksā iekļauto procentu maksājumu summu.

7. Uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumi un metodes

7.1. Uzkrājumi

146. Piemērojot likuma 32. pantā noteikto, uzkrājumus veido tikai tad, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi (turpmāk – uzkrājumu atzīšanas nosacījumi):

146.1. sabiedrībai saistībā ar konkrētu pagātnes notikumu ir pašreizējs pienākums nākamajos pārskata gados izdarīt par labu citai personai zināmas darbības (turpmāk – pienākums), kuru pamats ir tiesību akts, līgums vai prakses radīts pienākums. Piemēram, saskaņā ar tiesību aktu sabiedrībai saistībā ar pārskata gadā vai kādā no iepriekšējiem pārskata gadiem ekspluatācijā nodotu pamatlīdzekli ir pienākums veikt šā pamatlīdzekļa demontāžu un izvietošanas vietas atjaunošanu laikā, kad šis pamatlīdzeklis tiks izņemts no ekspluatācijas, lai izpildītu noteiktās dabas aizsardzības prasības);

146.2. sagaidāms, ka šo noteikumu 146.1. apakšpunktā minētā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde un sabiedrība spēj ticami novērtēt (aplēst) pienākuma izpildei nepieciešamo summu.

147. Šajā nodaļā minētie nosacījumi par uzkrājumu veidošanu, novērtēšanu un uzskaiti neattiecas uz:

147.1. uzkrājumiem nedrošiem parādiem, uzkrāto nolietojumu un uzkrātajiem aktīvu vērtības norakstījumiem. Tos uzskaita grāmatvedībā un izmanto finanšu pārskatā attiecīgo bilances aktīva posteņu vērtības korekcijām bilances datumā;

147.2. dzīvojamās mājas īpašnieku veidotiem uzkrājumiem, kas paredzēti dzīvojamās mājas uzturēšanai nākotnē un ir saņemti naudas maksājumu veidā no dzīvokļu īpašniekiem. Šādā veidā saņemtus maksājumus pārvaldnieka (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē) grāmatvedībā uzskaita kā saņemtos avansa maksājumus.

148. Uzkrājumus novērtē saskaņā ar grāmatvedības aplēsi par summu, ko sabiedrība pamatoti maksātu, ja izpildītu pienākumu bilances datumā pašu spēkiem vai ja šajā datumā nodotu šā pienākuma izpildi trešajai personai. Aplēses sagatavošanā neņem vērā ieņēmumus, kurus varētu gūt no paredzamās aktīvu atsavināšanas (pat tad, ja šī atsavināšana ir cieši saistīta ar darījumu vai notikumu, kas ir bijis par pamatu attiecīgā uzkrājuma izveidošanai).

149. Uzkrājumus pārskata katrā bilances datumā. Ja turpmāku notikumu ietekmē mainās apstākļi, kas bija par pamatu līdzšinējam uzkrājumu novērtējumam, vai ir iegūta jauna informācija, sabiedrība maina grāmatvedības aplēsi un koriģē (palielina vai samazina) attiecīgo uzkrājumu summu. Ja vairs netiek izpildīti attiecīgo uzkrājumu atzīšanas nosacījumi, tos izslēdz.

150. Uzkrājumus veido, iekļaujot aplēstās summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas vienā pārskata gadā vai pakāpeniski vairākos pārskata gados (atkarībā no konkrēto uzkrājumu būtības). Uzkrājumu summas samazinājumu vai konkrētu uzkrājumu izslēgšanu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus vai kā attiecīgo izmaksu samazinājumu.

151. Ja ir paredzams, ka ar pienākuma izpildi saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atlīdzinās trešā persona (piemēram, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumiem, zaudējumu atlīdzināšanas noteikumiem vai garantijām), sabiedrība veic vienu no šādām darbībām:

151.1. ja ir droši zināms, ka tad, kad sabiedrība izpildīs pienākumu, tai izdevumi pilnībā vai daļēji tiks atlīdzināti, summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, norāda bilances aktīva iedaļā "II. Debitori" kā atsevišķu posteni. Šā posteņa vērtība nedrīkst pārsniegt attiecīgā uzkrājuma summu;

151.2. ja sabiedrība ir pilnībā atbildīga par pienākumā ietverto saistību izpildīšanu neatkarīgi no tā, vai trešā persona atlīdzinās vai neatlīdzinās izdevumus, sabiedrība veido uzkrājumus visai saistību summai;

151.3. ja trešā persona ir pilnībā atbildīga par saistību izpildi, sabiedrība uzkrājumus neveido.

152. Ja summu, kādā paredzama izdevumu atlīdzināšana, iekļauj bilances aktīvā kā atsevišķu posteni, tad peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar attiecīgo uzkrājumu veidošanu saistītos izdevumus un ieņēmumus no izdevumu atlīdzināšanai paredzētās summas var norādīt, izvēloties vienu no šādām metodēm:

152.1. atsevišķi, iekļaujot attiecīgajos izdevumu un ieņēmumu posteņos;

152.2. neto vērtībā (kā attiecīgo izdevumu un ieņēmumu starpību).

153. Izveidotos uzkrājumus norāda attiecīgajos posteņos bilances pasīvā. Uzkrājumus samazina, no tiem norakstot uz konkrēta pienākuma izpildi (konkrētas saistības segšanu) tieši attiecināmus izdevumus tajā pārskata gadā, kad tie rodas. Konkrētus uzkrājumus izmanto tikai tiem izdevumiem, kuriem šie uzkrājumi bija izveidoti.

154. Finanšu pārskata pielikumā sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto informāciju par uzkrājumu veidošanai pieņemto grāmatvedības politiku. Šis noteikums neattiecas uz mikrosabiedrību, kura nesagatavo finanšu pārskata pielikumu.

155. Vidēja sabiedrība un liela sabiedrība finanšu pārskata pielikumā papildus norāda šādu ar uzkrājumu veidošanu saistītu informāciju:

155.1. paredzamais konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiks;

155.2. paredzētā izdevumu atlīdzināšanas summa un bilances aktīva postenis, kurā šī summa iekļauta, ja, veidojot konkrētu uzkrājumu, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana;

155.3. ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi;

155.4. ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām.

7.2. Debitoru parādi

156. Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar attiecīgajiem debitoriem un kreditoriem, veicot savstarpējo atlikumu salīdzināšanu bilances datumā. Strīda gadījumos debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši sabiedrības grāmatvedības datiem.

157. Ja rodas šaubas par pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados atzīta debitoru parāda atgūšanu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās un viņam ar tiesas nolēmumu pasludināts maksātnespējas process, ja parāds noteiktajā termiņā, kā arī pēc atgādinājuma saņemšanas nav samaksāts, ja parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī citos gadījumos.

158. Uzkrājumus nedrošiem parādiem uzskaita grāmatvedībā speciālā kontā un izmanto finanšu pārskatā debitoru parādu posteņu vērtības korekcijām bilances datumā.

159. Debitoru parādu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības reģistru datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus.

160. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt), to noraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļauj zaudējumos, ja pirms tam nav bijuši izveidoti uzkrājumi.

161. Pamatojoties uz likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par pieņemto grāmatvedības politiku uzkrājumu veidošanai nedrošiem parādiem. Šis nosacījums neattiecas uz mikrosabiedrību, kura negatavo finanšu pārskata pielikumu.

7.3. Uzkrātie ieņēmumi un uzkrātās saistības

162. Bilances postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda skaidri zināmās norēķinu summas ar pircējiem un pasūtītājiem par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu pārskata gadā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar līguma nosacījumiem bilances datumā vēl nav pienācis maksāšanai paredzētā attaisnojuma dokumenta (rēķina) iesniegšanas termiņš. Šīs norēķinu summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliecinošiem dokumentiem.

163. Bilances postenī "Uzkrātās saistības" norāda skaidri zināmās saistību summas pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kurām piegādes, pirkuma vai uzņēmuma līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments (rēķins). Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem. Piemēram, šajā postenī norāda saistības pret zvērinātu revidentu par pārskata gada revīziju, ja līgumā par gada pārskata revīzijas pakalpojuma sniegšanu ir precīzi noteikta par pakalpojumu maksājamās atlīdzības summa, bet attaisnojuma dokuments (rēķins) par šo pakalpojumu tiek izrakstīts un saņemts tikai nākamajā pārskata gadā.

164. Aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotām atvaļinājumu dienām sabiedrības grāmatvedībā uzskaita bilances postenī "Uzkrātās saistības".

165. Mikrosabiedrībām atļauts neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotām atvaļinājumu dienām pārskata gadā.

7.4. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

166. Iespējamās saistības, kas varētu rasties konkrēta pagātnes notikuma (piemēram, sniegta galvojuma) sakarā, nedrīkst iekļaut bilancē. Pamatojoties uz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, informācija par minētajām iespējamām saistībām sniedzama finanšu pārskata pielikumā. Kad tas iespējams, norāda arī iespējamo finansiālo ietekmi, ja tāda paredzama. Mikrosabiedrība, kura negatavo finanšu pārskata pielikumu, šajā punktā minēto informāciju sniedz bilances beigās piezīmju veidā.

167. Iespējamos aktīvus, kas varētu rasties konkrēta pagātnes notikuma (piemēram, noslēgta nodomu līguma vai iespēju līguma) sakarā, nedrīkst iekļaut bilancē. Ja paredzams, ka no iespējamiem aktīviem sabiedrība nākotnē saņems saimnieciskos labumus, informāciju par tiem var sniegt vadības ziņojumā (ja tādu sagatavo).

8. Kārtība, kādā sabiedrība, kura ir būvdarbu veicējs vai citu ilgtermiņa līgumdarbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvdarbu līgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus

8.1. Būvdarbu līgumu uzskaites kārtība

168. Šīs nodaļas izpratnē:

168.1. būvdarbu līgums ir līgums par būvdarbu veikšanu (piemēram, par vienas atsevišķas būves vai vairāku projektēšanas, tehnoloģisku vai citu iemeslu dēļ savstarpēji saistītu vai savstarpēji atkarīgu būvju kopuma izveidošanu, novietošanu, pārbūvēšanu, atjaunošanu, restaurēšanu, iekonservēšanu, ierīkošanu vai nojaukšanu), vides atjaunošanu pēc būves nojaukšanas vai citu ar būvniecību saistītu pakalpojumu sniegšanu;

168.2. nemainīgas cenas līgums ir tāds būvdarbu līgums, kurā nav paredzēta līgumcenas vai atsevišķu veicamo darbu izcenojumu maiņa, bet atsevišķos gadījumos iespējami ar izmaksu pieaugumu vai samazinājumu saistīti līgumcenas grozījumi;

168.3. izmaksu līgums ar uzcenojumu ir tāds būvdarbu līgums, saskaņā ar kuru darbuzņēmējam tiek atlīdzinātas pieļaujamās vai citādi noteiktās izmaksas kopā ar noteiktu procentuālu peļņas daļu vai līgumā fiksētu (nemainīgu) summu.

169. Sabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par būvdarbu līgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) veikšanu un minētā līguma īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus (izmaksas) grāmatvedībā uzskaita šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

170. Šo noteikumu 169. punktā minētā sabiedrība (turpmāk – darbuzņēmējs) savā grāmatvedībā kārto atsevišķu analītisko uzskaiti par katru būvdarbu līgumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finanšu informāciju (piemēram, būvdarbu līguma kopējie ieņēmumi, kopējās izmaksas, aplēstie izpildes rezultāti, no līgumdarbu uzsākšanas atzītie ieņēmumi, izmaksas, aplēstā peļņa vai zaudējumi).

171. Ja būvdarbu līgums attiecas uz vairākiem aktīvu objektiem (piemēram, vairākām atsevišķām būvēm), darbuzņēmēja grāmatvedībā par katru aktīvu objektu kārto atsevišķu uzskaiti (it kā par katru no tiem būtu noslēgts atsevišķs būvdarbu līgums), ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

171.1. par katru no minētajiem aktīvu objektiem pirms būvdarbu līguma noslēgšanas bija iesniegti atsevišķi priekšlikumi (piemēram, katrai no būvdarbu līgumā paredzētajām būvēm sagatavots atsevišķs tieši uz konkrēto būvi attiecināms izmaksu aprēķins (tāme));

171.2. katrs no šiem objektiem būvdarbu līguma slēgšanas laikā tika izskatīts atsevišķi, tādēļ darbuzņēmējs un pasūtītājs varēja pieņemt vai noraidīt to līguma daļu, kas attiecas uz katru no tiem;

171.3. ir iespējams noteikt ar katru aktīvu objektu saistīto izmaksu un ieņēmumu summas (piemēram, pamatojoties uz noslēgto būvdarbu līgumu un ar to saistīto izmaksu aprēķinu (tāmi)).

172. Vairāku būvdarbu līgumu kopumu (turpmāk – būvdarbu līgumu grupa) darbuzņēmēja grāmatvedībā uzskaita kopā (it kā par attiecīgo darbu izpildi būtu noslēgts viens kopējs būvdarbu līgums) neatkarīgi no tā, vai minētie atsevišķie būvdarbu līgumi ir noslēgti ar vienu vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

172.1. vienošanās par būvdarbu līgumu grupu notiek kopumā;

172.2. atsevišķie būvdarbu līgumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka pēc būtības tie ir viena īstenojamā projekta dažādas daļas ar kopēju peļņu;

172.3. šos atsevišķos būvdarbu līgumus izpilda vienlaikus vai secīgi vienu pēc otra.

173. Ja sākotnējais būvdarbu līgums vai tā grozījumi paredz papildu aktīvu objekta izveidošanu pēc pasūtītāja izvēles, darbuzņēmēja grāmatvedībā par šo papildu aktīvu objektu kārto atsevišķu uzskaiti, it kā par šo objektu būtu noslēgts atsevišķs būvdarbu līgums, ja ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

173.1. papildu aktīvu objekts pēc līgumdarbu veida, tehnoloģijas vai funkcijas būtiski atšķiras no tā aktīvu objekta (tiem aktīvu objektiem), par ko bija noslēgts sākotnējais būvdarbu līgums;

173.2. par papildu aktīvu objektā veicamo darbu cenu vienojas, neņemot vērā sākotnējo līgumcenu.

8.2. Būvdarbu līguma kopējie ieņēmumi

174. Būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos iekļauj sākotnēji paredzēto ieņēmumu summu (atbilst līgumcenai) un tās korekcijas saistībā ar:

174.1. būvdarbu līgumā paredzēto darbu (turpmāk – līgumdarbi) apjoma vai izpildes termiņa izmaiņām (turpmāk – līgumdarbu novirzes);

174.2. summām, kuras darbuzņēmējs prasa no pasūtītāja vai citas personas kā tādu izmaksu atlīdzību, kuras nav iekļautas līgumcenā (turpmāk – darbuzņēmēja prasījums), piemēram, pasūtītāja izraisīts kavējums, specifikācijas vai projekta kļūda, apstrīdēta līgumdarbu novirze;

174.3. papildu summām, kuras pasūtītājs maksā darbuzņēmējam, ja tiek izpildīti noteikti līguma nosacījumi, piemēram, tiek sasniegti vai pārsniegti noteikti darbības rezultāti (turpmāk – veicināšanas maksājums).

175. Līgumdarbu novirzes iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

175.1. sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs līgumdarbu novirzēm un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šo noviržu dēļ (piemēram, ir parakstīti attiecīgi saskaņošanas dokumenti);

175.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu (piemēram, pamatojoties uz pasūtītāja apstiprinātiem izmaksu aprēķina (tāmes) grozījumiem).

176. Darbuzņēmēja prasījumu iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

176.1. ir notikušas pārrunas ar pasūtītāju un ir sagaidāms, ka pasūtītājs piekritīs prasījumam un ieņēmumu korekciju summai, kas rodas šā prasījuma dēļ (piemēram, ir parakstīti attiecīgi saskaņošanas dokumenti);

176.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu (piemēram, pamatojoties uz attiecīgajos saskaņošanas dokumentos norādīto summu).

177. Veicināšanas maksājumu iekļauj būvdarbu līguma kopējos ieņēmumos, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

177.1. ir sasniegta būtiska līguma izpildes pakāpe, tādēļ sagaidāms, ka konkrētie līguma nosacījumi tiks izpildīti;

177.2. darbuzņēmējs spēj ticami novērtēt ieņēmumu korekciju summu, kas rodas veicināšanas maksājuma dēļ.

8.3. Būvdarbu līguma kopējās izmaksas

178. Būvdarbu līguma kopējās izmaksās iekļauj šādas izmaksas, kas radušās laikā no būvdarbu līguma noslēgšanas līdz tajā paredzētā aktīvu objekta izveidošanas pabeigšanai un nodošanai pasūtītājam:

178.1. izmaksas, kas tieši attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu (tiešās izmaksas), piemēram:

178.1.1. aktīvu objekta izveidošanā un būvniecības procesa uzraudzīšanā tieši iesaistīto darbinieku (personāla) izmaksas;

178.1.2. izlietoto materiālu – būvmateriālu, būvkonstrukciju vai palīgmateriālu – izmaksas;

178.1.3. izmantoto pamatlīdzekļu nomas maksa vai nolietojums un to darbības uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un materiāli;

178.1.4. izmantoto pamatlīdzekļu un materiālu transportēšanas izmaksas uz būvlaukumu un no tā;

178.1.5. uz būvdarbu līgumu tieši attiecināmās projektēšanas un tehniskā atbalsta izmaksas;

178.1.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājumu veidošanu garantijas pakalpojumu sniegšanas saistību segšanai;

178.1.7. līgumdarbu izpildē iesaistīto trešo personu prasījumi;

178.2 izmaksas, kas tikai netieši attiecināmas uz būvlīgumā paredzēto aktīvu objektu (netiešās izmaksas), piemēram:

178.2.1. būvlaukuma uzturēšanas izmaksas;

178.2.2. projektēšanas un tehniskās palīdzības izmaksas;

178.2.3. būvniecības pieskaitāmās izmaksas (administrācijas izmaksu daļa, kas saistīta, piemēram, ar līgumdarbu organizēšanu, vadīšanu un darba aizsardzību);

178.2.4. saņemto aizņēmumu procenti, ja aizņēmumi tiek izmantoti būvniecības finansēšanai;

178.3. citas izmaksas, kas nav tieši vai netieši attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu, bet kuru atlīdzināšana ir paredzēta saskaņā ar īpašiem būvdarbu līguma noteikumiem, piemēram, būvdarbu līguma autoruzraudzība, ekspertīze, ar būvdarbu līgumu saistītās pētniecības un attīstības izmaksas.

179. Administrācijas izmaksu daļu, kuru nevar attiecināt uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu, kā arī tādas izmaksas, kuru atlīdzināšana būvdarbu līgumā nav paredzēta, būvdarbu līguma kopējās izmaksās neiekļauj. Papildus minētajam būvdarbu līguma kopējās izmaksās neiekļauj arī dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu nomas maksu vai nolietojumu, kā arī ar pārdošanas procesu saistītās izmaksas.

8.4. Ar būvdarbu līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) uzskaites kārtība un informācijas sniegšana finanšu pārskatā

180. Ja būvdarbu līguma izpildes rezultātus ir iespējams ticami aplēst, darbuzņēmējs uzskaita ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus (izmaksas) attiecīgajos pārskata gados, ņemot vērā līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā.

181. Nemainīgas cenas līguma izpildes rezultātus iespējams ticami aplēst, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

181.1. ir iespējams ticami novērtēt būvdarbu līguma kopējos ieņēmumus;

181.2. ir ticams, ka samaksa saistībā ar šo būvdarbu līgumu tiks saņemta;

181.3. bilances datumā ir iespējams ticami novērtēt gan būvdarbu līguma pabeigšanai nepieciešamās izmaksas, gan tā izpildes pakāpi;

181.4. ir iespējams skaidri noteikt un ticami novērtēt būvdarbu līguma faktiskās izmaksas, lai tās varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm.

182. Izmaksu līguma ar uzcenojumu izpildes rezultātus iespējams ticami aplēst, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

182.1. ir ticams, ka samaksa saistībā ar būvdarbu līgumu tiks saņemta;

182.2. ir iespējams skaidri noteikt un ticami novērtēt šā būvdarbu līguma izmaksas neatkarīgi no tā, vai tās attiecināmas uz būvdarbu līgumā paredzēto aktīvu objektu vai sedzamas saskaņā ar īpašiem būvdarbu līguma noteikumiem.

183. Līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā nosaka, izmantojot darbu izpildes procenta metodi. Saskaņā ar šo metodi darbuzņēmējs:

183.1. attiecīgajos pārskata gados, kuros tiek veikti būvdarbu līgumā paredzētie līgumdarbi, ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus saskaņo ar izmaksām, kuras ir radušās, lai sasniegtu konkrēto līgumdarbu izpildes pakāpi;

183.2. kārtējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj:

183.2.1. būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu attiecīgo daļu, kura atbilst kārtējā pārskata gadā pabeigtajai līgumdarbu daļai un kopējai līgumdarbu izpildes pakāpei no uzsākšanas datuma līdz bilances datumam;

183.2.2. faktisko būvdarbu līguma izmaksu daļu, kuru var attiecināt uz kārtējā pārskata gadā pabeigto līgumdarbu daļu;

183.3. aplēsto gaidāmo zaudējumu summu iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad šie zaudējumi aplēsti, ja gaidāms būvdarbu līguma kopējo izmaksu pārsniegums pār tā kopējiem ieņēmumiem;

183.4. būvdarbu līguma izmaksas, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību, ja sagaidāms, ka pasūtītājs šīs izmaksas atlīdzinās nākamajos pārskata gados, norāda bilances aktīva postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi".

184. Izmantojot darbu izpildes procenta metodi, līgumdarbu izpildes pakāpi nosaka šādi:

184.1 izpildīto līgumdarbu vērtību (fiziskajā apjomā vai balstoties uz pieņemto līgumdarbu summu), kas radusies no būvdarbu līguma noslēgšanas vai no līgumdarbu uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, attiecina pret būvdarbu līguma kopējo darbu vērtību bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu);

184.2. būvdarbu līguma izmaksu summu, kas radusies no būvdarbu līguma noslēgšanas vai no līgumdarbu uzsākšanas datuma līdz bilances datumam, attiecina pret būvdarbu līguma kopējo izmaksu summu bilances datumā (ja šī summa ir mainīta, – pret pēdējo precizēto summu).

185. Pieņemto darbu izpildes procenta aprēķināšanas veidu darbuzņēmējs lieto konsekventi (pastāvīgi), izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Šādas izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.

186. Summu, kuru pasūtītājs ir parādā saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu, darbuzņēmējs savā bilancē norāda attiecīgā debitoru parādu postenī. Ja darbuzņēmējam rodas šaubas par to, ka tiks saņemta tāda summa, kas pārskata gadā vai iepriekšējos pārskata gados tika iekļauta ieņēmumos saistībā ar pabeigto līgumdarbu daļu un attiecīgā debitoru parādu postenī, apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumu nedrošiem parādiem atbilstoši šo noteikumu 157. punktam.

187. Ja darbuzņēmējam ir finansiālas saistības pret pasūtītāju, piemēram, sakarā ar saņemtu avansa maksājumu summu vai aprēķinātu līgumsodu, viņš tās norāda savā bilancē attiecīgā kreditoru parādu postenī.

188. Ja būvdarbu līguma izpildes rezultātus nav iespējams ticami aplēst, šo noteikumu 183. un 184. punktā minēto darbu izpildes procenta metodi nedrīkst piemērot. Šādā gadījumā darbuzņēmējs:

188.1. ar būvdarbu līgumu saistītos ieņēmumus atzīst tikai par tik lielu summu, par kādu paredzama radušos būvdarbu līguma izmaksu atlīdzināšana;

188.2. ar būvdarbu līgumu saistītās izmaksas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgu izmaksu sastāvā tajā pārskata gadā, kurā tās radušās.

189. Ja paredzams, ka būvdarbu līguma izmaksas būs lielākas par sagaidāmajiem šā paša līguma kopējiem ieņēmumiem, vai nav sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās būvdarbu līguma kopējās izmaksas (piemēram, ja tiek apšaubīts būvdarbu līguma juridiskais spēks, ja līgumslēdzējas puses vai viena no tām nevar izpildīt būvdarbu līgumā paredzētos pienākumus), aplēsto gaidāmo zaudējumu summu tajā pārskata gadā, kad šie zaudējumi aplēsti un izveidoti attiecīgi uzkrājumi, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgā izmaksu postenī. Šis nosacījums attiecas arī uz tādu būvdarbu līgumu, kurā paredzētie līgumdarbi vēl nav uzsākti.

190. Lai aplēstu būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu un izmaksu daļu, kas iekļaujama kārtējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darbuzņēmējs sagatavo grāmatvedības aplēsi. Grāmatvedības aplēsi maina, ja mainās paredzētā būvdarbu līguma kopējo ieņēmumu summa (piemēram, šīs summas korekciju dēļ) vai būvdarbu līguma kopējo izmaksu summa. Grāmatvedības aplēses maiņas ietekmi finanšu pārskatā atspoguļo šo noteikumu 44. punktā minētajā kārtībā.

191. Darbuzņēmējs ar būvdarbu līgumu saistītos kārtējā pārskata gada ieņēmumus norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums". Ar būvdarbu līgumu saistītās kārtējā gada izmaksas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas" (ja izmanto peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, kas klasificēta pēc izdevumu funkcijas).

192. Ja darbuzņēmējs būvdarbu līguma izpildes rezultātu noteikšanai izmanto darbu izpildes procenta metodi, tad viņš savā grāmatvedībā iegrāmato uzkrātos ieņēmumus līdz brīdim, kad tiek parakstīts darbu pieņemšanas akts (ja normatīvie akti vai noslēgtais būvdarbu līgums to paredz). Pēc tam darbuzņēmējs grāmatvedībā sagatavo pasūtītājam samaksāšanai paredzētu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) un par tajā minēto summu iegrāmato pasūtītāja parādu. Vienlaikus viņš par šo summu koriģē uzkrāto ieņēmumu atlikuma summu. Par attiecīgo būvdarbu līguma izmaksu daļu samazina nepabeigto pasūtījumu uzskaites konta atlikumu.

193. Ja darbuzņēmējs būvdarbu līguma izpildes rezultātu noteikšanai izmanto darbu izpildes procenta metodi un uz bilances datumu no pasūtītāja saņem maksājumus par summu, kas pārsniedz atzīto līgumdarbu ieņēmumu summu, tad viņš savā grāmatvedībā atbilstoši noteiktajai starpībai iegrāmato nākamo periodu ieņēmumus, kuri pēc tam tiek atzīti ieņēmumos atbilstoši šo noteikumu 183. un 184. punktam.

194. Darbuzņēmējs finanšu pārskata pielikumā sniedz:

194.1. likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju (par būvdarbu līgumu ieņēmumu aprēķināšanai pieņemto grāmatvedības politiku, par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu);

194.2. apkopotu finanšu informāciju par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam:

194.2.1. radušos izmaksu kopsummu;

194.2.2. atzīto ieņēmumu kopsummu;

194.2.3. aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir);

194.2.4. no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu;

194.2.5. pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tādēļ, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi).

8.5. Citi ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanas līgumi

195. Sabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par cita pakalpojuma sniegšanu, kas nav saistīts ar būvniecību (piemēram, līgumu par finanšu informācijas sistēmas ieviešanu, par projekta vadītāja pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā vai pakalpojumiem arhitektūras jomā), un šajā pakalpojumu sniegšanas līgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izmaksas grāmatvedībā uzskaita un sniedz informāciju finanšu pārskatā, attiecīgi piemērojot šajā nodaļā noteikto kārtību. 

9. Pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem neatbilstošu bezķermenisku lietu norādīšana finanšu pārskatā

196. Izmaksas, kas sabiedrībai radušās saistībā ar tās veiktajiem pētniecības vai attīstības pasākumiem vai jauna nemateriālo ieguldījumu objekta (piemēram, datorprogrammas vai preču zīmes) izveidošanas projekta pētniecības vai attīstības posmā, parasti neatbilst likumā noteiktajiem nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem. Tādēļ minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 202. punktā minētās attīstības izmaksas, noraksta tajā pārskata gadā, kad tās radušās, iekļaujot attiecīgā gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

197. Par pētniecības pasākumiem uzskata:

197.1. pasākumus, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu;

197.2. pētniecības rezultātu vai citu zināšanu lietošanas veidu meklējumus, novērtējumu un galīgo atlasi;

197.3. materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumus;

197.4. jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi.

198. Par attīstības pasākumiem uzskata:

198.1. pirmsražošanas un pirmslietošanas prototipu un modeļu izstrādi, konstruēšanu un testēšanu;

198.2. ar jaunas tehnoloģijas izmantošanu saistītu darbarīku, iekārtu, veidņu un krāsu izstrādi;

198.3. tādu pilotiekārtu izstrādi, kuru lielums neatbilst saimnieciski pamatotai komerciālai ražošanai, to konstruēšanu un darbību;

198.4. jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izvēlētās alternatīvas izstrādi, konstruēšanu un testēšanu.

199. Par jauna nemateriālo ieguldījumu objekta izveidošanas projekta pētniecības posmu uzskata sākotnējo un plānoto izpēti, kas tiek veikta saistībā ar šo projektu.

200. Par jauna nemateriālo ieguldījumu objekta attīstības posmu uzskata pētniecības posma rezultātu un citu zināšanu izmantošanu, attiecīgu prototipu vai paraugu izstrādāšanu vai citu darbību veikšanu, kas nepieciešamas pirms jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta pabeigšanas un lietošanas uzsākšanas.

201. Ja sabiedrība jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta izveidošanas projekta pētniecības posmu nevar nošķirt no tā attīstības posma, pieņem, ka visas izmaksas, kas radušās pētniecības un attīstības posmā, ir radušās tikai minētā projekta pētniecības posmā.

202. Izmaksas, kas radušās attīstības pasākuma vai jauna nemateriālo ieguldījumu objekta (turpmāk – jaunais nemateriālo ieguldījumu objekts) izveidošanas projekta attīstības posmā (turpmāk – attīstības izmaksas), atbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem un tās var iekļaut bilances postenī "Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

202.1. ir tehniski pamatots, ka jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta plānotos attīstības pasākumus iespējams pabeigt tā, lai šis aktīvu objekts būtu pieejams izmantošanai sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdošanai;

202.2. sabiedrība ir paredzējusi pabeigt jauno nemateriālo ieguldījumu objektu un izmantot sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdot;

202.3. sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, ka tai ir iespējams jauno nemateriālo ieguldījumu objektu izmantot sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdot;

202.4. sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē (piemēram, to, ka pastāv minētā objekta pārdošanas tirgus, vai, ja minētais objekts paredzēts lietošanai pašā sabiedrībā, – tā lietderību);

202.5. sabiedrībai ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai jauno nemateriālo ieguldījumu objektu pabeigtu un izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu;

202.6. sabiedrība spēj ticami novērtēt jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta attīstības izmaksu apmēru.

203. Ja ir šaubas par to, vai aktīvs, kuru sabiedrība iegādājusies vienlaikus ar pamatlīdzekli, atbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem, noskaidro, vai pamatlīdzeklis var darboties bez šā aktīva. Piemēram, specializēta datorprogramma, kura paredzēta tehnoloģiskajai iekārtai vai datoram, kas bez šīs datorprogrammas nevar darboties, ir šīs tehnoloģiskās iekārtas vai datora (pamatlīdzekļa) neatņemama sastāvdaļa. Ja datorprogramma nav attiecīgā pamatlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa, tad šī datorprogramma uzskatāma par nemateriālo ieguldījumu objektu.

10. Krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

10.1. Krājumu uzskaites vispārīgie jautājumi

204. Šajā nodaļā krājumiem noteikto grāmatvedības uzskaites kārtību piemēro sabiedrības īpašumā esošajām precēm pārdošanai (piemēram, preces mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, zemesgabali vai citi nekustamā īpašuma objekti, kurus sabiedrība kā īpašnieks tur tālākpārdošanai parastajā darbības ciklā), gataviem vai nepabeigtiem ražojumiem vai pasūtījumiem, kā arī izejvielām, pamatmateriāliem un palīgmateriāliem, kas paredzēti izlietošanai ražošanas procesā.

205. Šajā nodaļā krājumiem noteiktā grāmatvedības uzskaites kārtība neattiecas uz:

205.1. bilances postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" ietvertajām un ar būvdarbu līguma izpildi saistītajām izmaksām, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību un kuras novērtē šo noteikumu 8. nodaļā minētajā kārtībā;

205.2. bilances posteni "Avansa maksājumi par krājumiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par krājumu piegādi veikto avansa maksājumu summu;

205.3. bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšposteni "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi". Šajā apakšpostenī norādītos aktīvus uzskaita un novērtē šo noteikumu 6. nodaļā minētajā kārtībā.

10.2. Krājumu sākotnējās vērtības noteikšana

206. Krājumus sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai (turpmāk – arī krājumu sākotnējā vērtība).

207. Krājumu iegādes izmaksās iekļauj preces vai pakalpojuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi, ja tādi ir (piemēram, muitas nodoklis un citi ar pirkumu saistīti neatskaitāmi nodokļi un nodevas, transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas).

208. Krājumu ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citus izdevumus, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu.

209. Krājumu ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli), ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laikposmu.

210. Krājumu sākotnējā vērtībā neiekļauj šādas izmaksas:

210.1. izmaksas, kas pārsniedz parasti iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;

210.2. uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav vajadzīgas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

210.3. administrācijas izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

210.4. pārdošanas izmaksas.

211. Krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, ciktāl tie attiecas uz ražošanas vai izveidošanas laikposmu, atļauts iekļaut attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, ja laikposms, kas nepieciešams konkrēto krājumu ražošanai vai izveidošanai un sagatavošanai paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, ir būtisks (piemēram, saņemto aizņēmumu procentus var iekļaut tādas daudzdzīvokļu mājas ražošanas pašizmaksā, kuru īpašnieks būvē pārdošanai).

212. Ja krājumu ražošanas process ir īss, regulārs un nodrošina lielu saražoto krājumu vienību skaitu vai ja krājumi jau iegādes laikā ir gatavi paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, tad saņemto aizņēmumu procentus krājumu pašizmaksā neiekļauj.

213. Šo noteikumu 210. un 212. punktā minētās izmaksas iekļauj tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās.

214. Krājumu ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

214.1. krājumu ražošanas pašizmaksu veido tiešās un netiešās produkcijas (preču, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu) ražošanas izmaksas;

214.2. tiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas tieši attiecināmas uz saražoto produkciju (piemēram, tiešās materiālu izmaksas, tiešās personāla izmaksas, apakšuzņēmēju veikto ražošanas darbu vai pakalpojumu izmaksas);

214.3. netiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas rodas produkcijas ražošanas laikā un ir netieši attiecināmas uz saražoto produkciju (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbinātā personāla izmaksas, ražošanas pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi, remonta izdevumi un nolietojums, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi);

214.4. netiešās ražošanas izmaksas iedala ražošanas pieskaitāmajās nemainīgajās izmaksās, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma vai ražošanas procesa dīkstāves (piemēram, rūpnīcas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšana, ražošanas vadības izmaksas), un ražošanas pieskaitāmajās mainīgajās izmaksās, kuras mainās atkarībā no ražošanas apjoma izmaiņām (piemēram, netiešās materiālu izmaksas, netiešās personāla izmaksas);

214.5. netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas attiecina uz atsevišķu produkcijas veidu ražošanas pašizmaksu, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, kas ir produkcijas ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku gadu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var pamatoties uz faktisko produkcijas ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai;

214.6. netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summa, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, nepalielinās produkcijas ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem tajā pārskata gadā, kurā tās radušās. Pārskata gados, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summu, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, samazina;

214.7. netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko izmantošanas intensitāti.

215. Ja ražošanas procesā vienlaikus saražo vairāk nekā vienu produktu (piemēram, pamatproduktu un blakusproduktu) un katra produkta ražošanas pašizmaksu nav iespējams atsevišķi uzskaitīt, šo produktu ražošanas pašizmaksu var aprēķināt, ražošanas izmaksu kopsummu racionāli un konsekventi sadalot starp šiem produktiem (piemēram, pamatojoties uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas beigu posmā). Ja blakusprodukts pēc sava rakstura ir nebūtisks, to var novērtēt neto pārdošanas vērtībā, bet pamatproduktu novērtēt kā starpību starp šo produktu ražošanas izmaksu kopsummu un blakusprodukta neto pārdošanas vērtību.

216. Ja sabiedrība, kura ir konkrētu pakalpojumu sniedzēja, aprēķina pašizmaksu atsevišķi katram sniegtajam pakalpojumam, piemēram, lai noteiktu pakalpojuma sniegšanas cenu, tad šī sabiedrība katru minēto pakalpojumu uzskaita kā atsevišķu krājumu vienību, tās pašizmaksas aprēķināšanā attiecīgi piemērojot šajā apakšnodaļā noteikto kārtību.

10.3. Krājumu turpmākā novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

217. Krājumu izlietojuma un atlikumu iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas noteikšanai izmanto vidējo svērto cenu metodi vai metodi "Pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) (turpmāk – krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodes). Metode "Pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kuras iegādātas vai saražotas pirmās, tiek pārdotas vai izlietotas pirmās. Tādēļ tās vienības, kuras paliek krājumu atlikumā pārskata perioda beigās, ir tās, kuras iegādātas vai saražotas visvēlāk. Vidējo svērto cenu metode ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode, kuru, piemērojot katras krājumu vienības izmaksas, nosaka, pamatojoties uz līdzīgu krājumu vienību vidējām svērtajām izmaksām pārskata perioda sākumā un pārskata perioda laikā iegādāto vai saražoto līdzīgu krājumu vienību izmaksām. Sabiedrība lieto vienu un to pašu krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem.

218. Krājumu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, vai īpašos gadījumos – citai zemākajai vērtībai. Piemēram, bojātas vai novecojušas krājumu vienības un krājumu vienības, kurām nozīmīgi palielinās ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas, novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai (aprēķina kā aplēstās pārdošanas cenas un aplēsto pabeigšanas un pārdošanas izmaksu starpību).

219. Ja konkrētas krājumu vienības nav iespējams novērtēt neto pārdošanas vērtībā atsevišķi no citām līdzīgām krājumu vienībām (piemēram, tās pieder pie viena un tā paša produkcijas veida, kuru ražo un tirgo vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū), tās drīkst novērtēt neto pārdošanas vērtībā, apvienojot pa līdzīgo krājumu vienību grupām.

10.4. Krājumu vērtības samazinājuma un izlietojuma norādīšana finanšu pārskatā

220. Krājumu, arī neto pārdošanas vērtībā novērtēto krājumu, vienību vērtību pārbauda katrā bilances datumā. Summu, par kādu veikta krājumu vienību vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai, kā arī visas citas krājumu vērtības samazinājuma korekciju summas atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā konstatēts attiecīgais krājumu vērtības samazinājums.

221. Ja vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ krājumu vērtība bija samazināta, vai ja salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu ir palielinājusies konkrēto krājumu vienību neto pārdošanas vērtība, atbilstošo krājumu vērtības samazinājuma korekcijas summu atceļ, iegrāmatojot attiecīgu krājumu izmaksu samazinājumu tajā pārskata gadā, kurā krājumu vērtības samazinājuma summa atcelta.

222. Pārdoto krājumu vienību uzskaites vērtību atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā atzīti attiecīgo krājumu pārdošanas ieņēmumi.

223. Tādu krājumu uzskaites vērtību, kuri izlietoti sabiedrības pašas pamatlīdzekļu izveidošanai (piemēram, pamatlīdzekļu izveidošanai izlietoto izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izmaksas), iekļauj attiecīgo pamatlīdzekļu objektu ražošanas pašizmaksā. Minēto krājumu vērtība tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos attiecīgajam pamatlīdzekļu objektam paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā, aprēķinot un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot pamatlīdzekļu ikgadējā nolietojuma summas.

10.5. Informācijas sniegšana par krājumiem finanšu pārskata pielikumā

224. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.

225. Piemērojot likuma 28. panta prasības, ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.

11. Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus

11.1. Finanšu nomas un operatīvās nomas uzskaites vispārīgie jautājumi

226. Šajā nodaļā finanšu nomai un operatīvajai nomai noteikto grāmatvedības uzskaites kārtību piemēro zemesgabaliem, ēkām un inženierbūvēm, tehnoloģiskajām iekārtām un ierīcēm, kā arī citiem pamatlīdzekļiem (turpmāk šajā nodaļā – aktīvs), uz kuriem atteicas konkrētais nomas darījums.

227. Šo noteikumu izpratnē:

227.1. noma ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikposmu;

227.2. iznomātājs ir nomas darījuma dalībnieks, kuram pieder aktīvs un kurš piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības;

227.3. nomnieks ir nomas darījuma dalībnieks, kurš iegūst aktīva lietošanas tiesības uz nomas līguma noteikumiem;

227.4. nomas darījuma uzsākšanas datums ir agrākais no diviem šādiem datumiem:

227.4.1. nomas līguma parakstīšanas datums;

227.4.2. datums, kurā nomas līgumslēdzējas puses vienojušās par galvenajiem nomas noteikumiem;

227.5. nomas termiņa sākums ir datums, ar kuru nomnieks ir tiesīgs lietot nomāto aktīvu. Tas ir nomas sākotnējās uzskaites datums nomnieka grāmatvedībā (nomāto aktīvu, saistību, kā arī nomas ieņēmumu vai izdevumu atzīšanas datums, piemēram, datums, kad ar attaisnojuma dokumentu saņemts nomātais aktīvs);

227.6. nomas termiņš ir laikposms, uz kuru nomnieks ir noslēdzis līgumu par aktīva nomu, kā arī visi turpmākie termiņi, kuros nomniekam ir iespēja turpināt aktīva nomu ar vai bez turpmākiem maksājumiem, ja nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

227.7. minimālie nomas maksājumi ir nomnieka maksājumi nomas termiņa laikā, kurus viņam ir pienākums maksāt, izņemot papildu nomas maksājumus, kā arī pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksāt ir iznomātāja pienākums un kurus nomnieks atlīdzina iznomātājam.

228. Ja nomas līgums vai cits savstarpējās vienošanās dokuments ietver nosacījumu par nomas maksājumu koriģēšanu, tad uzskata, ka šādas nomas maksājumu korekcijas ir notikušas nomas uzsākšanas datumā. Šādā gadījumā attiecīgi koriģē aktīva sākotnējo vērtību.

11.2. Nomas klasifikācija

229. Nomas klasifikācija pamatojas uz iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumu starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver aktīva iespējamās dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās radītus zaudējumus un iespēju, ka mainīto saimniecisko apstākļu ietekmē samazināsies aktīva ražīgums vai lietošanas intensitāte.

230. Nomas darījumus uzskaita un norāda finanšu pārskatā atbilstoši nomas klasifikācijai.

231. Nomas klasifikāciju par operatīvo vai finanšu nomu nosaka nomas darījuma saturs un būtība, nevis tikai nomas līguma juridiskā forma.

232. Nomu klasificē par operatīvo nomu vai finanšu nomu tās uzsākšanas datumā. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, tad nosaka nomas termiņa sākumā bilancē atzīstamās summas.

233. Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

233.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

233.2. nomas termiņš ietver būtiski lielāko daļu no aktīva lietderīgās lietošanas laika pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

233.3. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, ir tiesīgs lietot tikai nomnieks.

234. Par finanšu nomu ir uzskatāms arī aktīva īres līgums ar izpirkuma tiesībām, kurā iekļauts noteikums, kas īrētājam dod iespēju, izpildot noteiktus nosacījumus, iegūt aktīva īpašuma tiesības.

235. Nomu klasificē par operatīvo nomu, ja tā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.

236. Nomu klasificē par operatīvo nomu arī tādā gadījumā, ja noma atbilst šo noteikumu 233. punktā minētajiem nosacījumiem, bet ir pazīmes, kas liecina, ka, iznomājot aktīvu, tomēr netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.

237. Ja nomas termiņa laikā nomnieks un iznomātājs vienojas grozīt nomas noteikumus tādā veidā, ka nomu klasificētu citādi, ja grozītie noteikumi būtu bijuši spēkā nomas uzsākšanas datumā, tad pārskatītais līgums tiek uzskatīts par jaunu līgumu šā jaunā līguma termiņa laikā. Ja mainījušās aplēses (piemēram, lietderīgās lietošanas laika aplēse vai iznomātā aktīva atlikušās vērtības aplēse) vai apstākļi (piemēram, nomnieka saistību neizpilde), jaunu nomas klasifikāciju neveic. Piemēram, operatīvo nomu nepārklasificē par finanšu nomu, ja tiek samazināta nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laika aplēse un tādēļ nomas termiņš ietver lielāko daļu no lietderīgā lietošanas laika.

238. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves aplūko kā atsevišķus nomātos aktīvus. Ja ir paredzēts, ka nomas termiņa beigās nomāto aktīvu īpašuma tiesības pāries nomniekam, tad nomu klasificē par finanšu nomu, izņemot gadījumu, ja no citiem nosacījumiem nav saprotams, ka noma būtībā nenodod nomāto aktīvu īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.

11.3. Finanšu noma nomnieka finanšu pārskatā

239. Ja noma ir klasificēta par finanšu nomu, tad nomnieks atzīst nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā attiecīgajā bilances postenī un tādā pašā summā atzīst ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības.

240. Ja sākotnējās tiešās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomnieka veiktajām darbībām saistībā ar finanšu nomu (piemēram, saistībā ar saskaņošanu un vienošanos par nomu), ir iekļautas nomātā aktīva sākotnējā vērtībā, ar finanšu nomu saistītie bilances aktīva un pasīva posteņi nebūs vienādās summās.

241. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj izmaksās tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

242. Nomātajiem nolietojamiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi, kāda ir noteikta nomnieka īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem.

243. Ja nav pamatotas pārliecības, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, nomātā aktīva bilances vērtību pilnībā noraksta, aprēķinot nolietojumu nomas termiņā vai nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laikā atkarībā no tā, kurš no tiem ir īsāks.

244. Nomāto aktīvu, kura vērtība bilances datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai un vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad šāds samazinājums konstatēts.

245. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.4. Operatīvā noma nomnieka finanšu pārskatā

246. Operatīvās nomas maksājumus, kā arī ar nomāto aktīvu saistītos apdrošināšanas maksājumus, nomātā aktīva uzturēšanas izdevumus un citus līdzīgus izdevumus nomas termiņa laikā atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kad tās radušās.

247. Ja nomnieks nomātajā aktīvā ir veicis ieguldījumus (piemēram, rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu), tad šādas izmaksas atzīst bilances postenī "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" un aprēķina nolietojumu nomas termiņa laikā.

248. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.5. Finanšu noma iznomātāja finanšu pārskatā

249. Iznomātājs finanšu nomā iznomātos aktīvus nomas termiņa sākumā uzrāda bilancē attiecīgi kā debitoru parādus ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atsevišķi norādot summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

250. Iznomātājs par finanšu nomā saņemto minimālo nomas maksājumu summu samazina iepriekšējā punktā minētos debitoru parādu atlikumus. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

251. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.6. Operatīvā noma iznomātāja finanšu pārskatā

252. Operatīvajā nomā iznomāto aktīvu iznomātājs norāda bilances aktīvā atbilstoši iznomātā aktīva veidam.

253. Iznomātājs operatīvās nomas ienākumus nomas termiņa laikā atzīst par ieņēmumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

254. Nolietojamiem iznomātajiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas politiku, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem pamatlīdzekļiem.

255. Ja iznomātā aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies, to novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. Iznomātā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

256. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.7. Pārdošanas darījumi ar saņemšanu atpakaļ nomā

257. Pārdošanas darījums ar saņemšanu atpakaļ nomā (turpmāk – atgriezeniskās nomas darījums) ir saistīts ar aktīva pārdošanu un šā paša aktīva saņemšanu atpakaļ nomā. Grāmatvedības uzskaite atgriezeniskās nomas darījumam ir atkarīga no darījuma pamatā esošā nomas veida.

258. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas finanšu noma, tad:

258.1. aktīva pārdevējs jebkuru šā aktīva pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār šā aktīva uzskaites vērtību uzskata par nākamo periodu ieņēmumiem, kurus pakāpeniski nomas termiņa laikā iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos;

258.2. aktīvu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies. Zemāk novērtētā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

259. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma, tad aktīva pārdevējs jebkurus ar šā aktīva pārdošanu saistītos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

260. Šajā nodaļā noteiktās informācijas atklāšanas prasības attiecas arī uz atgriezeniskās nomas darījumu.

12. Kārtība, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības

261. Šajā nodaļā noteiktā kārtība attiecas uz tiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, uz kuriem attiecas likums vai kuri brīvprātīgi izvēlējušies sagatavot gada pārskatu, ievērojot likuma noteikumus (turpmāk – individuālais uzņēmums).

262. Individuālais uzņēmums kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Individuālā uzņēmuma īpašnieks uzskaita grāmatvedībā:

262.1. to sava īpašuma daļu (piemēram, naudu, citu kustamu vai nekustamu mantu), kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk – saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi);

262.2. saimnieciskos darījumus;

262.3. ar saimniecisko darbību saistītās ieņēmumu, izdevumu, prasījumu un saistību summas.

263. Grāmatvedībā neuzskaita to individuālā uzņēmuma īpašnieka mantas daļu, kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

264. Individuālais uzņēmums bilances aktīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu (turpmāk arī – aktīvi) atlikumus bilances datumā. Bilances pasīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avotu (turpmāk arī – pasīvi) atlikumus bilances datumā.

265. No saimnieciskajā darbībā izmantotajiem līdzekļiem iegādātus vai paša izveidotus aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus) šo noteikumu 261. punktā minētā individuālā uzņēmuma grāmatvedībā sākotnēji novērtē iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā (turpmāk – sākotnējā vērtība).

266. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem, tad par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad to iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina, atskaitot no minētās mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu (kas pamatota ar šīs mantas iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem), tās nolietojuma summu, kas aprēķināta par gadiem, pirms šo mantu kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā.

267. Ja saimnieciskajā darbībā ieguldītam pamatlīdzeklim nav iegādes vai izveidošanas dokumentu vai ja šis aktīvs iegūts mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības, individuālā uzņēmuma īpašnieks var patstāvīgi izvēlēties šādu aktīvu uzskaitīt tikai natūrā (norādot grāmatvedības reģistros bez novērtējuma naudas izteiksmē) vai novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē. Novērtējot naudas izteiksmē, par šā aktīva sākotnējo vērtību nosaka:

267.1. vērtību, kas norādīta mantojuma saņemšanu apliecinošā dokumentā;

267.2. vērtību, kas līdz 2006. gada 31. decembrim noteikta īpašumtiesību atjaunošanā iegūtai ēkai vai inženierbūvei, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību;

267.3. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

267.4. attiecīgā aktīva tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek novērtēts.

268. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas pamatlīdzekļa iegādei saņēmis valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējumu vai ja aktīvs saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad tā sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

269. Uz individuālo uzņēmumu neattiecas šādi bilances posteņi:

269.1. "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums". Individuālais uzņēmums šo posteni savā bilancē neiekļauj;

269.2. "Rezerves". Individuālais uzņēmums savā bilancē neiekļauj nevienu no šā posteņa apakšpunktos minētajām rezervēm.

270. Individuālais uzņēmums bilances posteņus "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" vai "Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve" iekļauj savā bilancē tikai tad, ja, piemērojot likuma VI nodaļā paredzētās bilances posteņu novērtēšanas alternatīvās iespējas, ir pārvērtējis pamatlīdzekļus atbilstoši augstākai vērtībai vai novērtējis finanšu instrumentus patiesajā vērtībā.

271. Individuālais uzņēmums bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norāda grāmatvedības konta "Saimnieciskās darbības kapitāls" atlikumu.

272. Uzsākot saimniecisko darbību un sākotnēji atverot grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls, individuālais uzņēmums kā šā konta atlikumu norāda summu, kas atbilst mantas vērtībai, kura paredzēta vai kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai un kura, uzsākot saimniecisko darbību, tika inventarizēta likumā "Par grāmatvedību" noteiktajā kārtībā un iekļauta attiecīgā inventarizācijas sarakstā.

273. Individuālā uzņēmuma īpašnieks pārskata gadā var papildus ieguldīt līdzekļus (piemēram, naudu vai citu kustamu vai nekustamu mantu) saimnieciskajā darbībā (turpmāk – personiskie ieguldījumi) vai izņemt līdzekļus no saimnieciskās darbības, lai izmantotu personiskajām vajadzībām (turpmāk – personiskajām vajadzībām izņemtie līdzekļi). Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā atsevišķā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos. Pārskata gada beigās minētos kontus slēdz, pārgrāmatojot tajos uzskaitītās summas uz šādiem kontiem:

273.1. personisko ieguldījumu summu pārgrāmato uz grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;

273.2. personiskajām vajadzībām izņemto līdzekļu summu noraksta no tā konta atlikuma, kurā uzskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, bet, ja ar šo summu nepietiek, atlikumu noraksta no tā konta, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;

273.3. ja personiskajām vajadzībām izņemts pamatlīdzeklis, kas iepriekš bija ieguldīts saimnieciskajā darbībā, pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta no tā konta, kurā uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.

274. Individuālais uzņēmums bilances postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norāda summu, kas vienāda ar peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādīto summu. Ja šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī ir negatīvs skaitlis, arī bilancē norāda negatīvu skaitli.

13. Kārtība, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst darbības turpināšanas principam

13.1. Vispārīgie jautājumi

275. Sabiedrība neatbilst darbības turpināšanas principam, ja pārskata gadā vai finanšu pārskata sagatavošanas laikā:

275.1. pieņemts sabiedrības akcionāru, dalībnieku vai biedru (turpmāk – dalībnieki) sapulces, komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu;

275.2. izbeidzies statūtos noteiktais termiņš (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu) vai ir sasniegti sabiedrības statūtos noteiktie mērķi (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai) un sabiedrības dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju;

275.3. saistībā ar sabiedrības darbības izbeigšanu uzsākta vai turpinās sabiedrības likvidācija.

276. Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk – slēguma finanšu pārskats). Ir šādi slēguma finanšu pārskata veidi:

276.1. likvidācijas sākuma finanšu pārskats, kuru sagatavo pēc kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņa beigām. Šo pārskatu sagatavo, lai precizētu likvidējamās sabiedrības mantas vērtību un kreditoru prasījumu summu, kā arī likvidācijas kapitāla summu datumā, kurā beidzas kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņš;

276.2. likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija. Uz likvidējamās sabiedrības finanšu pārskatu attiecas likumā noteiktā finanšu pārskata sagatavošanas kārtība, ciktāl to var attiecināt uz tādu sabiedrību, kura neatbilst darbības turpināšanas principam, kā arī likumā noteiktā finanšu pārskata pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas kārtība. Sagatavojot likvidējamās sabiedrības finanšu pārskatu, ņem vērā likvidācijas sākuma finanšu pārskata datus un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem, kas notikuši līdz pārskata gada beigām;

276.3. likvidācijas slēguma finanšu pārskats, kuru sagatavo pēdējā pārskata gadā pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas. Uz likvidācijas slēguma finanšu pārskatu attiecas komercdarbību un grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā pārbaudes un iesniegšanas kārtība.

277. Likvidācijas sākuma finanšu pārskats un likvidācijas slēguma finanšu pārskats sastāv tikai no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija, sastāv no tādām pašām finanšu pārskata sastāvdaļām, no kādām sastāv attiecīgās sabiedrības finanšu pārskats.

13.2. Visu veidu slēguma finanšu pārskata sagatavošanas kārtība

278. Visu veidu slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas sabiedrības īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus (turpmāk – īpašuma objekts) novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.

279. Paredzamos neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, objekta sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa). Īpašuma objektiem, kurus iespējams pārdot tikai pēc attiecīgā ražošanas procesa pabeigšanas (piemēram, nepabeigtajiem ražojumiem), neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām pabeigšanas un pārdošanas izmaksām.

280. Visu veidu slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, tai skaitā tos, kuri radušies saistībā ar būvdarbu līgumiem, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt).

281. Visu veidu slēguma finanšu pārskata bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras rodas sabiedrības likvidācijas dēļ (piemēram, pret darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pret darījumu partneriem noslēgto līgumu laušanas dēļ), novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt. Ja kreditora prasījums ir strīdīgs, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši likvidējamās sabiedrības grāmatvedības datiem.

282. Šo noteikumu 278. punktu var nepiemērot, ja tiek izbeigta individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbība un nav paredzēta īpašuma objektu pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu (arī saistības) atbilstoši tiesību aktiem, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, pārņem likvidējamā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības vienīgais īpašnieks vai cita persona. Šajā gadījumā slēguma finanšu pārskatā piemēro novērtēšanu bilances vērtībā saskaņā ar grāmatvedības datiem, ja šāda novērtēšanas kārtība atbilst lēmumam par uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbības izbeigšanu.

283. Visu veidu slēguma finanšu pārskatā īpašuma objektu vērtības samazinājuma summas un neiekasējamās prasījumu summas iekļauj kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja īpašuma objekts ir pārvērtēts augstākā vērtībā un tā vērtības izmaiņas joprojām ir ietvertas kādā no pārvērtēšanas rezervēm pašu kapitāla sastāvā, objekta vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot tikai no pārvērtēšanas rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu. Ja pēc minēto darbību veikšanas vēl ir palikuši pārvērtēšanas rezervju atlikumi, tos pārklasificē kā ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

284. Visu veidu slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālu, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, apvieno vienā attiecīgi nosauktā postenī "Likvidācijas kapitāls". Pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu norāda postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi". Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību posteņa "Likvidācijas kapitāls" summu veido apmaksātā pamatkapitāla summa, kas samazināta par uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu un attiecīgi palielināta vai samazināta par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumi.

285. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīva attiecīgajos posteņos (piemēram, krājumi, nauda) norāda mantas atlikumu (ja tāds ir) pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas.

286. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances pasīva postenī "Likvidācijas kapitāls" norāda summu, kas atbilst minētajam mantas atlikumam un pienākas sabiedrības dalībniekiem un ko ņem par pamatu sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai.

13.3. Papildu informācijas sniegšana finanšu pārskata pielikumā

287. Ja finanšu pārskats nav sagatavots, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, šo faktu atklāj attiecīgi likvidācijas sākuma finanšu pārskata vai likvidējamās sabiedrības finanšu pārskata pielikumā (ja likvidējamai sabiedrībai ir pienākums tādu sagatavot), kā arī norāda iemeslu, kādēļ tiek uzskatīts, ka sabiedrība neturpinās darbību.

288. Likvidācijas sākuma finanšu pārskata vai likvidējamās sabiedrības finanšu pārskata pielikumā (ja likvidējamai sabiedrībai ir pienākums tādu sagatavot) sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, ko radījusi aktīvu vērtības samazināšanās sabiedrības darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summas aprēķināšanas pamatojumu (piemēram, pieņēmumi, metodes, aplēses, kas izmantotas konkrētu bilances posteņu novērtēšanā) un šo zaudējumu ietekmi uz minētā finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

14. Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)

289. Starpperiodu pārskatu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā sagatavo tikai tāda sabiedrība, kura atbilst pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk.

290. Starpperiods šīs nodaļas izpratnē ir laikposms, kas īsāks par pārskata gadu likuma "Par grāmatvedību" izpratnē.

291. Starpperiodu pārskats šīs nodaļas izpratnē ir:

291.1. Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar:

291.1.1. pamatkapitāla palielināšanu;

291.1.2. ārkārtas dividenžu noteikšanu;

291.1.3. reorganizāciju;

291.2. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā minētais starpperiodu pārskats;

291.3. Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais starpperiodu pārskats, kuru sagatavo tāda kapitālsabiedrība, kurai nav jāgatavo konsolidētais gada pārskats un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti oficiālajā sarakstā.

292. Šajā nodaļā noteikto par starpperiodu pārskatu sagatavošanu var izmantot arī citos šo noteikumu 291. punktā neminētos gadījumos, ciktāl tas nav pretrunā ar citos normatīvajos aktos vai pušu savstarpējās saistībās (piemēram, starp klientu un kredītiestādi) noteikto.

293. Sabiedrības starpperiodu pārskats sastāv no starpperiodu finanšu pārskata un starpperiodu vadības ziņojuma.

294. Mikrosabiedrībai, kura gada pārskata sagatavošanā izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no vadības ziņojuma sagatavošanas, starpperiodu pārskats sastāv tikai no starpperiodu finanšu pārskata.

295. Papildus šo noteikumu 293. punktā minētajām sastāvdaļām starpperiodu pārskats var ietvert arī citas sastāvdaļas, ja to paredz speciālie likumi (piemēram, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais paziņojums par vadības atbildību) vai ja tas izriet no pušu savstarpējām saistībām.

296. Starpperiodu finanšu pārskats sastāv:

296.1. vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai – no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma;

296.2. mazai sabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, – vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma;

296.3. tādai mikrosabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība un kura izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas, – vismaz no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina.

297. Starpperiodu finanšu pārskatā:

297.1. sagatavojot bilanci, katram postenim norāda atlikuma summu starpperioda beigās un salīdzinājumam – iepriekšējā pārskata gada beigās;

297.2. sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto ieņēmumu, izmaksu, peļņas vai zaudējumu summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.3. sagatavojot naudas plūsmas pārskatu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto naudas ieņēmumu, izdevumu vai atlikuma summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.4. sagatavojot pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda izmaiņas, kas atzītas laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādītās izmaiņas pašu kapitālā iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.5. sagatavojot sastāvdaļas, posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam) ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.

298. Šo noteikumu 297. punktā minēto informāciju, kas nodrošina starpperiodu finanšu pārskata datu salīdzināmību ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), var sniegt attiecīgajā starpperiodu finanšu pārskata sastāvdaļā un, ja nepieciešams, starpperiodu finanšu pārskata pielikumā.

299. Starpperiodu finanšu pārskata posteņu atzīšanas un novērtēšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

299.1. konkrētam saimniecisko darījumu veidam vienu un to pašu grāmatvedības politiku izmanto visu pārskata gadu. Lai šo nosacījumu ievērotu, starpperiodu finanšu pārskatā izmanto tās pašas grāmatvedības politikas, kādas lietotas iepriekšējā gada finanšu pārskatā. No minētā nosacījuma var atkāpties tikai tajā gadījumā, ja konkrētas grāmatvedības politikas maiņa veikta pēc iepriekšējā pārskata gada beigām un ne vēlāk kā kārtējā pārskata gada sākumā;

299.2. starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanā ievēro tos pašus likumā noteiktos vispārīgos principus, kurus ievēro gada finanšu pārskata sagatavošanā;

299.3. ieņēmumus un izmaksas novērtē, pamatojoties uz starpperioda datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā;

299.4. ieņēmumus, kurus pārskata gada laikā saņem nevis katru mēnesi vai ceturksni, bet sezonāli, cikliski vai neregulāri (piemēram, ieņēmumus no dividendēm, autoratlīdzībām, valsts atbalsta, sezonālu preču pārdošanas vai sezonālu pakalpojumu sniegšanas), starpperiodu finanšu pārskatā atzīst tad, kad tie rodas;

299.5. izmaksas, kas pārskata gada laikā rodas nevienmērīgi (piemēram, ilgtermiņa ieguldījumu objektu vērtības korekcijas, t. sk. pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu posteņu vērtības norakstīšana, uzkrājumu veidošana), iekļauj starpperiodu izmaksās, ja attiecīgās izmaksas ir iekļaujamas gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nav attiecināmas uz nākamajiem pārskata gadiem;

299.6. uz starpperiodu attiecināmo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz starpperiodu peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā. Uz starpperiodu attiecināmās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas aprēķināšanai izmanto likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi;

299.7. lai informācija būtu ticama, starpperiodu finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmanto tikai pamatotas grāmatvedības aplēses.

300. Starpperiodu pārskats ir paredzēts, lai papildinātu pēdējā gada pārskatā sniegto informāciju, tādēļ starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj informāciju tikai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem kopš pēdējā pārskata gada beigām, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības finansiālo rezultātu izmaiņām starpperiodā, piemēram, informāciju par:

300.1. bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummas izmaiņām, nomas līguma noslēgšanu, aktīvu ieķīlāšanu, galvojuma vai cita aizņēmuma atmaksāšanas nodrošinājuma sniegšanu;

300.2. avansa, aizdevuma vai galvojuma sniegšanu vadībai;

300.3. ārkārtas dividenžu aprēķināšanu un izmaksāšanu;

300.4. ieņēmumu vai izmaksu rašanos starpperiodā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, tai skaitā:

300.4.1. krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai iepriekš veikta krājumu vērtības norakstījuma atcelšana;

300.4.2. nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai citu aktīvu vērtības samazināšanās dēļ radīto zaudējumu atzīšana;

300.4.3. uzkrājumu izveidošana pārstrukturēšanas izmaksām;

300.4.4. iepriekšējo pārskata gadu kļūdas labošana;

300.4.5. finanšu aktīvu klasifikācijas maiņa, ko izraisījusi šo aktīvu paredzētā vai faktiskā lietojuma maiņa;

300.5. vidējām un lielām sabiedrībām – starpperiodā slēgta vienošanās, kas nav iekļauta starpperiodu finanšu pārskata bilancē, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli starpperioda pēdējā dienā (piemēram, īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības izveidošana vai izmantošana, ārzonu darbība, lai risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus, vienošanās par risku vai ieguvumu dalīšanu, kombinētie repo un pārdošanas darījumi, parāda faktūrkreditēšana, konsignācijas preču līgumi, līgumdarbu piesaistīšana, ārpakalpojumu izmantošana);

300.6. vidējām un lielām sabiedrībām – arī starpperiodā veiktie darījumi ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, norādot šo darījumu summas, saistīto pušu attiecību veidu un citu informāciju par šiem darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu sabiedrības finansiālo stāvokli.

301. Papildus informācijai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj:

301.1. paziņojumu, ka starpperiodu finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un tās pašas aplēšu sagatavošanas metodes, kādas lietotas pēdējā gada pārskatā;

301.2. ja grāmatvedības politika ir mainīta vai ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēšu sagatavošanas metodēs, – skaidrojumu par šīm izmaiņām un to ietekmi.

302. Starpperiodu vadības ziņojumā:

302.1. sniedz informāciju par citiem būtiskiem notikumiem starpperiodā (ja tādi ir bijuši) un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatu, piemēram, par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz būtisku ilgtermiņa ieguldījumu (nekustamo īpašumu vai citas kapitālsabiedrības akciju vai daļu) iegādi vai savu akciju vai daļu iegādi;

302.2. apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus, ar kuriem sabiedrība varētu saskarties nākamajos pārskata gada mēnešos un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus, piemēram, saistībā ar:

302.2.1. tiesas prāvas turpināšanos;

302.2.2. naudas aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu, kas nav novērsts līdz starpperioda beigām;

302.2.3. saimnieciskās darbības vai saimniecisko apstākļu izmaiņām, kas ietekmējušas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi vai saistības novērtēti patiesajā vērtībā vai izmaksās.

15. Noteikumi par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē, ja sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību

303. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, pārtrauc bilancē norādīt:

303.1. ieguldījuma īpašumu sastāvā zemesgabalus, ēkas un inženierbūves vai to daļas, tās pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Zemesgabali, ēkas un inženierbūves" tajā pašā bilances vērtībā;

303.2. bioloģisko aktīvu sastāvā ilggadīgos stādījumus un darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" tajā pašā bilances vērtībā;

303.3. bioloģisko aktīvu sastāvā viengadīgos stādījumus un sējumus, kā arī dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā krājumus, tos pārklasificē par krājumiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi" vai, ja nepieciešams, citā krājumu postenī (piemēram, "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi", "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai") tajā pašā bilances vērtībā;

303.4. krājumu sastāvā darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" tajā pašā bilances vērtībā;

303.5. pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ilgtermiņa ieguldījumu objektus, tos pārklasificē atpakaļ uz atbilstošajiem pamatlīdzekļu vai nemateriālo ieguldījumu posteņiem vai pārklasificē par krājumiem un norāda attiecīgajos bilances posteņos tajā pašā bilances vērtībā.

304. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, nepārtrauc norādīt bilancē ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, bet paredz turpmāk tos atzīt, novērtēt, norādīt finanšu pārskatā un sniegt paskaidrojošu informāciju par tiem saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti), minētos aktīvus norāda šādos bilances posteņos:

304.1. ieguldījuma īpašumus – bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Ieguldījuma īpašumi";

304.2. bioloģiskos aktīvus – bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Bioloģiskie aktīvi";

304.3. pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus – bilances postenī "Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi".

305. Ja šo noteikumu 304. punktā minētā sabiedrība pārtrauc atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tad šī sabiedrība minētos aktīvus pārklasificē un turpmāk norāda bilancē šo noteikumu 303. punktā minētajā kārtībā.

16. Noslēguma jautājums

306. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā –
ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs